Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09., nr.223;

11.09., nr.224; 12.09., nr.225; 16.09., nr.226/229; 17.09., nr.230; 18.09., nr.231;

19.09., nr.232/235; 23.09., nr.236/241

Lincoln, Nebraska,

2745 P Street,

June 7, 1909.

Mīļais Enzeliņa kungs:—

Šoreiz es Jums rakstīšu dažas lietas, kuras es Jūs lūdzu nevienam citam ne teikt, ne stāstīt. Kā es agrāk rakstīju, es biju vietā šejienes izmēģinājumu saimniecībā, bet tas nu ir izbijis. Es biju pieņemts iepriekš universitētes kuratorijas sēdes, tai cerībā, ka no kuratorijas puses nestāsies naudas ziņā nekādi kavēkļi ceļā tai jaunajai nodaļai, kura būtu bijuse zem manas vadības. Nevienam neienāca prātā ne mazākās šaubas. Bet nu Nebraskas valsts dome piešķīra universitētei šogad apbrīnojami maz naudas, un kuratorija bija spiesta taupīt, kur tik var. Un tā nu iznāca, ka visi jauninājumi tika apcirpti. Daudz cilvēki cieta, starp tiem arī es. Tas viss notikās jau aprīļa beidzamā nedēļā. Tūliņ pēc tam man izgadījās dabūt darbu pie kādas moderniecības ierīkošanas un ievadīšanas pareizās sliedēs, bet tas darbs arī nu ir jau padarīts, un es esmu šimbrīžam bez vietas. Viens labums nu ir tas, ka mūsu piensaimniecības departamenta direktors jūtas tā kā līdzvainīgs pie manas nelaimes, un viņš nu cilvēks dara tagad visu, ko tikai viņš var, mēģinādams atrast man vietu kādā citā izmēģinājumu saimniecībā. Acumirklī mēs sarakstamies ar Kalifornijas universitēti. Es ceru, ka drīz vien kautkas atradīsies man piemērots, bet tomēr dažas nedēļas man būs jāpavada mājās. Šo laiku es nu domāju izlietot grāmatu un rakstu sagatavošanai. Varbūt ka jaunajā vietā man būs maz laika. Uz nedēļas beigām es nosūtīšu Jums Grūtos laikus, kā arī dažus rakstus Zemei. Un tad es ar visu sparu stāšos pie Putnkopības, kā arī pie citu grāmatu jauno izdevumu sagatavošanas. Vai Jūs dabūjāt to Jansona Putnkopību? Es neesmu viņu vēl saņēmis. Zemkopī pēdējā laikā parādas dažas piezīmes par putnkopības nozīmi un svaru. Tas ir it teicami. Cik tālu ir Ie.C. otrā daļa? Man liekas, ka grāmatai vajadzētu būt jau iznākušai.

Kirhenšteins atsūtīja man vēstuli caur Zemkopja ekspedīciju. Viņš raksta, ka viņam esot gatavs manuskripts par mājkustoņu anatomiju un fizioloģiju. Viņš nu aicina mani talkā pie šī raksta caurskatīšanas un sagatavošanas iespiešanai. Grāmata tad iznāktu zem mūsu abu vārda. Vai Jūs nevarētu uzņemties viņas izdošanu? Tas ir, ja es pēc iepazīšanās ar viņu patiesi būtu pārliecināts, ka caur šīs grāmatas izdošanu netaptu pamazināta Kauguru Biedrības izdevējas slava.

Atgriežoties nu vēl reiz pie manis paša, man Jums jāraksta atkal lietas, kuras man riebjas kā jēla gaļa. Redzat, es nezinu, cik lieli izdevumi man celsies caur visiem pārgrozījumiem, kuriem vajaga drīzumā notikt. Un tāpēc es atkal reizi griežos pie Jums ar lūgumu pēc Vorschussa. Cik drīz un cik daudz Jūs varat. Par manu pateicību Jūs varat būt pārliecināti.

Ar mīļu sveicienu es palieku Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Nebraska,

2745 P Street,

June 12, 1909.

Mīļais Enzeliņa kungs:—

Es nu beidzot nosūtu Jums apsolītos Grūtos laikus. Šodien iet gan tikai viens novilkums, pārējos divus es sūtīšu jaunnedēļ. Tā kā man bija jāpūlas rakstīt jo īsi, tad viss tas raksts neiznāca tik labs, kā es to biju cerējis. Bet tomēr arī viņa tagadējā veidā, man liekas, viņš būs lietojams lasīšanai. Ja Jūs domājat, ka izteiktajiem priekšlikumiem būtu kāda vērtība, tad varbūt varētu papūlēties piedabūt biedrības lasīt viņu izstādēs. Šāds vispārīgs raksts ir taisni kā radīts izstāžu publikas garšai. — Drīz vien es ķeršos pie avīžu rakstiem. Vispirms nāks raksti Jūsu Zemei. Cik tāl Jūs esat ar jauno laikrakstu? Vai Jūs atradāt diezgan līdzstrādnieku? — Mana paša stāvoklis ir vēl aizvien nenoteikts.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Lincoln, Nebraska,

2745 P Street,

June 25, 1909.

Mīļais Enzeliņa kungs!

Es saņēmu Jūsu karti, kā arī tās divas grāmatas un R.A. numuru. Paldies par visu. Tas Skrastiņš ir apbrīnojami gauss cilvēks. Sešu vai septiņu lokšņu iespiešana aiziet viņam veselu pusgadu! Tagad nu IeC. otrā daļa iznāks pašā lielākajā darba laikā, kad cilvēkiem nav vaļas ne pirkt grāmatas, ne arī lasīt kritikas par viņām. Bet iepriecinoši ir tomēr tas, ka Jūs sakat, ka iespiešana nu tomēr ejot uz beigām.

Tas ķengājums R.A. ir ļoti neveikls un nevarīgs. Jūs esat darbojušies pie K.L.B. nu jau vairāk kā 10 gadu, tā tad viss tas ķengājums, kurš nevar atrast vairāk kļūdu, kā tikai zemākus procentus pie mēslu iepirkšanas un vēl pāris citas tamlīdzīgas lietas, patiesībā iznāk uzslavējums un ne ķengājums. Katra ar veselu prātu apdāvināta cilvēka acīs viens vienīgs Jūsu pozitīvais panākums atsvērtu visus tos “bet”, kurus tas nevarīgais “Valmieriets” pūlas uzskaitīt. Protams, arī mana persona un “Lauksaimnieks” R.A. ir gefundenes Fressen. Un tai pašā laikā R.A. drukā manus rakstus. Smieklīgi! Bet vēl smieklīgāki tomēr ir mēģināt K.L.B. un viņas darbību vilkt dubļos. Kur ir vēl otra biedrība Baltijā, kura, ievērojot visus apstākļus, var uzrādīt tādus panākumus kā K.L.B.? Konkurēt ar Centrāli? Vai tad Centrāle bija domāta kā monopols? Pēc labas tiesas tad jau arī L.Ekonom. B. vajadzētu taisīt durvis cieti, lai zem Veinberga un Rīgas Avīzes spārniem Centrāle varētu labāk izvērsties. Bet lai Rīgas Avīze saka, ko viņa grib. Tur nav vērts vārdu tērēt.

Es izlasīju arī Upīša “Jauni avoti”. Bet es nezinu, ko īsti par to romānu teikt. Man liekas, itkā iekustinātie jautājumi ietu pār U. spēkiem. Protams, jauni avoti ir dūņu pilni sākumā, bet tiklīdz kā viņi izskalo vecos netīrumus iz sava ceļa, viņi top tīri. Bet to rādīt laikam U. nebija pa prātam. — Par manu stāvokli es vēl nekā jauna nevaru ziņot.

Ar mīļu sveicienu K.Ulmanis

Lincoln, Nebraska,

2745 P Street,

29.jūnijā, 1909.

Mīļais Enzeliņa kungs!

Vakar es saņēmu Ienesīgās cūkkopības otro daļu, un es ar prieku varu teikt, ka šīs grāmatas druka un ārējais izskats ir ārkārtīgi glīti. Arī cena — 40 kap. — ir atzīstama par zemu. Ja tik nu rastos diezgan pircēju. Tagad nu tik gaidīsim, ko tie kritiķu kungi teiks. Man liekas, ka arī šī otrā daļa atradīs ne mazumu pircēju, jo samērā ar pagājušo vasaru cūkkopības jautājums ir jau labi tālu uz priekšu pavirzījies. Un dažs labs saimnieks gribēs dzirdēt un lasīt padomus cūkkopības pacelšanas lietās un it sevišķi arī cūku audzēšanas lietās padomi būs vajadzīgi. Tādēļ cerēsim tikai labāko.

Vai Jūs lasījāt Zemkopja 22.numurā, ko Mazvērsīts saka par dāņu sugas ievešanu? Diezin, kādēļ M. vajadzēja tā pārsteigties? Ievērojot to, ko viņš saka savā cūku sugu aprakstā šī gada Z., jādomā, ka viņam nav nekādas lielas zināšanas par dāņu cūku un viņas īpašībām. Un tad tik nesagatavoti rakstīt un uzstāties pret lietu, kuru vajadzētu tikai pabalstīt. Tiklīdz es saņēmu minēto Z. numuru, es tūliņ uzrakstīju pretrakstu un piesūtīju Zemkopim. Slikti tikai tas, ka šis pretraksts var tikt nodrukāts tikai 8 nedēļas pēc M. raksta. Jācerē, ka starplaikā arī kāds cits būs rakstījis jau tai pašā lietā.

Tā kā nu Ienesīga cūkkopība ir iznākuse pilnīgi, tad mēs varētu arī galīgi nokārtot pirmā izdevuma honorāra lietu. Jūs atsūtījāt man pērnvasar 50 rubļu, tad pērnruden 100 un atkal 100 rubļu, tas būtu 250 rubļu, jeb honorārs par 10 loksnēm. Tad nu vēlāk Jūs man sūtījāt vēl naudu, un tā nu es nezinu, cik no viņas bija domāts uz Ie.C. rēķina un cik uz citu lietu rēķina. Jūs laikam to zināsat uz mata. Es Jums jau agrāk rakstīju par to, kā man acumirklī iet, tādēļ man galīgā aprēķināšanās jo drīzā laikā būtu jo sevišķi patīkama. Bet varbūt es rakstu visu to par velti, jo Jūs laikam būsat to naudu jau izsūtījuši. Pērn rakstīdams es gan nebiju domājis, ka iznāks tik daudz, veselas 14 drukas loksnes! Tas jau ir 350 rub. Sakāt, vai tikai pārdošanas cena nav pa zemu, ja ievēro to, ka nobildējumi izmaksāja tik daudz naudas? Bet pie tālākiem izdevumiem jau tad Biedrība kā izdevēja varēs ieņemt vairāk par viņas pūlēm, jo ārkārtīgie izdevumi jau vairs neatkārtosies.

Vai Jūs ievērojāt to, ka Dz.V. bija nodrukājis vienu nodaļu iz Mazvērsīša Liellopiem, un Zemkopis bija to tūliņ arī pārdrukājis. Viss tas notiek taču tikai reklāmas nolūkā. Diezin vai tad Jūs nevarētu izmeklēt dažas nodaļas, vai arī tikai pāras lapaspuses, kas būtu vēl labāk, kuras varētu radīt interesi, un piesūtīt viņas nodrukāšanai vienam vai otram laikrakstam; protams, tikai tādam, kuram ir daudz lasītāju. Nu jau drīz būs gads apkārt, kamēr iznāca Ienesīga piensaimniecība, un vēl Jūs nekā noteikta neesat man rakstījuši par jauna izdevuma vajadzību.

Kā Jūs zinat, es dažreiz še dabonu lasīt Rigasche Rundschau. Tagad nu 116.numurā es uzgāju kautko, kas ir ļoti interesants un kam varbūt ir kāda nozīme, varbūt, ka tam var būt arī ļoti ļaunas sekas. Proti, kāds vāciets ir izlaidis rakstu, kurā top aprādīts, ka pie zemnieku brīvlaišanas Vidzemē zemnieki ir tapuši briesmīgi krāpti no muižniekiem, tur top teikts, ka Vidzemes muižnieki pat esot patvarīgi pārgrozījuši likumu. Krievu tekstā stāvot, ka zemnieku mājas lai pārejot zemnieku īpašumā, bet vācu tulkojums runājot tikai no lietošanas tiesībām. Das waere ja zum verrueckt werden! Bet tā lieta ir tomēr vēl tumša un nenoskaidrota. Bet viņa var tomēr sacelt daudz putekļu un boeses Blut. Šaubīgāka visa tā lieta top vēl caur to, ka Duena Zeitunga uzstājas pret to vīru, un R.R. ir ļoti atturīga. Visa tā lieta būs laikam tagad pārgājuse arī jau latviešu avīzēs. Pārspīlējumiem še var būt ļaunas sekas, bet galu galā Vidzemes zemniekam no tam nav nekāda labuma, vai viņš to zina vai nē, ka 90 gadu atpakaļ viņš ir tapis apzagts bezdievīgā kārtā. Atpakaļ dabūt viņš tik un tā nekā vairs nevar.

Jūsu K.Ulmanis

17. jūlijā 1909

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es ar pateicību saņēmu man sūtītos 20 un 200 rubļus.

Man gan vēl nekas noteikts nav zināms par jaunu vietu, bet izredze top tomēr labāka. Varbūt, ka drīz vien Jūs dzirdēsat no manis ko labu.

Rubeņa kritika ir gan īsa, bet itin laba. — Kas tā par citu “Cūkkopību”, kas nupat iznākuse. Vai Jūs nevarētu man viņu atsūtīt. Tāpat es neesmu arī vēl saņēmis to Jansona grāmatu par putnkopību.

Es braucu tieši uz laukiem un tādēļ ar Dievu!

Jūsu K.Ulmanis

Lincoln Nebr.

1322 S Street

November 17, 1909

Mīļais Enzeliņa kgs!

Pēc labas tiesas man tagad nākas atbildēt uz veselu virkni Jūsu vēstuļu, jo pēdējos mēnešos es paliekam maz rūpējos par vēstuļu rakstīšanu. Tagad tās lietas man atkal citādi. Kā Jūs redzat, es esmu atkal Linkolnā, izmēģinājumu saimniecībā. Kā Jūs atcerēsaties, tad pērn pavasar man tā pate vieta izputēja, bet nu šoruden mani aicināja nākt atkal atpakaļ. Pērn man būtu maksāts 75 dollari, tagad es dabonu 100 dollaru mēnesī, no 1. novembra sākot. Es nedabūju nodzīvot nemaz tik ilgu laiku Omahā, kā es biju domājis, kad pienāca vēstule no Linkolnas, lai es nākot atpakaļ, un tad drīz vien ieradās arī pats piens. nodaļas direktors ar mani izrunāties. Un tā kā man bija sākuse traucēt atkal vecā operācijas vieta nu (..) tā kā aptumšo raksta nolūku. Redzēs, vai kāds atsauksies arī. Diezin kādēļ tad Wi ēd Celmiņu? Es arvien domāju, ka es tikai būtu Wi pretnieks un tādēļ ēdams, bet citiem iet vēl tāpat. Laikam Wi patiktu “B.L.” redaktora amats!

Kā stāv lietas ar Jūsu “Zemi”? Vai Jums ir kādi noteikti plāni? Dažās no Jūsu pēdējām vēstulēm atrodas piezīmes par Jūsu biedrību un viņas stāvokli. Es nu daudzreiz esmu pārdomājis visu to, un man liekas, itkā šimbrīžam Jums nederētu sākt izdot avīzi, man liekas, ka labākais būtu, ja Jūs tikai strādātu biedrības izkopšanai. Redzat, es domāju, ka tik jau reizi Veinberga un biedru iespaids uz Centrāli beigsies, jo tik jau reizi liberālais elements dabūs virsroku — un tad, kad šis laiks tuvosies un kad tad B.L.B. būs liela un plaša, tad Jūs varēsat ar visu svaru stāties Centrāles pusē un uzņemties viņas vadību. Jūs sakāt, L. piekrišana tautā — bet kur ir panākumi. Panākumus aizkavē savtīgi, šauriem uzskatiem vīriņi, kas tagad ir Centrāles spicē. Viņiem pat nav ne piedzīvojumu biedrību lietās, ne arī daudz maz plašākas izglītības aroda jautājumos. Un tos cilvēkus, kas ko zinātu un gribētu strādāt, tos mētā dubļiem. Wi ir tas lielākais jēlums, kādu es tik kādreiz esmu redzējis.

Atminaties Jūsu plānus ar Konzumu — un tagad nu grib šķirt to pašu Konzumu no Centrāles. Un toreiz gribēja Jūs vai dzīvu apēst tā paša priekšlikuma dēļ. — Jā, man ienāk prātā. Rīgas Avīze Jūs bezkaunīgi ēd, vai Jūs nevarētu atrast visos tais apvainojumos kādu pieturu sūdzībai — tas viņiem aizbāztu muti un Jums būtu vislabākā izdevība pierādīt, ka viss tas, ko R.A. par Jūsu darbību raksta, ir neslavas celšana. Es domāju, ka tādam paragrāfam vajadzētu būt. Katrā ziņā es grieztos pie kāda dūšīga advokāta.

Es ceru, ka Jūs nu man drīz rakstīsat, kā lietas stāv ar grāmatu jauniem izdevumiem. Kā liekas, tad tā lielā pirkšanas kāre ir tā kā vai pārgājuse. — Kas tie ir par vīriem, kas izdevuši Rīgā to “Cūkkopību”? Tas taču nekas vairāk nav kā Šteinerta avīžu rakstiņa pārtulkojums — un tādas lietas drukā un piedāvā par 12 kapeikām?

Es tā kā sāku ilgoties pēc amnestijas, jo lai gan man šeit sāk iet aizvien labāk, bet mana pārliecība ir tomēr tā, ka mana īstā vieta ir Vidzemē un nevis Amerikā. Bet tās laika zīmes rāda, ka drīzāk gaidāma tās pašas neskaidrās saulītes aptumšošanās. Es lasu atkal Rigasche Rundschau un tur es redzēju rakstu par domes darbības sākšanos un par valdības priekšlikumu — Gewissensfreiheit — atpakaļ atņemšanu. Bēdīgi.

Ar daudz mīļiem sveicieniem Jūsu kundzei un Jums. Jūsu K.Ulmanis

Mani “grūtie laiki” gan pāri, kā liekas.

Lincoln Nebraska

1322 S Street

November 29, 1909.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es biju jau nodomājis Jums šodien rakstīt, un tad mājās pārnācis es atradu Jūsu vēstuli un tā tad man ir divkāršs iemeslis rakstīšanai. Vispirms es gribēju Jūsu vērību griezt uz to, ka “B.L.” redaktors Celmiņš ir ļoti neapdomīgs un netaktisks, ļaudams “B.L.” rakstīt par K.L. Biedrības sēklu izstādi kā par grabažu tirdziņu un tamlīdzīgi. Jūs taču to arī laikam būsat lasījuši vienā no jaunākiem B.L. numuriem, apskatā par Jelgavas sēklu izstādi. — Tad tālāk es Jums gribēju rakstīt par Stilli, bet nu Berģis man raksta, ka Ekonomiskai neesot nekādas daļas ar St. “putrojumiem” un S.V. esot atlaists kā nespējīgs. Ej nu sazini! B. uzaicina mani vēl turpmāk rakstīt kopmoderniecību labā. Tai pašā laikā viņš diezin kā neuzticas Stradem un, spriežot pēc tā, ar ko viņš pamato savas domas, es arī Jums ieteiktu būt uzmanīgākam. — Tālāk šodien es lasīju R.Rundschau, ka Valsts Domē pieņemts likums par bedringl Verurteilung Bestrafung”. Kas tas ir? Vai tas nozīmē, ka šādā gadījumā notiesātais tiek pamests brīvībā un tikai pie nozieguma atkārtošanās spriedums top izpildīts? Tagad es nu gribu Jums prasīt, vai tai gadījumā, ja šis likums dabūtu apstiprināšanu un taptu par īstu likumu, un aptvertu arī politiskos un es domātu griezties atpakaļ uz Vidzemi un padoties tiesas izmeklēšanai — vai Jūs ieteiktu man to darīt. Es gribu tikai tīru taisnību un Jūsu pārliecību dzirdēt. Kāds sods man draudēja toreiz, kad Jūs tapāt notiesāti?

Jūsu paziņojums par “Zemes” izdošanu mani, patiesību sakot, ne mazumu pārsteidza. No Jūsu agrākiem izteikumiem es biju nācis pie uzskata, itkā Jūs visu to lietu būtu likuši pie malas, un vēl nedaudz dienas atpakaļ Jums rakstīdams, es Jūs mēģināju stiprināt Jūsu nolūkā, ieteikdams šimbrīžam pie avīzes izdošanas neķerties. It sevišķi aiz tā iemesla (kuru es tai vēstulē neizteicu), ka man liekas, itkā trešajam vispārīgam zemkopības laikrakstam nebūtu pārliecīgi daudz lasītāju. Pēc manām domām, vislabākais būtu bijis izdot speciēlu lopkopības un piensaimniecības avīzi, tas būtu mazākais kas jauns — un pievilktu lasītājus. Jūs taču zināt, cik grūti “B.L.” klājas. Jo “Z” gandrīz vai apmierina visu vajadzības. Turpretī ar speciēlu avīzi būtu bijis iespējams taisīt vairāk propagandas un sacelt ļaudīs kāri pēc jaunās avīzes. Bet darāt, kas Jums izliekas būt labākais, es pabalstīšu Jūsu pasākumu, cik tik es vien varēšu. Tomēr slikti ir tas, ka Jūs mani turējāt nezināšanā par Jūsu nodomiem, kurus Jūs domājat izvest tik tuvā nākotnē. Redziet, vispirms jau aiz tā iemesla, ka es vēl šorīt izsūtīju veselu virkni manuskriptu, no kuriem daži patiesi bija tik labi, ka viņi būtu noderējuši arī “Zemei”. Un tad es šorīt nosūtīju Dz. Vēstnesim vienu rakstu, kurš ir nodomāts reklāmas dzīšanai “Z” un “B.L.”. Ja man būtu bijuši zināmi Jūsu nodomi, es jau būtu varējis vēl “Zemi” it sevišķi ievērot. Runājot par izlaišanas veidu, es ieteiktu no paša sākuma ieturēt zināmu kārtību. Un tā kā Jūs domājat dot viņu biedriem par velti, tad jau tik un tā pat sākumā būs pāri par 1000 abonentu, kas nebūtu nemaz slikts sākums.

Jūs rakstat par vaislas buļļu staciju ierīkošanu. Jā, kādas sugas buļļus? Vai tad Jūs visā klusībā esat vienojušies sugas ziņā? Kaut kāda nieka buļļa dēļ taču nav vērts ierīkot staciju un sugu raibums, vai arī mainīšana būtu vēl mazāk pielaižama. Labāk nepārsteigties šai tik svarīgā lietā.

Es lasīju par Rubeņa kalendāra iznākšanu, es ceru un vēlos, ka viņam būtu izdevies izlaist kaut ko patiesi labu. Skāde tikai, ka R. veselība ir tik vāja. Tā R. Piens. biedrība gan laikam taisās izputēt?

Sveicinādams Jūsu K.Ulmanis

Rakstus es izsūtīšu pēc pāris nedēļām, tā kā Jūs viņus saņemsiet decembra vidū. Es gribētu zināt, kur tās grāmatas palika, kuras pērnajā (1908) nosūtīju uz Vestienu Zeltiņam?

1909.gadā Kārlis Ulmanis Linkolnā beidza augstskolu un turpināja tur strādāt. Vairāki K.Ulmaņa biogrāfi raksta, ka augstskolas kuratorija viņu ievēlējusi kuratora amatā. Taču Nebraskas valdība nav apstiprinājusi līdzekļus jaunā amata algošanai. Par to liecina arī K.Ulmaņa 1909.gada 7.jūnijā rakstītais H.Enzeliņam: “Šoreiz es Jums rakstīšu dažas lietas, kuras es Jūs lūdzu nevienam citam ne teikt, ne stāstīt. Es biju pieņemts iepriekš universitātes kuratorijas sēdēs (universitātes izmēģinājumu saimniecībā — “LV” red.) tai cerībā, ka no kuratorijas puses nestāsies naudas ziņā nekādi kavēkļi ceļā tai jaunajai nodaļai, kura būtu bijuse zem manas vadības. (..) Nebraskas valsts dome piešķīra universitātei šogad apbrīnojami maz naudas (..) Daudzi cilvēki cieta, starp tiem arī es. Tas viss notikās jau aprīļa beidzamā nedēļā. Tūliņ pēc tam man izgadījās dabūt darbu pie kādas moderniecības iekārtošanas (..)”.

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors