Par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu
attīstības nacionālo programmu
Uzņēmējdarbību
veicinot
Aleksejs Kaņejevs, Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamenta vecākais referents,— “Latvijas Vēstnesim”
Aleksejs Kaņejevs
Latvijā pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm aptuveni pusi no nacionālā kopprodukta rada mazie un vidējie uzņēmumi, kuros strādājošo skaits ir mazāks par 250 darbiniekiem. Turklāt arvien palielinās mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Valsts statistikas komitejas pētījums liecina, ka aktīvi darbojas tikai aptuveni puse no apsekotajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to attīstības ceļš ir ievērojami sarežģītāks nekā lielajiem uzņēmumiem.
Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, noskaidrotu esošās problēmas un to risināšanas veidus, 1997. gada 9. septembrī Ministru kabinetā konceptuāli apstiprināta Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāta Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma laika posmam no 1997.-2001. gadam. Šādas programmas izstrādes nepieciešamība noteikta 1996. gada 30. aprīļa Ministru kabineta rīkojumā nr. 146. Šī programma sākotnēji gatavota ar tiešu PHARE programmas konsultantu līdzdalību; vēlāk tā papildināta un pilnveidota.
Programmā paredzēts, ka mazo un vidējo uzņēmumu loma valsts ekonomikā arvien pieaugs, taču tam nepieciešams arī valsts atbalsts - gan radot normatīvo bāzi, gan veicinot iespējamo finansu resursu piesaisti.
Nacionālā programma ir izstrādāta un apstiprināta Nacionālās programmas koordinācijas padomes ietvaros, kuras sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas, Ārlietu, Finansu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijas, Latvijas attīstības un Latvijas privatizācijas aģentūras, Valsts nodarbinātības dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības un Amatniecības kameras, Pašvaldību savienības, Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas, Mazo un vidējo uzņēmumu organizāciju apvienības, Rīgas Uzņēmējdarbības atbalsta centra.
Programmas izstrādāšanas mērķis ir veicināt stabilu un konkurētspējīgu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos, uzņēmējdarbībai labvēlīgas un līdzsvarotas vides radīšanu visā Latvijas teritorijā.
Programma nepieciešama, lai sekmīgi risinātu Latvijas integrācijas jautājumus ES mazo un vidējo uzņēmumu jomā, kā arī lai realizētu efektīvu politiku mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.
Programmas sekmīgas realizācijas pārbaudes mērlielums - darba vietu skaits un to pieaugums mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī reāli strādājošo uzņēmumu skaits. Programmas novērtēšanai tiks izstrādāta statistiskās kontroles sistēma gan valsts ekonomikas līmenī, gan katra ekonomiskā instrumenta līmenī.
Programmas realizācijas gaitā paredzēts realizēt sekojošus pasākumus:
1) normatīvo aktu analīze un normatīvo aktu labojumu projektu izstrādāšana (tuvākajā laikā tiek paredzēta tehniskā palīdzība no Somijas un Vācijas institūciju puses);
2) mazo un vidējo uzņēmumu atbalstošo institūciju darbību regulējošās normatīvo aktu bāzes izstrādāšana, uzņēmēju atbalsta nodrošināšana;
3) garantiju sistēmas izveidošana mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai;
4) konsultāciju saņemšanas un apmācību izmantošanas atbalsta sistēmas ieviešana (subvenciju shēma);
5) tehnoloģiju un produkcijas attīstības atbalstīšana, biznesa inkubatoru, tehnoloģisko centru un parku izveidošana un darbības pilnveidošana;
6) mazo un vidējo uzņēmumu attīstības sistēmas koordinēšana ar reģionālās attīstības sistēmu;
7) pašvaldību aktivitāšu veicināšana.
Programmas koriģēšanai un uzlabošanai paredzēts izmantot Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomi, izveidojot darba grupas, kā arī piesaistot citas uzņēmēju asociācijas. Paredzēts nodrošināt ministriju ciešāku sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu attīstības jautājumu izstrādāšanai.
Jāatzīmē, ka 1997.—1999. gada PAHRE mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas ietvaros ir paredzēts sniegt plašu apmācības programmu klāstu uzņēmējiem, banku, asociāciju, konsultantu firmu un ministriju pārstāvjiem, kā arī Uzņēmējdarbības atbalsta centru speciālistiem.
Paredzēts, ka programmas realizācija pilnveidos uzņēmējdarbības vidi, uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo bāzi un uzlabos uzņēmumu stāvokli.
Par svarīgāko programmas rezultātu jāuzskata strādājošo pieaugumu mazajos un vidējos uzņēmumos, jaunu firmu veidošanos un jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.
Programmas realizācijas rezultātā paredzēts sniegt palīdzību:
1) pilnvērtīgu uzņēmējdarbības attīstības pētījumu un projektu izstrādāšanai;
2) uzņēmumu un to ražotās preces attīstībai,
3) apmācību programmu izmantošanai,
4) inovāciju izstrādāšanai un ieviešanai,
5) tehnoloģiju attīstībai,
6) kvalificētu konsultāciju izmantošanai,
7) banku finansējuma piesaistīšanai,
8) ārvalstu mazo un vidējo uzņēmumu piesaistīšanai.
Par svarīgāko rezultātu starptautiskajā kontekstā jāuzskata Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta sistēmas pielāgošanu ES sistēmai, lai sekmīgi risinātu Latvijas integrācijas jautājumus ES. Šāds mērķis tiek izvirzīts, lai veicinātu ES palīdzības izmantošanu Latvijā.
Pēc uzņemšanas ES Latvijai būs iespējams saņemt palīdzību konkrētu uzņēmumu attīstībai vienīgi ES reģionālo vai strukturālo fondu programmu ietvaros. Šim mērķim ir paredzēts izstrādāt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta sistēmu, veicinot minēto ES palīdzības fondu izmantošanas iespējamību vēl pirms uzņemšanas ES. Gadījumā, ja ES fondu izmantošana nebūs iespējama pirms uzņemšanas ES, tad tiks nodrošināta fondu aktīva piesaistīšana uzreiz pēc uzņemšanas ES, atbalstot Latvijas uzņēmumu konkurētspējas izaugsmi kopējā Eiropas tirgū.
Programmas finansējuma svarīgākā sastāvdaļa ir valsts pamatbudžeta līdzekļu izmantošana 1999.-2001. gadam. Pārejas posmam institucionālās un atbalsta sistēmas izveidošanai ir ierosināts izmantot Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus.
Svarīgākie mazo un vidējo uzņēmumu attīstību traucējošie faktori iedalīti trīs līmeņos — stratēģiskajā, biznesa atbalsta struktūru un uzņēmuma līmenī. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā ir daudz grūtāk saņemt kredītus, tehnisko palīdzību, nepieciešamo informāciju un apmācības. Par iemeslu tam ir daudzās vietās ārpus Rīgas atpalikusi biznesa infrastruktūra, stingrās banku prasības kredīta piešķiršanai, mazo kredītu garantiju sistēmas trūkums, kā arī ierobežota palīdzība nodokļu sistēmas jomā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir grūtāk pieejama dažāda veida informācija, gan juridiskā, gan ekonomiskā, piem., par tirgiem, izstādēm, ārzemju sadarbības un atbalsta iespējām. Turklāt šīs problēmas vēl pastiprina kvalificētu un zinošu darbinieku trūkums, nepietiekamas pašu uzņēmēju zināšanas. Jāatzīmē, ka Latvijā ir maz augsti attīstītas tehnoloģijas uzņēmumu (tas ietekmē arī produkcijas kvalitāti), ko nosaka gan finansu, gan zināšanu nepietiekamība, gan problēmas produkcijas pilnveidošanas procesa veikšanai.
Galvenie pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai ir saistīti ar pašvaldību un nozaru pārstāvniecības organizāciju aktivitāšu veicināšanu, kā arī uzņēmumu attīstību. Programmā paredzēts, ka šogad un nākamgad jāpilnveido likumdošanas sistēma, jāievieš mazo un vidējo uzņēmumu kredītu garantiju sistēma, jāturpina sniegt finansiāls un personāla apmācības atbalsts Uzņēmējdarbības atbalsta centriem un citām institūcijām, jārada labvēlīgi apstākļi tehnoloģisko parku, inovāciju centru un biznesa inkubatoru izveidei un darbībai, kas uzlabotu uzņēmumu tehnoloģijas, produkcijas kvalitāti un konkurētspēju.
Viens no veidiem, kā valsts vistiešāk var palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir kredītu garantiju sistēmas radīšana. 1997. gada beigās ir paredzēts izveidot Latvijas Garantiju aģentūru, kuras sniegtās garantijas palīdzētu uzņēmumiem saņemt komercbankās nelielus kredītus par normālām likmēm. Šo projektu atbalstījusi arī PHARE programma, kura atvēlējusi 700 tūkstošus ekiju. Otrs veids, kā mazie un vidējie uzņēmumi varētu vieglāk saņemt aizdevumus, būtu radīt efektīvi darbojošos kustamā īpašuma ķīlu sistēmu. Bez tam paredzams izveidot konkrētu konsultāciju un apmācību programmu izmantošanas izdevumu daļēju segšanu uzņēmumiem.
Īpašs atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai iepriekšējos gados ir sniegts ES PHARE programmas ietvaros. PHARE mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas vadītājs Veikko O. Vuorikari ir atzīmējis sekojošus attīstības pasākumus nākotnē:
paredzama rūpnieciskās ražošanas attīstības atbalsta palielināšanās Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu jomā, kuros tāpat kā lielos uzņēmumos ir jāatbalsta pārstrukturizācija sakarā ar zemu tehnoloģisko līmeni un zināšanu trūkumu gan uzņēmuma vadības, gan attīstības projektu realizācijas jomā. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politika veicinās uzņēmumu stāvokļa uzlabošanos, attīstot jaunus produkcijas veidus un radot uzņēmumos papildus ienākumus no eksporta. Konsultācijas un apmācību programmas tiks pārsvarā realizētas ar Uzņēmējdarbības atbalsta centru un citu līdzīgu organizāciju starpniecību, kuras sniegs palīdzību uzņēmumiem attīstības plānu sagatavošanā iesniegšanai bankās, kā arī tiks veicināta projektu riska dalīšana starp banku, uzņēmēju un kredītu garantijas institūciju.
Rūpniecības attīstības atbalsts būs pakāpenisks: vispirms uzlabojot uzņēmuma līmeni, vēlāk pievēršoties produkcijas, ražošanas procesa utml. jomu attīstībai. Atbilstoši šim atbalstam tiks veicinātas tehnoloģiju, kvalitātes, eksporta, riska dalīšanas un starptautiskās sadarbības shēmas.