Ekonomisko konsultāciju koordinācijas centrs Latvijā

Pārkārtojot ekonomiku atbilstoši tirgus prasībām

Vairāk nekā četrus gadus Rīgā ir strādājis un mūsu valsts tautsaimniecības attīstību veicinājis Vācijas vēstniecības Latvijā padomnieks, Ekonomisko konsultāciju koordinācijas centra vadītājs Rolfs Lēmens. Nu pienācis laiks doties mājas. Diplomātiskā aprite ir visā pasaulē pieņemts princips, varētu teikt — nerakstīts likums.

Tāpēc, pirms aizbraukšanas lūdzām Rolfu Lēmenu atbildēt uz dažiem “Latvijas Vēstneša” jautājumiem.

— Vai šajos Latvijā pavadītajos gados zināmā mērā neesat kļuvis par rīdzinieku?

— Varētu teikt, ka esmu kļuvis par daļēju rīdzinieku. Šķiet, vairāk esmu saistīts ar visām trim Baltijas valstīm kā vienotu veselumu. Šāda situācija man nav sveša, jo arī savā dzimtenē es jūtos piederīgs vairākām Eiropas valstīm. Taču, tajā pašā laikā, Rīga man ir ļoti mīļa un jūtos tās maza daļiņa.

— Cilvēks ir tā iekārtots, ka, dzīvojot vienā vietā, pārmaiņas viņam ir grūti saskatīt, viss it kā rit pats par sevi. Pavisam citāda aina paveras cilvēkam, kuram tā nav ierastā vide.

— Šeit es gribētu runāt par ekonomiskiem jautājumiem. Latvijas centieni veidot savu tautsaimniecību uz solīdiem pamatiem ir vainagojušies ar labiem panākumiem. Šodien, analizējot svarīgākos ekonomikas rādītājus, domāju, ka jūsu valsts var saņemt ļoti labu vērtējumu.

Otrs virziens ir saistīts ar dažādu institūciju veidošanos. Ekonomikas, izglītības, tai skaitā kvalifikācijas paaugstināšanas un citās jomās ir radītas pilnīgi jaunas institūcijas. Vecā kārtība, ja to tā varētu nosaukt, šo četru gadu laikā ir aizgājusi nebūtībā, pat aizmirsta.

Vislielāko iespaidu uz mani ir atstājusi tieši jaunu cilvēku aktīva līdzdalība dažādos procesos — gan ekonomikā, gan pārvaldes struktūrās. Šie jaunieši darbojas ar lielu atbildības sajūtu un motivēti. Strādādami ļoti atbildīgos posteņos dažādās valsts un privātās struktūrās, daudzi no viņiem ir uzkrāvuši saviem pleciem lielu atbildības nastu. Varbūt tas izklausīsies nedaudz skarbi, bet Latvijas nākotne ir cieši saistīta ar jaunu cilvēku izglītošanu.

Viens no dažādu Latvijas institūciju darbības aspektiem ir partnerattiecību veidošana ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā Vāciju. Šī sadarbība ir veiksmīga, un ir visi priekšnosacījumi, lai tā nākotnē kļūtu vēl stiprāka. Esmu priecīgs un arī mazliet lepns, ka kopā ar centra nelielo komandu — Mariku Žilēviču un Arturu Cauni — esam devuši zināmu ieguldījumu šo partnerattiecību veidošanā.

— Un tagad nedaudz par jūsu vadītā centra darbības galvenajiem virzieniem.

— Lai palīdzētu Austrumeiropas valstīm ātrāk pārkārtot savu saimniecību atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām, Vācijas valdība 1993. gadā izstrādāja īpašu konsultāciju programmu “Transform”, kuru finansē Vācijas valdība, izmantojot valsts budžeta līdzekļus. Savukārt Vācijas attīstības kredītbanka (Kreditanstalt fuer Wiederaufbau — KfW) izveidoja šo projektu koordinācijas centrus. Tā paša gada augustā arī Vācijas vēstniecībā Rīgā durvis vēra šāds Ekonomisko konsultāciju koordinācijas centrs.

Sākot darbu, mēs vispirms konkretizējām galvenos darba instrumentus, lai tie atbilstu Latvijas interesēm. Es gribētu nosaukt vairākus virzienus — tie ir semināri, vācu speciālistu konsultācijas, tai skaitā uzņēmumos, lietišķās spēles un daudz kas cits. Lai veicinātu profesionālo izglītību, ir izveidoti vairāki mācību centri.

Šo mācību neatņemama sastāvdaļa ir iespēja praktizēties Vācijā. Man dažkārt šķiet, ka šīs nodarbības ārzemēs ir daudz būtiskākas nekā teorētiskās lekcijas Latvijā.

Mēs esam organizējuši dažādu Latvijas institūciju pārstāvju tikšanos pie apaļā galda, lai apspriestu kopīgas problēmas. Pēc sarunām veidojām attiecīgas programmas, lai palīdzētu atrisināt šos mezglu jautājumus.

— Vai kādreiz uz ielas pie jums ir pienācis klāt kāds no šiem jūsu minētajiem jaunajiem cilvēkiem un pateicis “paldies” par iegūtajām zināšanām?

— Šis jautājums mani diemžēl apbēdina, jo tāda gadījuma nav bijis.Tas arī saprotams, jo bieži vien pasākumu organizatori, kā saka, paliek aizkulisēs un viņus uz skatuves neredz.

— Kādām jomām Koordinācijas centrs pievērš galveno uzmanību?

— Kā jau minēju, mēs konsultējam dažādu līmeņu institūcijas. Esam devuši padomus Latvijas valdībai par integrāciju ES, privatizāciju, uzņēmējdarbību, arī par dažādiem lauksaimniecības, sociālās politikas, nodarbinātības jautājumiem.

Kopš 1994. gada Koordinācijas centrs sniedz atbalstu Latvijas Privatizācijas aģentūrai. Šī palīdzība lielākoties saistīta ar starptautisko piedāvājumu īstenošanu un speciālistu apmācību. Protams, neizpaliek arī konsultācijas uzņēmējdarbības atbalstam. Piemēram, mēs lielu uzmanību veltām vienai no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm — kokapstrādei. Šo programmu realizācija ir veicinājusi reorganizāciju jūsu valstij tik būtiskajā saimniecības jomā. To pašu var teikt par tādu Latvijai nozīmīgu nozari kā tekstilindustriju. Lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, izveidots KfW un Unibankas fonds apgrozāmo līdzekļu kreditēšanai. Te gribētu piemetināt, ka Latvijā šobrīd trūkst nevis naudas, bet gan profesionāli izstrādātu projektu un ekonomiski pamatotu ideju. Paralēli tam finansējam pasākumus standartizācijas sistēmas, akreditācijas un sertifikācijas pārstrukturēšanā.

Labus rezultātus ir devusi arī Latvijas un Hāgenas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sadarbība. Savas vizītes laikā Rīgā pagājušā gada vasarā to augstu novērtēja Vācijas federālais ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrs Karls Dīters Šprangers. Šī sadarbība ietver LTRK darbinieku apmācību, jaunu kameras nodaļu izveidi dažādos Latvijas reģionos, tehnisko palīdzību un citus pasākumus. Es esmu iedziļinājies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vēsturē. Tās attīstības ceļš jaunajos apstākļos nav bijis viegls. Un, šķiet, viens no labākajiem lēmumiem bija veidot šīs partnerattiecības, sadarbību starp Latvijas un Vācijas kamerām. Negribu noklusēt arī faktu, ka pirms gadiem pieciem, sešiem LTRK biedri bija tādi uzņēmumi, ar kuriem grūti saistīt Latvijas tautsaimniecības nākotni. Šobrīd šis sastāvs būtiski izmainījies un atspoguļo lielās pārmaiņas visā jūsu valsts ekonomikā: LTRK biedri tagad ir gan lieli, gan vidēji, gan mazi privātuzņēmumi.

Līdzīga sadarbība ir izveidojusies arī starp Latvijas un Frankfurtes pie Oderas amatniecības kamerām.

Mēs konsultējam arī sociālā un veselības aizsardzības sektora darbiniekus, sniedzam palīdzību reģionālo projektu izveidē, sadarbojamies ar attiecīgām Latvijas institūcijām apkārtējas vides aizsardzībā, zinātnē un tehnoloģijā.

Paralēli valdības konsultācijām lauksaimniecībā tiek paaugstināta arī šīs nozares darbinieku kvalifikācija. Daudzi no viņiem ir stažējušies Vācijā.

— Cik daudz no iecerētā šajos gados ir izdevies realizēt ?

— Tas ir grūts jautājums. Gadu ritumā ir mainījušies viedokļi un prasības.

Visai bieži nācās kaut ko mainīt atbilstoši jūsu valsts dzīves realitātēm, dažreiz pat bija jāatsakās no iecerēm. Mans mērķis kopā ar kolēģiem bija izveidot kontaktu veicināšanas centru, kas strādātu gan Latvijas, gan Vācijas interesēs, un būtu jaunu ideju katalizators. Otrs mūsu mērķis bija šo Vācijas valdības finansēto programmu virzīt atbilstoši jūsu valsts vajadzībām. Domāju, ka šo mērķi mēs esam sasnieguši, un man ir gandarījums atskatīties uz paveikto. Bet cilvēks jau nekad tā īsti nav apmierināts ar sasniegto.

Jānis Lukss

Attēlā (no labās) vācijas vēstniecības Latvijā padomnieks, Ekonomisko konsultāciju koordinācijas centra vadītājs Rolfs Lēmens un projektu koordinatore Marika Žilēviča