Ministru kabineta noteikumi Nr. 334

Rīgā 1997.gada 23.septembrī (prot. nr.53 9.§)

Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas
likuma 5.pantu

I. Izglītības un zinātnes ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Izglītības un zinātnes ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt un kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēm realizēt vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes lietās.

2. Izglītības un zinātnes ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādas funkcijas:

2.1. Saeimas vai Ministru kabineta uzdevumā vai patstāvīgi sagatavo likumu un citu normatīvo aktu projektus, saskaņo tos ar Eiropas līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām, kā arī nodrošina minēto prasību un rekomendāciju ieviešanu;

2.2. pārstāv valsts intereses starptautisko sakaru jomā jautājumos, kas saistīti ar izglītību, zinātni, jaunatni un sportu, sadarbojas ar ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī slēdz starptautiskus līgumus un piedalās to izstrādāšanā;

2.3. izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, jaunatnes lietām un sportam;

2.4. noteiktā kārtībā organizē ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem un nodrošina to izlietojuma kontroli;

2.5. nodrošina valsts pārvaldes funkciju īstenošanu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs, kā arī garantē finansiālo un materiāltehnisko bāzi šo funkciju veikšanai iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros;

2.6. pārrauga ministrijas pārziņā esošo iestāžu darbību;

2.7. sekmē pedagoģisko darbinieku izglītības pilnveidošanu un profesionālās kvalifikācijas celšanu;

2.8. izsniedz normatīvajos aktos paredzētās atļaujas, akreditācijas lapas un citus dokumentus izglītības jomā;

2.9. uzrauga un kontrolē izglītības un audzināšanas iestāžu darbu izglītības jomā;

2.10. organizē un veic revīzijas un pārbaudes ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās iestādēs, kā arī veic pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai;

2.11. veic grāmatvedības uzskaiti un sastāda pārskatus atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

2.12. sniedz atzinumu vai saskaņojumu par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

2.13. nodrošina masu informācijas līdzekļus ar informāciju par ministrijas darbu;

2.14. veic citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Pildot minētos uzdevumus un funkcijas, Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības:

3.1. pārraudzīt, kā tiek ievēroti likumi un citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes lietās;

3.2. pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām un citām institūcijām ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3.3. savas kompetences ietvaros veikt citas darbības, kuras nosaka likumi un citi normatīvie akti.

II. Izglītības un zinātnes ministra kompetence

4. Ministrijas darbu politiski vada izglītības un zinātnes ministrs (turpmāk — ministrs), kas ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.

5. Ministrs ir tiesīgs:

5.1. pārstāvēt ministriju bez īpaša pilnvarojuma;

5.2. savas kompetences ietvaros izdot saistošus rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus ministrijas un tās pakļautībā (likumā noteiktajos gadījumos arī tās pārziņā) esošo iestāžu darbiniekiem;

5.3. pārraudzīt ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo iestāžu darbību;

5.4. iecelt amatā un atbrīvot no amata šo noteikumu 16., 17. un 20.punktā minēto ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo iestāžu vadītājus un apstiprināt šo iestāžu nolikumus (vai arī attiecīgo funkciju izpildi deleģēt valsts sekretāram);

5.5. saskaņā ar likumu “Par valsts civildienestu” iecelt amatā un atbrīvot no amata valsts sekretāru;

5.6. ieteikt Ministru prezidentam iecelšanai amatā ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt minētās amatpersonas atkāpšanos no amata;

5.7. noteikt ministram tieši pakļauto darbinieku funkcijas un kontrolēt to izpildi;

5.8. izskatīt jebkuru valsts sekretāra kompetencē esošu jautājumu un atcelt valsts sekretāra rīkojumu, ja tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem vai ministra rīkojumu;

5.9. slēgt starpvalstu sadarbības līgumus savas kompetences ietvaros;

5.10. norīkot amatpersonu, kura ir atbildīga par attiecīgo normatīvo aktu projektu saskaņošanu ar Eiropas līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām un nodrošina minēto prasību un rekomendāciju ieviešanu;

5.11. izveidot padomes, komisijas un konsultatīvas institūcijas, kā arī apstiprināt to nolikumus;

5.12. veikt citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

III. Ministrijas struktūra

6. Ministrijas parlamentārais sekretārs:

6.1. pārstāv ministra politisko viedokli Saeimā, tās komisijās, citās valsts institūcijās un pašvaldībās;

6.2. piedalās Saeimas un tās komisiju darbā;

6.3. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu virzību Saeimā;

6.4. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.

7. Ministrijas valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts).

8. Valsts sekretārs:

8.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā;

8.2. pārstāv ministriju savas kompetences ietvaros un bez īpaša pilnvarojuma;

8.3. nodrošina ministra rīkojumu izpildi;

8.4. izdod rīkojumus ministrijas darba organizācijas jautājumos;

8.5. izveido, reorganizē un likvidē ministrijas struktūrvienības, apstiprina to nolikumus, kā arī kontrolē ministrijas struktūrvienību darbu;

8.6. apstiprina ministrijas štatu sarakstu valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

8.7. saskaņā ar likumu “Par valsts civildienestu” ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus;

8.8. ir tiesīgs izveidot komisijas un darba grupas, lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus.

9. Valsts sekretāram var būt viens vai vairāki vietnieki, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņa kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkcijas, tiesības un atbildība ir noteikta attiecīgajā amatu aprakstā.

10. Valsts sekretārs ar rīkojumu nosaka valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības.

11. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un nodaļas.

12. Departamentu vada departamenta direktors, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts) un ir tieši pakļauts valsts sekretāram vai viņa vietniekam. Departamenta direktora funkcijas, tiesības un atbildība ir noteikta departamenta nolikumā un attiecīgajā amatu aprakstā.

13. Departamenta direktoram var būt vietnieks, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts).

14. Nodaļa ir departamenta struktūrvienība, kas ir pakļauta departamenta direktoram, vai arī patstāvīga struktūrvienība, kas ir tieši pakļauta valsts sekretāram vai valsts sekretāra vietniekam. Nodaļas vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Nodaļas vadītāja funkcijas, tiesības un atbildība ir noteikta nodaļas nolikumā un attiecīgajā amatu aprakstā.

15. Ministrijas darbinieku uzdevumu apjoms, kā arī departamentu un nodaļu vadītāju un darbinieku dienesta attiecības ir noteiktas attiecīgajos amatu aprakstos.

IV. Ministrijas pakļautībā un pārziņā esošās institūcijas

16. Ministrijas pakļautībā ir šādas valsts civiliestādes:

16.1. Izglītības satura un eksaminācijas centrs;

16.2. Izglītības valsts inspekcija;

16.3. Profesionālās izglītības centrs;

16.4. Sporta pārvalde;

16.5. Bērnu tiesību aizsardzības centrs;

16.6. Pedagogu izglītības atbalsta centrs.

17. Ministrijas pārziņā ir šādas profesionālās izglītības iestādes:

17.1. Aizkraukles arodvidusskola;

17.2. Amatniecības meistaru skola;

17.3. Cēsu 4.arodvidusskola;

17.4. Daugavpils 1.arodvidusskola;

17.5. Daugavpils 2.arodvidusskola;

17.6. Daugavpils 38.arodvidusskola;

17.7. Daugavpils Dzelzceļa transporta tehnikums;

17.8. Daugavpils Mācību ražošanas centrs;

17.9. Daugavpils Tirdzniecības skola;

17.10. Jelgavas 105.arodskola;

17.11. Jelgavas Tehniskais licejs;

17.12. Jēkabpils 109.arodskola;

17.13. Juglas Amatniecības vidusskola;

17.14. Kuldīgas 78.arodvidusskola;

17.15. Latgales Amatniecības meistaru skola;

17.16. Latvijas Pasta skola;

17.17. Liepājas 31.arodvidusskola;

17.18. Liepājas 48.arodvidusskola;

17.19. Liepājas Jūrniecības koledža;

17.20. Limbažu 18.arodvidusskola;

17.21. Naukšēnu 23.arodvidusskola;

17.22. Ogres 43.arodvidusskola;

17.23. Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža;

17.24. Piegriezēju modelētāju arodskola;

17.25. Purvciema Amatniecības vidusskola;

17.26. Rēzeknes 14.arodvidusskola;

17.27. Rīgas 3.arodskola;

17.28. Rīgas 5.arodvidusskola;

17.29. Rīgas 6.arodvidusskola;

17.30. Rīgas 10.arodskola;

17.31. Rīgas 12.arodvidusskola;

17.32. Rīgas 13.arodvidusskola;

17.33. Rīgas 15.arodvidusskola;

17.34. Rīgas 19.arodvidusskola;

17.35. Rīgas 34.arodvidusskola;

17.36. Rīgas 44.arodvidusskola;

17.37. Rīgas 46.arodvidusskola;

17.38. Rīgas Amatniecības vidusskola;

17.39. Rīgas Celtniecības koledža;

17.40. Rīgas Dzelzceļnieku skola;

17.41. Rīgas Galdniecības arodvidusskola;

17.42. Rīgas Jūrskola;

17.43. Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikums;

17.44. Rīgas Tehniskā koledža;

17.45. Rīgas Tirdzniecības tehnikums;

17.46. Rīgas Tirdzniecības un kulinārijas skola;

17.47. Rīgas Tūrisma skola;

17.48. Rīgas Valsts tehniskā ģimnāzija;

17.49. Rīgas Valsts tehnikums;

17.50. Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums;

17.51. Smiltenes 29.arodvidusskola;

17.52. Valmieras 36.arodvidusskola;

17.53. Vangažu 25.arodvidusskola;

17.54. Ventspils 20.arodvidusskola;

17.55. Viļānu 41.arodvidusskola;

17.56. Zasulauka arodvidusskola.

18. Ministrijas pārziņā ir šādas augstskolas:

18.1. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte;

18.2. Latvijas Universitāte;

18.3. Latvijas Jūras akadēmija;

18.4. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;

18.5. Liepājas Pedagoģiskā augstskola;

18.6. Rēzeknes augstskola;

18.7. Rīgas Aviācijas universitāte;

18.8. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola;

18.9. Rīgas Tehniskā universitāte;

18.10. Ventspils Augstskola.

19. Ministrijas pārziņā ir šādas valsts zinātniskās iestādes:

19.1. Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts;

19.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts;

19.3. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts;

19.4. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts;

19.5. valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts”;

19.6. Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts;

19.7. valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Latvijas Universitātes Fizikas institūts”;

19.8. Latvijas Zinātņu akadēmijas Kodolpētniecības centrs;

19.9. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka;

19.10. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts;

19.11. Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas institūts;

19.12. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts;

19.13. Latvijas organiskās sintēzes institūts;

19.14. Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūts;

19.15. Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts;

19.16. Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs;

19.17. Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts;

19.18. Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;

19.19. valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Latvijas Universitātes Polimērmehānikas institūts;

19.20. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;

19.21. Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts;

19.22. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”;

19.23. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts;

19.24. Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts;

19.25. Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs.

20. Ministrijas pārziņā ir šādas iestādes:

20.1. Latvijas Dabas muzejs;

20.2. Latvijas Sporta muzejs;

20.3. Jauno dabas draugu centrs “Saulesdārzs”;

20.4. Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs;

20.5. Hokeja sporta skola “Latvijas bērzs”;

20.6. Jaunatnes basketbola metodiskais centrs;

20.7. Kamaniņu sporta skola;

20.8. Latvijas Jaunatnes sporta centrs;

20.9. Latvijas Nacionālā sporta skola;

20.10. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes specializētā vingrošanas skola;

20.11. Lietišķo sporta veidu Latvijas Nacionālās sporta skolas bāze “Kleisti”;

20.12. Nacionālā lietišķo sporta veidu sporta skola;

20.13. Rīgas specializētā peldēšanas skola;

20.14. Specializētā airēšanas sporta skola;

20.15. Specializētā kalnu slēpošanas skola;

20.16. Specializētā tenisa sporta skola;

20.17. Šķēpa mešanas metodiskais centrs;

20.18. Murjāņu sporta ģimnāzija;

20.19. Juglas sanatorijas internātskola;

20.20. Mācību un pāraudzināšanas iestāde “Strautiņi”;

20.21. Izglītības un zinātnes ministrijas Centralizētā grāmatvedība;

20.22. Rīgas arodizglītības iestāžu Centralizētā grāmatvedība.

21. Ministrijas pārziņā ir šādi valsts uzņēmumi:

21.1. valsts bezpeļņas organizācija “Daugavas stadions”;

21.2. valsts uzņēmums “Bērnu un jaunatnes auto-moto sporta skola”;

21.3. valsts uzņēmums “Latvijas nacionālais valsts sporta centrs “Mežaparks””;

21.4. valsts uzņēmums “Mācību un treniņu centrs kamaniņu sportā un bobslejā “Sigulda””;

21.5. valsts uzņēmums “Valsts tenisa centrs “Lielupe””;

21.6. valsts bezpeļņas organizācija “Akadēmisko programmu aģentūra”;

21.7. valsts bezpeļņas organizācija “Latvijas AFS programmu centrs”;

21.8. bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra”.

V. Noslēguma jautājumi

22. Atzīt par spēku zaudējušiem:

22.1. Ministru Padomes 1993.gada 20.jūlija lēmumu nr.398 “Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 55.nr.; 1995, 41.nr.);

22.2. Ministru kabineta 1995.gada 7.marta rīkojumu nr.103 “Grozījumi Ministru Padomes 1993.gada 20.jūlija lēmumā nr.398 “Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā”” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 41.nr.);

22.3. Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumus nr.224 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 111., 195.nr.);

22.4. Ministru kabineta 1996.gada 12.novembra noteikumus nr.430 “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumos nr.224 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 195.nr.).

Ministru prezidenta vietā —
Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Izglītības un zinātnes ministra vietā —
tieslietu ministrs Dz.Rasnačs