valdībā

Ministru kabineta 7.oktobra sēdē

Turpinājums no 1.lpp.

Akceptēti grozījumi MK 1997.gada 8.aprīļa noteikumos nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”. Grozījumi paredz, ka politiski represētas personas statusa apliecināšanai līdz 1998.gada 31.martam ir derīgas arī saskaņā ar Ministru Padomes 1992.gada 28.augusta lēmumu nr.365 “Par politiski represētā apliecību” izsniegtās apliecības.

Akceptēti “Noteikumi par LR starptautisko tirdzniecības vai tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidotās apvienotās komitejas Latvijas puses pārstāvju grupas darbības kārtību”.

Akceptēti “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu lincencēšanas noteikumi, kas nosaka tos uzņēmējdarbības veidus, kuru veikšanai juridiskajām personām ir noteikti uzņēmējdarbības ierobežojumi un nepieciešama speciāla atļauja (licence), kā arī kārtību, kādā veidā tā tiek izsniegta. Noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1. janvāri.

Akceptēts rīkojums “Par MK atzinības raksta piešķiršanu”, ar kuru pieņemts MK Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirti MK atzinības raksti Rolandam Greiziņam, Rīgas Zooloģiskā dārza direktoram, un Pēterim Petrovam, Rīgas Zooloģiskā dārza zīdītāju nodaļas vadītājam. Noteikts, ka atzinības rakstu R.Greiziņam un P.Petrovam pasniegs vides valsts ministrs Indulis Emsis.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

7. oktobra sēdes

Ekonomikas ministra Ata Sausnīša,

finansu ministra Roberta Zīles

atbildes, komentāri, skaidrojumi

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis runāja par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumiem un pārtikas preču marķēšanas noteikumiem, kas akceptēti Ministru kabineta 7. oktobra sēdē:

— Šodienas sēdē tika izdarīti daži grozījumi un labojumi pašreiz esošajos uzņēmējdarbības licencēšanas noteikumos. Šie noteikumi darbojas līdz 1997. gada 31. decembrim. Ar 1998. gada 1. janvāri vairs netiks licencēti vairāki uzņēmējdarbības veidi. Pašreiz tiek licencēti 118 uzņēmējdarbības veidi, bet nākamgad tiks licencēti tikai 66. Daži uzņēmējdarbības veidi ir optimizēti un apvienoti, daži no tiem likvidēti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Runājot par pārtikas preču marķēšanas noteikumiem, ir nepieciešami daži grozījumi esošajos MK noteikumos par pārtikas preču ražošanu un arī tirdzniecību. Pašreizējie noteikumi, kurus šodien MK apstiprināja, stāsies spēkā ar 1998. gada 1. jūliju. Līdz šim laikam uzņēmējiem sava darbība ir jāsakārto atbilstoši jaunajām prasībām. Tās būs jaunas etiķetes, kurās būs jānorāda visi preces parametri, tāpat būs jāsakārto preču reklāma atbilstoši tām normām, kuras ir spēkā Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Eiropas tirgū. Jāņem vērā, ka ne visas preces, kuras ražo Latvijā, tiek eksportētas tikai uz ES dalībvalstīm, tās eksportē arī uz citurieni.

Pēc tam runāja finansu ministrs Roberts Zīle: — Ministru kabineta šodienas sēdē tika akceptēti noteikumi “Par konfiscēto tabakas izstrādājumu realizāciju”. Sēdē izraisījās diskusija, kurā parādījās konceptuāls jautājums: vai konfiscētās tabakas preces iznīcināt, vai arī pieļaut to realizāciju — kāds bija Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvju viedoklis. Ministru kabineta locekļu vairākuma atbalstu tomēr guva pozīcija, kas paredz konfiscēto tabakas izstrādājumu iznīcināšanu. Līdz ar to tika pieņemts vēl arī blakuslēmums — uzdot Finansu ministrijai sagatavot līdzīgus grozījumu projektus likumos par citiem konfiscēto preču veidiem — alkoholam un pārtikai. Acīmredzot šodienas lēmums izraisīs virkni grozījumu arī tajos likumos, kas paredz dažādus maksājumus no konfiscēto preču realizācijā gūtajiem līdzekļiem. Tā, piemēram, vairāki likumi paredz, ka no konfiscēto preču realizācijas 20 procenti tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, 35 — uzrādītājam, ja tāds ir, un pārējā nauda — policijas struktūrām, kas piedalījušās konfiskācijas procesā. Acīmredzot būs jāgroza arī Likums par lauksaimniecību, kas paredz 50 procentus no konfiscētajām lauksaimniecības precēm ieskaitīt Lauku attīstības fondā.

Pēc tam preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai tas nozīmē, ka nelikumīgās preces uzrādītājs vairs neko nesaņems?

R. Zīle: — Jau līdz šim spēkā esošajā likumdošanā gadījumos, kad prece nebija realizējama, bet iznīcināma, atlīdzība uzrādītājam tika noteikta pēc īpašas formulas. Bet ir skaidrs, ka Valsts ieņēmumu dienestam zudīs ieņēmumi no konfiscēto preču realizācijas.

Jautājums: — Vai ir aprēķināts līdzekļu daudzums, kas šī lēmuma rezultātā, konfiscētās preces nevis realizējot, bet iznīcinot, nenonāks valsts budžetā?

A. Sausnītis: — Šeit es gribētu izteikt savu viedokli — zaudējumi, kas radīsies, nerealizējot, bet iznīcinot konfiscētās preces, tomēr būs mazāki nekā tie, kas rastos, tām nonākot mūsu iekšējā tirgū.

Jautājums: — Vai atšķirsies marķējums tām precēm, kas tiks pārdotas Latvijā, un tām, kas ārpus valsts?

A. Sausnītis: — Jaunās direktīvas prasa, lai tas būtu vienāds. Saskaņā ar noteikumiem preces marķējumā jābūt preces nosaukumam, ražotāja nosaukumam un tā adresei, norādītām preces sastāvdaļām, fasētai precei — arī neto masai vai tilpumam, derīguma termiņam, ko noteiks pats ražotājs un par ko tas arī būs atbildīgs. Turklāt marķējumā būs jānorāda arī ražojuma partija, lai vajadzības gadījumā to viegli varētu izņemt no apgrozības.

Jautājums: — Kas segs konfiscēto preču iznīcināšanas izdevumus?

R. Zīle: — Tas pagaidām palika atklāts jautājums. Bet, kā jau teicu, pieņemtais lēmums izraisīs arī vēl daudzus citus likumdošanas aktu grozījumus — tas tiks risināts kompleksi.

Rūta Jaksona, Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktores

Pēc diktofona ieraksta 7. oktobra

preses konferencē Valdības namā