Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut. nr.221— dok.nr.2631a

A.Gorbunovs Par problēmām, kas saistītas ar dzīvokļu privatizāciju

1. Kādi normatīvie akti regulē privatizētu dzīvokļu mantošanas iespējas mājās, kuras vēl pilnībā nav privatizētas?

Latvijas Republikā īpašuma mantošanas tiesības regulē Civillikums, tas attiecas arī uz privatizēta dzīvokļa, kas atzīts par īpašumu, mantošanas tiesībām.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 48. pantu:

“(1) Par privatizēta objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā, Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” noteiktajā kārtībā.”

Likums “Par dzīvokļa īpašumu” nosaka — “Dzīvokļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas likumīgi ieguvusi dzīvokļa īpašumu dzaudzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, un reģistrējusi šo īpašumu zemesgrāmatā” (6. pants) un “attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas” (1. pants)”.

Tātad, ja personai pieder dzīvokļa īpašums (kas sastāv no atsevišķa dzīvokļa kopā ar attiecīgo kopīpšuma domājamo daļu) daudzdzīvokļu mājā, tad neatkarīgi no tā, vai pārējie šīs mājas īrnieki jau ir privatizējuši savus dzīvokļus vai arī daļa mājas joprojām pieder pašvaldībai vai valstij, “īpašnieks var savu īpašumu valdīt, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem” (7. pants).

Ja vēl nav uzsākta visas dzīvojamās mājas privatizācija, tad saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” XVI nodaļas “Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” 73.6 pantu “Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”:

“(1) Persona, kura ieguvusi dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par dzīvokļa īpašnieku no brīža, kad dzīvoklis un tā īpašnieks reģistrēti Kadastra reģistrā.

...(3) Ikviens, kurš darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par šā dzīvokļa īpašnieku tad, ja ir reģistrēts Kadastra reģistrā.”

Šādā gadījumā personas īpašumā ir tikai dzīvoklis, bez mājas kopīpašuma atbilstošas domājamās daļas, ar kuru tad arī īpašnieks var attiecīgi rīkoties.

Jāievēro, ka saskaņā ar likumā “Par dzīvokļa īpašumu” 5. pantu:

“(1) Dzīvokļa īpašums ir tiesiski nedalāms.

(2) Vairākām personām (līdzmantiniekiem) mantojot dzīvokļa īpašumu, piemērojami Civillikuma 715.—719. un 721.—723. panta noteikumi.

(3) Ja dzīvokļa īpašums ir nonācis vairāku personu kopīpašumā (mantojot vai citā veidā), katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu. Strīdus izskata tiesa atbilstoši Civillikuma 1075. pantam, nepiespriežot kopīpašuma dalīšanu reālās daļās.”.

Šobrīd vēl nav atrisināts jautājums par dzīvokļa privatizācijas tiesību mantošanu. Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, kuras kompetencē ir jūsu uzdotais jautājums, ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot iesniegto likumprojektu (reģ. nr.651) 2. lasījumam Saeimā, šo jautājumu atbalstījusi daļēji un iekļāvusi šādā redakcijā:

“27. Papildināt likumu ar 76. pantu šādā redakcijā:

“76. pants. Dzīvokļa privatizācijas tiesību mantošana

(1) Dzīvokļa īrnieka privatizācijas tiesība ir atzīstama par citiem atdodamu tiesību saskaņā ar Civillikuma 382. pantu.

(2) Dzīvokļa īrnieka privatizācijas tiesība atzīstama par atdodamu citiem no dienas, kad dzīvokļa īrnieks:

1) iesniedzis privatizācijas komisijā iesniegumu, ievērojot šā likuma 73.3 panta pirmās daļas noteikumus, vai

2) iesniedzis privatizācijas komisijā pieteikumu, ievērojot šā likuma 32. panta noteikumus.””

2. Kas un kādā kārtībā nosaka mājas ekspluatācijas izdevumus, kuru segšana tiek pieprasīta no privatizēta dzīvokļa īpašnieka mājā, kura vēl nav pilnībā privatizēta?

Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosaka: “Visi privatizēto objektu īpašnieki piedalās daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un sedz visus izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai” (XI nodaļa “Privatizētā objekta īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība” 50. panta 3. daļa).

Jāpiezīmē, ka īpašumu reģistrē Kadastra reģistrā tikai pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997. gada 13. maija noteikumiem nr. 176 (prot.nr.27,5.¤) “Noteikumi par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”:

“2. Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka dzīvojamās mājas apsaimniekotājs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtībai, bet tā nedrīkst pārsniegt attiecīgās pašvaldības vai valsts institūcijas noteikto dzīvokļa īres maksu attiecīgajā mājā.

3. Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu samazina, ja dzīvokļa īpašnieks līdz dzīvojamās mājas privatizācijai:

3.1. patstāvīgi veic maksājumus, kas iekļauti dzīvokļa īres maksā saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantu;

3.2. par saviem līdzekļiem ir veicis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus, kā arī remontu, kas būtu jāveic dzīvojamās mājas apsaimniekotājam, vai saskaņā ar noslēgto līgumu ir piekritis veikt minētos darbus par saviem līdzekļiem.”

3. Vai Jūs šādu ekspluatācijas izdevumu segšanas kārtību uzskatāt par pamatotu?

Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997. gada 13. maija noteikumos nr. 176 “Noteikumi par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” noteikto ekspluatācijas izdevumu segšanas kārtību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata par pamatotu.

4. Kādā veidā ir tikusi nodrošināta 2. punktā minēto normatīvu publicēšana?

Normatīvi publicēti atbilstoši likuma “Par likumu, citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” prasībām.

Ministru kabineta noteikumi nr. 169 “Dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtība” publicēti 1997. gada 9. maijā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 114/115.

Dzīvokļa īres maksas aprēķināšanai nepieciešamie Latvijas būvnormatīvi (LBN) oficiālajā izdevumā publicēti:

— LBN–401 “Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi”

Latvijas Republikas laikraksta “Diena” pielikumā “Saeimā, Ministru kabinetā” 1993. gada 6. augustā;

— LBN–402 “Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi” Latvijas Republikas laikraksta “Diena” pielikumā “Saeimā, Ministru kabinetā” 1993. gada 15. septembrī;

— LBN–403 “Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi” Latvijas Republikas laikraksta “Diena” pielikumā “Saeimā, Ministru kabinetā” 1993. gada 6. augustā.

Ministru kabineta 1997. gada 13. maija noteikumi nr. 176 (prot. nr.27, 5¤) “Noteikumi par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” publicēti 1997. gada 16. maijā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 121.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

1997. gada 21. maijā

Ministrs Uz jaut. nr.238 — dok.nr.2739

V.Birkavs Par Ārlietu ministrijas pasākumiem,

lai atrisinātu kompensācijas saņemšanu

par zemes īpašumiem bijušajā Abrenes aprinķī

Godātie deputāti!

Ārlietu ministrija ir iepazinusies ar jautājumiem, kurus jūs izvirzāt savā vēstulē par Abrenes apgabala problemātiku. Attiecībā uz kompensāciju izmaksu kādreiz Abrenes rajonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kas atņemta okupācijas rezultātā, vēlētos atzīmēt, ka Latvijas valdība pēc valsts neatkarības atjaunošanas konsekventi īsteno denacionālizācijas politiku. Jau šobrīd liela daļa bijušo īpašnieku ir atguvuši savus īpašumus vai saņem par tiem kompensāciju. Tas attiecas arī uz bijušajiem Abrenes apriņķa īpašniekiem.

Valsts zemes dienests ir saņēmis pieprasījumus no bijušajiem Abrenes apriņķa iedzīvotājiem. Latvijas valdība to ietvaros lems par iespēju bijušajiem zemes īpašniekiem kā kompensāciju saņemt zemes sertifikātus vai līdzvērtīgus zemes īpašumus citos novados. Latvijas Ārlietu ministrija starpvalstu attiecībās ar Krieviju vairākkārt ir aktualizējusi jautājumu par kompensāciju piešķiršanu bijušajiem Abrenes apriņķa iedzīvotājiem, tomēr adekvātu atbildi no Krievijas puses tā arī nav saņēmusi. Jāmin viens no variantiem, kur varētu tikt izskatīta minētā problēma, tā ir Latvijas — Krievijas starpvaldību komisija, kuras ietvaros ir izveidota ekspertu grupa finansu un īpašumu jautājumos.

Vēlētos atzīmēt, ka minētā jautājuma izskatīšana neietilpst Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežsarunu komisijas kompetencē, jo tai ir izvirzīti citi uzdevumi un prioritātes, proti, valsts robežas noteikšana ar Krievijas Federāciju.

Nobeigumā gribētu izteikt cerību par tālāku savstarpēju izpratni un sadarbību mūsu kopīgajā darbā Latvijas neatkarības nostiprināšanā, kas sevī ietver gan iekšpolitisko attīstību, gan iekļaušanos starptautiskajā apritē.

1997. gada 29. maijā Ar cieņu, — ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.243 — dok.nr.2783

A.Gorbunovs Cik likumīgs ir Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums

nr.285–r, izdots 26.09.1996.g., “Par privatizēto dzīvokļu

apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pilnīgai

privatizācijai un tāmes sastādīšanai katrai mājai”

Cik likumīgs ir Rīgas izpilddirektora rīkojums nr.285–r, izdots 26.09.1996.g., “Par privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pilnīgai privatizācijai” un tāmes sastādīšanai katrai mājai? Vai tie īrnieki, no kuriem namu pārvaldes iekasējušas pēc šī rīkojuma paaugstinātu īres maksu, saņems to atpakaļ?

Latvijas Republikas likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas regulē arī dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, līdz 1.01.97.noteica, ka pašvaldībai un dzīvokļa īpašniekam līgums par kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas...” (79.panta 6.daļa).

Rīgas pilsētas izpilddirektors, pamatojoties uz Rīgas Domes 13.12.1994. apstiprināto Rīgas pašvaldības nolikumu, bija tiesīgs izdot rīkojumu “Par privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pilnīgai privatizācijai”, lai nodrošinātu likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par dzīvokļu īpašumu” prasību izpildi.

Pēc grozījumiem, kas stājās spēkā 01.01.1997., likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.6 panta “Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai” 4.daļa nosaka:

“Dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.”

Tā kā dzīvoklis minētajā gadījumā (līdz dzīvojamās mājas privatizācijai) tiek nodots īpašumā, tad īpašnieks nemaksā īres maksu, bet piedalās konkrētās dzīvojamās mājas ekspluatācijas un apsaimniekošanas izdevumu segšanā, jo viņam ar pašvaldību ir kopīgs īpašums, lai pamatotu katras dzīvojamās mājas ekspluatācijas un apsaimniekošanas izdevumus, tāmes sastādīšana ir nepieciešama.

Ņemot vērā to, ka arī īres maksai ir jāsedz mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumi, tad dzīvokļa īpašnieku piedalīšanās maksai par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu vajadzēja būt līdzvērtīgai īres maksai. Diemžēl šāda norma nebija paredzēta likumdošanā.

Nesakārtotās likumdošanas rezultātā radās tāda situācija, ka dzīvokļu īpašniekiem maksa par piedalīšanos mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā bija jāmaksā augstāka nekā īres maksa, jo, slēdzot līgumus, dzīvojamās mājas apsaimniekotāji noteica faktiskās izmaksas, turpretī maksimālā īres maksa (7,5 santīmi) nesedza visus nepieciešamos mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus. Šī situācija radīja nelabvēlīgākus apstākļus dzīvokļu īpašniekiem.

Lai novērstu šīs pretrunas, Latvijas Republikas Ministru kabinets 1997.gada 13.maijā pieņēma noteikumus nr.176 (prot.nr.27, 5¤) “Noteikumi par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”, kas nosaka:

“Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka dzīvojamās mājas apsaimniekotājs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtībai, bet tā nedrīkst pārsniegt attiecīgās pašvaldības vai valsts institūcijas noteikto dzīvokļa īres maksu attiecīgajā mājā.”

Tātad turpmāk līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īpašumā nodota dzīvokļa īpašniekam aprēķinātā maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nedrīkstēs pārsniegt atbilstoša dzīvokļa īres maksu.

Jauns dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanas aprēķins izdarāms saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumiem nr.176 “Noteikumi par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”.

Atbildēt uz jūsu jautājuma pēdējo daļu viennozīmīgi nevaru, jo noslēgtie līgumi starp dzīvokļu īpašnieku un dzīvojamās mājas apsaimniekotāju ir individuāli. Ja līgumos patiesi ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumi ir nodalīti atsevišķi un pārsniedz īres maksu neprivatizētajos dzīvokļos, tad būtu pamats pieprasīt dzīvojamās mājas apsaimniekotājiem par šīm summām samazināt privatizēto dzīvokļu īpašnieku dalību ēkas ekspluatācijā un uzturēšanā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

1997.gada 4.jūnijā

Ministrs Uz jaut.nr.246 — dok.nr.2732a

V.Krištopans Par LR satiksmes ministra un

Krievijas ceļu satiksmes ministra memorandu

par kopīgas dzelzceļa robežstacijas izveidi

Uz jūsu pieprasījumu par kopīgās Latvijas — Krievijas apvienotās dzelzceļa robežstacijas iespējamo izveidi paskaidroju:

Ņemot vērā aizvien pieaugošo tranzītkravu pārvadājumu apjomu virzienā uz Latvijas Republikas ostām, Sebežas dzelzceļa stacijā pēdējā laikā Krievijas pusei radušās lielas kravas vilcienu caurlaides problēmas. Tāpēc, lai palielinātu kravu caurlaides iespējas šajā transporta koridorā, Krievijas puse ir sākusi lielus rekonstrukcijas darbus Sebežas dzelzceļa stacijā. Pieņemot politiskus lēmumus par kravas plūsmu apjomu palielināšanu uz Latvijas ostām, mērķtiecīgāk ir paplašināt vienu no lielākajām dzelzceļa robežstacijām šajā transporta koridorā. Darba grupu sarunām ar Krievijas Dzelzceļu un transporta ministriju no Latvijas puses vada Satiksmes ministrijas valsts sekretārs U.Pētersons.

Šis dokuments tika sagatavots sarunu gaitā Maskavā un parakstīts starp abu valstu satiksmes ministriem ar nodomu izteikt kopēju abu pušu viedokli par dzelzceļa pārvadājumu pilnveidošanu un kravas vilcienu robežas šķērsošanas procedūru paātrināšanu, un kravu apgrozības apjomu palielināšanu starp abām valstīm.

Šis lēmums Latvijas Republikas pusei neuzliek nekādas finansiālas saistības.

Ar cieņu, —

1997.gada 5.jūnijā satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.251 — dok.nr.2762

J.Celmiņš Par līdzekļiem, kas izlietoti no Valsts īpašuma

privatizācijas fonda 1996.gadā

Atbildot uz jūsu 1997.gada 28.maija vēstuli nr.251, darām zināmu, ka informācija par Ekonomikas ministrijas līdzekļiem, kas tika iedalīti sakarā ar Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu 1996.gadam (līdzekļu sadalījums apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu nr.138), ir šāda:

Pasākumi Summa latos Piezīmes

1. Slēgtās hokeja halles ar mākslī- 141786,00 Saskaņā ar nacionālās izglītības

go ledu, hokeja laukuma būvdar- programmas apakšprogrammu

bu un iekārtas iegādes finansējums “Bērnu jaunatnes papildizglītība”

2. Vidzemes augstskolas ēku 480000,00 Noformēts kā aizdevums

rekonstrukcijas darbu un ap- Valmieras raj. padomei

rīkojuma iegādes apmaksa uz diviem gadiem.

3. Rēzakas mūzikas ģimnāzijas

darbības nodrošināšanai

un remontu veikšanai 40000,00

Papildu un plašāku informāciju par jums interesējošo jautājumu var sniegt Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta Privatizācijas fonda darbības nodrošināšanas nodaļas vad.vietnieks D.Naruševics.

1997.gada 30.maijā Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.253 — dok.nr.2749a

V.Birkavs Par Latvijas Republikas un Ķīnas Republikas (Taivānas)

ekonomiskajām attiecībām

Atbildot uz jūsu šā gada 29.maija vēstuli nr.253 par Latvijas sadarbību ar Ķīnas Republiku (Taivānu), vēlos informēt par sekojošo:

1. Latvijai nav diplomātisko attiecību ar Taivānu, tādēļ sadarbība ar Taivānu nenotiek starpvaldību līmenī. Taču Latvijas un Taivānas ekonomiskie un humanitārie kontakti ir atbalstāmi un veicināmi. Starptautiskajā praksē tiek realizēts modelis, ka pēc vēstniecības atvēršanas Ķīnas Tautas Republikā daudzas valstis (piem., ASV, Kanāda, Lielbritānija, Zviedrija, Polija u.c.) atver tirdzniecības pārstāvniecības Taibejā, lai stiprinātu ekonomisko sadarbību ar Taivānu. Līdz ar to LR tirdzniecības misijas atvēršana Taivānā būtu iespējama pēc Latvijas vēstniecības atvēršanas ĶTR. Tā kā šobrīd Latvija vēl nav atvērusi vēstniecību ĶTR, LR pārstāvniecības atvēršana Taivānā nebūtu vēlama politisku apsvērumu dēļ.

2. Līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību starp Latvijas Republiku un Ķīnas Republiku tika parakstīts 1992.gada 17.septembrī un Saeimā ratificēts 1993.gada 4.novembrī. Kaut arī tas ir spēkā, līdz šim Taivāna nav investējusi Latvijā. Salīdzinājumam — kopš 1992.gada ĶTR ir izdarījusi investīciju Latvijā 264,4 tūkst. latu apjomā. Arī Latvijas tirdznieciskā sadarbība ar ĶTR attīstās straujāk nekā ar Taivānu. Latvijas eksports uz ĶTR 1995.gadā bija 38 tūkst. latu, bet 1996.gadā tas pieauga gandrīz 20 reizes, sasniedzot 636 tūkst. latu. Latvijas eksports uz Taivānu ir samazinājies no 62 tūkst. latu 1995.gadā līdz 56 tūkst. 1996.gadā.

Latvijas imports no Taivānas ir lielākas nekā imports no ĶTR (1995.gadā — 1508 tūkst. latu, 1996. gadā — 2184 tūkst. latu), taču imports no ĶTR pēdējā gada laikā ir pieaudzis divas reizes — no 932 tūkst. latu 1995.gadā līdz 1871 tūkst. latu 1996.gadā.

3. Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem starp LR un Ķīnas Republiku nevar noslēgt, jo tas būtu pretrunā ar 1991.gada 12.septembrī parakstīto kopīgo starpvalstu paziņojumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu vēstnieku līmenī starp Latvijas Republiku un ĶTR, kurā Latvija atzīst ĶTR par Ķīnas vienīgo likumīgo valdību un Taivānu par ĶTR neatņemamu sastāvdaļu.

Informācijai — 1996.gadā tika noslēgts līgums “Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku”.

4. Personas, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm, var saņemt Latvijas vīzas LR vēstniecībās, pamatojoties uz Pilsonības un imigrācijas departamenta apstiprinātu ielūgumu, Ķīnas Republika nav iekļauta to valstu sarakstā, kuru pilsoņi var saņemt vīzas lidostā “Rīga”.

Sakarā ar to, ka uz Taivānu ir attiecināms Eiropas Savienības Ģenerālās padomes 17.07.1995. politiskais lēmums par izceļošanas vīzu nepieciešamību, šķērsojot ES ārējo robežu, un ņemot vērā Latvijas vēlmi integrēties ES struktūrās, Taivāna uzskatāma par valsti, ar kuru nav vēlama vīzu režīma liberalizācija, jo tas varētu izraisīt sarežģījumus jau notiekošajās un perspektīvā paredzamajās Latvijas un ES valstu sarunās par abpusēju vīzu režīma atcelšanu.

Noraidoša attieksme pret jebkāda veida atvieglojumiem vīzu saņemšanā personām, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm, tika pausta arī šī gada 29. un 30.maijā notikušajā Baltijas valstu Ministru padomes Ārlietu komitejas Konsulāro jautājumu apakškomitejas sēdē.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, LR Ārlietu ministrija neuzskata par iepējamu at-vieglot vīzu saņemšanas kārtību personām, kuras ceļo ar Ķīnas Republikas pasēm.

1997.gada 4.jūnijā Ar cieņu, — ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.255 — dok.nr.2836a

A.Rāviņš Par valdības politikas pamatnostādnēm

linkopības un linu pārstrādes jomā

Linu audzēšanu un pārstrādi raksturo šāda tabula:

1994.g. 1995.g. 1996.g. 1997.g.

Sējumu platība, ha 1475 1460 1239 1520

Izmaksāts subsīdijās, tūkst.Ls 139,0 274,2 251,5 270,0 plānots

Pārdots linu stiebriņu, t 1615 3092 2902 —

Audzēšanā iesaistīto s–bu skaits 223 177 133 117

No kopējās samaksas par iepirktajiem liniem 1995.gadā 66%, bet 1996. gadā 78% sedz subsīdijas. Ja linu stiebriņu vienas tonnas vidējā iepirkuma cena 1996.gadā ir Ls24,27, tad subsīdijās tika piemaksāti Ls 85,43. Ņemot vērā, ka linu pirmapstrādes uzņēmumi uz 20.08.1997. par pārdotām izejvielām audzētājiem nav samaksājuši Ls 74,3 tūkst. (1996.gada parāds — Ls 47,3 tūkst.), tad faktiski 1996.gadā subsīdijas sedz 91% no audzētājiem izmaksātās summas.

Tik ievērojams atbalsts līdz šim nav dots nevienai nozarei. Tomēr šīs nesamērojami augstās piemaksas gaidītos rezultātus nav devušas. Audzēšanas apjomi linu pirmapstrādes uzņēmumu jaudas nodrošina tikai 20% apmērā. Strādājot šādā režīmā, paātrinās iekārtu novecošanās un izslēgta iespēja uzkrāt līdzekļus vai saņemt kredītus to atjaunošanai un ražošanas modernizācijai. Tā rezultātā no sešām linu pirmapstrādes rūpnīcām, kuras visas ir privatizētas, 1997.gadā reāli strādā trīs — Ludzas, Rēzeknes un Rūjienas linu fabrikas.

Linu fabriku norēķini ar audzētājiem uz 20.08.1997.

Nr. Rādītāji 1995.g. 1996.g.

1. Iepirkti linu stiebriņi (t) 3 113 2 944

2. Vidējā cena (Ls/t) 45,74 24,27

3. Kopā iepirkti par summu (tūkst.Ls) 142,4 71,4

4. Parādi linu audzētājiem (tūkst.Ls) 27,0 47,3

Linu audzēšana ir saistīta ar Latgales novadu, kurā aktuāls ir nodarbinātības jautājums. Tomēr audzēšanā iesaistītais, ļoti ierobežotais zemnieku saimniecību skaits nedod pamatu uzskatīt, ka nozares turpmākā subsidēšana radīs jaunas darba vietas.

Linu subsīdijām paredzētie līdzekļi tiks saglabāti, izmantojot šajos rajonos tādu nozaru atbalstīšanai, kurās iesaistītos lielāks ražotāju skaits un kuras varētu strādāt ar peļņu.

1997.gada 1.septembrī Zemkopības ministrs A.Rāviņš