PĒC CEĻA

Latvija no dienvidu puslodes skatupunkta

Tālis Millers,

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, — “Latvijas Vēstnesim”

Par pasaules zinātnieku Meku septembra vidū uz vairākām dienām kļuva Brazīlijas galvaspilsēta Riodežaneiro, kur vienlaikus risinājās divi lieli pasākumi — Trešās pasaules zinātņu akadēmijas ģenerālā asambleja un Starptautiskā fonda zinātnei gadskārtējā sanāksme. Šo abu saietu līdzdalībnieks bija arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers.

— Kas ir Trešās pasaules zinātņu akadēmija, un kā jūs nonācāt tik interesantā sabiedrībā? Cik zināms, Latviju pie trešās pasaules valstīm taču nepieskaita...

— Trešās pasaules zinātņu akadēmiju 1983. gadā izveidoja diezgan ievērojamu zinātnieku grupa no dienvidu valstīm — no Āfrikas, Āzijas, Dienvidamerikas. Tā kā akadēmijas pamatu likšanas sanāksme notika Itālijā, Triestē, tad tur vēl arvien ir šīs organizācijas centrs. Galvenais akadēmijas dibināšanas rosinātājs bija pakistānietis Abduss Salams, nākamais Nobela prēmijas laureāts fizikā. Nolūks, kālab tika dibināta šī akadēmija — visos veidos visnotaļ atbalstīt zinātnes attīstību dienvidu zemēs. Tā ir personālā zinātņu akadēmija, kurai ir 448 locekļi (356 locekļi no 61 dienvidu valsts un 92 asociētie locekļi no 13 ziemeļu valstīm). Akadēmijas darbība ir sekmējusi, lai Pakistānas, Indijas, Āfrikas valstu zinātnieki sasniegtu visai būtiskus rezultātus. Tiesa, viņi mazāk ir strādājuši savās valstīs, bet gan vairāk Amerikā, Anglijā, Japānā utt., tomēr panākumi ir ievērojami — par Nobela prēmijas laureātu ir kļuvis jau minētais pakistānietis Abduss Salams, taivānietis Lī un vesela virkne citu zinātnieku.

Kad l983. gadā nodibināja šo akadēmiju, rūpes par tās finansēšanu uzņēmās galvenokārt trīs organizācijas — UNESCO, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra un Starptautiskais fonds zinātnei, kurš ir dibināts 1972. gadā un kura 78 dalībvalstu vidū ir arī Latvija. Vēl šajā fondā no Baltijas ir Igaunija, nav Lietuvas. Fonds ir radīts lielākoties trešās pasaules zemju atbalstam, bet tā kodolu ar saviem finansiālajiem līdzekļiem veido attīstītās valstis — Vācija, Japāna, Francija, Šveice, Norvēģija un citas. Fonda centrs ir Zviedrijā, šogad tā budžets ir 5,5 miljoni ASV dolāru.

Izrādās, ka gan uz Starptautiskā fonda zinātnei sanāksmēm, gan uz Trešās pasaules zinātņu akadēmijas ģenerālo asambleju uzaicina kaut kādu skaitu dalībnieku no citām valstīm. No mums tuvākajām zemēm šoreiz bija pārstāvji no Polijas, Francijas, Beļģijas, Dānijas, Zviedrijas un arī Armēnijas, kas bija vienīgā no NVS valstīm. Visu braucienu apmaksāja Brazīlijas valdība, uzņemšana bija ļoti augstā līmenī — dzīvojām pieczvaigžņu viesnīcā, tur notika arī visas sēdes, aprūpe bija vislabākā.

— Vai no Riodežaneiro dzirdētā un uzzinātā bija kas tāds, kas arī zemeslodes viņā pusē lika domāt par Latviju?

— Trešās pasaules zinātņu akadēmijas ģenerālās asamblejas un Starptautiskā fonda zinātnei kopsēdi atklāja Brazīlijas prezidents Fernando Kardoso, viņš arī pats ir zinātnieks, kādreizējais Sanpaulu universitātes prezidents, profesors, socioloģijas doktors. Tātad šim pasākumam tika veltīta ļoti liela vērība — Brazīlija taču teritorijas ziņā ir piektā lielākā pasaules valsts.