INFORMĀCIJA

Valsts prezidents — Vaiņodes akcijas dalībniekiem

Cienījamie Vaiņodes – Liepājas dzelzceļa līnijas bloķēšanas akcijas dalībnieki un atbalstītāji!

Atbildot uz jūsu uzaicinājumu apmeklēt Vaiņodes piketu, vēlos izteikt savu nostāju šajā jautājumā kopumā.

Jūsu pilsoniskā aktivitāte un neatlaidība, paužot savu attieksmi pret reģionālās attīstības problēmām valstī, ir apliecinājums sabiedrības vēlmei iesaistīties atklātā dialogā ar valsti, aizstāvot savu viedokli. Ir saprotama jūsu protestējošā reakcija pret negaidīto administratīvo lēmumu, kas tieši skāris liela reģiona iedzīvotāju loku, tomēr jūsu izvēlētā krasā protesta forma ir apgrūtinājusi tālākā risinājuma meklējumus.

Kā zināms, 3.oktobrī Liepāju apmeklēs tās valsts amatpersonas, kuru tiešā kompetencē ir Latvijas reģionu attīstības jautājumi. Esmu pārliecināts, ka ne Ministru prezidents, ne vides un reģionālās attīstības ministrs nevairīsies paust savu nostāju un uzklausīt vaiņodiešu viedokli. No savas puses apņemos sekot Vaiņodes konflikta risinājumam, valdības un pašvaldību uzsāktajam dialogam un atbalstīt iedzīvotāju un valsts interesēm atbilstošu risinājumu.

1997.gada 2.oktobrī Guntis Ulmanis, Valsts prezidents

Ministru prezidentam — par “Latvenergo” parādu

Vakar, 2.oktobrī, Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra iesniedza Ministru prezidentam Guntaram Krastam apliecinājumus, ka neatļaus privatizējamajai a/s “Latvijas kuģniecība” izvirzīt prasību pret privatizējamo a/s “Latvenergo”, kā arī nodot trešajām personām tiesības uz šādas prasības celšanu.

“Latvijas kuģniecības” bilances sakārtošana tika veikta privatizācijas procesā ar nolūku saglabāt kuģniecības spēju nākotnē strādāt valsts ekonomikas interesēs.

Sastādot 1996.gada pārskatu, “Latvijas kuģniecība” ir iznesusi ārpus bilances minēto “Latvenergo” parādu, veidojot attiecīgās rezerves šā parāda segšanai.

Divu nedēļu laikā Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra iesniegs auditoru sabiedrības “Coopers & Lybrand” izstrādātos priekšlikumus prasību bloķēšanai pret “Latvenergo” vai Latvijas valsti nākotnē. Nepieciešamības gadījumā tiks izrādīta arī likumdošanas iniciatīva.

Valdības preses departaments

Labklājības ministrijā — par labklājības daļu budžetā

Vakar, 2. oktobrī, dienu pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas izskatīšanai Saeimā, savu viedokli par nākamā gada valsts budžeta projektā Latvijas iedzīvotāju labklājības un veselības aprūpei paredzēto līdzekļu apjomu, tiekoties ar žurnālistiem, izteica labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, veselības valsts ministrs Viktors Jaksons un Labklājības ministrijas Stratēģijas un attīstības departamenta direktore Agrita Groza.

Labklājības ministrijas konsolidētie izdevumi 1998. gada budžeta projektā ir paredzēti 620,6 miljoni latu, un šī summa veido 51,1 procentu no visiem plānotajiem valsts kopbudžeta izdevumiem jeb 18 procentus no iekšzemes kopprodukta. Nekonsolidētā uzskaitījumā Labklājības ministrijas nākamā gada budžetu veido divas sastāvdaļas: 148,5 miljoni latu no valsts pamatbudžeta un 488 miljoni latu no valsts speciālā budžeta. Salīdzinājumā ar Labklājības ministrijas 1997. gada kopbudžetu nākamgad plānots pieaugums par 5,8 procentiem jeb 33,8 miljoniem latu. Ieprojektētais inflācijas līmenis — trīs procenti, kaut arī prognozēs — aptuveni deviņi procenti.

Labklājības ministrijas pamatbudžetā paredzēti izdevumi 11 valsts programmu finansēšanai, viena no tām — “Labklājības sistēmas reforma” — būs jauna, līdz šim vēl nebijusi valsts programma.

Sabiedrībā gandarījumu radīs naudas un citu pabalstu pieaugums par 2,6 miljoniem latu. Pateicoties tam, jau ar šī gada pirmo novembri līdz 98 latiem tiks paaugstināts bērna piedzimšanas pabalsts, piemaksa par bērnu invalīdu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības — ar šī gada pirmo novembri līdz 30 latiem un ar nākamā gada pirmo aprīli — līdz 35 latiem, ar pirmo aprīli — līdz 30 latiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vispārējā gadījumā, ar pirmo jūliju — bērna kopšanas pabalsts līdz 30 latiem mēnesī.

Kopējie izdevumi pabalstiem un kompensācijām 1998. gadā pieaugs par 3 977 344 latiem jeb par 8,2 procentiem, bet visai programmai “Sociālā palīdzība” kopumā — par 4 749 216 latiem jeb par 7,9 procentiem, salīdzinot ar šī gada finansējumu.

Pieaugums 1,01 miljona latu apjomā gaidāms arī programmā “Darba tirgus administrēšana”, un tas ļaus algotajos pagaidu darbos iesaistīt mēnesī vidēji 4740 bezdarbniekus un paaugstināt to darba samaksu līdz 38 latiem.

Programma “Veselība” apakšprogrammām “Mātes un bērna veselības aprūpe”, “Onkoloģija un hematoloģija” un “Tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošana” papildus saņems 547 tūkstošus latu, bet 60 audžuģimeņu izveidošanai un medikamentu iegādei sociālās aprūpes iestādēs programmas “Sociālā palīdzība” ietvaros paredzēts vēl 271 tūkstotis latu.

Tomēr nebūt ne visas Labklājības ministrijas 1998. gada budžeta projekta pozīcijas ministrijas vadībā vieš optimismu. Vislielākā problēma nākamgad var rasties ar iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošinājumu, jo tiek plānots, ka kopējais veselības aprūpes budžets nākamgad pieaugs par aptuveni 1,8 procentiem, bet valsts speciālais veselības aprūpes budžets, kas nodrošina valsts garantētā veselības aprūpes minimuma izpildi, 1998. gadā pat saruks. Saeimā iesniegtajā budžeta projektā tam paredzētie līdzekļi veido tikai 64 miljonus latu jeb 99,53 procentus no 1997. gada valsts speciālā veselības aprūpes budžeta izdevumiem. Turklāt, pēc Valsts slimokases veiktajiem aprēķiniem, jau šogad virs plānotā bāzes minimuma budžeta ir sniegti veselības aprūpes pakalpojumi par vairāk nekā 700 tūkstošiem latu.

Kā uzsvēra preses konferences dalībnieki, veselības aprūpes nozare, kas jau ilgstoši ir atradusies stingras taupības režīmā, arī turpmāk nesaņemot pilnvērtīgu finansējumu, no krīzes situācijas var nonākt pilnīga sabrukuma stāvoklī — jau tuvākajā laikā var tikt apdraudēta nozares normāla attīstība: novecojušu tehnoloģiju nomaiņa, kvalitatīvu medikamentu iegāde, veselības aprūpes iestādēm sniegto komunālo pakalpojumu apmaksa, pilnvērtīga veselības aprūpē strādājošo darba samaksa un citi šīs nozares funkcionēšanas priekšnosacījumi. Iespējams arī veselības aprūpes sistēmas kopējo parādu pieaugums, ko šogad bija izdevies apturēt.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktore