Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09., nr.223;

11.09., nr.224; 12.09., nr.225; 16.09., nr.226/229; 17.09., nr.230; 18.09., nr.231;

19.09., nr.232/235; 23.09., nr.236/241; 24.09., nr.242/245; 25.09., nr.246/247;

26.09., nr.248; 30.09., nr.249; 01.10., nr.250; 02.10., nr.251/252

Rīgā, 14./X — 1921.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es rakstu, lai papildinātu manus tālruņa ziņojumus sakarā ar “Br. Z.” pielikuma “Zemes Spēks” iznākšanu. Ir radusēs ideja, ka varbūt būtu it ieteicami “Z.S.” piesūtīt visiem Baltijas Lauks. B. biedriem par brīvu, tāpat kā vecos laikos “Zemi”. Mums tas nozīmētu lielāku lasītāju skaitu un B.L. biedrībai varētu rasties iespēja atkal kārtīgi vienoties ar saviem biedriem, jo varētu pie katra numura, kas ietu B.L.B. biedriem, vai nu Rīgā, vai arī Valmierā piedrukāt klāt vienu atsevišķu lapu ar vēstīm par biedrības dzīvi un darbību. Protams, tas nu biedrībai izmaksātu krietnu naudas summu. Vēl es nevaru pateikt galīgo ciparu, bet man ziņoja, ka num. izmaksāšot pašiem ne mazāk par 2 rubļiem. No šīs summas tad nu vajadzētu iziet. “Z.S.” iznāks 2 reiz mēnesī pa trešdienām ik pārnedēļas, tādā formātā, kāds bija vecos laikos “Zemei” Valmierā. — Es lūdzu šo priekšlikumu pārbaudīt un tad rīkoties, kā Jūs to atradīsat par labāku.

Pirmais numurs iznāks trešdien 19./X, kādēļ būtu ļoti patīkami jau uz to laiku zināt Jūsu atbildi.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Novēlu svētdienas bazāram kuplus panākumus un ļoti nožēloju, ka man nebija iespējams taisni Valmieras sarīkojumā dalību ņemt. T.p.

Rīgā, 29./X—1921

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Man tagad jāatbild uz vairākām Jūsu vēstulēm uz reizi un es sākšu no paša gala.

Šodien tiek nosūtīti Jums 500 gabali “Zemes Spēka”. Nākošais numurs iznāks jaunnedēļ, tāpēc lūdzu drīzumā paziņot, cik gabalu no tā būtu Jums sūtams. Un pie šīs pašas reizes gribu Jums izteikt arī savu sirsnīgo pateicību par “Z.S.” pasūtīšanu tik lielā daudzumā. Es centīšos taisīt viņu, cik labu nu varēšu, bet tā kā man nav laika tam pietiekošā mērā nodoties, tad vecās “Zemes” standartu jau būs grūti sasniegt. Milzīgs atvieglinājums man ir Jūsu raksts. Otrā numurā Jūs atradīsat kādus veselus trīs.

Lauksaimniekus pie sludināšanas piedabūt nebūs viegli, bet jāstrādā šajā virzienā ir bez apstājas, gan jau tad kas iznāks. Labi būtu, ja jums izdotos Valmierā atrast krietnu sludinājumu vācēju. Kā Jūs droši vien būsat ievērojuši, no Liepājas mums sludinājumi jau ir. Abonentu vākšanas lieta pagastos sāk nokārtoties un šonedēļ sāk jau panākumi rādīties, pienāk par dienu tā ap 50 jaunu abonentu.

Lata lietā nosūtu Jums attiecīgo kvīti. Par tekošā rēķina atkalatvēršanu man Šēra k. ziņoja ar lielu prieku.

Jūs ieminaties par Vācijas lauksaimniecības kamerām. Man liekas, ka lauksaimniecības veicināšanas jautājums pie mums vēl nebūt nav nokārtots un viņš var pacelties jau šoziem un tad arī būs laiks salīdzināt attiecīgo iekārtu dažādās zemēs. Kādā no tuvākiem “Br.Z.” numuriem būs nodrukāti Dānijas zemkopības ministrijas attiecīgie budžeta cipari par pamudinājumu un arī par pamācību mūsu lauksaimniecības oficiālajiem vadītājiem, kuru viena īpašība ir jau kaitīga atturība un knapināšanās.

Rakstīdami par grūtībām, kādas bijušas Junga k. pie bazara labības pārdošanas, Jūs aizkustinat ļoti vārīgus jautājumus un, proti, divējādā ziņā. Vispirms, ir taisnība, ka mūsu iestādes ir pārmērīgi birokrātiskas. Man tomēr gribētos ticēt un cerēt, ka tā ir tikai pārejoša parādība, kura, vienkārt, ir uztverama kā zināma reakcija tai vaļībai, kura iestādēs valdīja pašā pirmā laikā, un tad, otrkārt, še ir sajūtamas sekas no Sūdzību un Lūgumu komisijas pārspīlētās prasības pēc daudzreiz lieka un nevajadzīga formālisma darīšanās ar publiku. Un tad otrkārt, mēs zemnieki nevaram ne izprast ne arī piekrist valdības politikai un rīcībai attiecībā uz lauksaimniecības ražojumu cenu stabilizēšanu. Ir jau taisnība, ka visā pasaulē ir laba raža un labības cenas krīt, bet pie mums viņas tiek vēl no valdības puses apzinīgi un ar nodomu uz leju dzītas. Vienkārši atsakās iekšzemēs kautko iepirkties valdības vajadzībām. Jūs tur Valmierā to tikdaudz vēl nejūtat, jo Jums tur ir kaut jel tas pats Dambīts, bet ir apgabali, kur pastāvošās cenas ir jau tuvu bankrota cenām.

Tos trīs vācu žurnālus saņēmu un attiecīgos rakstus pie izdevības raudzīšu izmantot. Paldies.

Ar mīļu sveicienu Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, 23./XII—1921.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Nu es beidzot tiku klāt pie Valmieras Zemnieku Dienas un ļaujiet man Jums pateikt, ka tā ir viena patiesi lieliska ideja. Tiem dažādiem kungiem tās vēstules ir nosūtītas un es nu vēl raudzīšu arī citus pierunāt un pēc pāris dienām es varēšu ziņot Jums jau vairāk. Kā Jūs domājiet, vai nederētu aicināt Delli, Lauksaimniecības F. dekānu? Redaktors Freijvalds arī brauks. Vai Jums būtu vēlēšanās dzirdēt Ministru Prezidentu? Vai kādu citu ministri? Es būšu visus svētkus Rīgā, lai gan avīzē būs drukāts, ka es aizbraucu. Man pulka darba sakrājies. Kā Jums patika Svētku Numurs? Priecīgus Svētkus visiem novēlēdams

K.Ulmanis

8/1, 1922

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Man jāraksta Jums vēl “Zemes Spēka” un “Brīvās Zemes” lietās. Es gribētu, lai Jūs man atrakstītu, kādas ir Jūsu domas par Jums pienākušo honorāru izlietošanu. No “S.Sp.” Jums nāktos vairāki tūkstoši. — To rakstu par Bādenes lauksaimniecības kameru es nesmu saņēmis; tagad gan ir drukājams Jūsu raksts par Bādenes lauksaimniecības organizācijām. Mums nevienam diezin kā nepatīk tagadējā saimniekošana ar valdības pabalstiem, bet kamēr būs amatā tagadējais Ministrs, nekas labāks nav sagaidāmns.,

Sakarā ar “Brīvo Zemi” man jāraksta par divām lietām. Pirmā būtu tas vecais jautājums par kārtīgu priekšstāvi Valmierā, kurš tai pašā laikā būtu arī sludinājumu vācējs. Tur šinīs dienās būs Valmierā taisni šai lietā mūsu Bērziņa kungs, viņs droši vien griezīsies arī pie Jums, lai k.Murits arī nāk palīgā un vai tad nu nevarētu kādu noderīgu cilvēku atrast? Tas pats Bērziņa kungs griezīsies pie Jums lai varētu uz ilgāku laiku noslēgt sludināšanas līgumu ar Baltijas Biedrību un viņas meitām. Man tās domas bija tādas, ka tūkstoši pieci, ja ne visi desmit pa mēnesi kopīgi varētu nosludināt, un Jums es pateikšu, patiesībā arī vajadzētu, tad atkristu visas vēlākas runas par pabalstiem un tamlīdzīgām lietām un Jums droši vien būs vieglāki izvest cauri kārtīgus sludinājumus nekā tiešās summas ziedojuma veidā.

Jums visu labu novēlēdams, Jūsu K.Ulmanis

8./I, 1922.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Es gan labi nesaprotu, kādēļ Jūs tik strikti gribat nodalīt Zemnieku dienā tā sauktos politiskos jautājumus no tiem citiem. Bet droši vien Jums jau savi motīvi būs bijuši un es še nestrīdēšos. Bet es labi neredzu, kā es lai norunāju to, ko es gribēju runāt, ja uz politiku nedrīkst pāriet. Saprotams, še nevar būt runa par aģitācijas politiku, bet par valsts un valdības uzdevumiem attiecībā uz lauksaimniecību, še jāpārrunā padarītais un darāmais. Man nekas nebūtu pretī runāt arī divās dienās, bet viena lieta jātura prātā, proti, pa piektdienām ir Z.Sapulces sēdes un tagad vēl nevar noteikt, ka negadās tādi punkti dienas kārtībā, kur visiem jābūt klāt. Tad, ja jau nu Jūsu nodomi un plāni to prasa, galu galā es varētu mēgināt to savu runu sadalīt uz divām dienām. Priekš trešās dienas man nekādi jauni vārdi nav padomā, es domāju pietiks ar tiem, kas jau minēti. Vai tad Saļņa kungs Jums nav aicināts, lai varbūt par skolu jautājumu parunātu? Pie tās programmas, drīzāk pie pašas darbības es gribētu vēl to piebilst, ka nepieciešama būs sevišķa viesu saņemšanas un novietošanas komiteja, kura lai uzaicina atbraucējus no tālākām vietām jau iepriekš pieteikties, citādi var iznākt tā, ka nav kur apmesties. Ļoti skaisti būtu, ja, piemēra dēļ teiksim, kurzemnieki varētu pa nakti līdz aizbraukt pie viena vai otra Vidzemes saimnieka. Vai Jums nebūs daži desmiti vīru, kurus Jūs gribēsat personīgi ar vēstuli uzaicināt atkal reiz uz Valmieru atbraukt, varbūt daži no bijušajiem bēgļiem un varbūt citi. Tad vēl, par prezidiju vajaga pie laika padomāt, nevajaga aizmirst sevišķu rezolūciju komisiju.

Būtu labi, ja Jūs atsūtītu mums ne tikvien sludinājumus avīzei, bet arī vairākus īsus mazus gabaliņus priekš redakcijas daļas. Visa tā lieta mūsu ļaudīm ir stipri sveša, tāpēc krietni jāpropogandē. Šajos teksta aizrādījumos varētu runa būt par programmas saturu, Zemnieku dienas nozīmi, par Z.D. ārzemēs.

Jūsu K.Ulmanis

10./I — 1922.

Enzeliņa kgs, Jūsu rakstu par Bādenes lauksaimniecības kameru nupat saņēmu (kopā ar citiem). Paldies! Rakstu nodrukāsim “Br.Z.”.

Es gribētu lūgt no Jums kādus rakstus vai īsākus aizrādījumus par degvīna dedzinātavu kartupeļu zortēm, viņu audzēšanu un kur sēkla dabūjama. Ja jau nu zemnieks tagad apgādā dedzinātavas ar kartupeļiem, tad nav nekāda prāta necensties izmantot šo izdevību uz beidzamo.

Jūsu K.Ulmanis

13./I, 1922.

Ļoti godātam H.Enzeliņa kungam Valmierā

Pie manis ir griezusies Maksa Brusavanska firma pēc atsauksmes par Baltijas Patērētāju Biedrību. Diemžēl man Jums jāsaka, ka man nav iespējams šo atsauksmi dot, jo aiz tīri politiskiem motīviem, es nevaru un negribu un nedrīkstu šim Maksim Brusavanskim dot rokās nevienu rakstu ar manu parakstu. Komercieli, cik man zināms šī firma ir laba, bet politiskā un arī vēl citādā ziņā jāsaka gluži pretējais. Tomēr tas nenozīmē, ka Jūs nevarētu ar viņiem stāties sakaros, to var droši darīt, tikai es Jūs lūgtu griezties varbūt pie Centrālbiedrības Kredītbiedrības, lai viņa dotu vajadzīgo atsauksmi. Brusavanskim Jūs varētu rakstīt, ka pēc pārlikšanas Jūs esat nākuši pie ieskata, ka viņa firmai laikam nepietiks ar privātas personas atsauksmi un tādēļ lai labāk griežas pie bankas. Es parunāšau par to ar Šera kungu. Ja Jums še rakstītais izliktos nesaprotams, tad es varu tikai solīt pie satikšanās personīgi to tuvāk motivēt.

Sveicinādams, Jūsu K.Ulmanis

16./I, 1922

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Saņēmu Jūsu 13. š.m. vēstuli un sludinājumu tekstu par Valmieras Zemnieku Dienu. Es domāju, ka sludinājumu pietiks, ja ieliks 4 reizas, bet redakcijas daļā tad var aizrādīt, cik patīk. Priekš šiem aizrādījumiem nu būtu vajadzīgas diezgan sīkas, tā sakot, biogrāfiskas ziņas par Baltijas biedrību. Jāuzsver arī tas, ko viņa allaž kā pirmā ir darījuse, jo šis darbs atkal ir pirmais Latvijā. Tad mēs lūgtu arī Jūsu fotogrāfiju, pēc kuras tad izgatavotu koka griezumu, kā tagad parasts, un ievietotu “Brīvā Zemē”. Jums tas varbūt nepatiks, bet lietas labā tas būtu ļoti vēlams. Man patiktos, ja 4.februāra “Brīvās Zemes” numurs iznāktu kā Zemnieku Dienas numurs, svētdien tad varētu visiem dalībniekiem izdalīt. Varētu tā ierīkot, ka piektdienas darbība būtu jau aprakstīta tai numurā. Vajadzētu dabūt arī jau tagad vēl tuvākas ziņas par to jauno Sēklu Audzēšanas Biedrību un viņas valdes sastāvu. Tiem degvīna kartupeļiem būs jāpiegriež stipra vērība, būtu labi, ja šajā jautājumā sarunātos ar Valmieras Ulmani, kā “Latvijas Eksporta” darbinieku, lai kāds no viņu ekspertiem arī būtu sapulcē, tāpat būtu labi sevišķi uzaicināt no Trikātas dedzinātavas Kalniņa kungu.

Tas nu būtu viss, kas man šodien prātā bija ienācis.

Sveicinādams, Jūsu K.Ulmanis

18./I — 1922.

Ļoti g. Enzeliņa kungam

Jūsu vakardienas vēstuli, kā arī iepriekšējo ar visiem rakstiem saņēmu un raudzīšu visu kārtīgi izdarīt. Aizrādījumus nodrukāsim, sludinājumu pārtaisīs. Skāde gan, ja tas Bergs nebrauc, bet ko tur darīt. Cita man nekā jauna nav.

Sveicinādams, Jūsu K.Ulmanis

25./I, 1922

Ļoti godātam H.Enzeliņa kungam

Jūsu divus pēdējos sūtījumus ar rakstiem saņēmu un saku Jums lielu paldies. Tas raksts par Baltijas Lauksaimnieku Biedrību būs iekšā 4.februāra numurā, kuru tad lielākā skaitā varēs izplatīt Zemnieku Dienu arī divām Kurzemes avīzēm Jelgavā un Liepājā. Par manu braukšanu uz Valmieru es tagad varu teikt tikai tikdaudz, ka es ieradīšos tur sestdien no rīta pulksten piecos, agrāk nav iespējams, jo piektdienās ir Satversmes Sapulces sēdes. Es domāju, ka reizē ar mani brauks arī kungi Vārsbergs un Celmiņš. Bez tam jau ceturtdienas naktī iebrauks pa priekšstāvim no Brīvās Zemes un no Zemnieku Savienības. Būtu ļoti patīkami, ja viņiem varētu rezervēt piemešanās vietu. Viņi paliks visu laiku.

Svētdien es biju Cēsīs un dzirdēju jau tur, ka arī cēsinieki gribot rīkot Zemnieku Dienu. Vakar pie manis griezās Cēsu apriņķa agronoms un izrādās, ka viņiem tā lieta nav tā pavisam skaidra un tāpēc viņi noskatīšoties, kā Valmierā viss būšot darīts un tad arī viņi rīkošot. Kā Jūs redzat pakaļdarītāji rodas ātri vien.

Sveicinādams, Jūsu K.Ulmanis

25./I — 1922.

Ļ.g. Enzeliņa kgs!

Man ir vēl viena lieta. Es būtu Jums pateicīgs, ja Jūs sameklētu un uzglabātu priekš manis uz 5.februāri to oriģinālu, pēc kura Jūs sastādījuši to rakstu par Vācaustrijas Zemnieku Partiju. Tāpat, ja Jums ir kādi zemnieku kalendāri un dažu numuri dažādu zemnieku savienību (..)

[Saglabājies tikai vēstules fragments]

Godātam H.Enzeliņa kgm, Valmierā

Jūsu 25.janvāra vēstule, 28.janvāra kartiņa un drukas darbu paka saņemta; paldies!

Attiecībā uz Zemnieku Dienas tehnisko pusi, es domāju, ka labi būtu prezidijs no 3—5 personām, pie kuru izvēlēšanas jāskatās uz to, ka būtu reprezentēti dažādi apvidi, bet vienam loceklim katrā ziņā jābūt no Valmieras. Arī sekretariātā jāvēl 3—5 cilvēki, un še jau labākais 2 no Valmieras, p.p. Gorkša kungu, lai vēlāk varētu visu paziņošanas, nodrukāšanas, rezolūciju nosūtīšanas un t.t. darbus gludāki un ātrāki nokārtot. Sapulce būtu Jums pašam jāatklāj un tad jāuzaicina ievēlēt prezidiju un sapulces vadītājs tad uzaicina ievēlēt sekretārus. Bet, lai novērstu laika tērēšanu un radītu sapulcē izdevīgu noskaņu, tad abiem amatiem kandidātus vajaga jau iepriekš sarunāt un tad nolasīt priekšā pieņemšanai. Meklēšana un minēšana pašā sapulcē arvien atstāj sliktu iespaidu un rada iespēju izņemt sapulci no sasaucēju rokām.

Rezolūciju komisija vajadzīga atsevišķa, pirmkārt, prezidijs un sekretariāts nespēs saskaņot rezolūcijas — un otrkārt 3 liekas amata personas šinī gadījumā nenāks sapulcei par sliktu. Rezolūciju skaits, domājams, būs stipri liels. Būtu ieteicams palūgt visus referentus jau iepriekš savu priekšlasījumu slēdzienus uzrakstīt rezolūciju veidā un iesniegt prezidijam. Tas padaris darbību gludāku.

Divi partijas darbinieki, kā es jau rakstīju, iebrauks Valmierā ceturtdienas vakarā vai piektdienas rītā. Būtu vēlams viņiem rezervēt istabu Rīgas viesnīcā 4 naktīm. Freijvalda kgm brauks līdz viņa kundze, kas nozīmē atsevišķu istabu diviem.

Koncerts tad būs Parka zālē, dejot Medinieku klubā tomēr nevarēs. Baletmeistare Stedelaub jkdze, kura ir Dr.Ziediņa sievas māsa, solījās sarunāties ar dakteri par lielo biedrības zāli. Ja tur kas iznāks, tad jau varēs visu izdarīt tur.

Es biju domājis, ka izrīkojums būtu bez atsevišķas piemaksas, pret sestdienas sapulces kartēm, izņemot to gadījumu, ja par zāli jāmaksā.

Mākslinieki, pieci cilvēki, 2 kungi, 3 dāmas, iebrauks tad Valmierā piektdienas vakarā. Viņiem jāgādā kādā viesnīcā telpas un ēšana līdz svētdienas rītam, kad 3–os vai 4–os iet vilciens uz Rīgas pusi.

Rīgā, 31.janvārī, 1922.g. Sveicinādams Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, 22./II — 1922.

Mīļais Enzeliņa kgs!

Saņēmis Jūsu vēstuli par Arveda pazušanu, es katru dienu gaidīju jaunas vēstis, cerēdams, ka tā satriecošā ziņa tiks apgāzta. Tomēr nekas nav dzirdams. Mani šis notikums ļoti sāpina un es varu iedomāties, cik grūti ap sirdi ir Jums un Enzeliņa kundzei, Arveda mātei. Kā viņas sirds bija priecājusēs un klusībā cerējuse, ka divi viņas dēli iepriecēs viņu vecuma dienās ar to, ka viņi abi strādās priekš tautas un valsts ar skaidrām domām un tīrām sirdīm. Un tagad nu vēl tikai viens palicies. Bet, kur ir vārdi, kas izteiks mātes spēku mīlēt, cerēt, līdzi just. Un Jums pašam tas smagais sitiens, kad abi dēli sāka rādīt savas spējas un spēkus! Jums taisnība, Arvedam būtu grūti bijis dzīvot, jo meklējošām dvēselēm tagadējais laiks, kur spiežas virsū daudzie jautājumi — priekš kā un par ko — ir grūts pārbaudījumu laiks. Žēl, bezgala žēl, ka tās skaistākās un cēlākās no viņām salūst zem nepanesamās nastas.

Turēsim viņu piemiņu mīļu, svētu. Jūsu K.Ulmanis .

Brīvības cīņu laikā. No kreisās: Pēteris Radziņš, Kārlis Ulmanis un Jānis Balodis

1921.gada 19.oktobrī iznāca “Zemes Spēka” pirmais numurs. Tā redaktors bija K. Ulmanis, izdevējs — Latviešu Zemnieku Savienība. “Zemes Spēks” bija laikraksta “Brīvā Zeme” pielikums, veltīts rakstiem par lauksaimniecību un lauku dzīvi. Redaktors Kārlis Ulmanis (12.10.1921.) raksta: “Mana vēlēšanās un cenšanās būs padarīt šo laikrakstu cik nu iespējams vispusīgu un pievilcīgu (..)” Publicējumā — fragments no K.Ulmaņa raksta. Viņa raksti ir gandrīz visos numuros

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors