Pie pirmavotiem

Latvijas valsts

un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09., nr.223;

11.09., nr.224; 12.09., nr.225; 16.09., nr.226/229; 17.09., nr.230; 18.09., nr.231;

19.09., nr.232/235; 23.09., nr.236/241; 24.09., nr.242/245

Lincoln, Neb.

1322 S Street

December 21, 1909.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Nu tikai tagad es vēl tieku pie mana solījuma izpildīšanas un nosūtu Jums dažus rakstus, kurus Jūs varbūt varēsiet izlietot Zemes pirmajam numuram. Es agrāk nekādi nevarēju, jo pēdējās pāris nedēļās es nemaz nevarēju no rakstīšanas ne domāt. — Jūs gaidat no manis arī padomu laikraksta izdošanas lietā. Redzat, man izliekas, ka vissvarīgākais būtu apsolīt un sniegt lasītājam ko nebūt jaunu, ko ne Zemk., ne B.L. nav vēl darījuši, jeb mazākais uzsvērt dažas lietas un ierādīt viņām vairāk telpas. Tas katrā ziņā būtu vajadzīgs lasītāju iekarošanai. Un še es tad nu domāju, ka būtu labi, ja Jūs pirmā vietā uzsvērtu piena iegūšanu un sviesta un sieru taisīšanu. Šos jautājumus tiklab Z., kā arī B.L. ir laidušas tā paviegli, domādami, ka citi jautājumi ir svarīgāki. Jūs varētu, tas ir, es ieteiktu, iekārtot sevišķu nodaļu: “Piens, sviests, siers”, kurā tad varētu pārrunāt visādus uz šīm lietām attiecošos jautājumus. Es labprāt piegādātu šai nodaļai lielāko daļu rakstu un es iepazīstinātu lasītājus ar daudz derīgām lietām, par kurām viņiem tagad nav vēl ne jausmas. Labi būtu, ja Jūs šai nodaļai varētu atvēlēt 2 lapas puses katrā numurā — un pirmajā numurā tad varētu ievietot šajā nodaļā no maniem rakstiem: 1) Sviesta taisīšana ziemā, 2) Sūkalu vērtība cūku barošanā un 3) “Lasi un ievēro”, kas nav nekas vairāk kā vienu teikumu gari padomi, kuri iespiežas lasītāja prātā un neaizmirstas tik ātri. Šis “Lasi un ievēro” būtu kaut kas jauns un, ceru, tas lasītājiem patiktu. Protams, jūs ievietotu katrreiz tik daudz teikumu, cik vajadzīgs lapas puses piepildīšanai. — (Manus pārējos rakstus izlietojat pēc Jūsu pašu ieskata. Protams, ka Jūs varat lietot pēc patikšanas arī gabalus no maniem apcerējumiem). Jā, es gribēju aizrādīt vēl uz to, ka pēc iespējas es centīšos piesūtīt Jums visus rakstus, kuri nepaģēr “turpmāk vēl”, jo taisni īsie raksti top visdrīzāk lasīti. Protams, mēs neesam pieraduši pie šādu rakstu rakstīšanas, bet pie labas gribas var pārvarēt veco paradumu izvēlēties milzīgi plašu tematu un tad rakstīt veselu drukas loksni zem viena un tā paša virsraksta. Ja grib rakstīt īsus rakstiņus — ja daudz 600 vārdu garus, tad jāizvēlas tikai viens pats punkts no plaša temata, bet šo punktu tad var apskatīt pamatīgi — un droši vien īsais raksts taps lasīts. Ja Jums šī ideja patiktu, tad varētu sākt viņu izvest nodaļā “Piens, sviests, siers”, vienkārši iespiež iekavās apakš šī virsraksta: “Šai nodaļai nodomātie raksti nedrīkst būt garāki par 600 vārdiem”.

Tad tālāk es gribētu teikt vēl, ka derētu ievērot putnkopību un liellopu barošanu gaļai. Šīs ir atkal jaunas lietas — un blakus vecajām lietām viņas daudz palīdzētu lasītāju saistīšanai. — Tad, ko Jūs teiktu uz tādu priekšlikumu, ja sāktu ievietot Zemē garāko rakstu starpā un pus lapu nobeigšanai šur un tur pa domu graudiņam vai arī zīmīgam dzejas pantiņam. Saprotams bez kādiem virsrakstiem. Tas viss palīdzētu padarīt lasīšanu pievilcīgāku un vairotu lasītāju skaitu.

Ja Jūs piekristu manam priekšlikumam par “Piens, sviests, siers” nodaļu, tad Jūs varētu prospektā ievietot apmēram sekošo: “Tā kā līdz šim mūsu sviestniekiem, sierniekiem un arī piena ražotājiem nav vēl pašiem sava laikraksta, tad mēs nolēmām ierīkot sevišķu nodaļu: piens, sviests, siers. Šajā nodaļā mēs ievietosim rakstus, kuriem sakars ar piena ražošanu, sviesta un sieru taisīšanu. Tādā kārtā mēs ceram palīdzēt mūsu piensaimniekiem, sviestniekiem un sierniekiem tikt pie bagātīgākām zināšanām, kas palīdzētu viņiem pavairot viņu ieņēmumus un peļņu. Plašu līdzdarbību šajā nodaļā ir apsolījis pazīstamais “Ienesīgas piensaimniecības” sarakstītājs K.Ulmanis, kā zināms, K.U. jau tagad vairāk gadu dzīvo Ziemeļamerikā, būdams visu laiku ciešā sakarā ar piensaimniecību un ir iepazinies ar turienes praktiķu un zinātnieku novērojumiem un izmēģinājumiem. Nav ko šaubīties, ka K.U. raksti atnesīs daudz labuma mūsu piena ražotājiem un pārstrādātājiem.” —

Otram numuram es atkal sūtīšu rakstus. — Rakstāt man! — Sveiki!

Jūsu K.Ulmanis

Lincoln Nebr.

1322 S Street

December 29, 1909.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Tas nu gan ir bēdīgi, ka Valmieras apkaimes piena lopu pārraudzības biedrību pārraugi nav nekādi labie, bet tomēr tas ir vieglāki pārciešams nekā saimnieku vēsa izturēšanās pret šīm biedrībām. Pārraugi būtu labāki sagatavojami un no kandidātiem jāizvēlas tikai labākie. Še būtu Centrālei darbs — noturēt lopu pārraugu kursus. Tad, Jums taču ir pašiem savs instruktors, vai tad tas nevarētu uzņemties pārraudzību? Bet man tā kā bail, diezin vai viņš ir tas īstais vīrs šim nolūkam. Tad tālāk, Balt. L. Biedrības paspārnē sāk nodibināties kopmoderniecības — vai Jūs to arī esat apdomājuši, ka šīm iestādēm būs vajadzīga stingra pārraudzība un šai nolūkā būtu kopmoderniecības saistāmas pie B.L.B. Krietns B.L.B instruktors tad varētu uzņemties virs pārraudzību ne tik vien par pārraugu biedrībām, bet arī par kopmoderniecībām. Protams, ja Jūs jau tagad ļautos ievēlēties par Centrāles priekšnieku, tad visas šīs lietas pārietu uz turieni. Bet es gan Jūsu vietā drīzāk neietu pie Centrāles, iekams laiks būtu pilnīgi nogatavojies šāda soļa speršanai. Tas ir, nebūtu vērts ļauties ievēlēties par priekšnieku uz vienu gadu. Man tālu būdamam nav iespējams pārredzēt lietas patieso stāvokli, bet Bisenieka Sabiedrība acīm redzot taisās pārņemt visu Latviju. Tik jau reiz notiks sadursme ar Centrāli. Aprīnojami ir Sabiedrības panākumi un rosīgā rīcība. Centrāle spriež un plātās, Sabiedrība strādā. Ņemiet par piemēru tikai to pašu lauksaimniecības skolu. Viss tas rāda uz to, ka Centrālei nav īstās vadības un uzņēmības.

Jo ilgāki es domāju par “Zemi”, jo priecīgāk es sāku skatīties uz viņas iznākšanu. Par piemēru aiz šāda iemesla. “B.L.” un “Z” abonenti ir izkaisīti pa malu malām, Zemes lasītāji ir tikai viena iecirkņa zemkopji. Tagad nu es domāju, ka ja mums izdotos pasniegt “Zemē” patiesi derīgus rakstus, tad šī laikraksta labais iespaids varētu drīzāk tapt manāms nekā ja lasītāji ir pa daudz izkaisīti. Uzstādīsim šo par uzdevumu: netiekties pēc puspasaules uzlabošanas, bet centīsimies tikai pēc lauksaimniecības pacelšanas vienā norobežotā iecirknī. (Es domāju, ka panākumiem vajadzētu būt patiesi labiem.) Es nerunāšu par zemkopību vai graudkopību, bet ņemšu lopkopību un piensaimniecību. Man liekas, ka nemaz nebūtu grūti rādīt maza apgabala piensaimniekiem īsto ceļu šajās lietās — un dzirdēdami un lasīdami labos padomus atkal un atkal, viņi drīzāk sāktu ķerties pie viņu izvešanas. Vislabākais pie tam būtu vēl tas, ka padomu izvedēji būtu lielu lielais skaits. Liels kavēklis nu ir sugu jautājums pie liellopiem. No Centrāles gan maz kas šai ziņā ir gaidāms, mazākais tik ilgi, kamēr lietas turpinās tagadējā kārtībā. B.L.B. varētu daudz ko darīt. Vispirms būtu vajadzīgs censties nodibināt piena lopu pārraudzības Sabiedrības tais vietās, kur ir daudz Angelnas lopu, piem., Salacē un Sveiciemā, vai arī citur. Jo ir vajadzīgs tomēr pārliecināties, pie kādas sugas lai pieder vaislas buļļi. Jūs man rakstījāt par vaislas buļļu staciju ierīkošanu. No Dieva puses, neķeraties pie šī darba, iekams Jūs neesat skaidrībā par sugu. Ja Jūs domājat būt spējīgi, pamatodamies uz jau tagad sakrātiem piedzīvojumiem, izšķirt sugas jautājumu, tad darat to, ja nē, tad labāki nogaidat. Bet tai pašā laikā “Zeme” varēs daudz ko darīt, pasniegdama pamācības govu ēdināšanā, teļu audzēšanā, piena iegūšanā, pārstrādāšanā u.t.t. Zemk. un B.L. domājās, ka viņu uzdevums būtu pārrunāt lielus un plašus uzdevumus, un viņi dzīvo tai maldīgā pārliecībā, itkā ikdienas darbos mūsu lauksaimniekiem nebūtu vairs vajadzīgs pamācītie. Nu labi tad, “Zeme” netieksies pēc goda būt “Landeszeitung”, bet viņa centīsies izaudzēt Valmieras apkaimes zemkopjus par apzinīgiem zemes apstrādātājiem un lopturiem. Vai tas nebūs jauks uzdevums un mērķis. Par tiem agronomiem “Z” un “B.L.” priekšgalā nav ko pūsties. Saprotams, ja es varētu tagad būt atpakaļ Valmierā, tad lietas būtu vēl labākas, bet tas nu reiz nav iespējams.

P. Rubens man atsūtīja savu kalendāru, kurš patiesi ir labs, lai gan līdzinās vairāk mazai pamācības grāmatai nekā kalendāram.

Tā ka Jūs man rakstāt, ka no Cūkkopības 1. daļas Jūsu rokās atrodas tikai vēl 400 eksemplāru, tad es tūliņ ķeršos pie otrā izdevuma sagatavošanas. Kamēr tad iespiedīs Cūkkopību, es sagatavošu Piensaimniecību.

Cūkkopību es nedomāju daudz grozīt, vienīgi varbūt tikai nogludināt valodu vienā otrā vietā, un paskaidrot dažas vietas gaišāki. Turpretī Piensaimniecībā es gan domāju ievietot zīmējumus. Pie šīs pašas reizas es gribētu likt Jums priekšā ievest jaunu kārtību honorara ziņā. Jūs zinat, mūsu uzskati šķiras izdevumu lieluma ziņā, un tā kā es neesmu spējis pārliecināt Jūs par manu uzskatu pareizību, tad tālāk par to vairs arī nerunāsim. Bet tagad es liktu Jums priekšā maksāt man kā honoraru 20% no katra izdevuma vērtības = eksemplāru skaits reizināts ar pārdošanas cenu, un 20% no šīs summas. Par piemēru, teiksim, Jūs iespiestu no Cūkkopības 1. daļas kā otru izdevumu 4000 eksemplāru, kas reizināts ar 35 iztaisītu 1400 rubļu, un 20% no šīs summas būtu 280 rubļu. Ja Jūs iespiestu tikai 2000 eksemplāru, tad mans honorārs būtu tikai 140 rubļu u.t.t. Redzat, ja mēs pieturētos pie šāda plāna, tad Jums būtu pilnīga brīvība iespiest tik daudz eksemplāru, cik Jūs tikai vēlaties, un man par to nebūtu nekāda daļa. Skatoties uz lietu no veikala stāvokļa, mani apstākļi spiež mani šimbrīžam skatīties uz to, ka saņemu par maniem rakstiem visu to naudu, man pienāktos pēc paradumiem mūsu un citās zemēs. — Par Piensaimniecību mēs runāsim vēlāk. — Vai Jums būtu kādi padomi pie rokas attiecībā uz “Cūkkopību”? Tad es gribēju Jūs vēl lūgt pastellēt uz mana rēķina vienu liberālu latviešu nedēļas avīzi (vai ar 2 reiz nedēļā) un likt izsūtīt viņu uz šādu adresi: United States of America, Mr. K.Kleege, Waverly, Nebraska. No jaunā gada saprotams. — Es jums drīz vien atkal sūtīšu rakstus “Zemes” 2. numuram, daži ir jau gatavi.

Un tagad es novēlu Jums daudz sekmes — panākumus jaunajā gadā un ceru, ka mēs abi arī uz priekšu paliksim tie paši vecie. Laimes vēlējumu arī Jūsu kundzei!

Aizvien Jūsējais K.Ulmanis

Lincoln, Nebr.

1322 S Street

January 4, 1910.

Mīļais Enzeliņa kungs!

Vakar es Jums nosūtīju rakstus “Zemes” otram numuram. Es iesāku rakstīt: “Govu vasaras barība”. Man liekas, ka tas būs noderīgs raksts, tas ir, ja izdotos ierosināt lasītājus uz vispārīgu domu izmaiņu, tad varbūt jau nākošā vasarā dažam labam būtu zaļbarības pa pilnam. Tagad es nu gribētu aizrādīt uz vienu lietu. Proti, Zemkopī ir daudz rakstīts par ganībām un zaļbarību, sevišķi 1908. un 1909. gada numuros. Diezin vai Jūsu instruktors nevarētu visus tos rakstus pārlasīt un izvilkumu izlietot “Zemē”. Tā nelaime ar manu rakstu būs, ka viņam būs jāaprobežojas vairāk gan ar vispārīgiem aizrādījumiem — tad nu Jums, tiem māju cilvēkiem nebūtu jākavējas dot noteiktus, apstākļiem piemērotus aizrādījumus un padomus. Šis zaļbarības jautājums ir ļoti svarīgs, vai Jūs tā nedomājat? Jūs jau sen gribējāt, lai es rakstu par govu ēdināšanu vasarā. — Jūs ievērosat, ka es rakstu zem pieņemta vārda, jo man liekas, ka nebūtu ieteicami drukāt manu vārdu pie tik daudz rakstiem “Zemē”.

Novēlēdams Jums daudz laimes uz jauno gadu, cerēdams arī, ka Jums neaptrūks izturības un veselības, es palieku

Aizvien Jūsējais K.Ulmanis

4./2.(?) — 1910

Mīļais Enzeliņa kgs!

Man tomēr izdevās sasteigt tos 3 apcerējumus ātrāki nekā es biju domājis un es nosūtu viņus Jums jau šodien, pavisam 9 gabali, 3 no katra. Un ceru, ka Jums viņi patiks, un tāpat arī klausītājiem. Pie šīs pašas reizas, sakarā ar apcerējumiem par kopmoderniecību darbību, Jūs varētu atkal sevišķi izsvērt apcerējumu par tīra piena iegūšanu. Šim apcerējumam tagad būs daudz vairāk nozīmes nekā pērn.

Es tikai vakar vakarā saņēmu “Zemkopja” 4. numuru un izlasīju Stiļļa pretrakstu. Bezgala daudz žults viņā! Un novirzīšanās no galvenām lietām. Es vairāk neatbildēšu, nebūtu nozīmes. Pie tās pašas reizas es lūgtu Jūs, rakstāt man, ja Jūs atrodiet manos pretrakstos Stillim kaut ko, kas Jums nepatīk. Redziet, tā bija mana pirmā “polemika” un es labprāt gribētu mācīties. Man tagad gandrīz vai liekas, ka arī es esmu bez vajadzības daudz nodarbojies ar Stiļļa personu, kur man vajadzēja turēties tikai pie lietas. — Prieks ir redzēt, ka kopmoderniecību skaits vairojas, tagad jau divas meklē vadītājus “Zemkopja” 12. numurā. Pēc pāris gadiem mums būs desmitiem kopmoderniecību. Cerēsim to!

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Lincoln Nebr.

March 29, 1910.

1322 S Street

Teksts virs vēstules: Vēlāki Waverly Nebr.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Es arvienu vēl kavējos Jums rakstīt, jo es gaidīju uz “Zemes” turpmākiem numuriem. Man pienāca 1. numurs un citus es vēl neesmu redzējis. Pirmais numurs atstāja uz mani ļoti labu iepaidu. Protams, rakstu viņā nebija daudz, bet tas, kā jau Jūs sakat, taps uz priekšu labāki. Par abiem redakcijas rakstiem es nespēju vien nopriecāties, tie Jums ir izdevušies ļoti labi. — Tīri tehniskā ziņā es gribētu aizrādīt uz to, ka “Lasi un ievēro” varētu varbūt tikt iespiesti tik sīkiem burtiem kā “Sīkumi”. Tas izskatītos labāki, man liekas. — Es ceru, ka “Zemes” tālākie numuri drīz pienāks. Nesen es nosūtīju Jums dažus rakstus, un tagad man ir atkal daži gatavi. Visi tikai īsi gabaliņi, bet to es taisni tā gribu, jo mana pārliecība ir, ka īsie gabaliņi top lasīti no 10 saimniekiem, kad garos izlasa tikai varbūt viens. Turpinājumu par zaļbarību es ar drīz vien domāju uzrakstīt. Taisni šimbrīžam es esmu nevaļīgs, jo uz Berga vēlēšanos es rakstu “Z” veselu virkni rakstu par to, kas būtu darāms, lai kopmoderniecības izpildītu uz viņām liktās cerības. Redzēs, kā vēl iznāks, varbūt varēs vēl izdot visus gabalus zem viena virsraksta, kā sevišķu novilkumu, jo man bail, ka iznāks varbūt 3 – 4 drukas loksnes.

Mani pārsteidza Jūsu ziņojums, ka grāmatu jaunie izdevumi nebūs vajadzīgi iepriekš gada beigām vai pat nākošā gada sākuma. Kā Jūs domājat, diezin vai nebūtu labi, ja Jūs sāktu sludināt laikrakstos. Redzat, Jūsu cirkulāri biedrībām veicināja grāmatu pārdošanu tik lielā mērā, kā nekas cits to būtu darījis. Un es priecājos par Jūsu Findigkeit.

Bet šie cirkulāri tagad ir aizmirsušies, un nu, ja parādītos laikrakstos sludinājumi, tad ļaudis taptu atkal atgādināti, tagad varbūt dažs labs nemaz vairs nezina, kā un kur tās grāmatas ir dabūjamas. Protams, tas maksātu naudu, bet grāmatu noiešanu sludinājumi veicinātu.

Jūs gribat zināt, cik lielu honoraru es prasītu par rakstiem “Zemē”. Es Jums teikšu, ko es par to lietu domāju. Drusku vēlāk šai pašā vēstulē es Jums paskaidrošu, kādēļ, bet tagad es teikšu tikai tikdaudz, ka uz nākošu jaunu gadu man vajadzēs ļoti daudz naudas, tik daudz naudas, ka mani ietaupījumi še Amerikā nebūt nepietiks. Tādēļ ir arī it labi, ka grāmatu jaunie izdevumi varēs tapt izlaisti taisni īstā laikā. Un tad no otras puses, es gribētu arī šajā gadā ieņemt cik tik es varu caur rakstīšanu avīzēs. Un aiz šā iemesla es vēlētos, ka Jūs maksātu man par rakstiem “Zemē” 50 kap. par puslapu. Pie tam es negribu nekāda honorara par rakstiem, kurus es Jums piesūtītu ar pieņemtu parakstu. Par piem., raksts par “Zaļbarību” būtu viens no tiem, par kuriem Jums nebūtu jāmaksā honorārs, un arī vēl daži citi. bet K.U. un A.U. ir arī mani paraksti, arī par “Lasi un ievēro” es gribu honoraru. Un tiklīdz būs pienācis laiks, kad man nebūs jārēķina katrs rubulis, tad arī “Zemei” nebūs jāmaksā man vairs honorars. Varbūt, ka es drīz vien apstāšos rakstīt avīzēs, bet tomēr es arī tad turpinātu rakstīt “Zemei”, jo mēs abi nu reizi saderam un piederam kopā, un tad man liekas, ka vietējs lauks. laikraksts ir viena ļoti laba lieta. Redzēsim, kāds būs panākums, ja dažus gadus 1000 kaimiņu būs katru mēnesi lasījuši tos pašus rakstus. Jums vajadzētu tikai rūpēties par vietējo parādību un vajadzību — lauksaimniecībā — lielāku ievērošanu. Saimniecību apraksti, ziņojumi par jauniem pasākumiem, jauniem centieniem u.t.t. biedru starpā būtu no liela svara. Vai Jūs tā nedomājat? Es saņēmu man sūtītos 90 rubļus, kas tā ir par naudu? Tāpat tie 60 rubļu? “Sadzīve” pienākot. Klieģi, divi brāļi, ir ļoti priecīgi un saka, ka esot laba avīze. Paldies Jums!

Un tagad es nu gribu Jūs teikt, kādēļ man nākošu ziemu vajadzēs daudz naudas.

Redzat, es nu esmu Amerikā jau trīs gadi nodzīvojis, esmu nu daudz redzējis un piedzīvojis, daudz mācījies un dažā labā ziņā grozījis agrākos uzskatus. Un tagad es ar ieskatu, ka to profesoru taisīšana Amerikā nav patiesībā nekas. Ražīgs darbs “Geschäft” ir pavisam cita lieta. Tagad nu piedāvā un es varētu dabūt pāris labas vietas, bet es tomēr darīšu pavisam ko citu. Es iešu un rentēšu muižu un nodošos piensaimniecībai. Es mēģināšu pats darīt to, ko es esmu mācījis citiem tik ilgi, un es jūtu, un ceru, ka es nepalikšu apsmieklā. Un taisni piensaimniecība še Amerikā ir neizsmeļams ieņēmumu avots, it sevišķi vēl, ja darba darītājs ir ko nebūt mācījies. Es ceru tai darbā atrast apmierināšanu. Līdz šim mana dvēsele ir līdzinājusies izbaidītam un uztrauktam putnam. Es vēlētos reizi nosēsties un elpu atņemt. Un tad no otras puses, ja es reizi grieztos atpakaļ uz Latviju, tad mani praktiskie piedzīvojumi nāktu man par labu dauzējādā ziņā. Vai Jūs atminaties, ka Jūs man jau sen ieteicāt “Geschäfts branche”? Arī lauksaimniecība Amerikā ir “Geschäft” ar neaprobežotām iespējamībām. — Pirmā maijā es atstāšu tagadējo vietu, lai gan mani grib paturēt šepat. Es iešu jau tagad uz laukiem, un mana adrese būs pēc pirmā maija: Waverly, Nebraska.

Jūs un Jūsu kundzi sirsnīgi sveicinādams, es palieku Jūsējais K.Ulmanis

Lincoln Nebraska

1322 S Street

April 14, 1910.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Vispirms, es palikšu arī uz priekšu Linkolnā, jo man piedāvāja vietu (un es viņu pieņēmu) šejienes moderniecībā. Mans amats salīdzinātos ar to, ko tur pie Jums sauktu Molkereidirector. Lai gan, protams, man te būs jādara daudz vairāk grūta darba nekā tas būtu Eiropā. Tā tad Jums nevajadzēs grozīt manu adresi vēl šimbrīžam.

Tad es gribēju atbildēt uz Jūsu pēdējo karti un teikt, ka Jūs prasītos apcerējumus saņemsiet 7 — 10 dienas pēc šīs vēstules saņemšanas. Pavisam būs 3 apcerējumi, jo tas par kopmoderniecībām iznāks pagarš un tādēļ es taisīšu divus viena vietā. Virsraksts būtu: Kopmoderniecību nodibināšana un uzturēšana. I — Kopm. nodibināšana. II — Kopm. uzturēšana un vadīšana. Es vēl nezinu, kādu virsrakstu dabūs apcerējums par otro priekšmetu — laikam gan vienkārši Piena Lopu Pārraudzības Biedrības. No katra apcerējuma Jūs dabūsiet 3 novilkumus. Tā tad Jūs varēsiet jau pie laika ierīkot priekšnesumu kārtību.

Tad es gribēju Jums vēl teikt, ka šovasar parādīsies “Zemkopī” garāks raksts no manis: Kas būs darāms, lai kopmoderniecības piepildītu uz viņām liktās cerības. Šo rakstu rakstīt mani uzaicināja Bergs jau pērnruden, bet es nekad netiku klāt. Tagad nu es esmu tiktālu, ka atliekas viņu tik vēl pārrakstīt. Būs varbūt pavisam kādas 30 “Z” slejas. Varbūt, ka novilks arī atsevišķā grāmatiņā. Tomēr, tie apcerējumi, pēc kuriem Jūs prasat, man bija tīri pa prātam, jo viņi dod man iespēju izteikt dažas lietas, kuras es negribēju ievietot minētā rakstā. Protams, rakstam un apcerējumam būs dažas kopīgas vietas, tomēr nezinātājs nevarēs pateikt, ka viņi rakstīti no viena un tā paša cilvēka.

Būtu vēlams, ka šie apcerējumi atrastu lielu izplatīšanu, bet Jūs jau par to gādājat bez manas teikšanas. Tomēr, ja Jūs domājat, ka apcerējumi nenes nekā jauna vai mazākais derīga, kaut arī jau pazīstama, tad rīkojaties ar viņiem pēc Jūsu pašu ieskata.

No “Zemes” gan nu laikam būs iznākuši jau kādi 6 numuri, bet es vairāk neesmu redzējis kā tikai pirmo. “B.L.” Celmiņš liekas būt milzīgi darbiem apkrauts. Jau pērn decembrī es viņam nosūtīju garāku rakstu par kursu sarīkošanu, bet ne tas raksts ir parādījies, ne arī C. man ir rakstījis. — Tad vēl, vai Jūs pamanījāt Dzimt. Vēst. decembrī vai janvārī manu rakstu par lauks. laikrakstu pastellēšanu un sūtīšanu? Es nosūtīju to rakstu, norakstīju jau divas vēstules, bet Dz.Vēst. liekas trūkst es nezinu kā, jeb viņš domā, ka tie, kas viņam rakstus piesūta, ir mazie bērni. Jau toreiz, kad es no Annabergas nosūtīju viņiem to rakstu par Vācijas skolām, mani piedzīvojumi ar viņiem bija ļoti bēdīgi.

Es ceru, ka Jūs man atkal drīz rakstīsat un es palieku Jūsējais K.Ulmanis

Pašreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis Nebraskas universitātes bibliotēkā 1992.gada novembrī. Tur iekārtots atsevišķs stūrītis Latvijai un prezidentam Kārlim Ulmanim. Augšējā attēlā pa kreisi — režisors Arvīds Krievs.

Vēsturnieka Edgara Andersona sastādītās Latvju enciklopēdijas rakstā “Nebraskas latvieši” (203.lpp.) lasāms, ka Nebraskas universitātes bibliotēkas arhīvā Dr.Elsie Tomasa (Thomas) izveidojusi lielu grāmatu un dokumentu kolekciju par Kārļa Ulmaņa dzīvi un darbu. (No Gunta Ulmaņa fotoalbuma)

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors