SAEIMĀ

Vakar:

dienas pirmajā pusē turpinājās ārkārtas sēde, kurā 3.lasījumā tika pieņemts likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”; 2.lasījumā kā steidzams tika pieņemti “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Pēcpusdienā — kārtējās sēdes laikā 3.lasījumā tika pieņemti “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ”, “Grozījumi konstitucionālajā likumā “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” ”.

Šīsdienas ārkārtas sēdes turpinājumā — apsverot, vērtējot, apspriežot:

deputāti Jānis Ābele, Antons Seiksts;

Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis;

deputāte Aida Prēdele;

deputāti Jānis Jurkāns, Dainis Turlais.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc Latvijas delegācijas darba Eiropas parlamentā

— Latvijas delegācijas Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā vadītājs Juris Sinka

No 22. līdz 26.septembrim, Francijas pilsētā Strasbūrā notika Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas (EPPA) šā gada sesijas ceturtās daļas sēdes. Pēc atgriešanās Rīgā Latvijas delegācijas EP parlamentārajā asamblejā vadītājs Juris Sinka sacīja:

— Informējot par Eiropas Savienības parlamentārās asamblejas (EPPA) kārtējās sesijas gaitu, īpašu vērību veltīšu jaunās, tā sauktās pārraudzības komisijas viedoklim. Diemžēl attiecībā uz to ir bijušas baumas, ko izplatījusi ziņu aģentūra BNS. Par to, ka Krievijas spiediena rezultātā Eiropas Padome sūtīšot divus izmeklētājus uz Latviju, es vēl runāšu mazliet vēlāk. Bet tas atkal ir viens nepatīkams veids, kā Krievija izdara uz mums spiedienu.

Tātad Strasbūrā no 22. līdz 26.septembrim notika šā gada sesijas ceturtās daļas sēdes. Ar to arī noslēdzās šā gada sesija. Bet, protams, Eiropas Padome un tās parlamentārā asambleja turpina savu darbību pastāvīgo komisiju jeb komiteju ietvaros. Laikam mums būs jāvienojas dēvēt visas šīs institūcijas par komisijām, kā mēs esam paraduši un kā tās nosaukuši francūži. Turpretī angļi tās sauc par komitejām. Te rodas tā atšķirība. Arī Baltijas asamblejā drīzāk ir komisijas, nevis komitejas.

Latviju EPPA septembra sesijā pārstāvēja Juris Sinka (delegācijas priekšsēdētājs), Aristids Lambergs, Viesturs Boka, kā arī delegācijas sekretāre Inese Podgaiska. Nepiedalījās Andrejs Panteļējevs, Anta Rugāte un Janīna Kušnere. Kā zināms, mūsu delegācija ir maza, ja ne pati mazākā. Delegācijas locekļu skaits taču tiek noteikts atkarībā no valsts iedzīvotāju skaita. Bet, jo mazāka ir delegācija, jo grūtāk ir “apkalpot” visas piecpadsmit komisijas jeb komitejas. Piecpadsmitā komisija vēl veidojas. Sākotnēji to sauca par sieviešu un vīriešu vienlīdzības komisiju, lai būtu vienlīdzīgas iespējas abiem dzimumiem. Nākamībā par to rūpēsies viena jauna komisija, kur būs vairāk nekā četrdesmit locekļu. Bet, tā kā nebija kvoruma, kas dažkārt gadās arī mūsu Saeimā, pēdējā dienā, 26.septembrī, šīs komisijas nodibināšanu atlika uz nākamā gada sesijas pirmo daļu janvārī.

Viens no galvenajiem sesijas tematiem, ko apsprieda dažādās komisijās un plenārsēdēs, bija parlamentārās asamblejas gatavošanās un pienesums otrajai Eiropas Padomes valstu vadītāju konferencei Strasbūrā, kas notiks 10. un 11.oktobrī. No Latvijas tajā piedalīsies Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Guntars Krasts un ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Šī jautājuma apspriešanai rīkoja īpašu ārkārtas sēdi 24.septembrī. Bet 25.septembra plenārsēde galvenokārt bija veltīta debatēm par saimnieciskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD darbību 1996.gadā. Sēdē runāja šīs organizācijas ģenerālsekretārs Donalds Džonstons. Bija septiņi EPPA komisiju ziņojumi šajā jautājumā.

Tajā pašā dienā pārrunāja un pēc debatēm noraidīja ASV Kongresa pieņemto Kubas brīvības un demokrātiskās solidaritātes likumu, kas vēršas pret ekonomisko sadarbību ar komunistisko Kubu. Tas ir diezgan interesants jautājums. Mums jau arī ir diplomātiskās attiecības ar komunistisko Kubu. It kā jau nav nekas mainījies. Bet, kā zināms, pēc Kastro nākšanas pie varas daudzi kubieši aizbēga uz ASV, starp tiem daudzi uzņēmēji un citi cilvēki ar īpašumiem Kubā. Tagad šīs nacionalizētās firmas darbojas komerciālā sfērā, un pret to iebilst ASV. Eiropas valstis to uzskata par iejaukšanos Eiropas iekšējās darīšanās. Tādēļ priekšlikumu noraidīja.

24.septembra plenārsēdē vēl apsprieda šādu tematu: ļaunums, ko cilvēcei nodara kājnieku mīnu ražošana un pielietošana. Šo jautājumu aktuālāku padarīja arī nelaiķes princeses Diānas nesenā vizīte bijušajā Dienvidslāvijā. Tas joprojām ir liels posts pasaulē. Šajā sakarā debatēs uzstājās pazīstamais Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Kovaļova kungs. Viņš nosodīja savas valdības nostāju, kas šajā lietā nepavisam nesteidzoties. Proti, citas valstis prasa, lai šādu mīnu ražošana un tirdzniecība ar tām tiktu pilnīgi pārtraukta. Par mīnu nelietošanu runāja arī Starptautiskā Sarkanā Krusta prezidents Samarugas kungs.

Tajā pašā dienā es runāju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un norādīju uz atšķirībām uzskatos par to, kas ir minoritāte, uz īpatnējiem apstākļiem Latvijā un uz to, ka šis jutīgais jautājums apskatāms atklātuma un patiesības garā, ar dziļu vēsturisko izpratni. Jo parādījās arī nacionālās minoritātes definīcija, proti, tā etniski atšķiras no pamatnācijas, bet noteikti sastāv no tās valsts pilsoņiem, kas ir lojāli pret šo valsti, kurā viņi dzīvo. Līdz ar to izteicās arī Lietuvas pārstāvis Kuzmicka kungs, kas norādīja tieši uz šo lojalitātes aspektu. Šajā sakarā, lai gan tas nebija tajā pašā dienā, ievērības cienīga bija Francijas Eiropas lietu ministra Pjēra Moskovici uzstāšanās 23.septembrī. Viņš, runādams par Eiropas Padomes Ministru komitejas darbību, deklarēja, ka Francija saskaņā ar savu Konstitūciju ir vienas nācijas valsts, kur visi ir Francijas pilsoņi bez etniskajām atšķirībām. Kad viņu iztaujāja, viņš sacīja, ka Francijā taču ir mazākumtautības, piemēram, bretoņi, baski, elzasieši un tā tālāk. Tad viņš atbildēja, ka Francijā ar Konstitūciju ir jārēķinās. Pēc tam viens cits francūzis piebilda, ka Konstitūcija tomēr ievērojot šo dažādo tautību intereses. Francija šajā jautājumā saņēma ļoti maz kritikas. Ir jau tomēr starpība starp lielo Franciju un mazo Latviju.

23.septembrī parlamentārās asamblejas locekļi noraidīja cilvēku klonēšanu kā nepieņemamu un noziedzīgu cilvēces turpmākajā attīstībā. Tika pārrunāta arī Eiropas kopīgā politika kosmosa pētīšanas jautājumos. Nosodīja masu saziņas līdzekļu rupju iejaukšanos cilvēku privātajā dzīvē. Tas, protams, bija saistīts ar princeses Diānas nelaimīgo bojāeju. Bija runa arī par sadarbību cīņā pret terorismu. Tika ievēlēts jauns vietnieks ģenerālsekretāram Taršisa kungam — Hanss Kristians Krīgers no Vācijas. Bet bija vēl kandidāts no Šveices šim postenim.

Sēdes atklāšanas dienā, 22.septembrī, plenārsēdes dalībnieki apsprieda un pieņēma parlamentārās asamblejas jaunās komisijas — pārraudzības komisijas — pirmos divus ziņojumus. Komisijas precīzais nosaukums ir tāds: Eiropas Padomes dalībvalstu pienākumu un saistību izpildes kontroles komisija. Šīs jaunās komisijas uzdevumi patlaban vēl nav īsti skaidri pašiem tās locekļiem. Tās pirmā sēde notika aprīlī, pēc tam bija viena sēde maijā. Tad vēl jūnija sesijas laikā un tagad. Tās pirmie divi ziņojumi tika pieņemti šajā sesijā. Viens par Čehijas Republikas saistību izpildi, otrs — par Lietuvas saistību izpildi. Par Čehiju ziņoju arī es — no Eiropas demokrātu grupas. Mūsu ziņojumu pieņēma ar lielu balsu vairākumu. Debašu laikā Krievijas pārstāvis uzbruka Latvijas pārstāvim Jurim Sinkam kā necienīgam novērtēt Čehiju, jo Latvija pati neesot nokārtojusi savu minoritāšu jautājumu. Par šo izvirdumu viņš saņēma rājienu no parlamentārās asamblejas prezidenta.

Šī pārraudzības komisija ir nodibināta, balstoties uz jauniem principiem. Laika gaitā tā palīdzēs visām četrdesmit Eiropas Padomes dalībvalstīm, ņemot tās savā pārraudzībā. Līdz šim šāda pārraudzība attiecās tikai uz jaunajām dalībvalstīm no Austrumeiropas.

Paredzēts izskatīt arī Latvijas jautājumu. Proti, kā Latvija tiek galā ar cilvēktiesībām. Pirmajā šīs komisijas sēdē šā gada aprīlī Vācijas sociālistu pārstāvis Bindiga kungs ierosināja, ka arī Latviju vajadzētu novērtēt, jo ar to nodarbojusies jau EPPA Juridiskā komisija, bet it kā to aizmirsusi. Es kā Latvijas pārstāvis teicu, ka man, protams, nav nekādu iebildumu pret Latvijas izvērtēšanu. Sevišķi tāpēc, ka mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva jau ir izvērtētas. Tāpat sacīju, ka nav gluži precīzas norādes, ka Latvijā esot netaisnīga attieksme pret minoritātēm. Turklāt vairākas konvencijas, ko esam parakstījuši, tiek uzskatītas par neparakstītām no mūsu puses. Līdz ar to Latvijas jautājuma izvirzīšanas iemesli bija diezgan miglaini. Tagad galvenais iebildums ir tas, ka Latvija nav parakstījusi sesto protokolu, kas attiecas uz nāvessodu. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, par ko varētu būt diskusijas ar Latviju.

Šie divi ieceltie ziņotāji Deiviss no Anglijas, kurš kļuvis arī par Lielbritānijas delegācijas vadītāju un kā leiborists pārstāv sociālistu grupu parlamentārajā asamblejā, un Nemets no Ungārijas, kurš pārstāv liberālo partiju grupu, nākotnē vērtēs Latvijas pienākumu izpildi. Nav paredzams, ka viņi tuvākā vai tālākā nākotnē dosies uz Latviju. Lai gan tas nav izslēgts. Pagaidām viņi ir apmierināti ar informāciju, ko saņēmuši no Latvijas Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas. Viņiem ir arī cita informācija, kas saņemta no mūsu valdības iestādēm. Līdz šim viņi bijuši apmierināti ar to. Pie “lietas” viņi ir pievienojuši Krievijas pārstāvja Glotova ziņojumu, kas bijis nelabvēlīgs Latvijai, bet tas ir pieņemts tikai zināšanai. Jo tur tiešām daudz kas ir gluži nepatiess. Īpašu uzmanību šim ziņojumam nepievērš, jo ir EDSO ziņojumi un tā tālāk.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors