INFORMĀCIJA

Vēlreiz - par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā

Saeimas sēdes sakarā

Šā gada 3. septembrī Saeima savā ārkārtas sēdē izskatīja jautājumu "Pasažieru pārvadājumu politika Latvijā". Gan šīs sēdes, gan vēlākās, 18. septembra, sēdes rezultāti daudzus pilsoņus neapmierināja. Satiksmes ministrs Vilis Krištopans 3. septembra sēdē pilnākas ainas izpratnei bija iesniedzis attiecīgu papildmateriālu (Saeimas dok. nr.2996). Varbūt tas līdz ar stenogrammām ( "Latvijas Vēstnesis", nr. 220/222, 9.09.1997.; arī nr. 242/245, 24.09.1997. ) dos precīzāku priekšstatu par šo problēmu valstī un deputātu attieksmi pret to.

Ministrija savā attieksmē balstās uz Transporta 1997. - 1999. gadu attīstības nacionālās programmas pamatpostulāta: "Galvenais mērķis pasažieru pārvadājumos ir radīt vienotu pārvadājumu sistēmu valstī, kura nodrošinātu satiksmes iespēju katrā lielākā apdzīvotā vietā (pilsētā, pagasta centrā, ciemā). "Par Saeimai un šeit sniegto informāciju, dabiski, atbild Satiksmes ministrija. "Latvijas Vēstnesis"

Ministra vēstule Saeimai

Saeimas Prezidijam

Ļoti cienījamās deputātes un deputāti!

Pateicos, ka Jūs esat sasaukuši Saeimas ārkārtas sēdi ar apspriežamo darba kārtību:

"Pasažieru pārvadājumu politika Latvijā". Pēdējā pusgada laikā esmu Jūs vairākkārt aicinājis apspriest tieši šo jautājumu - par "Latvijas dzelzceļa" restrukturizāciju, Latvijas transporta politiku un Rīgas reģiona transporta kustības attīstību. Tā kā šajās reizēs Jūsu atsaucība nebija pārāk liela, esmu gandarīts, ka šodien varēšu izmantot šo iespēju un informēt Jūs par padarīto, kā arī iepazīstināt Jūs ar vairākiem priekšlikumiem, kuriem būs nepieciešams Jūsu atbalsts, lai varētu attīstīt pasažieru pārvadāšanas sistēmu valstī. Kā Jūs zināt, deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību Satiksmes nodaļā ir vairāki punkti, kas attiecas uz šīs dienas darba kārtību:

2.3.1. Izmantot valdības garantijas projektiem, kas saistīti ar infrastruktūras atjaunošanu, modernizāciju un attīstību.

2.3.2. Izstrādāt koncepciju par pasažieru pārvadājumiem valstī, 1998. gadā palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem par 15%.

2.3.4. Līdz 1997. gada 1. oktobrim iesniegt izskatīšanai Saeimā Dzelzceļa likumprojektu.

2.3.6. Turpināt valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" restrukturizāciju un reorganizāciju pārejai uz tirgus ekonomikas principiem.

2.3.8. Izpildīt Latvijas pusei paredzētos priekšnoteikumus, lai noslēgtu ar Eiropas Savienību asociatīvo līgumu par aviācijas pārvadājumiem.

Ar lielu interesi uzklausīšu Jūsu konstruktīvos priekšlikumus un ieteikumus.

Pievienoju materiālus, kas varētu noderēt Jums, lemjot par mūsu valsts pasažieru pārvadāšanas sistēmas attīstību. Bez Jūsu līdzdalības likumdošanas pilnveidošanā nebūs iespējams attīstīt pasažieru pārvadāšanas sistēmu Latvijā.

Ar cieņu, -

1997. gada 3. septembrī Vilis Krištopans , satiksmes ministrs

Par dzelzceļa nozari

Pirms sākt runāt par pasažieru pārvadāšanas politiku dzelzceļā, pievērsīsimies pašreizējā stāvokļa analīzei. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ir viens no tiem retajiem valsts uzņēmumiem, kas pagaidām vēl sekmīgi strādā un maksā nodokļus valstij (skat.tabulu Nr.1). Inflācijas un citu negatīvu iemeslu dēļ, kā piemēram, ikgadējā pasažieru apgrozījuma samazinājuma vidēji par 15%, (kam par iemeslu ir straujais vieglo automašīnu skaita pieaugums no vienas puses un iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās no otras puses), var rasties apstākļi, kad dzelzceļa peļņa kļūs negatīva jau 1998.gada pirmajos mēnešos (skat.1996.gada ekonomiskie rādītāji - tabulu Nr.2).

Padomju periodā dzelzceļš bija pusmilitāra organizācija, valsts valstī ar savu strādnieku apgādi, veselības aizsardzības sistēmu utt., un ne vienkāršajam pasažierim, ne tā laika Latvijas valdībai nevajadzēja lauzīt galvu par dzelzceļa problēmām. Vilciens vienkārši brauca pa sliedēm, vajadzēja tikai kāpt iekšā un braukt, neinteresējoties, kas to visu apmaksā. Tajos laikos dzelzceļa tarifs bija 0,8 kap./km, autobusa 1,5 kap./km.

Arī šajos Latvijas neatkarības 7 gados dzelzceļš tiek uztverts kā kaut kas pats par sevi saprotams, kā finansiālā ziņā ārpus sabiedrības un valdības interesēm stāvošs veidojums. Dzelzceļš pats pelna naudu ar tranzīta pārvadājumiem, pats dotē nerentablos, bet sabiedrībai vajadzīgos pasažieru pārvadājumus, pats veic labdarības akcijas, pārvadājot invalīdus un represētos, pats uztur un remontē sliežu ceļus. Arī ritošā sastāva atjaunošana ir paša dzelzceļa rokās. Šādos apstākļos dzelzceļš nevar izrauties no apburtā loka, netiek pie moderna un ekonomiska ritošā sastāva. Jo diemžēl pasažieru pārvadāšana Latvijas dzelzceļam kā uzņēmumam nes zaudējumus. Visā valstī zaudējumi no pasažieru pārvadāšanas pa dzelzceļu sastāda 18 milj.latu.

Piemēram: maršrutā Liepāja-Vaiņode vien pasažieru pārvadājumu zaudējumu segšanai tiek izlietoti 399 000 latu gadā, tieši tik, cik maksā vienas jaunas automotrises (vienvagona dīzeļvilciena) izgatavošana.

Diemžēl, sabiedrība uzzina par dzelzceļu tikai tad, kad notiek kaut kas ārkārtējs, piemēram, pirms trim gadiem dzelzceļnieki piketēja pie dzelzceļa administrācijas ēkas, prasot no dzelzceļa vadības atdot godīgi nopelnīto algu par vairākiem mēnešiem. Vai arī Vaiņodes akcija. Ja tās nebūtu, šodien Saeimā neskatītu šo jautājumu. Žēl tikai, ka akcija notiek, pārkāpjot Kriminālkodeksa pantus, kā arī radot ikdienas zaudējumus valstij Ls 270 apmērā, jo tiek bloķēts Lietuvas tranzīts caur Latviju. Cilvēki uz sliedēm ar cerībām gaida šodienas sēdes iznākumu. Viņiem vēlamākais būtu atjaunot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu posmā Liepāja-Vaiņode, iedalot šiem mērķiem Ls 133 000 līdz šā gada beigām (skat.tabulu Nr.7 un 8.). Tas gan neatrisina problēmu valsts mērogā. Tiktāl par pašreizējo stāvokli dzelzceļā (skat.detalizētu informāciju izdalītajos materiālos) tabulas Nr.3.-6).

Par savu galveno pienākumu Satiksmes ministrija uzskata nodrošināt visu brauktgribētāju aizvešanu vajadzīgajos virzienos. Kur Satiksmes ministrija saskata problēmas risinājumu un ko dara lietas labā?

Satiksmes ministrijas un dzelzceļa juristi un speciālisti ir izstrādājuši Eiropas Savienības direktīvām atbilstošu Dzelzceļa likuma projektu, kas pēc tā pieņemšanas Saeimā būs galvenais instruments dzelzceļa nozares sekmīgai darbībai. Ministru kabinetā tika konceptuāli atbalstītas trīs pamatnostādnes, kuras tieši vai pakārtoti var ietekmēt pasažieru pārvadājumus valstī.

1. Dzelzceļa restrukturizācijas procesā atdalīt dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļi, signalizācija, automātika, telekomunikācijas, energoapgāde utt.) no dzelzceļa operatora, izveidot valstisku saimniecisku struktūru ar nodalītu grāmatvedības uzskaiti un tās sekmīgas darbības nodrošināšanai izveidot Dzelzceļa fondu kā Valsts ceļu fonda sastāvdaļu. Dzelzceļa fondu paredzēts veidot no šādām iemaksām:

- samaksa par sliežu ceļu izmantošanu (maksā operatori);

- valsts budžeta līdzekļi;

- akcīzes nodokļa daļa, kura pienākas dzelzceļam;

- banku kredīti;

- starptautisko palīdzības fondu līdzekļi u.c.

Dzelzceļa fonds līdzekļu robežās ļaus uzturēt maznoslogotus, bet atsevišķu reģionu saimnieciskās darbības uzturēšanai nepieciešamus sliežu ceļus. Šobrīd ir izveidojies stāvoklis, kad daudzi sliežu ceļi (valsts īpašums) ir kļuvuši par nastu dzelzceļam un var būt ar iemeslu "Latvijas dzelzceļa" bankrotam.

Izveidojusies paradoksāla situācija: uz nākamo gadu dzelzceļš ņem kredītu 9 miljonu latu apmērā sliežu ceļu rekonstrukcijai, par ko būs jāmaksā procenti, tajā pašā laikā nerentablo pasažieru pārvadājumu dotēšanai ik gadu dzelzceļš izlieto 18 miljonus latu.

2. Otra principiāli jauna norma ir valsts un pašvaldību pasūtījums pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, paredzot nerentablo, bet sabiedrībai nepieciešamo reisu dotēšanu, kā tas notiek un sekmīgi darbojas pasažieru pārvadājumos ar autobusiem.

Atgriežoties pie Vaiņodes akcijas: iedzīvotāji vēlas braukt ar vilcienu, kurš konkrētajā dzelzceļa iecirknī maksā Ls 3,41 par kilometru, tajā patšālaikā autobuss maksā Ls 0,37 par kilometru. Ja vietējās pašvaldības izvēlēsies dzelzceļa satiksmi un atradīs līdzekļus, lai samaksātu zaudējumus, dzelzceļš būs tikai priecīgs, jo dzelzceļniekiem vajadzīgs darbs.

Šodienas Satversmes normas var iztulkot tā, ka dzelzceļa tarifus apstiprina Saeima. Rītdienas plenārsēdes darba kārtībā ir paredzēti labojumi Satversmē, kuri atceļ šo absurdo stāvokli, kad viens nosaka tarifu, bet otrs nes atbildību par finansiālo darbību.

Atbildes uz varbūtējiem jautājumiem par biļešu cenām Rīgas pilsētā:

Biļešu cenas vilcienā tiks pielīdzinātas biļešu cenām pilsētas satiksmē (šodien ar vilcienu 8 santīmi, ar autobusu 14 santīmi). Ārpilsētā biļešu cenas būs diferencētas atkarībā no braukšanas attāluma. Jo tālāk pasažieris brauks, jo lētāks būs viens kilometrs.

3. Valsts regulatora institūcijas izveidošana dzelzceļa nozarē, nesaistot tā darbību ar valstī veidojamo monopoldarbības uzraudzības regulatoru.

Eiropas Savienības direktīvas prasības paredz brīvu piekļūšanu valsts dzelzceļa infrastruktūrai visiem (citiem) pārvadātājiem, tādēļ, ņemot vērā dzelzceļa specifiku, sevišķi kustības organizācijas un darbības jomā, dzelzceļa Regulatoru būtu vēlams izveidot pie Satiksmes ministrijas. Regulatora funkcijās ietilpst arī dzelzceļa fonda izlietojums, samaksas par infrastruktūras izmantošanu aprēķināšanas kontrole u.c.

Dzelzceļa likuma projekta iesniegšana Saeimā pēc valdības deklarācijas termiņiem ir paredzēta līdz šā gada 1.oktobrim. No likuma projekta izskatīšanas tempiem un rezultātiem būs atkarīga pasažieru pārvadājumu un visas dzelzceļa nozares nākotne.

Šī, cienījamie deputāti, ir jūsu iespēja sekmēt dzelzceļa nozares saglabāšanu un attīstību valstī.

Vēlreiz atgādināšu, ka Satiksmes ministrija par savu galveno uzdevumu pasažieru transporta jomā uzskata visu brauktgribētāju aizvešanu vajadzīgajos virzienos. Viens no Satiksmes ministrijas uzdevumiem ir nepieļaut dzelzceļa nozares izputēšanu, kā rezultātā valsts zaudētu 22 miljonus latu nodokļu veidā un bezdarbnieku armija papildinātos ar 18800 dzelzceļniekiem, tādēļ attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem tiks veikti šādi pasākumi:

- vietās, kur pasažieru kustība pa dzelzceļu ir neliela, bet kur paralēli dzelzceļam ir labi autoceļi, tiek plānots samazināt reisu skaitu vai izskatīt iespēju pilnīgi pārtraukt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu, organizējot to vietā autobusu reisus;

- vietās, kurās nepieciešami ceļu uzlabošanas darbi, lai varētu kursēt autobusi, novērtēt ceļu remonta izdevumus un izdevumus dzelzceļa kustības nodrošināšanai, pieņemt atbilstošu lēmumu;

- atsevišķi vietējas nozīmes dzelzceļa iecirkņi (piemēram, Gulbene-Alūksne, Vaiņode-Liepāja u.c.) tiks piedāvāti pārņemšanai vietējo pašvaldību vai privāto pārvadātāju ziņā. Tas gan būs iespējams tikai pēc Dzelzceļa likuma pieņemšanas;

- diferencētas samaksas par braukšanu ieviešana (pēc labojumu izdarīšanas Satversmē).

Par autotransporta nozari

1991.-1995.gadi. Lejupslīde, krīze

Autobusu pasažieru pārvadājumi strauji sarūk, apjomi samazinās vairāk nekā 3 reizes, maršrutu tīkls par 60%, līnijautobusu skaits no 1800 līdz 860 autobusiem. Autobusi izstrādājuši konstruktīvi noteikto resursu par 95%. Pārvadājumu tirgū neiesaistās privātpārvadātāji, jo pārvadājumi ir nerentabli (skat.pielikumu).

Autobusu atjaunošanai valsts budžeta projektā ik gadus tiek pieteiktas summas 6-9 milj.Ls apjomā, taču budžetā līdzekļi iestrādāti netiek.

Pasaules praksē valsts subsīdijas sabiedriskajam transportam sastāda 40-85% no visiem izdevumiem.

Šajā periodā:

Samazināts pasažieru kategoriju, kuras izmanto atlaides no braukšanas maksas, skaits. Izdevumi pārvadātājiem samazinājās par 0,8-1,2 milj. Ls gadā, kas tikai palēnināja krīzes padziļināšanos, bet nenovērsa tās procesu.

Pamatojoties uz Autopārvadājumu likumu, Satiksmes ministrija izstrādāja vairākus tiesību aktus, kas regulē autopārvadājumu uzņēmējdarbību, nodrošina pārvadātāju, kā arī pasažieru tiesības, radīja apstākļus pārvadātājiem iekļauties starptautiskajos pārvadājumos.

Privatizēti taksometru pārvadājumi.

Transporta attīstības nacionālajā programmā deklarēts, ka sabiedriskais pasažieru transports ir jāsaglabā un jāattīsta. Dota pārvadājumu attīstības prognoze līdz 2000. un 2010.gadam.

1996.-1999.gadi. Stabilizācija, attīstība

Iedibināta pasažieru autobusu satiksmes dotēšana lauku apvidū:

Rajona padomju rīcībā, kuras atbildīgas par satiksmes organizāciju, nonāk reāli līdzekļi satiksmes nodrošināšanai (skat.pielikumu);

Pārvadātāji var ņemt kredītus, slēgt līzinga līgumus jaunu autobusu iegādei;

Pārvadājumos tiecas iesaistīties privātuzņēmēji, rodas konkurence maršrutu tirgū.

Iztrādāts pētniecisks darbs, kurā izklāstīti turpmākās autobusu satiksmes reorganizācijas un attīstības principi:

- Izsniegto autobusu maršrutu apkalpošanas termiņu garantēšana uz 5 gadiem;

- Līgumu un konkursa formas ieviešana pasažieru pārvadājumu tirgū;

- Tiek plānoti līdzekļi ceļu II kategorijas uzturēšanai, pa kuriem notiek autobusu satiksme;

Nacionālo maršrutu plānošanas aģentūras izveidošana (skat.tabulu Nr.1c).

Jāpilnveido sociāli mazaizsargāto grupu braukšanas nosacījumi.

Jāizstrādā pasažieru satiksmes nodrošināšanas standarti un transporta uzņēmēju efektīva darba kritēriji.

Sabiedriskā transporta nākotnes stratēģija ir etapveidīgi panākt integrētas pasažieru transporta sistēmas izveidošanu, kurā darbojas vienotā biļešu sistēma - dzelzceļš-autobusi, aviācija-jūra, pilsētas-piepilsētas, autotransports-elektrotransports.

Par likumdošanā nepieciešamo

1. Atcelt Satversmes normu par dzelzceļa tarifu noteikšanas kārtību;

2. Pieņemt Dzelzceļa likumu;

3. Pieņemt pārstrādātu likumu par akcīzes nodokli degvielai;

4. Likumdošanā paredzēt līdzekļu novirzīšanu sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kas izmanto transporta pakalpojumus;

5. Pieņemt likumu par pasažieru pārvadājumiem;

6. Pašvaldību reorganizācijas gaitā saglabāt pašvaldību atbildību par reģionālas pasažieru satiksmes nodrošināšanu.

Par pasažieru pārvadāšanu

1. Mērķi un uzdevumi

Galvenais mērķis pasažieru pārvadājumos ir radīt vienotu pārvadājumu sistēmu valstī, kura nodrošinātu satiksmes iespēju katrā lielākā apdzīvotā vietā (pilsētā, pagasta centrā, ciemā).

Tas jāveic, izvēloties optimālu satiksmes līdzekli, mazu pasažieru plūsmu gadījumā jāizmanto mazākas ietilpības vilcieni vai autobusi. Ar vienotu sistēmu mēs saprotam ne tikai satiksmes iespēju, bet arī samērā līdzīgu braukšanas maksas līmeni, vienotas atlaides, informācijas pieejamību utt.

Izveidot vienotu biļešu sistēmu, kad, iegādājoties biļeti vienā vietā, iespējams izmantot dažādus transporta veidus. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams radīt vienotu informācijas sistēmu, saskaņotu maršruta tīklu, apvienotas pasažieru pārsēšanās vietas dažādiem transporta veidiem.

Tāpat jāizstrādā vienota statistika visos pārvadājumos, kas ļaus novērtēt esošās pasažieru plūsmas un, galvenais, salīdzināt ar potenciālajām iespējām.

Tai pašā laikā katra no nozarēm izvirza savus mērķus.

Autotransportā

Maksimāli izmantojot esošos resursus un iespējas, saglabāt un restrukturēt valstī ekonomiski efektīvu, ērtu un drošu sabiedriskā autotransporta pasažieru pārvadājumu sistēmu, kas apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu.

Galvenā mērķa sasniegšanai un efektīvas pārvadājumu sistēmas radīšanai ir jāīsteno šādi starpmērķi:

- sabiedriskā pasažieru autotransaporta attīstību uzskatīt kā vienu no svarīgākajām prioritātēm;

- saglabāt 1996.-1998.gados sabiedriskā autotransporta pakalpojumu apjomu;

- valsts pasažieru uzņēmumu privatizācijas gaitā nepieļaut pārvadājumu samazināšanos regulārajos maršrutos;

pilnveidot dotāciju mehānismu ar mērķi, lai dotācijas darbotos kā ilgtermiņa stimuls uzlabot pārvadājumu kvalitāti un kvantitatīvos rādītājus;

- izstrādāt 1997.-1998.gados jaunu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu koncepciju (kas veicinātu konkurenci tirgus apstākļos);

- pilnveidot sabiedriskā pasažieru transporta sistēmas vadību.

Dzelzceļa transportā

Apakšprogrammas galvenais mērķis - pasažieru vilcienu kustības drošības, pasažieru pārvadājumu servisa kvalitātes paaugstināšana un rentabilitātes nodrošināšana.

Apakšprogrammas galvenajam mērķim ir pakārtoti šādi apakšmērķi un realizējamie pasākumi:

1. pasažieru pārvadājumu zaudējumu un nerentabilitātes samazināšana:

pasažieru pārvadājumu subsidēšanas mehānisma izstrāde un ieviešana,

elastīgas tarifu regulēšanas sistēmas izveidošana,

vilcienu un autotransporta kustības koordinācija maršrutos,

atsevišķas pasažieru pārvadājumu izdevumu un ieņēmumu grāmatvedības uzskaites sistēmas pilnveidošana valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš",

valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pārvaldes sistēmas pilnveidošana,

menedžmenta un mārketinga pilnveidošana,

valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" privatizācijas un komercializācijas programmas izstrāde,

iesaistīt privātās struktūras dzelzceļa transportā,

koordinēt sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, risinot pārvadājumu problēmas Baltijas reģionā.

2. dzelzceļa transporta normatīvo aktu izstrāde:

dzelzceļa tiesību un pienākumu reglamentācija attiecībā uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un atcelšanu, kā arī servisa pakalpojumu līmeni.

3. vilcienu kustības drošības, pasažieru, braukšanas ilguma samazināšana un apkalpošanas servisa uzlabošana:

- dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības nodrošināšana,

- dzelzceļa ritošā sastāva remonta, atjaunošanas un iegādes nodrošināšana,

- dzelzceļa staciju un pieturvietu rekonstrukcija un modernizācija,

- energoapgādes, sakaru, centralizācijas un bloķēšanas (SCB) iekārtu un sistēmu attīstība,

biļešu rezervēšanas un realizēšanas vienotas automatizētas sistēmas izstrāde un ieviešana,

dzelzceļa datortīklu un informatīvo sistēmu modernizācija un attīstība.

Sasniedzamie rezultāti:

1. Dzelzceļa transporta kustības drošības un pasažieru pārvadājumu procesa nodrošināšana un koordinācija.

2. Dzelzceļa transporta uzņēmuma pasažieru pārvadājumu efektivitātes paaugstināšana.

3. Dzelzceļa transporta darbību regulējošās tiesiski normatīvās un juridiskās bāzes pilnveidošana.

4. Pasažieru pārvadājumu servisa pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana.

Gaisa transportā

Gaisa transporta sistēmas izveides principi.

Gaisa transporta pasažieru nozares attīstības nosacījumu pamatprincipi:

1. pārvadājumiem ir jābūt drošiem, regulāriem, tiem jāatbilst visaugstākajiem starptautiski atzītajiem standartiem;

2. Latvijas gaisa transporta sistēmas attīstībai jānotiek saskaņā ar Eiropas Savienības gaisa transporta politikas principiem;

3. Latvijas gaisa transporta sistēma jāattīsta maksimāli racionāli, izmantojot esošos resursus;

4. gaisa transporta sistēmai ir jābūt rentablai.

Uzskatām, ka efektīvas pārvadājumu sistēmas radīšanai ir jānodrošina šādi starpmērķi:

Lidostas "Rīga" attīstība par starptautiski atzītu reģionālu pārvadājumu mezgla punktu un tranzīta lidostu līdz 2000.gadam;

efektīvas, drošas gaisa satiksmes vadības sistēmas izveidošana.

Atrisinot minētos apakšuzdevumus, tiks radīta iespēja sasniegt galveno mērķi - radīt efektīvu, drošu, rentablu pasažieru pārvadājumu sistēmu, kā arī izskatīt iespējas patērētāju interesēs veidot no aviācijas sistēmas iekšējām rezervēm daļēji subsidētu vietējo gaisa satiksmi.

Lidostas attīstības prioritātes:

1. pasažieru termināla paplašināšana;

2. lidostas skrejceļa pagarināšana līdz 3200 m;

3. II kategorijas nosēšanās sistēmas uzstādīšana.

Gaisa satiksmes vadības attīstības sistēmas pilnveidošana.

Gaisa satiksmes vadības sistēma ir svarīga Latvijas gaisa transporta infrastruktūras daļa Latvijas gaisa transporta attīstībā. Bez atbilstošas gaisa satiksmes vadības optimizēšanas un modernizēšanas nav iespējams nodrošināt tranzīta plūsmu un izveidot efektīvu transporta koridoru. Lai izveidotu modernu un augsti efektīvu gaisa kustības vadības sistēmu, jāveic šādi uzdevumi:

1. jāpalielina sistēmas caurlaides spējas;

2. saskaņā ar Eiropas aviācijas harmonizācijas programmām jāveic jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegāde;

3. jānodrošina darba procedūru optimizēšana saskaņā ar Rietumvalstu pieņemto praksi;

4. jārealizē plaša personāla apmācības programma saskaņā ar ICAO standartiem un ieteikto praksi.

Jūras transportā

Pasākumus jūras pasažieru transportra attīstībā var iedalīt divos virzienos:

1. Latvijas pasažieru prāmju satiksmes attīstīšana.

1.1. Izpētīt pasažieru prāmja iegādes un satiksmes Rīga-Helsinki-Stokholma ekonomiskos u.c. aspektus (tēma pasūtīta un iekļauta LR Izglītības un zinātnes ministrijas šī gada zinātnisko darbu pasūtījumu programmā, izpildītājs - Latvijas Jūras akadēmija).

1.1.1. Izpētīt iegādājamā prāmja optimālos tehniskos, ekonomiskos un drošības parametrus.

1.1.2. Izanalizēt, kādu potenciālu pasažieru tirgus segmentu varētu aptvert.

1.2. Pasažieru prāmja iegāde:

1.2.1. Kopuzņēmuma izveidošana, piesaistot ārzemju partneri RO-RO tipa prāmja 250-400 vietu iegādei (jauna minētā prāmja orientējošā cena 40 milj.USD).

1.2.2. Tehniskā menedžmenta nodošana ārzemju partnera pārziņā, ievērojot lielāku pieredzi pasažieru apkalpošanā, tax-free veikalu organizēšanā (rēderejai "Silja Line" šī tirdzniecība dod ap 30% peļņas), biļešu izplatīšanas tīkla organizācijā.

1.2.3. Jāņem vērā stingrākas prasības kuģošanas drošībai, kas sadārdzinās prāmja ekspluatāciju, kā arī cilvēku šoku pēc prāmja "Estonia" katastrofas. Pielikums pie SOLAS konvencijas, kas stājies spēkā 1994.gada oktobrī, paredz ugunsdrošības standartu uzlabošanu uz visiem esošiem pasažieru kuģiem. Pasākumus, kas būtu veicami noteiktajā laika posmā, būs jāpapildina ar obligātu iekārtu uzstādīšanu dūmu noteikšanai un trauksmes signāliem ar smidzinātājiem dzīvojamās un dienesta telpās, kāpņu un koridoru slēgšanas ierīces. Pēdējo uzlabojumu skaitā var minēt avārijas apgaismojuma ierīkošanu, vispārējo trauksmes sistēmu uzstādīšanu, kā arī dažādu sazināšanās līdzekļu montēšanu.

No 1994.gada oktobra stājušās spēkā paaugstinātas prasības attiecībā uz atlikušo (avārijas) noturību pēc bojājumiem uz visiem RO-RO tipa pasažieru kuģiem. Starptautiskie noteikumi atļauj pārejas periodu laika posmā no 7 līdz 11 gadiem, atkarībā no esošā kuģa standarta.

1.2.4. Jārēķinās ar ļoti aso konkurenci no esošo Skandināvijas un Igaunijas rēdereju puses (esošās kuģu līnijas, liela darba pieredze), arī Lietuva ar pārbūvētajiem prāmjiem "Kaunas" un "Vilnius" un 3 patstāvīgajām līnijām Klaipēda-Ķīle-Klaipēda, Klaipēda-Mukrana-Klaipēda, Klaipēda-Ahūsa-Klaipēda.

2. Rīgas jūras pasažieru stacijas un infrastruktūras attīstība, plašāk piesaistot eksistējošās kuģu līnijas.

2.1. Rīgas ostas pārvalde sagatavojusi darba uzdevumu ģenerālā plāna izstrādāšanai Rīgas jūras pasažieru stacijas un Andrejostas rajonam, kas saskaņots ar Galveno arhitektūras pārvaldi. Pilsētas attīstības plānā tiek rezervēta teritorija Ķīpsalas ziemeļu galā jaunas pasažieru ostas attīstībai tālākā nākotnē, kas var tikt pietiekami labi saistīta ar pašreizējo pasažieru ostas teritoriju un pilsētas centru pa Ziemeļu tilta (tuneļa) trasi.

2.2. Pasažieru stacijas ēkas rekonstrukcija un paplašināšana- ēkas piebūvē izveidojot muitas zonu ar pasažieru uzgaidāmo telpu, veidojot no tās tuneļveida izejas uz piestātnēm, kā arī vieglo automašīnu uzglabāšanas laukuma izveide.

2.3. Rīgas ostas pārvalde, piedaloties Rīgas Domei, strādā pie patstāvīgas uzņēmējsabiedrības izveidošanas uz esošā īpašuma bāzes, kas nodarbosies ar pasažieru kuģu un prāmju apkalpošanu Rīgas ostā.

2.4. Rīgas jūras pasažieru stacijā jāiekārto Informācijas punkts (pilsētas kartes, izziņas utt.).

2.5. Valstij jāpieņem tūrismu atbalstoši lēmumi - jāsakārto un jāpaātrina vīzu un muitas dokumentu nokārtošanas procedūras.

2. Veicamie pasākumi

Nr.p.k. Pasākumi	Izpildes	Galvenie	Iespē-	Iz-	Iespē-	Sagai-
		termiņš	pasūtītāji,	jamie	maksas	jamie	dāmais
		gads sāk.	koordi-	pasā-	(tūkst.Ls)	finan-	rezul-
		/beigas	natori	kumu iz-	sēšanas	tāts
				pildītāji		avoti

Prioritārie pasākumi, kam ir paredzēti finansu resursi

1. Pasažieru pārvadājumu	1997-	SM	SM			Likums
likuma izstrāde	1998
autotransportā
2. Noteikumu par prioritāru	1998	SM	SM			Pārvadājumu
braukšanas apstākļu						kvalitātes
nodrošināšanu sabiedriskā						uzlabošana

pasažieru transporta

līdzekļiem izstrādāšana

autotransportā

3. Optimizēt pasažieru	1997	SM	SM un			Pārvadājumu
pārvadātāju struktūru			konsul-			kvalitātes
un pārvadājumu maršrutu			tanti			uzlabošana
tīklu autotransportā
4. Stratēģiskā ģenerālplāna	1997	SM	Konsul-			Ģenerāl-
sabiedriskā pasažieru			tanti			plāns
transporta uzlabošanai
izstrāde autotransportā
5. Dotācijas pasažieru	1997	SM		4 500	Valsts	Maršrutu
regulāriem pārvadājumiem ar	1998			5 500	ceļu	tīkla
autobusiem lauku apvidū	1999			5 500	fonds	optimizēšana,
						sniegto
						pakalpojumu
						uzlabošana

Prioritārie pasākumi, kuru īstenošanai finansu resursi jāmeklē

1. Likuma projekta par	1997-	SM	SM			Likuma
pasažieru pārvadājumu	1998					projekts
pilsētās ar autobusiem
dotēšanu izstrādāšana
Veicamie pasākumi, kam ir paredzēti finansu resursi
1. Autobusu "Translainer"	1997-	Rē-	Rē-	1700	kre-	Par 20-25%
ražošana sadarbībā ar	1999	zeknes	zeknes		dīts	lētāki
VFR firmu "Neoplan"		auto-	auto-			autobusi
		busu	busu			nekā
		parks	parks u.c.			iepēr-
			uzņēm.			kamie
2. Prāmju satiksmes izveide	1997	Rīgas		1 200		Ērtāka
starp Vecmilgrāvi		ostas				satiksme
un Bolderāju		pār-				starp abiem
		valde				Daugavas
						krastiem Rīgā
Veicamie pasākumi, kuru īstenošanai finansu resursi jāmeklē
1. "Latvijas dzelzceļa"	1997	SM	LD,			Pārvadājumu
pasažieru pārvadā-			Kon-			optimi-
jumu reorganizācija			sul-			zācija
			tanti
2. Normatīvu par	1997-	SM	SM un			Pārvadājumu
dzelzceļa pasažieru	1998		kon-			optimizācija
pārvadājumu dotē-			sultanti
šanu izstrāde
3. Pasažieru, kravas	1997-	SM	LD		LD
un citu dzelzceļa	1999	LD
pakalpojumu tarifu
un tarifu struktūras
pilnveidošana
4. Grozījumi likumā	1997	SM	SM
"Par aviāciju"
5. Gaisa pārvadājumu	1997	SM	SM
noteikumu izstrāde
6. Nolikuma par kārtību,	1997	SM	SM

kādā licencējamas

uzņēmējsabiedrības,

uzņēmumi un fiziskas

personas, kuras vēlas

veikt gaisa pārvadājumus,

speciālus aviācijas darbus,

gaisa kuģu tehnisko apkopi

vai gaisa kuģu izīrēšanu,

grozījumi
7. Nolikuma par aviokompāniju	1997	SM	SM
apstiprināšanu regulāriem
pārvadājumiem grozījumi
8. Starpvaldību līgumu par	1997-	SM	SM
gaisa satiksmes ar	1999
Apvienotajiem Arābu
Emirātiem, Bulgāriju,
Čehiju, ĒAR, Gruziju, Kazahiju,
Indiju, Īriju, Rumāniju, Slovēniju,
Taizemi ratifikācija
9. Nolikuma par lidostu un	1997	SM	SM
gaisa transporta statis-
tiku izstrādāšana
Apzīmējumi: SM- Satiksmes ministrija, FM- Finansu ministrija, LM- Labklājības ministrija, ĀM - Ārlietu ministrija, LD - valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", VB - valsts budžets, VAFonds - Valsts autoceļu fonds.
3. Pasākumu īstenošanas izmaksas
un finansēšanas avoti
Gads	Pasākumu	Valsts kopbudžets	Pašvaldību	Uzņēmumu,	Kopā
	skaits		līdzekļi	organizāciju
		Pamat-	Valsts	Speciālais budžets		u.c.līdzekļi	tūkst.
		budžets	investī-	Valsts	Ostu		(kredīti,	Ls
			cijas	ceļu	attīstī-		ārvalstu investīc.,
				fonds	bas		privātuzņēmēju līdz.,
					fonds		privatizāc.fonds u.c.)
1997	15			4 500			1 200	5 700
1998	8			5 500			1 000	6 500
1999	4			5 500			700	6 200
1997-				15 500			2 900	18 400
1999

4. Paredzamais rezultāts

Tiek saglabāti līdzšinējie pasažieru pārvadājumu apjomi un paaugstināta sniedzamo pakalpojumu kvalitāte. Izmaiņas likumdošanā līdzsvaros tirgus attiecības pasažieru pārvadājumos, nosakot stingras prasības pret pakalpojumu sniedzēju un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī paredzot patērētāju un pakalpojumu sniedzēju interešu aizsardzību.

Pārvadājumos ar autotransportu ieviešot dotācijas, radīsies iespēja dotēt aptuveni 1500 līdz 2000 vidēju rajona maršrutu (36-40 km) reisus dienā.

Dzelzceļa restrukturizācija dos iespēju efektīvāk plānot pasažieru pārvadājumu maršrutu tīklu, paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un samazināt pasažieru pārvadājumu zaudējumus.

VAS "Latvijas dzelzceļš" aprēķinātie nodokļi

1995.g.-1996.g., tūkst. Ls.
Nodokļu veids	1995.gads	1996.gads	1997.gada
			prognoze
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	707	1697	1000
Sociālais nodoklis	11952	12000	9450
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	5598	5927	6000
Akcīzes nodoklis	1597	1748	7600
Zemes nodoklis	230	281	300
Īpašuma nodoklis	441	483	500
Pārējie nodokļi (dabas resursu nodokļi)	19	42	30
Kopā:	20544	22178	24880

Pasažieru pārvadājumi pie pašreizējiem LDZ finansu līdzekļiem strauji samazināsies ar katru nākošo gadu, jo pasliktināsies kā infrastruktūras, tā arī elektrovilcienu un dīzeļvilcienu parka stāvoklis, kurš jau šobrīd ir kritisks. Viss rāda, ka 1997.-1998.gadā finansu rezultāti sasniedz kritisko nulles līmeni un ar katru nākamo gadu pasliktinās, un 2003.gadā nesīs 10-12 milj. latu zaudējumus ar visām no tā izrietošajām sekām.

1993.-1996.g. pārvadāto pasažieru skaits (milj. pas.)

Pārvadājumu veidi	1993	1994	1995	1996
Starptautiskie	5,912	2,364	1,261	1,167
Vietējie	3,502	3,010	2,282	1,801
Piepilsētas	50,198	50,295	40,989	32,172
Kopā	59,612	55,669	44,532	35,140

Pasažieru pārvadājumu ienākumi 1995./96.g. un prognoze (tūkst. Ls)

Pārvadājumu veidi	1995	1996	1997	1998	1999
Piepilsētas	5944	5083	5800	5970	6150
Vietējie	2373	2032	2300	2350	2450
Starptautiskie	7053	6375	7140	7570	8030
Bagāža, pasta, pārējie	251	330	335	340	350
Kopā	15621	13820	15575	16230	16980
Pasažieru pārvadājumu izdevumi 1995./96.g. un prognoze (tūkst. Ls)
Pārvadājumu veidi	1995	1996	1997	1998	1999
Piepilsētas	13163	14020	15162	15450	16040
Vietējie	7346	7793	8894	9038	9220
Starptautiskie	10058	10094	11340	11569	11943
Bagāža, pasta, pārējie	293	284	257	290	300
Kopā	30860	32191	35653	36347	37503
Pasažieru pārvadājumu zaudējumi 1995./96.g. un prognoze (tūkst. Ls)
Pārvadājumu veidi	1995	1996	1997	1998	1999
Piepilsētas	7219	8937	9362	9480	9890
Vietējie	4973	5761	6594	6688	6770
Starptautiskie	2805	3673	4200	3999	3913
Kopā	14997	18371	20156	20167	20573
Par Liepājas-Vaiņodes dzelzceļu
Gadi	Pārvadājumu apjomi gadā	Ienākumi	Izdevumi	Zaudējumi	Zaudējumi
	Pasažieru	Kravas	Pasaž.	Kravas	Pasaž.	Kravas	Pasaž.	Kravas	kopā
	(tūkst.	(tūkst. t)	(tūkst.	(tūkst.	(tūkst.	(tūkst.	(tūkst.	(tūkst.
	cilv.)		latu)	latu)	latu)	latu)	latu)	latu)
1994	314,0	206,3	74,0	20,8	454,0	144,8	380,0	124,0	504,0
1995	115,3	15,8	37,5	12,4	404,5	109,4	367,0	97,0	464,0
1996	98,7	42,7	27,9	61,9	426,9	213,9	399,0	152,0	551,0

Dzelzceļa iecirkņa garums 55,7 km. Dzelzceļa tarifs 1 s/km, faktiskais tarifs būtu 9,5 s/km. 1 km izmaksa ar vilcienu Ls 3,41, ar autobusu Ls 0,37. Izmaksas sliežu ceļu atjaunošanai: - Ls 1,23 milj. - īslaicīgai kustības organizēšanai; - Ls 3,8 milj. - ilglaicīgai kustības organizēšanai. Reisu skaita samazinājums samazina tikai ekspluatācijas izmaksas, bet palielina sliežu ceļa uzturēšanas izmaksas, rēķinot uz 1 km nobraukuma.

Ekspluatācijas izdevumi iecirknī Liepāja-Vaiņode (tūkst. Ls)

		Izdevumi kopā .	No kopējās summas
	Gadi	Kopējā	t.sk.	pasažieru	kravas
		summa,	pamat-	kopējie
			izdev.	un vispār-
				saimn.
1. Infrastruktūras uzturēšana
Kopā	1994	279	160	119	195	84
	1995	270	134	136	199	71
	1996	303	129	174	178	125
t.sk.: ceļu saimniecība	1994	214	131	83	131	83
	1995	191	103	88	128	63
	1996	191	83	108	86	105
SCB un sakaru saimniecība	1994	38	20	18	37	1
	1995	39	19	20	35	4
	1996	79	38	41	65	14
energoapgādes saimniecība	1994	8	4	4	8	-
	1995	17	7	10	15	2
	1996	10	3	7	8	2
civilbūvju saimniecība	1994	19	5	14	19	-
	1995	23	5	18	21	2
	1996	23	5	18	19	4
2. Ekspluatācijas izmaksas
Kopā	1994	320	173	147	259	61
	1995	244	117	127	206	38
	1996	341	190	151	252	89
t.sk.:staciju saimniecības	1994	94	52	42	82	12
	1995	57	24	33	50	7
	1996	57	26	31	47	10
lokomotīvju saimniecība	1994	123	97	26	95	28
	1995	98	70	28	75	23
	1996	168	126	42	110	58
vagonu saimniecība	1994	64	24	40	51	13
	1995	49	23	26	48	1
	1996	66	38	28	62	4
pārējie dz.c. pakļaut.uzņēm.	1994	39	-	39	31	8
	1995	40	-	40	33	7
	1996	50	-	50	33	17
Iecirkņa izdevumi kopā	1994	599	333	266	454	145
	1995	514	251	263	405	109
	1996	644	319	325	430	214
no tiem: no kustības atkarīgie	1994
	1995	83
	1996	132
Pārvadājumu apjoms (milj. t/km)	1994	17,6			11,9	5,7
	1995	7,2			6,6	0,6
	1996	6,8			5,1	1,7
1 t/km (pas./km) pašizmaksa	1994	3,403	1,892	1,511	3,815	2,544
santīmos	1995	7,139	3,486	3,653	6,136	18,167
	1996	9,471	4,691	4,780	8,431	12,588
Par maznoslogotajiem iecirkņiem
	Pasažieru pārvadājumu izdevumi, tūkst. latu, 1996.gadā
	Kopā	t.sk. .
		infrastruktūra	ekspluatācija
Saurieši-Ērgļi	477	273	204
Skulte-Ipiķi	734	438	296
Gulbene-Ieriķi	473	193	280
Gulbene-Pļaviņas	574	221	353
Gulbene-Vecumi	447	230	217
Liepāja-Vaiņode	399	188	211
Liepāja-Ventspils	449	302	147
Kopā:	3553	1845	1708

Par autobusu pasažieru pārvadājumiem

Periods	Perioda raksturojums	Notikumi periodā
1991-	lejupslīde,	• 1994 - pieņemti MK noteikumi Nr.90 "Par braukšanas maksas
1995	krīze	atvieglojumiem sabiedriskajā transportā", kā rezultātā pasažieru
		kategoriju, kurām pienākas atvieglojumi no braukšanas maksas,
		skaits samazinājās no 23 līdz 6
		• 1995 - pieņemts "Autopārvadājumu likums", kurā noteikti
		galvenie pasažieru autotransporta tirgus principi
		• 1995 - izstrādāts pētniecības darbs par valsts pasūtījuma
		ieviešanas pamatprincipiem, kas bija pamatā dotāciju
		sistēmas ieviešanai
		• 1995 - pieņemta "Transporta attīstības nacionālā programma"
		• netika radīti ekonomiskie apstākļi pārvadātāju
		darbībai nerentablos maršrutos
1996-	stabilizācija	• 1996 - lēmums par pasažieru autotransporta dotēšanu lauku
1999		apvidū (vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli")
		• 1996-1997 - nepietiekamo līdzekļu dēļ pilnā apjomā netiek
		veikta autoceļu ziemas uzturēšana visā autobusu maršrutu tīklā
		• 1997 - pabeigts pētniecības darbs par pasažieru pārvadājumu
		sistēmas reorganizāciju un tās nākotnes stratēģiju
		• 1997 - izveidots Pasažieru pārvadājumu departaments
		jāīsteno:
		• 1997 - Vislatvijas (ministriju, pašvaldību, pārvadātāju) seminārs
		par sabiedriskā transporta efektivitātes uzlabošanu un
		ģenerāliem attīstības virzieniem
		• 1997-1999 - transporta likumdošanas un institucionālās
		pārvaldes izmaiņas atbilstoši noteiktajiem attīstības virzieniem:
		- Latvijas Dzelzceļa likuma pieņemšana
		- Pasažieru pārvadājumu likuma sagatavošana un pieņemšana
		- likuma par akcīzes nodokli degvielai iesniegšana un pieņemšana
		- statistiskās atskaites sistēmas pilnveidošana
2000-	attīstība	• no 2000 - jādarbojas sabiedriskā transporta integrētai sistēmai
Pasažieru apgrozība miljardos pasažierkilometru
	1980	1990	1993	1995	2000	2010
				prognoze	prognoze	prognoze
sabiedriskais transports	14,8	17,7	5,6	7,1	9,4	12,7
dzelzceļš	4,8	5,4	2,4	3	3,7	4
aviācija	2,8	3,4	0,2	0,5	0,7	2
pilsētu elektrotransports	2,5	2,8	1,3	1,5	2,2	3
autobusi	4,5	5,9	1,7	2	2,7	3,6
taksometri	0,2	0,2	0,04	0,1	0,1	0,1
pārējais transports	9,5	12,6	12,7	14,7	18,8	24,1
vieglās automašīnas	7,8	10,9	11	12,7	16,5	21
autobusi	1,7	1,7	1,7	2	2	2
Par dotācijām
par pasažieru pārvadājumiem 1996.gadā
Pārvadātāji	Dotāciju summa
Ārupes z/s	3997
Aizkraukles RPATU	14311
ARTI-P IU	4206
Balvu RPATU	6897
Bauskas auto VAS	26684
CATA VAS	82709
Daugavpils AP	51371
Daugavpils transports SIA	5947
Dobeles AP RPU	12458
Gulbenes auto RPATU	15582
Jēkabpils AP RPU	58285
Jūrkalnes pagasta padome	191
Jūrmala VATU	1163
Jelgavas AP	20155
Lapkovskis un dēls IU	1972
Liepājas AP	31039
Ludzas auto PU	6060
Madonas ceļu būves SIA	9105
Mobile-A SIA	17013
Nordeka VAF	100655
Ogres autobuss SIA	8636
Pasažieris SIA	2684
PATO-1 SIA	285
Pions-M SIA	18600
Rēzeknes AP VU	27311
Saldus VATU	6512
Satiksme-K SIA	2072
SIA AIPS	1948
SIA Ripo	3092
Tālava RPPU	3508
Talsu VATU	21530
Tukuma auto SIA	12166
Ventspils auto VF	12398
Vidlatauto RPATU	14326
VTU Valmiera	36573
Kopā:	641441
Rajonu padomes	Dotāciju summa
Aizkraukles	33144
Alūksnes	25685
Balvu	25685
Bauskas	28171
Cēsu	39771
Daugavpils	38113
Dobeles	25685
Gulbenes	23200
Jēkabpils	30656
Jelgavas	21542
Krāslavas	31485
Kuldīgas	34799
Liepājas	46398
Limbažu	28171
Ludzas	27342
Madonas	35629
Ogres	22371
Preiļu	29000
Rēzeknes	33144
Rīgas	68770
Saldus	29000
Talsu	33144
Tukuma	31485
Valkas	27342
Valmieras	31485
Ventspils	27342
Kopā:	828559
Pārvadātāji	Ls 641441
Rajonu padomes	Ls 828559
pavisam	Ls 1470000
Par alternatīvu satiksmi,
slēdzot atsevišķu dzelzceļa iecirkņu
pasažieru vilcienu satiksmi
Liepāja-Ventspils
Tika atklāti:
maršrutā Liepāja-Ventspils 2 jauni reisi;
maršrutā Jūrkalne-Rīva 4 reisi otrdienās, ceturtdienās, sestdienās,
papildus tam tika nodrošināti skolēnu pārvadājumi darbdienās mācību gada laikā;
maršrutā Liepāja-Pāvilosta-Rīva 4 reisi piektdienās.
Rūjiena-Aloja
Tika atklāti maršruti:
Limbaži-Aloja-Mazsalaca-Rūjiena (4 reisi katru dienu);
Limbaži-Aloja-Mazsalaca (2 reisi katru dienu);
Rūjiena-Aloja (2 reisi pirmdienās, 2 reisi piektdienās);
Rīga-Straupe-Valmiera-Rūjiena (3 reisi katru dienu);
Rīga-Mazsalaca-Rūjiena (3 reisi katru dienu);
Rīga-Mazsalaca (1 reiss svētdienās),
vienlaikus tika arī palielināts reisu skaits maršrutā Valmiera-Rūjiena.
Apsekojot pasažieru plūsmas, jaunatklātajos maršrutos tika veiktas izmaiņas, tā, piemēram, pasažieri neatzina braucienus ar pārsēšanos, un tika slēgts maršruts Rūjiena-Aloja, jo pasažieri izvēlējās bezpārsēšanās satiksmi. Bez tam tika koriģēti esošo reisu izpildes laiki, lai būtu saskaņoti ar citiem maršrutu autobusiem, radot pārsēšanās iespējas.
Limbaži-Aloja
Pārtraucot avārijas dēļ vilcienu satiksmi iecirknī Limbaži-Aloja, kopīgi ar pašvaldībām tika organizēta alternatīva autobusu satiksme, nodrošinot iedzīvotājiem daudz ērtāku pārvietošanās iespēju, novirzot autobusu maršrutus caur visām ieinteresētajām apdzīvotajām vietām, atrisinot skolēnu nogādāšanu uz/no mācību iestādēm.
Tika atklāti:
maršrutā Limbaži-Aloja 2 reisi katru dienu, 2 reisi katru dienu, izņemot piektdienu, un 2 reisi svētdienās;
maršrutā Limbaži-Puikules st.-Staicele 2 reisi piektdienās.
Liepāja-Vaiņode
Atklāti maršruti:
Liepāja-Krogzemji-Priekule 4 reisi katru dienu;
Liepāja-Paplaka-Priekule-Vaiņode 1 reiss katru dienu;
Liepāja-Priekule 2 reisi katru dienu;
Liepāja-Paplaka-Priekule 2 reisi katru dienu;
Liepāja- Kalēti-Priekule 2 reisi katru dienu;
Liepāja-Priekule-Vaiņode 3 reisi katru dienu.