Valsts prezidents

— atvadoties no ANO programmas vadītāja

Vakar, 7.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis atvadu vizītē pieņēma ANO Attīstības programmas vadītāju Latvijā Džonu Hendru, kurš 29.oktobrī atstās Latviju, lai turpinātu darbu ANO struktūrās Ņujorkā.

Tikšanās reizē Dž.Hendra pateicās Valsts prezidentam par atbalstu Attīstības programmas darbam Latvijā, kā arī par viņam piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni. G.Ulmanis atbildot uzsvēra, ka šis ordenis ir vērtējams kā pateicība par Dž.Hendras ieguldījumu ne tikai no politiķiem, bet arī no Latvijas tautas. Īsi pirms Dž.Hendras došanās projām no Latvijas 24.oktobrī — ANO dienā — Latvijā būs sagatavots gadskārtējais ANO Attīstības programmas sagatavotais ziņojums par situāciju Latvijā, kurā pozitīvi novērtēti Latvijas makroekonomiskie rādītāji, nevalstisko organizāciju lomas pieaugums, kā arī sniegti vairāki priekšlikumi pārejas perioda problēmu risināšanai — iedzīvotāju materiālās situācijas uzlabošanai, reģionālās attīstības izlīdzināšanai un sabiedrības integrācijai. Dž.Hendra pauda viedokli, ka arī izglītībai un veselības aprūpei joprojām nepieciešams veltīt vislielāko uzmanību.

Attīstības programmas vadītājs iepazīstināja Valsts prezidentu ar nule iznākušajām latviešu valodas mācību grāmatām minoritāšu skolām, kas izdotas par ANO Attīstības programmas līdzekļiem, kā arī ar Nevalstisko organizāciju katalogu, kas tapis tādā pašā ceļā. Mācību grāmatas ir bezmaksas izdevums, ko Valsts prezidents novērtēja īpaši atzinīgi.

Valsts prezidents atzina, ka Dž.Hendras minētie jautājumi ir vieni no svarīgākajiem saistībā ar valsts budžeta pieņemšanu nākamajam gadam, kuri jārisina valdībai.

— tiekoties ar EDSO misijas vadītāju

Vakar, 7.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī pirmoreiz tikās ar jauno EDSO misijas vadītāju Latvijā Ričardu Semjuelu.

Sarunas gaitā abas puses bija vienisprātis, ka pamatjautājums Latvijas nākotnes modeļa veidošanā ir pilsoniska sabiedrība, kurā ikviens cilvēks jutīsies droši. Sarunas sākumā un noslēgumā R.Semjuels izteica atzinību Valsts prezidenta līdzšinējām iniciatīvām, kas skar pilsoniskas sabiedrības veidošanu un naturalizācijas procesa veicināšanu Latvijā. “Jāatzīmē, ka jūsu iniciatīvas ļoti atsaucīgi tika uzņemtas starptautiskajā sabiedrībā,” uzsvēra R.Semjuels.

EDSO misijas vadītājs vēlējās uzzināt Valsts prezidenta vērtējumu par vispārējām tendencēm Latvijā. G.Ulmanis šajā sakarībā pauda viedokli, ka visi politiskie spēki Latvijā, cits lielākā, cits mazākā mērā, ir apzinājušies pilsoniskas sabiedrības veidošanas nozīmīgumu. Valsts prezidents vienlaikus atzina, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ceļā uz pilsonisku sabiedrību ir pamatnācijas — latviešu — izjūtas savā zemē. “Ja latvietis jūtas kā pilntiesīgs savas zemes saimnieks, tad nav arī pamata bailēm un apdraudētībai attiecībā uz cittautiešu naturalizāciju un integrāciju,” teica G.Ulmanis.

Valsts prezidents solīja jau tuvākajā laikā nākt klajā ar priekšlikumiem, kā atrisināt mezglu punktus, kuri sabiedrību Latvijā vairāk šķir nekā vieno. G.Ulmanis saskata divus virzienus, kā būtu iespējams izteikt priekšlikumus: atklāta diskusija ar sabiedrību un konkrēti priekšlikumi par grozījumiem normatīvajos aktos. Otrā gadījuma sakarā Valsts prezidents konkretizēja jau agrāk minētos jautājumus par iespējām piešķirt pilsonību Latvijā dzimušajiem bērniem, kā arī samazināt nepamatoto profesiju ierobežojuma skaitu attiecībā uz nepilsoņiem. Vienlaikus Valsts prezidents atzina, ka šīs valdību veidojošās koalīcijas darbības viens no pamatprincipiem ir Pilsonības likuma negrozāmība.

R.Semjuels pozitīvi novērtēja Naturalizācijas pārvaldes uzsākto un atbalstīto pētījumu, kam jau gada beigās jāsniedz apkopojoša atbilde uz jautājumu, kāpēc Latvijas pilsonību vēlas iegūt tik neliels skaits to iedzīvotāju, kuriem tas ir iespējams saskaņā ar likumu.

G.Ulmanis solīja sniegt atbalstu jaunajam misijas vadītājam viņa darbībā un izteica ierosinājumu periodiski tikties šādā lokā: Naturalizācijas pārvaldes, Cilvēktiesību biroja, EDSO misijas, Valsts prezidenta, Tautību padomes pārstāvji, lai pārspriestu pamatjautājumus, kādi būtu jāatrisina, lai Latvijā iespējami ātrāk izveidotos pilsoniska sabiedrība.

— sarunā ar

Valsts kontrolieri

Vakar, 7.oktobrī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Valsts kontrolieri Raitu Černaju. Tikšanās gaitā R.Černajs (attēlā pa kreisi) informēja Valsts prezidentu par Valsts kontroles institūcijas darbu un pēdējos divos gados paveikto. Pārrunāta šīs institūcijas darbība, pārstrukturēšana un attīstības perspektīvas. Te būtiska loma ir darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un metodikas pilnveidošanai.

Valsts kontrolieris atzina, ka iepriekšējo tikšanos laikā ar Valsts prezidentu apspriestajiem tematiem un iecerēm ir izveidojies auglīgs pamats un vairākām problēmām rasti sekmīgi risinājumi. Piemēram, veicot revīzijas pašvaldībās, ir iezīmējies problēmu loks, un šajā jomā jau vērojama sakārtotība. R.Černajs atzīmēja, ka pašvaldību reformas rezultātā nav pieļaujama nesankcionēta rīcība ar īpašumu un Valsts kontroles un pašvaldību sadarbība tikai veicina sekmīgu privatizācijas un mantas pārņemšanas jautājumu risināšanu.

Sarunas laikā sevišķa uzmanība tika veltīta jautājumam par nepieciešamību izveidot stabilu iekšējās kontroles sistēmu valsts pārvaldes institūcijās, kā arī pār valdības programmu izpildi. Pašlaik valstī trūkst iekšējo revīzijas sistēmu, kas darbotos pēc noteiktiem standartiem, un tādējādi pastāv iztrūkums dokumentu un informācijas ķēdē. Šajā sakarā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar līdzekļu izmantošanu un uzskaites sakārtošanu Aizsardzības un Labklājības ministrijā. Apspriesta arī nepietiekamā grāmatvedības uzskaite Latvijas augstskolās.

Valsts prezidents un Valsts kontrolieris uzsvēra regulāru tikšanos nozīmi arī turpmāk. Valsts prezidents akcentēja, ka viņa uzmanības lokā pastāvīgi ir un būs jautājumi, kas saistīti ar kontroli pār nodokļu maksātāju naudas izmantošanu.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”