Frakciju viedokļi

Pēc 18.septembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija): Ja jūs klausījāties Saeimas sēdes translāciju, tad ļoti labi sapratāt, ka visa šī sēde bija diskusija, pat ne diskusija, jo runātāji vērsās pie jums, nevis pie citiem deputātiem, lai pieņemtu kādu konstruktīvu lēmumu.

Mūsu frakcijas viedoklis Vaiņodes pasažieru pārvadājumu jautājumā ir šāds. Jā, mēs saprotam, ka vaiņodiešiem būs grūti, ka viņiem kaut kādā veidā jāpalīdz, ka viņiem šo pasažieru vilcienu vajag tāpat kā invalīdiem bezmaksas medikamentus un bezmaksas braukšanu, tāpat kā vajag palielināt bērnu pabalstus un tā tālāk. Bet mēs varam dot tikai tik, cik mums ir. Un, ja Satiksmes ministrijas sagatavotie aprēķini rāda, ka dzelzceļa pārvadājumi 1 kilometra distancē maksā Ls 1,40, bet autobusa — Ls 0,34, tas ir, desmit reizes lētāk, tad, protams, mums jāskatās, kā varētu šajā beznaudības situācijā vislabāk rīkoties.

Man nav saprotams, kāpēc, piemēram, Apes iedzīvotājiem būtu no savas kabatas jāmaksā vaiņodniekiem, lai viņi varētu braukt ar vilcienu un neko nezaudētu. Viņi, protams, neko nezaudēs, jo es tomēr ticu satiksmes ministram V.Krištopanam, ka alternatīva autobusu satiksme būs nodrošināta un ka nekas uz slikto pusi nemainīsies. Domāju, ka mēs varam prasīt un apelēt pie tautas, bet tad mums uzreiz jāpasaka, kur dabūt līdzekļus, jo valsts tomēr nav zelta ādere, no kuras bezgalīgi var smelt, smelt, smelt un atsaukties, ka valstij ir jāmaksā. Valsts — tie esam mēs, kas maksājam nodokļus, un mums jāizlemj, kur un kā šo naudu labāk izlietot.

Otrs, kam es gribētu pievērsties, ir ažiotāža, kas sacelta ap bēgļu konvencijas ratifikācijas “A” un “B” variantien. Tātad “A” variants paredzēja, ka mēs pieņemam bēgļus tikai no Eiropas un dodam viņiem bēgļu statusu. Eiropas Savienības valstis, it sevišķi Zviedrija un Somija, it kā esot pieprasījušas, ka mums noteikti jāpieņem “B” variants, tas ir, ka mums jāpieņem bēgļi arī no citām pasaules valstīm, piemēram, Āfrikas un Āzijas. Cilvēktiesību komisija pēc “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas priekšlikuma pieņēma šo “B” variantu, bet ar atrunu, ka tas stājas spēkā tikai ar 2000.gada 1.janvāri.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”): Tie, kas sekoja radiopārraidei, pamanīja, ka šodienas sēde lielā mērā atgādināja anglosakšu zemēs raksturīgās parlamentārās debates starp opozīciju un ministru. Kā tradīcija tā varētu būt atbalstāma, kaut gan — varbūt tad vajadzētu to konsekventi ieviest. Kā mēs zinām, Anglijas parlamentā šādas debates sākas pulksten 6.00 pēc darba laika un bieži ievelkas pat līdz diviem trijiem naktī. Tiem, kas cenšas tām sekot un arī tajās piedalīties, tas varētu būt interesanti un produktīvi. Tajā pašā laikā šim darbam nevajadzētu torpedēt galveno — likumdošanas procesu, un mums jāpadomā, kā mēs Saeimā šo lietu noregulēsim.

Mani nedaudz pārsteidz tas, ka opozīcija likās gandrīz vai apvainota par to, ka ministrs pēkšņi sāka izmantot parlamentāro debašu metodes, jo šodien no opozīcijas pēkšņi nācās dzirdēt aprēķinus, cik maksā ministra uzstāšanās sēdē un ka viņš par daudz runā. To dzirdēt sevišķi komiski bija no tiem opozīcijas pārstāvjiem, kuri parlamentā norunājuši minūšu minūtes, stundu stundas un dienu dienas. Domāju, ka, ja jau mēs šo tribīni atvēlam, tad katrā ziņā valdības pārstāvim — ministram — ir vismaz tikpat daudz tiesību runāt un debatēt kā opozīcijas pārstāvjiem.

Es šīs debates uzskatu par pozitīvām un, ja mēs atrisinātu šo galveno jautājumu, kā sabalansēt produktīvu likumdošanas darbu ar šādām parlamentārām debatēm, tad savstarpējā pozīciju noskaidrošana vērtējama pozitīvi.

Kas attiecas jautājumu, kura dēļ faktiski visa šī ažiotāža tika sarīkota — Vaiņodes dzelzceļu —, tad es ceru, ka piektdien šīs problēmas risinājums pavirzīsies uz priekšu un pašvaldības būs gatavas konstruktīvi sadarboties ar ministriju un valdību. Uzreiz gribu teikt, ka izskanējušas baumas vai runas, ka valdības apstiprinātais priekšlikums ir blefs. Es tam negribētu piekrist — blefs tas nav kaut vai tāpēc, ka tomēr vakar Ministru kabinets vienojās ne tikai par šīs akciju sabiedrības izveidi, bet arī par konkrētiem līdzekļiem no valsts budžeta, ar kuriem atbalstīt šīs akciju sabiedrības darbības uzsākšanu. Diemžēl satiksmes ministrs prasīja 50 000 latu, bet Ministru kabinets šīs darbības uzsākšanai pagaidām atradis tikai 25 000 latu, taču es domāju, ka turpmākais jau būs deputātu rokās. Jo, ja darbosies šī akciju sabiedrība, ja tā gribēs veikt valsts pasūtījumu, tādā gadījumā deputāti būs tie, kas konkrēti izlems, cik lielas dotācijas mēs varam atļauties dot šim dzelzceļam. Tie būs konkrēti skaitļi, un tad arī es sapratīšu, ka šāds jautājums varētu tikt iekļauts Saeimas darba kārtībā. Nevis tā, kā tas bija pirms tam, kad iekļāva darba kārtībā lēmumu par Liepājas–Vaiņodes dzelzceļu, bet darba kārtībā, piemēram, būtu jautājums — no valsts budžeta piešķirt dotācijas tādas un tādas summas apmērā šī dzelzceļa funkcionēšanai. Tāds būtu Saeimas cienīgs lēmums. Bet vienkārši lemt jābūtības līmenī un bez pamatojuma, es domāju, nav Saeimas kompetencē.

Kas attiecas uz vēl vienu svarīgu lēmumu, tad šodien beidzot tika izveidota “Latvenergo” komisija. Varbūt kāds var ironizēt par tās lielo skaitu, taču es uzskatu, ka tas, ka šajā komisijā ir tik plaši pārstāvētas partijas, arī opozīcija un neatkarīgie deputāti, ir ķīla vai garantija tam, ka šīs komisijas darbs būs objektīvs. Varbūt tas būs lēnāks, varbūt mazāk operatīvs, bet domāju, ka objektivitāte un galīgie rezultāti attaisnos šīs komisijas lielumu. Gribētu novēlēt tai veiksmi un ceru, ka mēs arī sagaidīsim šīs komisijas darba rezultātus.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija): Latvijas Zemnieku savienība un agrārās politikas aizstāvji no citām frakcijām šajā nedēļā turpina intensīvi diskutēt jautājumu par agrāro politiku, kam tika veltīta pagājušās nedēļas sēde.

Gribu akcentēt četrus jautājumus, un šāda izvēle ir tāpēc, ka ir daži agrārās politikas jautājumi, kuri līdz šim it kā paslīdējuši garām apspriežamajiem jautājumiem, bet kurus Latvijas Zemnieku savienība, vismaz tās vairākums, uzskata par ļoti būtiskiem.

Pirmārt, Lauksaimniecības likumā iestrādāta norma par 3% subsīdijām no pamatbudžeta, bet lietas būtība slēpjas apstāklī, ka ir ne mazums spēku, kas orientēti liberālisma galējās konsekvences virzienā un kas dažādiem līdzekļiem mēģina šo parametru pazemināt. Tādēļ zemnieku interešu aizstāvība šodien lielā mērā saistīta ar to, lai šo parametru saglabātu neskartu.

Otrkārt, pagaidām atbalstu nerod ļoti svarīgs un aktuāls jautājums. Proti, laukos veidojas lauku turpmāko attīstību apdraudošas cenu šķēres. No vienas puses, resursi, kas vajadzīgi zemniekam, cenas ziņā pieaug, pieaug pakalpojumu tarifi, arī nodokļi, bet tajā pašā laikā lauksaimniecības ražojumu cenas paliek iepriekšējā līmenī vai pat pazeminās. Ja tāda tendence turpināsies, tad nešaubīgi var apgalvot, ka jau tuvākajos gados lauksaimniecības iznākums būs letāls, tas ir, lauksaimniecība kā nozare faktiski beigs pastāvēt.

Ir izvirzīta doma, ko diezgan stingri aizstāv Latvijas Zemnieku savienības viena daļa, par likuma izstrādāšanu, kuru varētu formulēt aptuveni šādi: par zemnieku saimniecību (šeit iekļautas arī paju sabiedrības) ienākumu aizsardzību. Tas paredzētu zināmu cenu kontroli, kas ir diezgan noteiktā pretrunā ar galēji liberālā tirgus uzskatiem, bet kas atbilst sociāli orientētajai tirgus ekonomikai, ko aizstāv vairums Latvijas Zemnieku savienības biedru, cenu kontrole un efektīvs darbs pret monopoldarbības tendencēm mūsu ekonomikā, jo cenu pieaugums lielā mērā saistīts ar to.

Un beidzot — mūs ļoti uztrauc Latvijas zemes fondu aizaugšana ar tā saukto ziemeļu kokvilnu un pasākumu veikšana, kuru mērķis būtu saglabāt laukos apmēram 1/3 daļu cilvēku, tas ir, to, kas ir pašlaik, lai lauki nezaudētu savu identitāti.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”): Šodien mūsu frakcija papildinājās ar devīto deputātu — Uldi Veldri. Mēs apsveicam Uldi Veldri un viņa vēlētājus ar šo faktu.

Otrkārt, šodien debates jautājumā par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram V.Krištopana kungam ļoti uzskatāmi apliecināja mūsu valsts vadības neprofesionalitāti. Proti, šodien ir runa par dzelzceļa redukciju, par vienu vai citu līniju slēgšanu. Tas notiek uz tīri ekonomiska aprēķina pamata, pieņemot, ka šie aprēķini ir pareizi, par ko gan vēl ir jāšaubās, galīgi ignorējot sociālekonomiskās problēmas. Turklāt Latvijas dzelzceļš tiek reducēts brīdī, kad mums vēl nav izstrādāta tautsaimniecības attīstības nacionālā programma, kurā visi satiksmes jautājumi neapšaubāmi uzskatāmi par apakšprogrammu. Un šajā laikā, kad šī tautsaimniecības nacionālā programma tiek izstrādāta, tiek reducēts Latvijas dzelzceļš, kas vēlāk var izrādīties ļoti vajadzīgs tieši tiem Latvijas novadiem, kuros tas tiek slēgts... Lūk, šādas ačgārnības mēs saskatām valsts vadībā, un šodienas debatēs par šo jautājumu tas izcēlās īpaši.

Tālāk — attiecībā uz Vaiņodes problēmu kā šīs kopējās problēmas atsevišķu sastāvdaļu. Arī es un manas frakcijas pārstāvji esam bijuši Vaiņodē un pārliecinājušies, ka cilvēki šīs barikādes sacēluši, naktīs neguļ un kurina ugunskurus tikai tādēļ, ka ir iedzīti izmisumā, ka viņiem nav kur atkāpties. Tas viss nebūtu noticis un nekādas krimināllietas nebūtu jāierosina, ja vien nebūtu iniciēta šāda pretdarbība — izmisumā iedzītu cilvēku reakcija.

Šodien mēs apstiprinājām “Latvenergo” komisiju — to es uzskatu par ļoti saprātīgu un labu lēmumu. Šajā komisijā ietilpst visu frakciju un arī neatkarīgo deputātu pārstāvji, un ir lielas cerības, ka tā būs objektīva un centīsies šo trīs miljonu izkūpēšanu skurstenī izvērtēt pareizi un precīzi.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Kā jau tika teikts, mums ir atjaunota frakcija. Es gribu uzsvērt, ka tieši atjaunota, jo 6. Saeimas sākumā mēs strādājām kā frakcija un tagad atkal esam frakcija. Par to man ir prieks, un es gribu sveikt visus mūsu vēlētājus — līdz ar to mūsu balsis acīmredzot skanēs biežāk arī jūsu radioaparātos.

Tautas saskaņas partijas frakciju un tās cilvēkus šajās divās nedēļās galvenokārt uztrauca divas problēmas, kas tika skatītas šeit, Saeimā. Vispirms tā, protams, ir lauksaimniecības lietu cilāšana parlamentā, ko būtībā iniciēja deputāti lauksaimnieki, kuri, būdami valdībā, nespēja risināt lauku iedzīvotāju problēmas. Mēs, opozīcija, ieteicām viņiem iet projām no valdības — tādā veidā risinājums varētu būt ātrāks, turpretī vēlēšanās par katru cenu sēdēt uz diviem krēsliem — kvēlās runās un rakstos runāt par to, cik daudz un cik svarīgi ir risināt lauku problēmas, un darbos pārvērties par čiku — kā pasakā, jo atkal tika radīts kaut kāds lēmums par to, ka jāizstrādā kaut kāda mistiska koncepcija, kurā, cik man zināms, jau no Augstākās padomes laikiem ir bijuši šādi uzdevumi. Problēma ir daudz dziļāka — šodien Latvijā netiek pildīti likumi. Lauksaimniecības likums, kā E.Grinovska kungs jau teica, paredzēja subsīdiju iedalīšanu budžetā ar likumu, bet tādi likumi man ir zināmi vismaz 11, kas netiek pildīti saistībā ar naudas izlietojumu no budžeta. Ja ministri nesodīti spēj nepildīt likumus, tādā gadījumā runāt par izaugsmi un augšupeju, manuprāt, vienkārši nav iespējams. Mēs ierosinājām sodīt tos ministrus, kas nepilda šo likumu un mainīt šo partejisko nozaru vadību. Ja jau Zemnieku savienība netiek galā ar zemniecības jautājumu, varbūt lai to dara kāds “Latvijas ceļa” ministrs vai kāds cits.

Otrs, protams, ir šodienas jautājums, kas aizņēma visu dienu un nogurdināja ļoti daudzus. Tā ir satiksmes ministra V.Krištopana demisija. Mēs, Tautas saskaņas partija, uzskatām, ka vai tā ir Vaiņode, vai tas ir dzelzceļš, vai tā ir slimnīcu vai skolu slēgšana jeb likvidēšana, tas būtu risināms tikai pēc tam, kad tas ir aprobēts un saskaņots ar vietējiem cilvēkiem — ar cilvēkiem, uz ko tas attiecas. Pagaidām un līdz šim — tā kā savulaik kolhozus likvidēja, neko neradot vietā, tāpat arī tagad tiek likvidēti atsevišķi dzelzceļa vai automaršruti, tiek slēgtas skolas un slimnīcas, tā vietā neradot neko citu, bet gan solot un risinot kaut kādas koncepcijas. Mēs domājam, ka tas nav pareizi. Vispirms vajadzētu piedāvāt risinājumu un tikai pēc tam meklēt kaut kādus pagātnes seku likvidācijas ceļus. Mēs uzskatām, ka V.Krištopana kungs šodien izskatījās godam, bet tajā pašā laikā tā nav V.Krištopana kunga kā personas problēma. Tā ir problēma par to, kāda ir mūsu valsts iekārta, kas katrā ziņā ir absolūti ačgārna. Ja ministrijas un valdība var nepildīt likumus, kurus tās pašas iniciējušas, tad arī Saeimas darbs kļuvis tik neproduktīvs, kāds nu tas tagad ir.

A.Rubins (Tautas kopa “Brīvība”): Galvenais, kas šodien Saeimā notika, ir tas, ka mēs nodibinājām Tautas kopas “Brīvība” frakciju. Frakcijā pašreiz mēs esam pieci deputāti, frakcijas vadītājs esmu es, bet tās vadība rotēs katrus divus mēnešus, tā vēl vienu reizi pierādot, ka mums ir brīvība, ka visi ir vienādi un ka jebkurš var vadīt frakciju.

Gribu teikt, ka liela dienas daļa šodien tika veltīta V.Krištopana demisijai sakarā ar Vaiņodes–Liepājas dzelzceļa slēgšanu. Protams, kā teica vaiņodieši, — un viņiem ir pilnīga taisnība —, ka jāslēdz “Latvijas ceļš”, es domāju partiju “Latvijas ceļš”, no valdības, jo ar viena paša V.Krištopana demisiju nekas nebūs līdzēts. Mēs šodien redzējām, ka, “Latvijas ceļam” vie-nojoties ar “Tēvzemei un Brīvībai”, J.Straumes kungs skrēja pa zāli un vāca parakstus, lai slēgtu debates. Tā kārtējo reizi tika ierobežota demokrātija. Nevis tā kā citreiz, kad tikai saīsināja debašu laiku, bet šoreiz debates tika slēgtas pilnīgi.

Protams, mēs atbalstām vaiņodiešus, un ir ļoti žēl, ka vilcieni šajā līnijā tiks slēgti, jo visā pasaulē vilciens tiek dotēts no valsts, un tas ir labākais satiksmes līdzeklis. Te mēs vienkārši redzam, ka “Latvijas ceļam” šoreiz bija savas intereses, jo viņi lobē naftiniekus, un tiem izdevīgāks ir autotransports.

Tika nodibināta “Latvenergo” komisija, kurā ir arī divi mūsu Tautas kopas “Brīvība” cilvēki. Es gribu teikt, ka mēs darīsim visu Saeimā un arī valstī, lai varētu tautu izvest no krīzes, no tā pesimisma, kurā pašreiz nonākuši Latvijas iedzīvotāji. Mēs jau šo sestdien Saldū rīkojam lielu saietu Kurzemes zonā, kur nodibināts mūsu birojs. Mēs uzklausīsim visus cilvēkus un mēģināsim kopā ar jums darīt visu, ko varēsim. Protams, valdošās partijas ir vienojušās par Latvijas izsaimniekošanu, par lielo uzņēmumu privatizāciju savās interesēs, par Latvijas zemes izpārdošanu nelatviešiem, nepilsoņiem un svešiniekiem, un mūsu galvenais uzdevums līdz nākošajām vēlēšanām ir saglabāt — cik iespējams, lai Latvija netiktu izsaimniekota. Mēs darīsim visu, ko varēsim.

Pārējie jautājumi šodienas sēdē tika risināti maz, vienīgi — “Latvenergo” komisija. Protams, tajā ir deputāti no katras frakcijas, tā lieta tiks izmeklēta, bet mēs nezinām, vai uzzināsim, kas notika ar tiem 3 miljoniem latu.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Vispirms varbūt par jau sasāpējušo tēmu sakarā ar Vaiņodes dzelzceļu un ne tikai. Mūsu priekšstats un secinājumi var būt sekojoši. Mēs uzskatām, ka ir ieildzis “Latvijas dzelzceļa” pārkārtošanas, vai, kā viņi saka, restrukturizācijas process. Tur tā nelaime. Ātrāk jāpieņem Dzelzceļa likums, ātrāk jāveido šī programma un dzelzceļa attīstības fonds, kurā būtu dažādi, tajā skaitā valsts budžeta un pašvaldību līdzekļi, investīcijas, piesaistītās finanses. Un iespējami ātrāk jāsāk dzelzceļa privatizācija. Es šeit nedomāju sliežu, bet struktūru privatizāciju, kas apkalpo dzelzceļu, — kravu iekraušanu, izkraušanu un tā tālāk. Atgriežoties pie dzelzceļa un Vaiņodes, mēs domājam, ka ministrijai vajadzēja pamatīgāk iedziļināties šajā problēmā un līdz brīdim, kad sāksies šis restrukturizācijas jeb pārkārtojuma process, varēja atrast līdzekļus, lai tomēr šī līnija turpinātu strādāt. Nākotnes jautājumi ir par to, vai Vaiņodē veidosies šī akciju sabiedrība vai kas cits, kāda būs šo līdzekļu piesaiste pašvaldībās un citas investīcijas, vai palīdzēs valsts budžets. Bet mēs domājam, ka tā vajadzēja rīkoties, un šodien diemžēl jau trešo reizi atgriezāmies pie šī jautājuma, bet tā risinājums netika atrasts.

Otra lieta, par ko es īpaši gribētu runāt, ir budžeta jautājums. Valdība otrdien akceptēja budžetu 1998.gadam, tas līdz 1.oktobrim saskaņā ar likumu tiks iesniegts Saeimā. Vakar mēs uz frakcijas sēdi bijām aicinājuši valsts sekretāra vietnieci I.Sudrabas kundzi, lai vēlreiz tiktos un pārrunātu budžeta veidošanas principus, to, kur ir problēmas. Un problēmas tiešām rodas, jo budžeta ieņēmumi veidosies no divām daļām, tas ir, iekšzemes kopprodukta pieauguma vai, vienkārši sakot, nozaru attīstības un nodokļu politikas. Mums rodas bažas, vai tiešām būs šo 5% vai 6% iekšzemes kopprodukta pieaugums, jo viena no svarīgākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā ir lauki. Mēs neatradām argumentus tam, ka ražošanas līmenis lauksaimniecībā paaugstināsies, jo šodien redzams gluži pretējais — gaļas un piena produktu ražošana un augkopības produktu ražošana samazinās. Mums ir bažas par tranzītu. Jau šodien redzams, ka tas ir esošā līmenī, bet kravu apgrozījums — kā pagājušajā gadā. Arī skatoties no politiskā viedokļa, ir diezgan tendenciozi runāt par milzīgu pieaugumu šajā nozarē, kas dod un arī pagājušajā gadā deva pietiekami lielus līdzekļus budžetā. Tas ir ļoti būtiski, jo saistās ar budžeta izdevumu daļu.

Pirmā lieta ir izglītība. Diemžēl, pēc šī projekta mēs neredzam investīcijas līdzekļus izglītībā. Budžeta izdevumi šajā sfērā tiks novirzīti tikai nepieciešamākajām vajadzībām — darba algām un saimnieciskajiem izdevumiem. Bet izglītība bez investīcijām nevar eksistēt, par to jau esam pārliecinājušies. Un, ja esam deklarējuši, ka izglītība ne tikai šajā valdībā, bet arī iepriekšējā, ir viena no prioritātēm, tad būtu nepieciešams šo prioritāti arī realizēt. Latvijā ir desmitiem skolu, kurās bērni jau mācās, bet tai vai nu nav piemūrēts kāds stūris, vai nav pabeigta kāda piebūve. Šādiem objektiem līdzekļi ir jāatrod, jo tā ir mūsu nākotne. Varbūt tas skan naivi, bet tā tas ir.

Problēmas tāpat skar arī sociālo politiku, iekšlietas, kam pietrūkst 10 miljoni latu. Bet tā taču ir mūsu drošība!

Tāpēc mēs vēlreiz pie tā atgriezīsimies, tiksimies ar Finansu ministrijas speciālistiem vēl līdz tam, kad valdība budžetu iesniegs Saeimā, vēlreiz apspriedīsim un aprobēsim iespējamās izmaiņas, ko varētu iesniegt, protams, ne populistiskas, bet reālas, lai budžetu varētu sabalansēt un konkrētas nozares, tai skaitā, izglī-tība, iekšlietas un citas saņemtu šo nepieciešamo finansējumu. Nākamnedēļ šajā sakarā mēs rīkojam plašu apspriedi, es domāju, ka nākošpiektdien par tās rezultātiem mēs jūs informēsim.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.121