LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, INFORMĀCIJA

Valsts kontroles 1996. gads

Cienījamais lasītāj! Jūsu rīcībā ir Valsts kontroles pārskats par 1996.gadā veikto darbu. Šis laika periods Valsts kontroles darbā nozīmīgs ar to, ka tika izstrādāti un pieņemti grozījumi likumā “Par Valsts kontroli”, kas būtiski paplašināja mūsu revīziju darbības lauku, — no 1996.gada 22.novembra Valsts kontroles funkcijās ietilpst arī pašvaldību revīzijas.

Pārskatā ir apkopoti 1996.gadā veikto revīziju rezultāti. Es ceru, ka tas palīdzēs gūt pilnīgāku priekšstatu par valsts budžeta un īpašuma izmantošanas problēmām, kā arī par Valsts kontroles ieguldījumu šo problēmu risināšanā.

Latvijas Republikas valsts kontrolieris Raits Černajs

Saturā

Valsts kontroles darbības vispārējais raksturojums

Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

Revīzijas darbs Privatizācijas procesa revīzijas departamentā

Kopsavilkums

Sadarbība ar ārvalstu augstākajām kontroles institūcijām

Juridiskais nodrošinājums

Informatīvais nodrošinājums

Valsts kontroles personāla sastāvs

Valsts kontroles 1996.gada budžets un tā izpilde

Darbības vispārējais raksturojums

Latvijas Republikas Saeimā pieņemtie 1996.gada 6.novembra grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” mainījuši likuma nosaukumu un turpmāk tas tiek saukts par likumu “Par Valsts kontroli”.

Izmaiņas likumā nosaka, ka Valsts kontroles uzdevums ir uzraudzīt ne tikai valsts, bet arī pašvaldību budžeta līdzekļu iekasēšanu un to izlietošanu, kā arī sekot, lai rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza.

Valsts kontroles padomes sastāvā paredzēts valsts kontrolieris un seši padomes locekļi. 1996.gadā Valsts kontrolē izveidota jauna struktūrvienība — valsts kontroliera birojs.

1996. gads ir trešais gads, kopš Valsts kontrole (VK) strādā stabilā darba ritmā, un to sekmējusi aizvadīto gadu revīzijās gūtā pieredze. Ir izveidojusies noteikta kārtība, kas reglamentē, kā veicamas revīzijas. Balstoties uz iepriekšējās pārbaudēs gūto revīziju pieredzi, ir jāstrādā tālāk pie iestādes darba pilnveidošanas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem 1996.gadā bija darbs pie izmaiņām galvenajos Valsts kontroles darbību reglamentējošajos likumos — “Par Valsts kontroli” un “Valsts kontroles revīzijas reglaments”. Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” noteica, ka paplašinās Valsts kontroles funkcijas. Turpmāk revīzijas jāveic arī pašvaldībās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kuru rīcībā ir pašvaldību manta, vai kuras finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Nebija viegli panākt izmaiņas likumā, jo par šo jautājumu izvērsās ne tikai ekonomiska, bet arī politiska rakstura diskusijas. Rezultātā Latvijas Republikas Saeima izmaiņas likumā tomēr apstiprināja. Grozīta arī virkne likumpantu, kas attiecas uz valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu darbības ilgumu un sastāvu. Lai uzlabotu Valsts kontroles finansēšanas iespējas, Saeima apstiprināja arī likuma izmaiņas, kas nosaka, ka Valsts kontroles darbības attīstīšanai un veicināšanai izmantojami 20 procenti no summām, kas tiks iekasētas no Valsts kontroles noteiktajiem uzrēķiniem par nepareizi un nelikumīgi izlietotiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem. No vienas puses, kontrolējošā iestāde nedrīkstētu būt materiāli ieinteresēta sava darba rezultātā, tomēr, no otras puses, tas bija vienīgais veids, kā pierādīt Valsts kontroles darba efektivitāti un pamatot papildu budžeta asignējumu nepieciešamību.

Izmaiņas likumdošanā noteica Valsts kontroles struktūras tālāku attīstību. 1996.gada sākumā darbu uzsāka Privatizācijas procesa revīzijas departaments. Par šī departamenta direktoru iecelts Indulis Šķibelis. Šāda departamenta izveides nepieciešamību noteica privatizācijas procesa tālākā attīstība mūsu valstī, kā arī privatizācijas jautājumu aktualizēšanās Austrumeiropas un citās pasaules attīstītajās valstīs. Tā kā Latvijas Republikas Valsts kontrole ir iekļāvusies augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskajās organizācijās, tad iestādes vadošajiem speciālistiem ir iespēja periodiski piedalīties starpvalstu organizētos semināros un kongresos. Starptautiskā pieredze liecina, ka Austrumeiropas un citās attīstītajās valstīs privatizācijas procesa kontroles jautājums kļuvis ļoti aktuāls. Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas (INTOSAI) kongresā Kairā Apvienotās Karalistes galvenais kontrolieris Sers Dšons Borns pauda uzskatu, ka valstu kontrolējošām institūcijām ir jāņem vērā tās tendences, kas vērojamas pasaules ekonomikā. Ja pirms 20 gadiem aktuāla bija nacionalizācijas procesu kontrole, tad tagad tā ir privatizācijas procesa revīzijas nepieciešamība. Privatizācijas procesa kontrolē Latvijā izmantota citu INTOSAI dalībvalstu prakse un pieredze. Pirmās revīzijas liecina par to, ka tās ir objektīvi nepieciešamas. Sākumā privatizācijas procesa kontroli mūsu valstī uztvēra ar zināmu piesardzību, bet Valsts kontroles konstruktīvā sadarbība ar Privatizācijas aģentūru liecina, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. Izvērtējot atsevišķus privatizācijas projektus, veicot revīzijas gan privatizācijas gaitā, gan pirms, gan pēc uzņēmumu un objektu privatizācijas, Valsts kontrole ir devusi republikai materiālu labumu vairāku miljonu latu apmērā.

Aizvadītais — 1996.gads — bija ražens starptautiskās sadarbības jomā. Latvijas Republikas Valsts kontroles pārstāvji piedalījās un atbalstīja INTOSAI organizētās apspriedes un piedalījās EUROSAI kongresa darbā Prāgā. Šajā kongresā uzmanības centrā bija jautājumi par privatizācijas procesa revīziju, par iekšējās kontroles nozīmi, par sadarbību ar parlamentu, valdību un masu informācijas līdzekļiem.

Polijas seminārā Golavicē uzmanība tika veltīta tam, ka valstu integrēšanās process Eiropā nosaka nepieciešamību pārņemt starptautisko revīziju pieredzi, kā arī parādīja tos virzienus, kuriem jāveltī vislielākā uzmanība nākotnē. Milzīgu darbu šajā jomā jau paveikuši poļu kolēģi sadarbībā ar ungāriem. Viņu zināšanas un pieredze lieti noderēs arī Latvijas revidentu darbā.

Ļoti nozīmīga bija Centrālās un Austrumeiropas valstu galveno kontrolieru tikšanās Luksemburgā, kurā tika skatīts jautājums, kādā veidā, valstīm integrējoties Eiropas Savienībā, darbosies augstākās kontrolējošās institūcijas. Eiropas Savienības Audita tiesas rīkotais seminārs deva Latvijas pārstāvjiem ierosmes, kā šo darbu veikt. Sadarbība turpinās, un Latvijas Republikas Valsts kontrolē šo darbu koordinē padomnieks Pauls Krūmiņš. Šāda veida sadarbībai ir liela praktiska nozīme, jo nepārtraukti notiek informācijas un domu apmaiņa ne tikai par kontroles uzlabošanu attiecībā uz finansu līdzekļu izmantošanu, bet arī par to resursu izmantošanu, ko Latvija, jau kā integrēties Eiropas Savienībā (ES) vēlmi izteikusi valsts, saņem no starptautiskām institūcijām. ES projektu ir ļoti daudz, un to skaits pārsniedz desmit tūkstošus. ES Audita tiesa viena nav spējīga izvērtēt visu projektu izpildes gaitu konkrētajā dalībvalstī lielā darba apjoma dēļ. Seminārā gūtās atziņas sekmēs ES Audita tiesas un katras nacionālās audita institūcijas, konkrēti, arī mūsu republikas Valsts kontroles darba koordinēšanu.

Veiksmīga sadarbība Valsts kontrolei aizvadītajā gadā bija arī ar Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas pavalsts kontroli. Pateicoties Latvijas vēstniecības darbiniekiem Bonnā un īpaši vēstniecības darbiniecei Ivetai Šulcai, ir izdevies nodibināt draudzīgus sakarus ar Minhenes un Bavārijas pavalsts kontrolēm. Sadarbības rezultātā Latvijas Republikas Valsts kontrolei Vācijas puse piešķīra palīdzību DEM 15 000 apmērā. Šos līdzekļus 1997. un 1998.gadā Valsts kontrole izmantos savu darbinieku izglītībai Vācijā. Ir aizsāktas sarunas arī par to, kādā veidā organizēt analoģisku sadarbības programmu ar Pasaules Banku.

Svarīgs bija Dānijas Karalistes Valsts kontroles atbalstītais un Dānijas valdības finansētas projekts Latvijas revidentu mācībām Latvijā, jo trīs mācību posmos dāņu speciālisti nodrošināja palīdzību teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās, kā rezultātā revīzijas struktūru darbinieki guva ieskatu gan par Dānijas, gan par starptautiskajiem audita standartiem un to pielietošanu praksē. Semināru noslēgumā Dānijas speciālistu grupas vadītājs Grāvesena kungs atzīmēja, ka Latvijas Republikas Valsts kontroles darbinieku gala pārbaudes testu rezultāti ir tikpat labi kā kolēģiem Dānijā.

Pamatojoties uz to, ka Valsts kontrolei ir tiesības revidēt pašvaldību finansu līdzekļu izmantošanu un rīcību ar kustamo un nekustamo mantu, 1996.gadā izlases veidā tika veiktas revīzijas dažās pašvaldībās, piemēram, Saulkrastos, Rēzeknē un Ogrē. Pārbaudēs konstatēts, ka pašvaldībās valda liela nesakārtotība, revīzijās atklāta neatbilstība lēmumu pieņemšanā un izpildē, atsevišķu likumu neievērošana, kā arī nelikumīga līdzekļu tērēšana. Pašvaldību revīzijās konstatēti arī gadījumi, ka netiek izpildītas prasības par rīcību ar atsevišķu fondu līdzekļiem, it īpaši ar autoceļu fonda līdzekļiem. Uz revīziju materiālu pamata izdarītie secinājumi atspoguļoti revīziju aktos, departamentu kolēģiju lēmumos izteikti priekšlikumi pašvaldību darba tālākai sakārtošanai, atklāto kļūdu novēršanai un vainīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības.

Joprojām aktuāls ir jautājums par iekšējo kontroli Latvijas Republikā (LR). Revīziju materiāli liecina, ka vairākās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs šī jautājuma risinājums ir atstāts novārtā. Jau iepriekšējā gada pārskatā norādīts, ka Valsts kontroles darbu traucē tas, ka valstī nav sakārtota vadības kontrole, ka vāji darbojas viens no tās galvenajiem elementiem — iekšējās revīzijas dienests. Lai pilnveidotu revīzijas sistēmu valstī, 1996. gadā pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi par iekšējās revīzijas struktūru vienībām iestādēs un uzņēmumos. Cerams, ka 1997.gadā iekšējo revīziju darbs uzlabosies un tā rezultātā iestādes un uzņēmumi strādās efektīvāk, lietderīgāk un ekonomiskāk. Iekšējās revīzijas sistēmas nostiprināšanās valstī būs atbalsts ar likumu noteikto Valsts kontroles uzdevumu izpildē.

Ar OECD/CCET un EC/PHARE kopīgo iniciatīvu SIGMA projekta ietvaros aizvadītajā gadā noorganizēts 2 dienu seminārs valsts pārvaldes institūciju augstākajiem ierēdņiem par vadības kontroles problēmām.

OECD ( Organisation for Economic Cooperation and Development ). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir starptautiska organizācija, kuru veido Rietumeiropas valstis, ASV, Japāna, Kanāda un citas. OECD ietvaros dalībvalstu pārstāvji apspriež galvenokārt finansu un tirdzniecības jautājumus, kuri skar to kopējās intereses ekonomiskajā attīstībā, starptautiskajā tirdzniecībā, palīdzības koordinācijā mazāk attīstītajām valstīm. OECD ir viens no galvenajiem starptautiskajiem ekonomikas datu avotiem, tā regulāri apkopo un publicē standartizētu starpvalstu statistiku.

CCET ( Centre for Cooperation with the Economies in Transition ) ir OECD Centrs sadarbībai ar valstīm, kuras izveido tirgus ekonomiku. CCET formulē, koordinē un novērtē OECD stratēģijas ietvaros vērsto palīdzību 11 Centrālaustrumeiropas valstīm (“Phare valstīm”), 12 NVS dalībvalstīm, Mongolijai un Vjetnamai. Līdz ar makroekonomisko un nozaru analīzi CCET programma ietver valsts pārvaldes un uzņēmumu pārveidošanu un ar to saistītos darba tirgus un sociālās politikas jautājumus, kā arī tirgus ekonomikas izveidošanas stratēģiskos jautājumus.

PHARE (franču val. bāka ; šo vārdu skaidro arī kā saīsinājumu no angļu val. Public Administration Reform ) ir EK Komisijas vadīta palīdzības programma 11 Centrālaustrumeiropas valstīm, kuras izveido tirgus ekonomiku. PHARE sniedz daudzveidīgu palīdzību (konsultācijas, ekspertīze, projektu izstrāde un ieviešana, mācības u.c.) sabiedrības pārvaldes un tautas saimniecības attīstības pasākumos. PHARE tika izveidota, deleģējot ekonomiskās palīdzības programmu koordināciju reģionā PHARE EK Komisijai. Tādējādi PHARE palīdzība atsevišķām PHARE valstīm, kā arī PHARE reģionālās programmas veicina šo valstu integrāciju ES.

SIGMA ( Suppor for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries ). Atbalsts valsts pārvaldes un vadības uzlabošanai Centrālaustrumeiropas valstīm ir OECD/CCET un PHARE kopīgs pasākums, kuru finansē galvenokārt PHARE

Seminārā piedalījās pasaules ievērojamākie speciālisti šajā jautājumā. Interese par šo semināru nebija liela, un apmeklētāju nebija daudz. Tajā piedalījās galvenokārt tie valsts ierēdņi un to struktūru vadītāji, kuri apzinās vadības kontroles nepieciešamību, bet nebija ieradušies tie, kam seminārā sniegtā informācija būtu īpaši noderīga.

Aizvadītajā gadā Valsts kontroles amatpersonas darbojās Ministru kabineta izveidotajā Vadības audita padomē, kas galvenokārt nodarbojas ar vadības audita ieviešanu valsts pārvaldes struktūrās.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Valsts kontroles darbinieki strādāja pie valsts ārējā parāda materiālu apkopošanas un izvērtēšanas. Sagatavots speciāls izdevums par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu. Šis ir viens no Valsts kontroles fundamentālākajiem darbiem, kuru periodiski sagatavo valsts augstākās kontrolējošās institūcijas darbinieki. Jāatzīmē, ka valsts ārējais parāds turpina pieaugt, kaut arī tā apjoms nepārsniedz starptautisko ekspertu pieļautos 14% attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un svārstās no 7 līdz 8%. Svarīgāks par valsts ārējā parāda absolūto vai relatīvo lielumu ir jautājums par to, kā aizdotie finansu līdzekļi izlietoti. Pēc mūsu revīziju rezultātiem jāsecina, ka līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi, neatbilstoši biznesa plāniem, bieži vien pat bez tiem, bez garantijām un ķīlām, kā ir noteikts kredītņemšanas līgumos.

Pamatojoties uz likumā “Par Valsts kontroli” noteikto kārtību, Valsts kontrole izskatījusi Latvijas Republikas Finansu ministrijas sagatavoto pārskatu par iepriekšējā gada budžeta izpildi un devusi savu atzinumu par to. Valsts kontroles darbinieki piedalījās nākošā gada budžeta projekta izstrādāšanā. Pozitīvi vērtējams fakts, ka 1997.gada budžeta projekts izstrādāts atsevišķu programmu un apakšprogrammu finansēšanai resoros. Nākotnē jānodrošina, lai jaunu programmu akceptēšana nākamajam budžeta gadam balstītos uz pārskatiem par iepriekšējo programmu izpildi. Tādējādi budžeta plānošana nebūtu formāla procedūra, bet dotu racionālu labumu un iespēju valdībai precīzāk atskaitīties sabiedrības priekšā par budžeta līdzekļu izlietošanu un attaisnot stratēģiskos un politiskos mērķus, apliecinot, vai tie ir sasniegti. Pretēja rezultāta gadījumā varētu analizēt, kas ir traucējis tos sasniegt, kādā veidā novēršamas pieļautās kļūdas un ko darīt, lai izvirzītos mērķus sasniegtu.

Revīzijas darbs

valsts budžeta revīzijas departamentā

Pēc izmaiņām Valsts kontroles struktūrā, kādas izdarītas gada sākumā sakarā ar Privatizācijas procesa revīzijas departamenta izveidošanu, Valsts budžeta revīzijas departaments turpināja darbu piecos sektoros. Uz jaunizveidoto departamentu tika pārcelta kolēģijas locekle Māra Lēruma un 6 revīzijas darbinieki. Tas sarežģīja Valsts budžeta revīzijas departamenta darbu, it īpaši valsts budžeta ieņēmumu revidēšanu, ko līdz tam veica M.Lērumas vadītais sektors.

Pēc nelieliem organizatoriskiem pārkārtojumiem un pieņemot darbā jaunus darbiniekus, šo darbu izdevās sakārtot.

1996.gada 11.aprīlī spēkā stājās Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par grozījumiem likumā “Par Valsts kontroli”, ar kuriem Valsts kontroles kompetencē tika nodotas arī revīzijas pašvaldībās.

Pieņemot minētos grozījumus, Ministru kabinets, pretēji Satversmes 66.panta 2.daļas prasībām, neparedzēja līdzekļus Valsts kontrolei, lai būtu iespējams pilnvērtīgi veikt jaunos uzdevumus, kuru finansēšanai līdzekļi budžetā iepriekš nebija paredzēti. Lai nodrošinātu Valsts kontroles paplašinātā darba apjoma izpildi, vajadzēja papildus pieņemt revīzijas darbiniekus, bet ierobežotā finansējuma dēļ tas nebija iespējams. Ievērojama daļa no šī darba bija jāveic Valsts budžeta revīzijas departamentam tādā sastāvā, kādā tas uzsāka darbu gada sākumā pēc vairāku darbinieku pārcelšanas uz Privatizācijas procesa revīzijas departamentu.

1996.gadā departaments veica 16 revīzijas pašvaldībās, dažas no kurām bija visai sarežģītas un prasīja ievērojamu laiku (vairākās skolu valdēs, Ogres rajona padomē, Rēzeknes pilsētas domē, Saulkrastu pilsētas domē, Valmieras un Liepājas rajona padomēs u.c.). Valsts kontrole sāka saņemt arvien vairāk iesniegumu un sūdzību par pašvaldību darbu. Tās sūtīja ne tikai iedzīvotāji, bet arī pašvaldību deputāti, revīzijas komisiju locekļi un pat Saeimas deputāti. Uz to vajadzēja reaģēt, bet līdz Pašvaldību revīzijas departamenta izveidošanai Valsts kontrolē sistemātisku un pienācīgu revīzijas darbu pašvaldībās veikt nebija iespējams.

1996.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā strādāja 5 kolēģijas locekļi un 26 revīzijas darbinieki. Veiktas 102 revīzijas, kolēģijas sēdēs pieņemti lēmumi 37 revīziju lietās, bez tam 13 gadījumos noteiktas papildu revīzijas, 4 kolēģijas sēdēs izskatīti citi ar revīzijas darbu saistīti jautājumi.

Valsts budžeta revīzijas departamentā 1996.gadā noteikti uzrēķini 25 gadījumos kopējā summā par Ls 492 458,03, bet piedzīti uzrēķini kopā Ls 61 444,93.

Divu revīziju lietās materiāli par darījumiem kopējā summā par Ls 1 018 964,97, kuri no likuma viedokļa nebija pietiekami attaisnoti, saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 19.panta 2.punktu tika nodoti izskatīšanai Valsts kontroles padomei, kas tos pēc būtības attaisnoja. Valsts kontroles padome, izskatot sūdzības par departamenta kolēģijas lēmumiem, ir atcēlusi un samazinājusi noteiktās uzrēķinu summas par Ls 236 927,16, līdz ar to kopējā uzrēķinu summa, kas pēc departamenta kolēģijas lēmumiem noteikta 1996.gadā piedzīšanai valsts labā, ir Ls 255 530,87.

Izskatot departamenta kolēģijā revīziju materiālus, pieņemti lēmumi par šādiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu revidējamajās iestādēs konstatētos trūkumus un pārkāpumus:

— iesniegti pieprasījumi ministrijām un citām centrālajām

valsts iestādēm par trūkumu un pārkāpumu novēršanu 22 gadījumos,

— nolemts par revīzijās atklātajiem pārkāpumiem

paziņot Ministru kabinetam 4 gadījumos,

— sagatavoti ziņojumi valsts kontrolierim iesniegšanai

Saeimā saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 16.pantu 5 gadījumos,

— nosūtīti materiāli Saeimas komisijām 2 gadījumos,

— nosūtīts materiāls izskatīšanai Finansu ministrijai,

lai izlemtu jautājumu par sankciju piemērošanu likuma

“Par budžetu un finansu vadību” 47.panta kārtībā 1 gadījumā

(par Ls 10 000),

— ieteikts valsts kontrolierim un valsts kontrolieris

iesniedzis pieprasījumu labklājības ministram par

darba līguma laušanu ar Sociālo iestāžu servisa centra

vadītāju J.Eglonu uz Darba likumu kodeksa 38.panta pamata

(pēc kolēģijas lēmuma pieņemšanas J.Eglons no darba

faktiski atlaists pēc paša vēlēšanās) 1 gadījumā,

— revīzijas materiāli iesniegti prokuratūrā, 4 gadījumos,

no tiem ierosināta krimināllieta 1 gadījumā.

Revīzijas materiāli par valsts līdzekļu izlietojumu sakarā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā izmantoti, lai sagatavotu valsts kontroliera referātu Austrumeiropas valstu starptautiskajā seminārā Varšavā.

1996.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā, tāpat kā pārējos Valsts kontroles departamentos, revīzijas darbinieki tika pieņemti darbā konkursa kārtībā, tomēr daudzos gadījumos revīzijas darbinieku nesagatavotības un nepietiekošas kvalifikācijas dēļ revīzija ieilga un revīziju materiāli tomēr bija nepietiekoši, lai pienācīgi varētu izlemt visus jautājumus, kas saistīti ar šo līdzekļu izlietojumu. It īpaši tas attiecas uz republikas rajonos strādājošo revidentu veiktajām revīzijām. Revīzijā, kas veikta Valmieras Drāmas teātrī, trīs reizes bija nepieciešams noteikt papildu revīziju. Ilgstoši, ar atkārtotām pārbaudēm veikta revīzija par Nacionālās operas rekonstrukcijai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Daudzos gadījumos grūtības revīzijās bija saistītas ar revidējamo iestāžu amatpersonu noraidošo izturēšanos pret revīzijas darbiniekiem. 1996.gada 11.oktobrī Valsts ieņēmumu dienests pat paziņoja valsts kontrolierim, ka likums “Par Valsts kontroli” un “Valsts kontroles revīzijas reglaments” neparedzot Valsts kontrolei tiesības revidēt kārtību, kādā tiek aprēķināts un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un ka šāda revīzija atraujot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus no viņu tiešajiem pienākumiem. Bija nepieciešams izskaidrot Valsts kontroles kompetenci, lai revīziju būtu iespējams turpināt un pabeigt. Ar zemas tiesiskās apziņas un darba kultūras gadījumiem revidējamajās iestādēs nācās saskarties vairākkārt. Kad tika uzsākta revīzija Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), revīzijas darbiniekiem tika paskaidrots, ka, saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi, ārējās revīzijas RTU pieļaujamas tikai ar RTU Senāta akceptu. Tādējādi revīzijas sākumā tika kavēta likuma “Par Valsts kontroli” 4.pantā noteikto valsts revidentu pienākumu veikšana. Līdzīga izturēšanās augstskolās ir bijusi arī pret Izglītības un zinātnes ministrijas Kontroles un revīzijas departamenta revidentiem. 1996.gada 20.novembrī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis administratīvi sodīja Rīgas Aviācijas universitātes galvenā grāmatveža vietnieci Allu Poleščuku ar administratīvo naudas sodu Ls 30 apmērā par Valsts kontroles pieprasītā paskaidrojuma neiesniegšanu sakarā ar revīziju.

Ir bijis arī pilnīgi nepieļaujams gadījums, kad revidentam tika draudēts sakarā ar dienesta pienākumu izpildīšanu.

Pašlaik spēkā esošajās administratīvo tiesību normās ietekmēšanas līdzekļu pielietošana pret amatpersonām, kas pārkāpj likumā noteikto revīziju veikšanas kārtību, ir nevajadzīgi sarežģīta. Tā nenodrošina pārkāpumu savlaicīgu novēršanu, tāpēc nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Lai gan Valsts kontroles darbā sakarā ar darba pārkārtošanu bija objektīvas grūtības un dažādi gadījumi, kas apgrūtināja darbu revidējamajās iestādēs, Valsts budžeta revīzijas departaments 1996.gadā visumā nodrošināja likuma “Par Valsts kontroli” 2.pantā noteikto uzraudzību, lai valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts mantu budžeta iestādēs būtu likumīga, lietderīga un pareiza.

Nozīmīgākās revīzijas departamentā

Valsts budžeta revīzijas departamentā darbs bija organizēts piecos sektoros un to darbu vadīja kolēģijas locekļi.

Kolēģijas locekles R.Bērziņas vadītajā sektorā patstāvīgi darbojās divas revidentu grupas, kuras vadīja vecākās valsts revidentes A.Ārmanova un V.Frišmane.

Sektora revīzijas darbinieki savlaicīgi sagatavoja likumos “Par Valsts kontroli” un “Par budžetu un finansu vadību” paredzēto Valsts kontroles atzinumu par Finansu ministrijas sastādīto iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu, kas pēc tam tika iesniegts valdībā un Saeimā.

Ar A.Ārmanovas piedalīšanos veiktas revīzijas Finansu ministrijas Centrālajā aparātā, Valsts proves uzraudzības inspekcijā, dažās pašvaldībās u.c.

Valsts proves uzraudzības inspekcijā par dienesta automobiļa apkalpošanu ik mēnesi tika maksāts pēc v/u “Nams” samaksai iesniegtajiem norēķiniem, nepārbaudot uzrādītā benzīna daudzuma faktisko izlietojumu. Līgums par apsardzes pakalpojumiem kopējā summā par Ls 17 065,08 bija noslēgts ar LR Iekšlietu ministrijas (IeM) Policijas departamenta apvienības “Apsardze” Rīdzenes starprajonu nodaļu, pārkāpjot LR MK 1994.gada 1.marta noteikumus Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”, bez konkursa vai izsoles.

Ogres rajona padomē veiktajā revīzijā konstatēts:

— sakarā ar Krapes pagasta pamatskolas kapitālo remontu dažos darbu pieņemšanas aktos izpildīto darbu apjoms uzrādīts lielāks, nekā paredzēts tāmē, daži veiktie darbi tāmē vispār nebija paredzēti, revidentiem netika uzrādīti akti par tā saucamajiem slēptajiem remontdarbiem;

— 5 gadījumos rajona padomes automobiļi samainīti pret fiziskām personām piederošiem automobiļiem, bez pietiekoša pamata ņemot tos uzskaitē ar tādu bilances vērtību, kāda bija iepriekšējiem pašvaldības automobiļiem;

— automobilis “Audi–100”, numura zīme BA 2500, pārdots par Ls 4 150,— bez izsoles.

Vecākās valsts revidentes V.Frišmanes vadītās pastāvīgās revidentu grupas nozīmīgākās revīzijas bija Valsts ieņēmumu dienestā par nodokļu maksājumu parādu iekasēšanu un par kārtību, kādā tiek aprēķināts un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no fiziskām personām, kas nodarbojas ar koksnes realizāciju.

Revīzijā par nodokļu maksājumu parādu iekasēšanu 1995.gadā un 1996.gada I pusgadā (termiņu pagarinājumi, atbrīvošana no nodokļu maksājumiem, pagarināto nodokļu maksājumu faktiskā iekasēšana) konstatēts:

— VID pilnībā nekontrolēja nodokļu maksājumu parādu termiņu pagarinājumus un to nomaksu, VID nodaļās nebija detalizētas uzskaites par katru konkrētu nodokļu nomaksas termiņa pagarinājuma veidu, vairāku VID nodaļu pārskati neatbilda faktiskajiem datiem. Tikai revīzijas laikā un revīzijas rezultātā šī uzskaite tika sakārtota. Pēc stāvokļa uz 01.01.95. VID pārskatā kopējā nodokļu maksājumu parādu summa bija uzrādīta par Ls 3 345 100 mazāka, uz 01.01.96. — par Ls 4 819 300 mazāka, bet uz 01.07.96. — par Ls 1 750 000 mazāka;

— VID pārskatos par valsts budžetā nenomaksātajiem nodokļiem un termiņu pagarinājumiem Rīgas muitas nodokļu parādi vispār nebija uzrādīti. Uz 1995.gada 1.janvāri Rīgas muitas nodokļu maksājumu pamatparāds valsts budžetam bija Ls 2 233 600, uz 1996.gada 1.janvāri — Ls 1 495 700, bet uz 1996.gada 1.jūliju — Ls 1 262 300. VID kopsavilkumā par nodokļu maksājumu parādiem valsts budžetam šīs summas nebija iekļautas;

— saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un Ministru kabineta 1996.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.144 privatizējamiem uzņēmumiem bija paredzēts uz laiku no 9 līdz 12 mēnešiem pārtraukt aprēķināt pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas, bet nesakārtotās uzskaites dēļ Finansu ministrijas Skaitļošanas centrā no šiem uzņēmumiem vispār tika pārtraukta nodokļu pamatparādu iekasēšana. To visu VID pienācīgi nekontrolēja, un rezultātā uz 1996.gada 1.jūliju minētajiem uzņēmumiem bija apturēti nodokļu pamatparādu maksājumi Ls 2 604 400 apmērā;

— saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumiem Nr.81 Finansu ministrija bija pagarinājusi nodokļu samaksas termiņus līdz 3 gadiem: 1995.gadā 142 gadījumos kopējā summā par Ls 19 840 700 un 1996.gada 6 mēnešos 82 gadījumos — par Ls 21 837 000. Pēc tam daudzos gadījumos uzņēmumu saistību izpilde sakarā ar pagarinātajiem nodokļu samaksas termiņiem no Finansu ministrijas puses netika kontrolēta;

— revīzijā konstatēts, ka Finansu ministrija, pretēji Ministru kabineta 1995.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.101, nelikumīgi bija dzēsusi nokavējuma naudas parādus 12 uzņēmumiem par nenomaksāto apgrozījuma nodokli Ls 193 700; 5 uzņēmumiem — par nenomaksāto PVN Ls 1 305 500 un 1 uzņēmumam — par nenomaksāto akcīzes nodokli Ls 7 800.

Par šīs revīzijas rezultātiem materiāli iesniegti Saeimā.

Revīzijā par kārtību, kādā tiek aprēķināts un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no personām, kas nodarbojas ar koksnes realizāciju, konstatēts šāds stāvoklis:

uz 01.01. uz 01.10.

1996. 1996.

1. Kokmateriālu realizētāju skaits,

kuri reģistrēti VID nodaļās 31 328 23 459

2. Aprēķinātā un izmaksātā summa

par realizētiem kokmateriāliem Ls 22 626 200 14 350 000

3. Aprēķinātais ienākuma nodoklis Ls 860 700 187 000

4. Nomaksāts ienākuma nodoklis Ls 442 700 152 200

5. Pašvaldību budžetos neiemaksātie līdzekļi Ls 2 674 700 838 700

Ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas darbā konstatēti šādi trūkumi:

— Finansu ministrijas Skaitļošanas centra izstrādātā datorprogramma iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaitei par fiziskām personām, kas nodarbojas ar koksnes realizāciju, ir sastādīta nepilnīgi: nav paredzēti dati par nodokļu maksātāju dzīves vietu, netiek uzskaitīti attaisnojošie izdevumi utt. Lai nodrošinātu pilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no minētajām personām, ieteikts veikt nodokļa iekasēšanu vienlaicīgi ar kokmateriālu realizāciju;

— spēkā esošie normatīvie akti neparedz pietiekošu kontroli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu budžetā no minētajām personām. VID rajonu nodaļu pārskatu un deklarāciju daļu darbu apgrūtina iesniegto ziņu nepilnīgums. Vērojama tendence izvairīties no ziņu sniegšanas nodokļu inspekcijām par nenomaksātajiem nodokļiem:

— 1995.gadā tikai 51% no reģistrētajiem kokmateriālu realizētājiem ieradušies nodokļu inspekcijā, lai nokārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu. Atsevišķos rajonos ieradušos personu skaits ir ļoti mazs (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā ieradušies tikai 10 no 245 jeb 4% no nodokļa maksātājiem, Aizkraukles rajonā — 122 no 1 620 jeb 7,5%, Gulbenes rajonā — 223 no 1 734 jeb 12,8%, Tukuma rajonā — 110 no 849 jeb 12,9% utt.);

— 1996.gada 9 mēnešos tikai 18%, t.i., 4451 kokmateriālu realizētājs no 23 459 ir ieradies nodokļu inspekcijā, lai sniegtu nepieciešamās ziņas (Balvu rajonā ieradušies tikai 2 no 1 261 jeb nepilni 0,2%, Gulbenes rajonā — 2 no 1 269 jeb nepilni 0,2%, Rīgas rajonā —2 no 995, kas arī ir nepilni 0,2%);

— iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākumiem par kokmateriālu realizāciju 1995.gadā bija iekasēts tikai 51% apmērā no aprēķinātās kopsummas: aprēķināts Ls 860 700, nomaksāts — Ls 442 700, tai skaitā:

— Daugavpils rajonā aprēķināts — Ls 8 100, nomaksāts — Ls 4 100,

— Gulbenes rajonā aprēķināts — Ls 14 100, nomaksāts — Ls 6 900,

— Jēkabpils rajonā aprēķināts — Ls 46 600, nomaksāts — Ls 13 400,

— Limbažu rajonā aprēķināts — Ls 107 900, nomaksāts — Ls 7 900;

— nodokļu aprēķināšanu un iekasēšanu no ienākumiem par realizētajiem kokmateriāliem kavē tas, ka kokmateriāli tiek realizēti uz fiktīvi noformētu dokumentu pamata un uz neesošu personu vārda. Daudzos gadījumos personas, uz kuru vārda ir noformēti dokumenti, ir atteikušās atzīt ienākumus un maksāt nodokļus par kokmateriālu realizāciju.

Ziņas par juridisko personu iepirktajiem kokmateriāliem no fiziskajām personām un par fiziskajām personām samaksātajiem līdzekļiem Latvijā ir šādas:

— 1995.gadā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas 1 004 juridiskas personas, kuru darbības veids saistīts ar kokmateriālu iepirkšanu. Iepirkti kokmateriāli par kopējo summu Ls 17 966 000, t.sk. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļā 10 juridiskās personas iepirkušas kokmateriālus par kopējo summu Ls 3 263 400, Rīgas pilsētas Centra rajona nodaļā — 17 juridiskās personas par Ls 1 578 500, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas nodaļā reģistrētās 12 juridiskās personas — par Ls 1 310 600, Kuldīgas rajonā 48 juridiskās personas — par Ls 1 137 800 u.c.;

— 1996.gada 9 mēnešos Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas 1 084 juridiskās personas, kas iepirkušas kokmateriālus par Ls 10 225 100, t.sk. Cēsu rajonā 86 juridiskās personas — par Ls 686 900, Gulbenes rajonā 49 personas — par Ls 783 100, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas nodaļā 14 personas — par Ls 870 700 u.c.

No tā var secināt, ka VID rajonu nodaļas nespēj nodrošināt pilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu valsts budžetā no ienākumiem par realizētajiem kokmateriāliem republikā; lielākā daļa no VID Finansu izziņas departamentam nodotajiem piedziņas materiāliem atdoti atpakaļ bez reāla izpildījuma, un šo darbu pienācīgi veikt nav spējīgas arī VID nodaļu nodokļu piedziņas daļas.

Par šīs revīzijas rezultātiem valsts kontrolieris iesniedza ziņojumu Saeimā.

Kolēģijas locekļa B.Breidaka vadītā sektora nozīmīgākās revīzijas bija LR IeM Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā, Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē, Zemessardzes 42.Tukuma bataljonā, Aizsardzības, Iekšlietu un Finansu ministrijā par valsts līdzekļu izlietojumu formas tērpu iegādei, Saulkrastu pilsētas domē, Centrālajā vēlēšanu komisijā un Ludzas rajona Policijas nodaļā.

Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā (UGDD) konstatētie trūkumi:

— departamentā, kur ir centralizētā grāmatvedības uzskaite, sastādīta tikai viena pamatbudžeta izlietojuma tāme bez līdzekļu sadalījuma starp centralizēti apkalpojamām iestādēm, nav kārtota arī grāmatvedības uzskaite atsevišķi Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta centrālajam aparātam. Tas rada grūtības pakļauto iestāžu darbā, jo tās nav informētas par piešķirtajiem valsts līdzekļiem un to izlietojumu, šo līdzekļu piešķiršana atkarīga no departamenta vadības subjektīvās pieejas;

— UGDD neveica pietiekošu kontroli par atsevišķu tiešā pakļautībā esošo iestāžu līgumsaistībām. Talsu UGD un Jūrmalas pilsētas 2.UGD bija noslēgušas nomas līgumus ar uzņēmējsabiedrībām par uzpildes staciju iznomāšanu, bet līgumos nebija noteikts nomas maksas lielums;

— 1994. un 1995.gadā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā speciālā budžeta līdzekļi bija izlietoti bez tāmes, pieļautas neprecizitātes grāmatvedības pārskatos, nebija veikta pilna pamatlīdzekļu inventarizācija un ne vienmēr pareizi veikta pamatlīdzekļu pārcenošana. Iestādēs, kuras apkalpo centralizētā grāmatvedība, pamatlīdzekļu inventarizācijās nebija piedalījies centralizētās grāmatvedības pārstāvis, nebija nodrošināta kārtība degvielas izlietojuma uzskaitē speciālajām automašīnām;

— Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā pirms kapitālā remonta uzsākšanas atsevišķos objektos nebija sastādīti defektu akti, citos gadījumos ēku rekonstrukcijas darbi izpildīti bez apstiprināta projekta un bez izdevumu tāmēm, līgumi ar darbu izpildītājiem noslēgti bez konkursa vai izsoles.

Daļa no konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem tika novērsti jau revīzijas laikā; par revīzijas rezultātiem paziņots Iekšlietu ministrijai, pieprasot kontrolēt pārkāpumu pilnīgu novēršanu.

Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē konstatēti analoģiski pārkāpumi centralizētās grāmatvedības uzskaitē. Arī tur nav ievēroti noteikumi attiecībā uz Rīgas pilsētas policijas nodaļu finansēšanas kārtību. Konstatēti arī citi pārkāpumi rīcībā ar valsts mantu. Par revīzijas rezultātiem paziņots Iekšlietu ministrijai, pieprasīts veikt nepieciešamos pasākumus, lai trūkumus novērstu.

Zemessardzes 42.Tukuma bataljonā 1995.gadā nebija sastādīta speciālo līdzekļu ieņēmumu un izdevumu tāme, kaut arī ieņēmumi šajā gadā bija Ls 11 719,47. 1993.gadā bija pieļauta nelikumīga un nepareiza rīcība ar naudas līdzekļiem LVR 250 000 apmērā. Tie tika izņemti no bataljona kases un izsniegti personīgi štāba priekšniekam J.Korotkijam tālākai aizdošanai SIA “Colla”, ko tiesa pēc tam atzina par maksātnespējīgu. Ar šādu rīcību valstij nodarīts tiešs zaudējums Ls 575 apmērā. Pēc departamenta kolēģijas lēmuma pieņemšanas par uzrēķinu zaudējums tika atlīdzināts. Bez tam bataljons nelikumīgi bija izlietojis savām vajadzībām Ls 445, kas iegūti, pārdodot pamatlīdzekļus. Par šo summu noteikts uzrēķins.

Pēc pārbaudes par valsts līdzekļu izlietojumu formas tērpu iegādei 1993.—1995.gadā Aizsardzības, Iekšlietu, Finansu ministrijā un Zemessardzē valsts kontrolieris likuma “Par Valsts kontroli” 16.panta kārtībā iesniedza ziņojumu Saeimā. Ziņojumā atbilstoši pārbaudes materiāliem atzīmēts, ka Iekšlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un zemessargu personālsastāvs ir nodrošināts ar nepieciešamajiem formas tērpiem.

Formas tērpu iegādei 1994.gadā izlietoti Ls 1 943 348 un 1995.gadā — Ls 1 751 299. Vīriešu formas tērpa komplekta cena, atkarībā no darbinieka ieņemamā amata valsts dienesta institūcijās, ir no Ls 122 līdz Ls 212. Pārbaudēs konstatēts, ka Aizsardzības un Iekšlietu ministrijā neplāno, kādi līdzekļi būs nepieciešami formas tērpu iegādei visā ministrijā kopā. Pasūtot formas tērpus, nav ņemts vērā faktiskais darbinieku skaits, kuriem būs nepieciešami formas tērpi tuvākajos gados. Līgumi ar formas tērpu piegādātājiem slēgti bez konkursu un izsoļu organizēšanas.

Revīzija Saulkrastu pilsētas domē atšķīrās no revīzijas valsts budžeta iestādēs, jo jebkurš līdzekļu izlietojums bija jāizvērtē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un arī domes pieņemtajiem lēmumiem.

Revīzijas gaitā ne vienmēr savlaicīgi revidentiem tika uzrādīti dokumenti, kas apliecina atsevišķu darījumu likumību. Izskatot Saulkrastu pilsētas privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma pareizību, revīzijā konstatēts, ka Ls 183 438 no īpašuma privatizācijas fonda izlietoti likumā “Par valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas fondiem” neminētu pasākumu finansēšanai. Tikai departamenta kolēģijā domes priekšsēdētājs iesniedza Saulkrastu pilsētas padomes sēdes protokolu, kurā rakstīts, ka sesijā ir apstiprināts Saulkrastu padomes valdes lēmums par īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas fondiem” 3.panta 2.daļas prasībām. Saulkrastu pilsētas padomes valdes lēmums paredzēja šos līdzekļus izmantot siltumtrases remontam Zvejniekciemā — Ls 98 836, laukuma asfaltēšanai — Ls 10 000, katlu mājas remontam — Ls 3 202 un dzīvojamās mājas Zvejniekciemā celtniecības pabeigšanai — Ls 71 400.

Revīzijā konstatēti vēl šādi nelikumīgi darījumi:

— Saulkrastu pilsētas domes priekšsēdētājam J.Sereginam un viņa vietniekam I.Builim 1995.gadā nelikumīgi izmaksātas algu piemaksas Ls 2 275 apmērā;

— SIA “Pāle Konveks” par 1994.gadā piegādātajām smiltīm un šķembām būvdarbu veikšanai bija pārmaksāts desmitkārtīgi, lieki samaksājot Ls 220,50;

— pretēji Ministru kabineta 1993.gada 18.novembra noteikumiem Nr.19 “Par kārtību, kādā ģimenes atzīstamas par trūcīgām” un ieteikumiem Nr.1 “Par dzīvokļu pabalstu piešķiršanu trūcīgām ģimenēm” dome 1994.gadā no valsts mērķa dotācijām mazturīgajiem nepareizi bija izlietojusi Ls 14 917,50, daļēji sedzot apkures izdevumus visām ģimenēm pilsētā, kurām siltumu piegādāja SIA “Zvejnieks”, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā ģimene ir maznodrošināto skaitā.

Departamenta kolēģija pieņēma lēmumu par uzrēķinu un pieprasīja Saulkrastu pilsētas domei veikt nepieciešamos pasākumus visu revīzijā konstatēto trūkumu novēršanai.

Centrālajā vēlēšanu komisijā nebija attaisnojuma dokumentu par valsts līdzekļu izlietojumu pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijās. Par 1994.gadā pašvaldību vēlēšanām izlietotajiem Ls 969 063 bija vienīgi vēlēšanu komisiju ziņojumi bez pielikumiem. Sastādot gada pārskatu, Centrālā vēlēšanu komisija nav ņēmusi vērā arī šos ziņojumus, jo vēlēšanās izlietotā summa uzrādīta par Ls 61 562 lielāka, Centrālās vēlēšanu komisijas uzturēšanas izdevumus uzrādot par Ls 61 562 mazākus, nekā tie bija faktiski.

Centrālās vēlēšanu komisijas grāmatvedībā nav nodošanas un pieņemšanas aktu par to, ka rajonu un pilsētu vēlēšanu komisijas vēlēšanu vajadzībām iegādātās materiālās vērtības ir nodevušas pašvaldībām. Nav veikta materiālo vērtību inventarizācija nevienā vēlēšanu komisijā.

Ārzemēs izveidotajām vēlēšanu komisijām piešķirtie valsts budžeta līdzekļi norakstīti faktiskajos izdevumos nevis pēc to faktiskā izlietojuma, bet līdz ar latu konvertāciju citu valstu valūtās. Pēc 6.Saeimas vēlēšanām ārvalstīs izveidotās vēlēšanu komisijas atmaksāja neizmantotos līdzekļus, kopsummā Ls 16 120,60. Tie bija jāiemaksā valsts budžetā, bet Centrālā vēlēšanu komisija valsts budžetā pārskaitīja tikai Ls 12 919,70 un pārējos Ls 3 200,90 izlietoja savu uzturēšanas izdevumu segšanai.

Izvēloties remontdarbu izpildītājus un iegādājoties datortertehniku, nebija organizēti ne konkursi, ne izsoles, tā pārkāpjot 1994.gada 1.martā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”.

Šajā revīzijas lietā Centrālajai vēlēšanu komisijai noteikts uzrēķins.

Ludzas rajona policijas nodaļa pieļāvusi pārkāpumus līdzekļu uzskaitē, kas bija iekasēti 1995. un 1996.gadā par administratīviem pārkāpumiem, ceļu policijai pielietojot soda talonus. Kasē nebija iegrāmatoti saņemtie Ls 2 556,43. Arī policijas inspektora A.Susekļa iemaksātie Ls 85,60, kas bija saņemti par ieroču reģistrāciju, kases grāmatā nebija uzrādīti. Vēl ar IeM valsts sekretāra vietnieka L.Aires atļauju 1995.gadā policijas nodaļā bija pārdoti pamatlīdzeļi (2 automobiļi) par Ls 2 378,88, bet saņemtā nauda, pretēji likuma prasībām, nebija ieskaitīta valsts budžetā.

Departamenta kolēģija pieņēma lēmumu par uzrēķinu un nosūtīja revīzijas materiālus prokuratūrai, kur ierosināta krimināllieta.

Kolēģijas locekles M.Prāmas vadītajā sektorā atzīmējamas Labklājības ministrijā veiktās revīzijas.

Revīzijā Sociālo iestāžu servisa centrā konstatēts, ka netiek uzskaitīta saņemtā humānā palīdzība. No Latvijas muitas statistikas redzams, ka pusgada laikā centrā saņemta humānā palīdzība 119 tonnu kopsvarā, bet grāmatvedībā tā nav uzskaitīta. Daļu no humānās palīdzības sūtījumiem centrs realizēja Baltkrievijas centram “Černobiļa” un Lietuvā.

Materiāli par pārkāpumiem centra bijušā direktora J.Eglona rīcībā ar humānās palīdzības sūtījumiem iesniegti prokuratūrā, bet prokuratūra pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Par nelikumīgu rīcību ar valsts mantu Sociālo iestāžu servisa centram noteikts uzrēķins.

Nodarbinātības valsts dienestā nebija nodrošināta kontrole par bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. Ls 72 961 pārskaitīti firmai “Darba tirgus nākotne”, kas bezdarbnieku apmācībā darbojās bez licences, veicot starpnieka funkcijas. Šī firma bija noslēgusi līgumu par bezdarbnieku apmācību ar citu, licencētu uzņēmējsabiedrību un par saviem pakalpojumiem paturēja sev Ls 18 484. Tādā veidā tika sadārdzināta bezdarbnieku apmācība. Saskaņā ar nolikumu Nodarbinātības valsts dienestam bija jāveic pienākumi, kurus tas nelikumīgi un nepareizi, noslēdzot līgumu, bija nodevis firmai “Darba tirgus nākotne”. Departamenta kolēģija atzina, ka zaudējumu nodarīšanā valstij vainīgs ir Nodarbinātības valsts dienests, un noteica tam uzrēķinu. Vairākās mācību iestādēs faktiskais budžeta līdzekļu izlietojums bezdarbnieku apmācībai neatbilda līgumiem pievienotajām tāmēm, tādēļ departamenta kolēģija nolēma pieprasīt no Labklājības ministrijas, lai tā veic pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Revīzijā Latvijas Onkoloģijas centrā konstatēts, ka centrs veicis tā rīcībā nodotās ēkas rekonstrukciju Gaiļezerā, izbūvējot ēdināšanas kompleksu un sakņu glabātuvi. Darbi bija uzsākti bez attiecīga finansējuma, līgums ar darbu izpildītāju, pretēji Ministru kabineta 1994.gada 1.martā pieņemtajiem noteikumiem Nr.60, bija noslēgts bez konkursa un izsoles. Turklāt būvniecība uzticēta firmai CRB “Helfer—F” SIA, kuras izmantošanā ēdināšanas komplekss nodots pēc tā izbūves par valsts līdzekļiem. Uz valstij neizdevīgiem noteikumiem ar šo firmu noslēgts nomas līgums, neparedzot līgumā maksu par telpu un inventāra izmantošanu, komunālo pakalpojumu samaksu u.c. Līgumā paredzēts, ka Onkoloģijas centram bez maksas jānodrošina firma ar darba telpām 40 m2 platībā, strādnieku garderobi, dušām, materiālu noliktavām, remontam nepieciešamo iekārtu, 2 pilsētas telefoniem un jāmaksā no valsts budžeta līdzekļiem par ūdens apgādi, patērēto elektroenerģiju u.c. (tā ierakstīts līgumā). Firma Onkoloģijas centra telpās ir iekārtojusi kafejnīcu un kulinārijas veikalu, kur jebkuram pircējam pārdod ēdināšanas kompleksā izgatavotos pārtikas produktus.

Izskatot revīzijas materiālus, departamenta kolēģija noteica būvprojekta ekspertīzi, ko veica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts ekspertīzes pārvalde. Ekspertīzē konstatēti būtiski trūkumi būvprojekta izstrādē: projekta dokumentācija pirms būvdarbu uzsākšanas nav nodota valsts ekspertīzei, vispārceltnieciskajai daļai nav sastādīti fiziskie būvapjomi, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt būvizmaksas, lokālās tāmes apjomi nav pamatoti ar projekta materiāliem, būvprojekta daļā par ūdensvadu un kanalizāciju nav uzrādīts ūdens patēriņa apjoms, kanalizācijas vadam paredzēts pārāk mazs kritums, kas nenovērš tā aizsērēšanu, pieņemšanas un nodošanas akti par ēdināšanas kompleksu un sakņu glabātuvi pēc pārbūves pabeigšanas nav sastādīti atbilstoši normatīvajām prasībām, kā arī pieļauti citi trūkumi.

Par nepilnīgi izstrādāto būvprojektu samaksāti Ls 5 373. Kopējās ēdināšanas kompleksa rekonstrukcijas un sakņu glabātuves izbūves izmaksas ir Ls 151 512, no kuriem samaksāti Ls 68 599, pārmaksājot Ls 5 879,38 nelikumīga sadārdzinājuma koeficienta piemērošanas dēļ.

Onkoloģijas centrā nav veikta debitoru un kreditoru parādu inventarizācija, kā to prasa Instrukcijas par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs 26.punkts. Debitoru parādi uz 01.07.95. bija Ls 8 206, kreditoru parādi — Ls 320 940. Nebija ņemti uzskaitē pamatlīdzekļi Ls 8 149,69 vērtībā, kas nopirkti no firmas CRB “Helfers—F” SIA, grāmatvedības reģistros atsevišķos gadījumos izdarīti ieraksti, kas nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

Latvijas Onkoloģijas centram noteikts uzrēķins un pieprasīts novērst konstatētos trūkumus.

Labklājības ministrijas Centrālajā aparātā pieļautie pārkāpumi rīcībā ar valsts līdzekļiem:

— izdarīti dažādi maksājumi no valsts pamatbudžeta līdzekļiem par Ls 35 998, pieļaujot pārtēriņu ekonomiskās klasifikācijas kodos uz citu ekonomiskās klasifikācijas kodu rēķina;

— par autotransporta līdzekļu lietošanu pārskaitīti Ls 21 025 pēc rēķiniem, kuros nav uzrādīts, ar kādu mašīnu veikti pakalpojumi un par kādas mašīnas remontu tiek maksāts, nav arī līgumā paredzētās kalkulācijas;

— pēc līguma noslēgšanas ar bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Šampētera nams” par ministrijas valdījumā esošo īpašumu apsaimniekošanu Labklājības ministrija ir pārskaitījusi Ls 85 631 no valsts budžeta līdzekļiem, norakstījusi tos faktiskos izdevumos un nav pienācīgi kontrolējusi to izlietošanu;

— pēc labklājības ministra rīkojuma, kas izdots pretēji Ministru kabineta noteikumiem, minētajai organizācijai nodoti 6 namīpašumi Rīgā un 2 namīpašumi Jūrmalā, kam bija jābūt uzskaitītiem ministrijas bilancē. Par šādu rīcību bija tiesīgs lemt tikai Ministru kabinets;

— uz valsts vārda ministrijas personā nebija reģistrēts arī namīpašums Jersikas ielā 5, Rīgā, līdz ar to nebija izpildīts Ministru kabineta 1995.gada 23.augusta rīkojums Nr.477;

— nelikumīgi no Labklājības ministrijas Centrālā aparāta speciālā budžeta subsidētas ministrijas pārraudzībā un pārziņā esošās juridiski patstāvīgās iestādes: Farmācijas inspekcija un Zāļu kvalitātes kontroles un sertifikācijas laboratorija;

— Labklājības ministrija, neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.91, nelikumīgi par valsts speciālā veselības aizsardzības budžeta līdzekļiem centralizēti iegādājās medikamentus un dezinfektantus par Ls 117 000 un nelikumīgi sadalīja 1995.gadā neizlietotos valsts speciālā veselības aizsardzības budžeta līdzekļus Ls 201 231 apmērā;

— neievērojot Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”, veselības valsts ministrs P.Apinis noslēdzis līgumus par Ls 295 344 medicīnas tehnikas un iekārtu iegādei P.Stradiņa Valsts klīniskajai slimnīcai un Rēzeknes slimnīcai.

Kolēģija noteica Labklājības ministrijas Centrālajam aparātam uzrēķinu un pieprasīja novērst konstatētos trūkumus.

Likumā “Par Valsts budžetu 1995.gadam” stomas invalīdu rehabilitācijas līdzekļu iegādei bija paredzēti Ls 250 000. Revidējot šos līdzekļus, konstatēts, ka noteiktajam mērķim izlietoti tikai Ls 2 542,42. Neievērojot likuma “Par budžetu un finansu vadību” 26.pantu, Labklājības ministrija un Nacionālais Vides veselības centrs Ls 247 457,60 izlietoja medikamentu, ķimikāliju, laboratorijas preču iegādei un citiem mērķiem. Konstatēts arī, ka SIA “Medap A”, darbojoties bez medicīnas preču ražošanai nepieciešamās licences, ir izgatavojusi stomas invalīdu aprūpes priekšmetus, par ko akciju sabiedrība “Rīgas slimokase” samaksājusi Ls 5985. Izgatavotie priekšmeti ar aktu nodoti nevis Valsts akciju sabiedrībai “Rīgas slimokase”, ar ko bija noslēgts līgums, bet gan sabiedriskai organizācijai “ILCO — Latvijas biedrība”. Sabiedriskajā organizācijā “ILCO — Latvijas biedrība”, savukārt, stomas slimnieku kopšanas līdzekļu uzskaite nav kārtota atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”, un revīzijas gaitā nebija iespējams konstatēt faktisko invalīdiem nepieciešamo kopšanas piederumu izlietojumu.

Departamenta kolēģija noteica uzrēķinu un pieprasīja novērst revīzijā konstatētos trūkumus.

Nozīmīgākās revīzijas kolēģijas locekļa R.Zonenberga vadītajā sektorā

LR Valsts zivsaimniecības pārvaldē nav veikta pamatlīdzekļu pārcenošana. Valsts uzņēmumā zivju audzētavā “Kārļi” veikti aizsprosta rekonstrukcijas darbi par Ls 50 258, darbu izpildītāju izvēloties bez konkursa vai izsoles. Noslēgts pretlikumīgs darījums ar pārvaldes pārziņā esošo valsts uzņēmumu Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu, saņemot no tā Ls 10 000 aizdevumu, kas izlietots Valsts zivsaimniecības pārvaldes pakalpojumu izmaksu segšanai, noformējot šos izdevumus kā speciālā budžeta izmaksas. Kolēģijas lēmumu pieņemot, aizdevums vēl nebija atmaksāts.

Valsts robežu veterinārās kontroles pārvaldē pieļauti nopietni pārkāpumi speciālā budžeta līdzekļu izlietošanā un uzskaitē. Netiek ievērota prasība par maksas pakalpojumu ieņēmumu iemaksu speciālā budžeta līdzekļu kontā, tie uzreiz tieši izlietoti iestādes vajadzībām. 1995.gadā speclīdzekļu kontā netika iemaksāti Ls 61 982,43. Nav apstiprināts kases atlikumu limits, un kasē bieži tiek uzglabātas lielas naudas summas. Vidējais skaidras naudas atlikums kasē 1995.gadā uz dienas beigām bija Ls 4839, bet 1995.gada 1.februārī tas sasniedza 19 744 latus. No speciālā budšeta nelikumīgi izsniegti aizdevumi iestādes darbiniekiem. Pieļauts nelikumīgs speciālā budžeta izmaksu pārtēriņš darba algām un sociālajam nodoklim Ls 7865, kas radies uz pārvaldei nepienākošos līdzekļu rēķina, pārsniedzot gada tāmē noteiktos apjomus. Nav ievērots noteikums, ka līdzekļi par pamatlīdzekļu pārdošanu ieskaitāmi valsts budžetā. Par izsolēs pārdotajām trim automašīnām valsts budžetā nav ieskaitīti Ls 595.

Pārvaldei noteikts uzrēķins un pieprasīts novērst revīzijā konstatētos trūkumus.

Revīzijā LR Ekonomikas ministrijas Centrālajā aparātā (EMCA) konstatēts, ka pieļauti trūkumi un pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē. Grāmatvedības darba organizācija neatbilst “Instrukcijai par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs”, nav grāmatvedības darbinieku pienākumu sadales, netiek kontrolēts budžeta līdzekļu izlietojums pakļautībā un pārraudzībā esošajās budžeta iestādēs. Pieļauti daudzi pārkāpumi debitoru un avansieru uzskaitē un datu sagrozīšana atskaitēs. Nav ievēroti noteikumi par kases operācijām, kas veicināja finansu disciplīnas pārkāpumus. Faktiski pārskatos neuzrādītie naudas atlikumi dienas beigās kasē par revīzijas periodu bija 20—50 tūkstošu latu robežās. Pārskatos līdzekļu atlikumi uz 1995.gada beigām bija samazināti par Ls 56 095. Aizbildinoties ar kasieres slimību, EMCA revīzijas laikā apzināti radīja apstākļus, kas nedeva iespēju valsts revidentei veikt pēkšņo kases revīziju. Sakarā ar minētajiem pārkāpumiem ierosināts ekonomikas ministram izskatīt ministrijas valsts sekretāra vietnieka administratīvajos jautājumos V.Sviķa, Plānu un finansu nodaļas vadītājas E.Bodžes un vecākās referentes S.Šuķes darbu.

Ekonomikas ministrija kā Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja pieļāvusi šī fonda un fonda depozītnoguldījuma procentu līdzekļu izlietošanu EMCA darbinieku vispārējai prēmēšanai, kas neatbilst ar Ministru kabineta 1994.gada 29.novembra lēmumu Nr.144 apstiprinātā Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikuma 22.punktam. 1995.gadā šādiem mērķiem izlietoti Ls 38 440 no VĪPF līdzekļiem. VĪPF līdzekļi izmantoti arī citiem Centrālā aparāta uzturēšanas izdevumiem. Pieļauta arī nelietderīga VĪPF līdzekļu izlietošana vieglās automašīnas iegādei Ls 25 000 vērtībā valsts ministra Ē.Kažas dienesta vajadzībām. Nav veikta Ekonomikas ministrijas valdījumā nodoto ēku pienācīga apsaimniekošana, nav atgūti nomas maksājumu parādi, noslēgti valstij neizdevīgi līgumi.

Kolēģija noteica uzrēķinu un pieprasīja novērst revīzijā konstatētos trūkumus.

Revīzijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) konstatēts, ka nav uzskaitīti valūtas operāciju ieņēmumi Ls 70 189 un izdevumi Ls 47 196. Konstatēts, ka LLU struktūrvienības patvaļīgi, bez saskaņošanas ar LLU administrāciju, nelikumīgi atvērušas speciālā budžeta norēķinu kontus, kuru apgrozība netiek uzrādīta LLU pārskatos. Pieļautas neprecizitātes pamatlīdzekļu uzskaitē. Samaksai par ēku remontu nepamatoti izlietoti Ls 12 562 no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem. Studentu transporta izdevumu kompensācijām paredzētās valsts dotācijas Ls 36 072 izlietotas izdevumu segšanai par dienesta viesnīcu apkuri.

Neapmierinošs stāvoklis materiālo vērtību saglabāšanā un uzskaitē ir Zirgkopības mācību centrā: nepareizi veikta zirgu novērtēšana un to vērtība noteikta nepamatoti zema. Grāmatvedības uzskaitē nav uzrādīti ieņēmumi no zirgu realizācijas Ls 6 010. Nav nodrošināta kontrole par norēķiniem ar SIA “Seleks”, kas veic starpnieka funkcijas LLU zirgu realizācijā ārvalstīs. Pieļauta arī cita nelikumīga un nepareiza rīcība ar finansu līdzekļiem un valsts mantu.

LLU Transporta daļas vadītājs J.Petrovs ir veicis nelikumīgus darījumus ar universitātes transporta līdzekļiem, nelīdzvērtīgi mainot tos ar VĀF “Nordeks”, grāmatvedībā dokumenti par šīm maiņas operācijām nav iesniegti savlaicīgi. Šādu rīcību nav pienācīgi kontrolējis LLU direktors E.Ošiņš, tāpēc LLU vadībai ieteikts izvērtēt LLU direktora E.Ošiņa un Transporta daļas vadītāja J.Petrova atbilstību ieņemamajam amatam. LLU noteikts uzrēķins.

Revīzijā Latvijas Valsts labības birojā (LVLB) konstatēts, ka tas darbojas uz statūtu, nevis uz likuma pamata, kā paredz Zemkopības ministrijas nolikums.

Pie LVLB izveidots labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonds, no kura līdzekļiem daļa izlietota nolikumā neparedzētiem mērķiem — iekārtu iegādei un atskaitījumiem rajonu lauksaimniecības departamentiem par fonda apkalpošanu.

Latvijas Valsts labības birojs praktizējis bezprocentu aizdevumu izsniegšanu saviem darbiniekiem. Direktora padomniekam juridiskajos jautājumos E.Punkstiņam uz viņam izdevīgiem noteikumiem tika piešķirts aizdevums dzīvokļa iegādei Ls 2 700, no kura uz pārbaudes momentu nebija atmaksāts Ls 2 211,73. No LVLB speciālā budžeta līdzekļiem nelikumīgi un nepareizi izmaksāti Ls 2 730,23 darbinieku atalgojumam pēc otra štatu saraksta. Bez saskaņošanas un apstiprināšanas Zemkopības ministrijā izmaksātas prēmijas Latvijas Valsts labības biroja direktoram A.Bērziņam. Labības birojs nav piedzinis zaudējumus, kas radušies sakarā ar iestādei piederošās automašīnas avāriju. Sakarā ar minētajiem pārkāpumiem LVLB noteikts uzrēķins.

Kolēģijas locekles Dz.Ozoliņas vadītajā sektorā veiktas šādas nozīmīgas revīzijas.

Izglītības un zinātnes ministrijā veikta pārbaude par valsts nodevu iekasēšanu sakarā ar speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu modeļu skolām. Konstatēts, ka licences modeļu sagatavošanai izsniegtas tikai divām mācību iestādēm: SIA “Zandas Krancmanes modeļu skola” un Rīgas pilsētas Centra rajona pašvaldības skolēnu jaunrades apvienībai “Rīdze”. Laikā, kad tika veikta pārbaude, nelikumīgi, bez attiecīgas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā un bez Izglītības un zinātnes ministrijas speciālas atļaujas (licences) darbojās “Budes modeļu skola”. Tā faktiski bija individuālā uzņēmuma — modeļu nama “Bude” —struktūrvienība un nedrīkstēja darboties kā mācību iestāde. Par šādu nelikumīgu rīcību paziņots Valsts ieņēmumu dienestam un pieprasīts veikt pasākumus nodokļu maksājumu iekasēšanai.

Revīzijā Latvijas Autoceļu direkcijā konstatēts, ka šī iestāde 1995.gadā ir veikusi telpu remontu kopējā summā par Ls 145 758. Pretēji Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumiem Nr.60 ar darbu izpildītāju SIA “Asmens” noslēgts līgums, nerīkojot konkursu vai izsoli. Par izpildītajiem darbiem sastādīti akti, kuros nav tieši norādīts, kādas telpas ir izremontētas.

Bez konkursa un izsoles 1995.gadā no dažādām firmām iegādātas 26 vieglās automašīnas un no kādas privātpersonas nopirkta automašīna, samaksājot skaidrā naudā USD 16 500.

No valsts autoceļu fonda samaksāti Ls 61 616,23 firmai SIA “Balam—Rīga” par telpu telefonizāciju Gogoļa ielā 3, Rīgā. Akta par iekārtu nodošanu ekspluatācijā Autoceļu direkcijā nav. Pēc dokumentiem nav iespējams konstatēt, kāda daļa attiecināma uz Latvijas Autoceļu direkciju un kāda daļa uz citām iestādēm. Samaksa veikta ar Satiksmes ministrijas atļauju.

7 personām, kas nav direkcijas darbinieki, nelikumīgi samaksāti komandējuma izdevumi Ls 4 399,39.

Autoceļu departaments, kas vēlāk tika pārveidots par Latvijas Autoceļu direkciju, nosakot, ka direkcija ir departamenta tiesību pārņēmēja, 1992.gadā pārdeva 3 sauskravas motorkuģus, par to līdz 1995.gadam saņēma USD 465 284,88. No tiem Ls 101 621,16 nelikumīgi izlietoti pašā Latvijas Autoceļu direkcijā un nav ieskaitīti valsts budžetā.

Izskatot revīzijas materiālus, departamenta kolēģija noteica uzrēķinu un pieprasīja veikt pasākumus, lai novērstu trūkumus.

Veikta revīzija par Rīgas pils ansambļa uzturēšanai, rekonstrukcijai un restaurācijai piešķirto valsts līdzekļu izlietojumu.

Rīgas pils ansamblis ar 1993.gada 1.jūliju nodots Finansu ministrijas pārziņā un valsts a/s “Rosme” (VAS `'Rosme'') valdījumā. Pretēji Ministru Padomes 1992.gada 13.novembra lēmumam “Par kārtību, kādā valsts nekustamais īpašums izprasāms no sveša valdījuma” pieņemšanas aktā, ko apstiprinājis finansu ministrs U.Osis, nav norādīts, kādas ēkas un objekti tiek nodoti, un nav norādīta ēku vērtība ne pēc grāmatvedības uzskaites datiem, ne arī to iespējamā tirgus vērtība.

1994.g. jūnijā VAS “Rosme” filiāles “Rīgas pils pārvalde” pamatlīdzekļu uzskaitē ņemta ēka Pils laukumā 3, Rīgā, ar nereālu atlikušo bilances vērtību Ls 592.

Pils ēkas nodotas bez objekta, tā komunikāciju un ārējās teritorijas plāniem, aktā uzrādīta tikpat nereāla ēku kopējā platība — 140 m2.

Ar Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra rīkojumu VAS “Rosme” filiāle “Rīgas pils pārvalde” reorganizēta par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Rīgas pils pārvalde” (BOVU RPP).

VAS “Rosme” filiāles “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “Rīgas pils pārvalde” dibināšanā un darbībā pieļauti šādi trūkumi:

— reģistrējot Uzņēmumu reģistrā 1994.gada 28.aprīlī VAS “Rosme” filiāli “Rīgas pils pārvalde” un 1995.gada 26.jūnijā BOVU “RPP”, nav dokumentāri pamatots Ls 1 600 000 ieguldījums to pamatkapitālā;

— pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju BOVU “RPP” bilancē nelikumīgi kā pamatlīdzeklis uzskaitīts Rīgas pils ansamblis. Tas ir pretrunā MK rīkojumam, kurā noteikts, ka Valsts īpašuma fondam noteiktā kārtībā Rīgas pils jāreģistrē Zemesgrāmatā uz valsts vārda VĪF personā. Tā kā BOVU “RPP” kreditoru parādi pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju ir Ls 927 300, valsts īpašuma tiesības uz Rīgas pils ansambli šādā situācijā ir apdraudētas;

— 1993.gadā Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi uzsākti bez projekta tehniskās dokumentācijas, nebija un vēl tagad nav vienotas koncepcijas par Rīgas pils ansambļa reģenerāciju atbilstoši tā kultūrvēsturiskajai nozīmei. 1995.gadā izsludināts konkurss Rīgas pils kompleksa reģenerācijas projektam. Konkursa dalībniekiem par iesniegtajiem, bet nepieņemtajiem projektiem samaksāti Ls 7 160 un saskaņā ar BOVU “RPP” direktora D.Fārta noslēgtajiem līgumiem vēl jāmaksā Ls 8 440. Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai sakarā ar šo konkursu samaksāti Ls 1 652;

— Uzsākot pils rekonstrukciju un restaurāciju, nav veikta pils ēku tehniskā apsekošana un diagnostika, bet pēc inženiertehniskās izpētes joprojām nav pabeigta pils pamatu, nesošo konstrukciju nostiprināšana. Ēkā, kurā vēl nav pabeigta pamatu nostiprināšan, veikti remonta un restaurācijas darbi;

— VAS “Rosme” filiālē “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP” nav noslēgto līgumu uzskaites un nav sakārtota dokumentācija par katra līguma izpildi. Daļa līgumu noslēgti bez konkursiem un izsolēm, pārkāpjot Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”;

— VAS “Rosme” filiālē un BOVU “RPP” nav sakārtota Rīgas pils restaurācijas darbu būvuzraudzība. Rezultātā par dažu firmu izpildītajiem darbiem samaksāts bez pieņemšanas un nodošanas aktiem, bez slēpto darbu aktiem un citas izpilddokumentācijas;

— pieļauti dažādi trūkumi VAS “Rosme” filiāles un BOVU “RPP” grāmatvedības uzskaitē.

Revīzijā Rīgas Tehniskajā universitātē konstatēts:

— RTU Satversmes 7.3.punktā iekļautie noteikumi, ka ārējo revīziju darbība RTU pieļaujama tikai ar RTU Senāta akceptu, ir pretrunā ar šīs pašas Satversmes 1.3.punktu, likumu “Par Valsts kontroli” un Latvijas Republikas Izglītības likumu;

— RTU pārskatos un bilancē par 1995.gadu nav uzskatāmi atspoguļoti visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis: universitātes struktūrvienības grāmatvedības uzskaiti kārto atsevišķi, un to darbība nav ietverta universitātes pārskatos un bilancē, kā to nosaka Valsts kases departamenta “Nolikums par LR budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm”;

— RTU Biznesa institūta kā universitātes struktūrvienības grāmatvedības uzskaite un pārskati neatbilst tā juridiskajam statusam;

— RTU saimnieciskā aprēķina remonta—celtniecības uzņēmums dibināts uz RTU rektora 1991.gada 27.februāra pavēles Nr.510—5 pamata, reorganizējot RTU Remontu—celtniecības iecirkni. Saskaņā ar likuma “Par valsts uzņēmumu” 4.pantu par valsts uzņēmuma dibināšanu nepieciešams valdības lēmums, tāpēc šāda RTU uzņēmuma līdzšinējā darbība ir nelikumīga;

— RTU bilancē nav uzrādīti nesaņemtie komunālie maksājumi par iznomātajām telpām Ls 24 041,09 un telpu nomas maksa Ls 57 999,73. Kopā bilancē nav uzrādīti nomnieku parādi Ls 82 041,77;

— saņemtie līdzekļi par pārdotajiem pamatlīdzekļiem kopā Ls 5 445,76 nav ieskaitīti valsts budžetā;

— par nepadarītiem remontdarbiem objektā Meža ielā 1, Rīgā, RTU Saimnieciskā aprēķina remonta—celtniecības uzņēmumam samaksāti Ls 2 448,20;

— pēc nepilnīgi noformētiem dokumentiem par remonta darbiem (nav dokumentāri apstiprināts veikto darbu apjoms) RTU darbiniekam V.Ozoliņam izmaksāti Ls 6 004,65. Viņam nelikumīgi samaksāts arī par degvielas iegādi personīgā autotransporta vajadzībām Ls 381,11.

Sakarā ar šo revīziju noteikti uzrēķini un par konstatētajiem pārkāpumiem paziņots Ministru kabinetam.

Revīzijā Rēzeknes augstskolā konstatēti šādi pārkāpumi:

— nav veikta Rēzeknes augstskolas studiju programmu akreditācija, kas saskaņā ar Augstākās izglītības likuma 9.pantu ir priekšnoteikums augstskolas diploma valstiskai atzīšanai;

— nav sakārtoti īpašuma tiesību jautājumi par vairākām ēkām:

— nepamatoti pamatlīdzekļos uzskaitīta studentu viesnīca Ls 48 087 vērtībā, par šo nekustamo īpašumu nav īpašuma tiesības apstiprinoša dokumenta;

— nav noformēta agroķīmijas laboratorijas ēkas pārņemšana bezmaksas lietošanā, šī ēka bez likumīga pamata uzskaitīta kā pamatlīdzeklis;

— 1993.gadā augstskola noslēgusi kopīgas sadarbības līgumu ar Rēzeknes piena konservu kombinātu, saskaņā ar kuru kopīgi uzcelta daudzdzīvokļu ēka. Celtniecībā ieguldīti Ls 33 367, lietošanā saņemti 9 dzīvokļi, bet īpašuma tiesības ar līdzīpašnieku nav sadalītas ideālās (domājamās) daļās;

— 1994.gadā Rēzeknes augstskola no sava speciālā budžeta konta Bankas Baltija Rēzeknes filiālē depozīta kontā ir ieskaitījusi Ls 4 500; summa bilancē nav uzskaitīta, bet tūlīt pēc darījuma veikšanas norakstīta izdevumos. Pēc Bankas Baltija atzīšanas par maksātnespējīgu noguldījuma atmaksa savlaicīgi nav pieprasīta;

— neievērojot likuma “Par grāmatvedību” 2.panta prasības, Rēzeknes augstskola bez uzskaites izlietojusi Latvijas Brīvības fonda piešķirtos valūtas līdzekļus USD 25 273,75. Līdzekļi nav uzskaitīti ne kā ieņēmumi, ne arī kā izdevumi. No Latvijas Brīvības fonda puses pretenziju nav; revidentiem iesniegts paskaidrojums, ka par visiem izdevumiem fonds ir saņēmis norēķinu dokumentus;

— 1995.gadā Valsts administrācijas skola noslēgusi līgumu ar Rēzeknes augstskolu par civildienesta ierēdņu kandidātu apmācību, kā saistību izpildītāju uzrādot Mācību centru, kāds faktiski nebija izveidots. No ierēdņu kandidātu apmācības organizēšanai paredzētajiem līdzekļiem 1995.gadā un 1996.gada I pusgadā nelikumīgi, pārkāpjot likuma “Par grāmatvedību” 7.pantu, bez attaisnojuma dokumentiem izlietoti Ls 3 940,05.

Rēzeknes augstskolā nebija nodrošināta valsts civildienesta ierēdņu kandidātu apmācībai paredzēto līdzekļu taupīga un lietderīga izmantošana. Tiešie izdevumi lektoru darba samaksai un mācību procesa nodrošināšanai ir tikai 29,4% no visiem izdevumiem, pārējais izlietots piemaksai pie darba algām atsevišķiem augstskolas darbiniekiem par mācību procesa organizēšanu, reprezentācijas izdevumiem u.c. izmaksām.

Sakarā ar šo revīziju noteikti uzrēķini un pieprasīts novērst konstatētos trūkumus.

Revīzijā Rīgas Aviācijas universitātē (RAU) konstatēts:

— nav izpildītas Augstskolu likuma 9.panta prasības — studiju programmas nav akreditētas;

— nav ievērotas “Nolikuma par kases operācijām valsts budžeta iestādēs” prasības: izmaksas veiktas pēc nepilnīgi noformētiem izmaksu sarakstiem (nav uzrādīta kopējā izmaksu summa, nav izmaksas datuma, nav sastādītāja paraksta, izmaksas veiktas citām personām bez pilnvarojuma, izmaksu sarakstos nav paraksta par naudas saņemšanu, bet visa summa uzrādīta kā izmaksāta u.c.);

— nav ievēroti “Instrukcijas par grāmatvedību budžeta iestādēs” nosacījumi: RAU autosaimniecībā ceļazīmes netika izrakstītas, benzīns iegādāts skaidrā naudā un nepareizi norakstīts ar aktiem — 1995.gadā par Ls 1 827,16, 1996.gada I pusgadā par Ls 1 079,82;

— 1996.gadā bezpeļņas organizācijai SIA “Rīgas universitāte” pēc RAU Astroloģijas nodaļas slēgšanas nepamatoti samaksāta studentu mācību maksa Ls 1500;

— Jelgavas tiesu izpildītāju kantorim 1995.gadā par pilsoņa A.Svares iegādāto personīgo kustamo īpašumu nepamatoti no valsts budžeta līdzekļiem pārskaitīti Ls 1620. A.Svare naudu RAU speciālo līdzekļu valūtas kontā iemaksājis tikai 1997.gada martā;

— RAU 1993.gadā veikusi savam profilam neatbilstošus nelikumīgus tirdzniecības darījumus ar a/s “RAF” ražotajiem mikroautobusiem “Latvija”. Neievērojot likuma “Par uzņēmējdarbību” 1. un 2.panta prasības un RAU Satversmi, šo darījumu veicis RAU rektors V.Hodakovskis un RAU prorektors A.Mračko. Pēc rektora v.i. B.Heimaņa paskaidrojuma mikroautobusu iegādē izmantots tikai RAU nosaukums, faktiski darījumu kārtojusi PSRS Civilās aviācijas ministrijas likvidācijas komisija. Rezultātā RAU faktiski nevarēja uzrādīt attaisnojuma dokumentus izdevumiem par Ls 12 029,80;

— 1994.gadā RAU noslēdza trasta līgumu (ar rektora V.Hodakovska parakstu) uz vienu gadu ar privātpersonu A.Pešehanovu par Ls 88 000, lai ieguldītu šo summu AKB “Doma Banka” statūtu kapitālā. Līgumā konkrēts procentu apmērs par līdzekļu izmantošanu nav noteikts; līdz 1997.gada 27.martam RAU ieguldītos līdzekļus nav atguvusi;

— 1994.gadā RAU vārdā B.Heimanis noslēdzis divus līgumus ar a/s “Spero” par kopīgas licencētas programmas izveidošanu metālizstrādājumu iepirkšanai, pārstrādei lūžņos un to tālākai realizācijai. Sakarā ar līgumiem RAU iemaksājusi a/s “Spero” uz trim mēnešiem USD 1 900 un Ls 1 300. Kā procentu maksājumus RAU saņēmusi Ls 333, iemaksātā nauda un soda nauda par tās savlaicīgu neatmaksāšanu nav saņemta;

— 1994.gadā RAU rektors A.Hodakovskis noslēdzis līgumu ar SIA “Kolor” uz laiku 1.04.—06.12.94. par USD 15 000 un Ls 25 510, par aizdevumu maksājot 16,5% ceturksnī. Līdz 1995.gada 1.janvārim saņemti procentu maksājumi no SIA “Kolor” Ls 5 560,50 apmērā. Pēc tam nekādi procentu maksājumi nav izdarīti, aizdotā nauda nav atmaksāta.

Abos minētajos gadījumos RAU tagad iesniedzis pieteikumus LR Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Izziņas pārvaldē par USD 21 900 un Ls 26 810 piedziņu no firmām “Kolor” un “Spero”:

— 1995.gadā noslēgti divi līgumi ar daudznozaru komercfirmu SIA “D.A.N.”:

— par RAU kultūras centra rekonstrukciju un iekārtu nomaiņu. Darbu pabeigšanas termiņš — 1997.gada 1.janvāris. Firmai izmaksāts avanss Ls 30 000;

— par lidmašīnas “IL—96” aeronavigācijas sistēmas bloku un elementu iegādi RAU vajadzībām līdz 01.04.96. Firmai pārskaitīts avanss Ls 55 000.

Abus līgumus parakstījis rektors A.Hodakovskis. Līgumi noslēgti bez konkursa izsludināšanas, kas ir pretrunā ar 1994.gada 1.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”. Pakalpojumi no SIA “D.A.N.” nav saņemti. Līdz 1997.gada 27.martam RAU ieguldītos līdzekļus nav atguvusi;

— 1994.gadā V.Hodakovskis RAU vārdā noslēdzis līgumu ar bezpeļņas organizāciju “RAU mācību fonds” un Kipras biznesa kompāniju “Delus Ltd” par speciālistu (nenorādot, kādu) sagatavošanu un pārkvalifikāciju un dažādu saimniecisko darbību, ieskaitot apmaiņu ar precēm, finansu un trasta operācijas. Sakarā ar šo darījumu 1994.gada maijā un jūlijā “RAU mācību fonds” ir iemaksājis RAU kasē USD 410 000, kas tā paša gada 1.augustā izmaksāti no kases RAU galvenajam grāmatvedim B.Heimanim. Pēc B.Heimaņa paskaidrojuma reāli nekādas naudas nav bijis, kārtoti tikai dokumenti par naudas maksājumiem caur RAU kasi. 1995.gadā, pamatojoties uz RAU rektora V.Hodakovska un “Delus Ltd” prezidenta K.Alastosa, un 1996.gadā — RAU rektora v.i. B.Heimaņa un “Delus Ltd” prezidenta K.Alastosa sastādītiem sertifikātiem, no šīs summas norakstīti USD 242 408. Pēc B.Heimaņa paskaidrojuma, studenti, mācoties RAU Rīgā, apguvuši tikai teorētisko kursu, un diplomi par RAU beigšanu izsniegti bez praktiskās apmācības. Tāpēc par šiem līdzekļiem ārzemēs dzīvojošie bijušie RAU studenti paši pēc savas iniciatīvas “Delus Ltd” mācību centrā Kiprā apgūst praktisko kursu.

Veicot šo darījumu ar abiturientu apmācību pēc diploma izsniegšanas, ir pieļauti šādi pārkāpumi:

— nav ievērots RAU Satversmes 2.4.punkts, kas nosaka, ka profesionālā sagatavošana paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu;

— pēc RAU rektora v.i. B.Heimaņa paskaidrojuma, bezpeļņas organizācija “RAU mācību fonds” samaksājusi “Delus Ltd” USD 410 000, izmantojot RAU starpniecību, lai firma iegūtu nodokļu atlaidi Kiprā;

— bezpeļņas organizācijai “Aviācijas izglītības un zinātnes fonds” par RAU studentu komplektēšanu saskaņā ar rektora V.Hodakovska noslēgto līgumu skaidrā naudā nelikumīgi izmaksāti Ls 60 000. Atbilstoši RAU Satversmes 2.3. punktam universitātes pienākumos ietilpst ārvalstu pilsoņu uzņemšana universitātē saskaņā ar starpvaldību nolīgumiem vai uz divpusēju līgumu pamata. Starpnieku organizāciju piesaiste RAU studentu komplektēšanā nav paredzēta. Bez tam RAU rektors V.Hodakovskis šajā gadījumā ir noslēdzis līgumu ar b/o “Aviācijas un zinātnes fonds”, kurā pats ir prezidenta amatā.

RAU administrācijas nelikumīgo un nesaimniecisko darījumu rezultātā RAU pēc stāvokļa uz 01.07.96. ir uzkrājies komunālo maksājumu parāds Ls 645 676,39. Vienlaicīgi laikā no 1994.gada līdz 1996.gada I pusgadam no speciālā budžeta līdzekļiem uzņēmējsabiedrībās un citos uzņēmumos ieguldīti Ls 644 327,63.

Šajā revīzijas lietā noteikti uzrēķini un nolemts iesniegt attiecīgus paziņojumus Ministru kabinetā, Izglītības un zinātnes ministrijā un prokuratūrā.

Departaments ir veicis revīziju arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Šī ir vienīgā valsts iestāde, kurā grāmatvedības uzskaite un līdzekļu izlietošana atbilst normatīvo aktu prasībām.

Valsts budžeta revīzijas departamentam turpmāk jāveido ciešāka sadarbība ar ministriju revīzijas struktūrvienībām, kāda tā izveidojusies ar Iekšlietu ministrijas Kontroles un revīzijas nodaļu, ko vada A.Bērziņš, un Izglītības un zinātnes ministrijas Kontroles un revīzijas departamentu, ko vada L.Mankovs. LR Iekšlietu ministrijas Kontroles un revīzijas nodaļa seko Valsts kontroles veiktajām revīzijām un atklāto pārkāpumu novēršanai.

REVĪZIJAS DARBS VALSTS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REVĪZIJAS DEPARTAMENTĀ

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta uzdevums ir revidēt valsts uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, kuru pamatkapitālā ir valsts kapitāla daļa, saimnieciskās darbības likumību un lietderību.

1996. gadā departamenta darbība aptvēra šādus darbības virzienus:

1) valsts un pašvaldību uzņēmumu saimnieciskās darbības revīzijas,

2) banku un kredītiestāžu revīzijas, kas dod iespēju sekot valsts parādiem un saistībām.

1996.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā Rīgā strādāja 37 darbinieki, bet rajonu nodaļās — 10. Revīzijas un pārbaudes ir veiktas saskaņā ar darba plāniem, bet daudzos gadījumos tās ierosinājušas sūdzības, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un Ģenerālprokuratūras pieprasījumi, kā arī revīzijas noteiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes uz dažāda rakstura sūdzībām.

Atskaites gadā uzsāktas 127 revīzijas, kā arī pabeigtas 6 lietas, kas bija iesāktas 1995. gadā. 1996. gadā kopumā departamentā pabeigtas 83 revīzijas, 34 no tām izskatītas kolēģijā, bet pārējās revīzijas slēgtas ar departamenta direktora parakstītu aktu, bez izskatīšanas kolēģijā. Darbs pie 14 iesāktajām revīzijām turpināsies 1997. gadā.

Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, departamentā sagatavoti 7 ziņojumi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā izskatītas 2 sūdzības par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas attiecas uz departamentā veiktajām revīzijām. Zemessardzes SIA `'Labais krasts'' revīzijas gadījumā, pirmoreiz pēc tam, kad Valsts kontrole atjaunoja savu darbību atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un likumam `'Par Valsts kontroli'', kā arī izmaiņām likumā `'Par tiesu varu'', revidējamā iestāde izmantoja savas tiesības un pārsūdzēja Valsts kontroles padomes lēmumu par šajā revīzijā izdarītajiem secinājumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā. Rezultātā, izskatot LR Zemessardzes sūdzību par Valsts kontroles padomes lēmumu, Augstākās tiesas Senāts to noraidīja un tādējādi atzina, ka revīzijā atklātie pārkāpumi atspoguļoti pareizi un izdarītie secinājumi ir vērā ņemami. Otras revīzijas rezultātā izdarītie secinājumi par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu apdrošināšanas pasākumiem VAS `'Baloži'' neapmierināja revidējamo iestādi, un Valsts kontroles padomes lēmums tika pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā. Pēc iepazīšanās ar revīzijas materiāliem, Valsts kontroles valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas un Valsts kontroles padomes lēmumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Valsts kontroles lēmuma fomulējumu.

1996. gadā Valsts kontroles padome izskatīja 7 sūdzības par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem. Pieci kolēģijas lēmumi bija par 1996. gada revīzijām, bet divi — par 1995. gadā apkopotajiem revīziju rezultātiem. Trijos gadījumos kolēģijas lēmumi atstāti negrozīti.

Padome atstāja spēkā kolēģijas lēmumu par Zemessardzes SIA `'Labais krasts'' dibināšanas likumības un finansiāli saimnieciskās darbības revīzijas rezultātiem, apstiprinot to, ka SIA `'Labais krasts'' direktoram jāpiedzen no bijušā darbinieka G. Melnalkšņa Ls 1 500, kā arī Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai jāizvērtē Zemessardzes amatpersonu rīcība, nelikumīgi dibinot SIA `'Labais krasts'' un noslēdzot un realizējot neveiksmīgo darījumu ar angļu firmu `'ALLMAKES Ltd''. Valsts kontroles padome noraidīja Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts īpašuma fonda sūdzību par 1995. gadā veiktās revīzijas sakarā pieņemto departamenta kolēģijas lēmumu. Padome lēmumu precizēja un atzina, ka paliek spēkā Valsts īpašuma fondam uzliktais uzrēķins Ls 108 111,35 apmērā par nepareizi izlietotiem valsts naudas līdzekļiem, kas izmaksāti piemaksai pie algas un prēmijās.

Valsts kontroles padome 4 gadījumos grozīja, mainīja formulējumu vai papildināja iepriekš pieņemtos kolēģijas lēmumus. Lēmumu maiņa galvenokārt saistīta ar banku sektorā veiktajām revīzijām.

Tā kā akciju komercbanka “Baltijas Tranzītu banka” kā kredīta galvotāja atmaksāja G—24 aizdevumu Latvijas Bankai, tad ar padomes lēmumu tika apturēts revīzijas lietas “G—24 kredīta izlietošana Latvijas — Dānijas kopuzņēmumā `'Baltijas ķieģelis'' sakarā pieņemtais kolēģijas lēmums, kurš noteica uzlikt uzrēķinu Latvijas Bankai USD 250 000 un AKB `'Baltijas Tranzītu banka'' USD 200 000 .

Uzskatot, ka medikamentu dāvinājumi par Ls 72 377 pēc būtības nav attaisnojami, Valsts kontroles padome mainīja departamenta kolēģijas lēmuma 4.punktu revīzijas lietā par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta piešķiršanu, izlietošanu un atmaksas iespējām privatizējamā valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmā `'Grindeks'' un noraidīja kolēģijas ierosinājumu attaisnot medikamentu dāvinājumus.

Valsts kontroles padome, papildinot iepriekš pieņemtos kolēģijas lēmumus, ir ierosinājusi veikt 4 pretpārbaudes, pie tam 3 no tām ierosināts veikt sakarā ar revīzijas lietu par Latvijas — Dānijas kopuzņēmumu `'Baltijas ķieģelis'', bet privatizējamās valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmas `'Grindeks'' revīzijas lietā pieņemts padomes lēmums veikt pretpārbaudes Latvijas Republikas Labklājības ministrijā un veselības aizsardzības iestādēs par `'Grindeks'' veiktajiem naudas līdzekļu un medikamentu dāvinājumiem no Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules bankas) piešķirtajiem kredīta līdzekļiem. Šīs revīzijas Valsts kontroles revidenti veiks 1997. gadā.

Tāpat kā iepriekšējā, arī 1996. gadā revīziju darbā piedalījās gan Rīgā, gan arī republikas pilsētās un rajonu centros strādājošie revidenti. Visi republikas rajonu revidenti piedalījās ziņojuma sagatavošanā par Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās iesniegtajiem 1995. gada pārskatiem. Rajonu centros strādājošie revidenti pārbaudīja G—24 kredīta izlietojumu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos visā republikā. Šo pārbaužu materiāli apkopoti vienā revīzijas lietā, un to izskatīja departamenta kolēģijas sēdē.

1996. gadā materiāli par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veiktajām revīzijām un pārbaudēm nosūtīti:

— Latvijas Valsts prezidentam 3

— Latvijas Republikas Saeimai un Saeimas komisijām 18

— Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Ministru prezidentam 21

— Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai 2

— Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai 1

— Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai 6

— Latvijas Republikas Finansu ministrijai 28

— Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ekonomikas

policijas pārvaldei 1

— Latvijas Republikas Labklājības ministrijai 5

— Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai 5

— Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai 3

— Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijai 1

— Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai 8

— Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai 15

— Kriminālpolicijas pārvaldei 1

— Latvijas Bankai 5

— Monopoldarbības uzraudzības komitejai 1

— Pašvaldību savienībai 1

— Policijas departamenta Rīgas pilsētas galvenajai policijas pārvaldei 1

— Latvijas Republikas Privatizācijas aģentūrai 23

— Rīgas Domei 1

— Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts

ieņēmumu dienestam 12

Sniedzam to revīzijas gaitā atklāto pārkāpumu uzskaitījumu, par kuriem Valsts kontrole ir ziņojusi LR Finansu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, LR Labklājības ministrijai un Privatizācijas aģentūrai:

1. V/u `'Latvijas kuģniecība'' — uzņēmuma grāmatvedībā ārkārtas ieņēmumos nebija uzrādīti USD 8 milj. un šis ieņēmums nebija aplikts ar peļņas nodokli. Pārbaudes rezultātā VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde pieņēmusi lēmumu piedzīt peļņas nodokli Ls 1 098 386.

2. VAS `'Latvijas dzelzceļš'' — valsts budžetā nebija pārskaitītas dividendes par 1994. gadu Ls 391 800.

3. PVAS `'Baloži'' — izmaksājot VAS darbiniekiem algas un apdrošināšanas kompensāciju piemaksas vietā, valstij netika samaksāts sociālais nodoklis Ls 17 305 un ienākuma nodoklis Ls 11 385. tādā kārtā, apzināti neizpildot 1995. gadam apstiprināto peļņas plānu, valsts budžetā tika iemaksāts mazāks ienākuma nodoklis — par Ls 5 080 un arī mazākas dividendes — par Ls 595.

4. V/u `'Lidosta Rīga'' — par 1994. un 1995. gadu nebija aprēķināti un ieskaitīti valsts budžetā šādi nodokļi:

— pievienotās vērtības nodoklis — Ls 67 400,

— uzņēmuma ienākuma ( peļņas) nodoklis — Ls 180 600,

— īpašuma nodoklis — Ls 164 000,

— maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu — Ls 65 000.

Valsts budžetā nebija samaksāta nomas maksa par līgumiem ar termiņu virs 1 gada — Ls 335.

Kopā valsts budžetā uzņēmumam jāieskaita Ls 2 838 200.

5. A/s `'Latvijas aviolīnijas'' — uzdots Privatizācijas aģentūrai izpildīt 1995. gada 31. augustā noslēgtā akciju pirkuma un vadības līguma prasības, piedzenot no pircēja `'Baltic International Airlines USA, Inc.'' nesamaksātos Ls 250 000.

6. SIA `'Bauskas klēts'' — auditorpārbaudes izdevumi Ls 6 215 segti no LR Finansu ministrijas rezerves fonda. Finansu ministrija neveica šīs summas piespiedu piedziņu no SIA `'Bauskas klēts'' un līdz ar to valstij radīti zaudējumi Ls 6 215.

7. Civilās aviācijas administrācija (CAA) — izveidojot CAA, nepamatoti izlietoti valsts budžeta līdzekļi Ls 7 800.

1996. gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments piecpadsmit gadījumos revīzijas materiālus ir iesniedzis tiesībaizsardzības iestādēs, lai tos izskatītu, izvērtētu un izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Savukārt divos gadījumos Latvijas Republikas Ministru kabinets un Aizsardzības ministrija tām iesniegtos Valsts kontroles revīziju materiālus arī uzskatījušas par nepieciešamu nosūtīt izvērtēšanai tiesībaizsardzības iestādei, t.i., Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Pamatojoties uz revīziju materiāliem, ir ierosinātas 9 kriminālllietas un tiesā celtas 3 prasības. Departamenta kolēģija pieņēmusi lēmumus, ka revīziju rezultāti par Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) kredīta izlietošanu un atmaksas iespējām SIA `'Bauskas klēts'' un dibināšanas, pamatkapitāla noteikšanas un denacionalizācijas pārbaudes rezultātiem privatizējamajā VAS `'Kosmoss'' jāpievieno jau iepriekš ierosinātām krimināllietām.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra izvērtēja tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu revīziju sektora pārbaudes materiālus a/s `'Centrs'' un sniedza atbildi Valsts kontrolei, ka prokuratūrā nav ziņu par to, ka valsts pilnvarnieki, Latvijas Republikas Valsts īpašuma fonda, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un a/s `'Centrs'' amatpersonas mantkārīgu vai citu personisku interešu vadītas būtu rīkojušās ļaunprātīgi.

Uz revīziju materiālu pamata par SIA `'Lata International'' kā valdības garantēto ārvalstu kredītu apsaimniekotāju finansiāli ekonomisko darbību un šo kredītu atmaksāšanas iespējām, par VSIA `'Lata Holdings'' un SIA `'Agroleasing'' saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par valsts kapitāla daļas izmantošanas likumību un lietderību SIA `'Agroinvest Consulting'' ir ierosinātas 2 krimināllietas. Par dienesta stāvokļa izmantošanu un pilnvaru pārsniegšanu krimināllieta ierosināta pret bijušo lauksaimniecības ministru D.Ģēģeri, VSIA `'Lata Holdings'' direktoru M. Sproģi, SIA `'Lata International'' darbiniekiem E. Jansoni, Ā. Ozoliņu, I. Anševicu un pret SIA `'Agroleasing'' ģenerāldirektoru V.Elstu.

Par mantas piesavināšanos, uzņēmējdarbības ierobežojumu noteikumu pārkāpšanu un dienesta viltojumu krimināllieta ierosināta pret SIA `'Agroinvest Consulting'' pārvaldnieka vietas izpildītāju G. Krūzi.

Uz revīziju materiāla pamata, kurā apkopoti rezultāti par G—24 kredīta piešķiršanu, izmantošanu un atmaksas iespējām piena un gaļas pārstrādes uzņēmumos, ierosināta krimināllieta par būtiska kaitējuma nodarījumu valsts interesēm PVAS `'Liepājas gaļas kombinātā''. Uz šo pašu materiālu pamata Latvijas Republikas Finansu ministrija Latgales apgabaltiesā iesniegusi 2 prasības par piešķirto kredītu atmaksāšanu un uzņēmumu pasludināšanu par bankrotējušiem.

Pamatojoties uz revīziju materiāliem par rīcību ar valsts mantu likumību a/s `'Rīga'', Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu Nr. 81208796 un cēlusi tiesā prasību par denacionalizācijas apliecību atzīšanu par spēkā neesošām attiecībā uz Jāņa ielas namiem revīzijas lietā par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jāņa ielā 6—18.

Ģenerālprokuratūra izvērtējusi arī banku un kredītiestāžu revīzijas sektora 6 pārbaužu materiālus un rezultātā ierosinātas 5 krimināllietas. Krimināllietas ierosinātas par Latvijas Republikas Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespējām SIA `'Apvienība LK'', SIA `'Anre'' un I. Lejietes individuālajā uzņēmumā, kā arī par Starptautiskā valūtas fonda STF—1 USD 5000 000 aizdevuma izlietošanas un atmaksas iespējām SIA `'Dane un Ko''. Uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā iesniegto Valsts kontroles revīzijas materiālu pamata par pārkāpumiem, kurus atklāja VAS `'Baloži'', pārbaudot valsts līdzekļu izlietošanas lietderību apdrošināšanas pasākumiem, arī ir ierosināta krimināllieta.

Ģenerālprokuratūrai nosūtīti arī Valsts kontrolē apkopotie materiāli par Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu un izlietojumu pārbaudes rezultātiem.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā revīzijās atklāti šādi galvenie finansu pārkāpumi, par kuriem materiāli nosūtīti tiesībsargājošām institūcijām:

1. V/u `'Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca'' — nodokļu un nodevu parādi uz 1996. gada 1. janvāri valsts un pašvaldību institūcijām ir Ls 1 982 440, ko sastāda sociālais nodoklis Ls 1 027 156, parāds darbiniekiem par darba samaksu Ls 75 358 un parāds piegādātājiem un darba uzņēmējiem Ls 1 973 072.

2. V/u `'Latvijas agroķīmija'' — Daugavpils v/u `'Agroķīmija'' kasiere ņēmusi no kases naudu `'iztikas produktu iegādei'', radot kasē iztrūkumu Ls 2 511.

3. Cukura ražošanas veicināšanas fonda (CRVF), Latvijas valdības un Anglijas firmas `'MAN'' cukura līguma izpilde:

— cukura līguma nosacījumi ir izdevīgi firmai `'MAN'', jo līgumu izpildes gaitā `'MAN'' saņēmis lielākus ienākumus (USD 6,6milj.) nekā Latvijas Republikas cukurrūpniecība — 3 cukurfabrikas un CRVF (USD 2,2 milj.) — firmas `'MAN'' peļņas aprēķinos dažādos laikos iesniegtajās atskaitēs par vienu un to pašu jēlcukura kravu uzrādīti dažādi skaitļi un tā rezultātā Latvijas peļņas daļa šobrīd ir par USD 474 000 lielāka, nekā “MAN” uzrādīja sākotnēji;

— līguma teksts ir neprecīzs (tulkojot pieļauta kļūda) un tā rezultātā nav skaidrs, kam jāpārskaita Latvijas peļņas daļa, nav arī nepārprotami noformulēts, vai 10% par iepriekšfinansējumu jāatskaita pirms peļņas sadales, vai jāatskaita no Latvijas puses peļņas;

4. `'Universālveikals `'Centrs'' `' — Valsts īpašuma fonda (VĪF) un SIA `'Dressman Baltija'' noslēgtais un bijušās finansu ministres I.Sāmītes akceptētais aizdevuma līgums par USD 2,83 milj. izpildīts tikai par 33%. Tas liecina, ka valsts budžets nav saņēmis USD 1,9 milj. Akciju sabiedrības īpašums, kurā valsts daļa ir 61%, praktiski pārgājis SIA `'Dressman Baltija'' valdījumā par faktiski saņemto aizdevuma summu, t.i., USD 923 122, kaut gan a/s īpašums tā dibināšanas brīdī tika novērtēts par Ls 4 273 700 (dibināšanas kapitāls),

5. SIA `'Dane un Ko'' — kredītu izmantojusi nelietderīgi, nopērkot iekārtas, kuras netiek izmantotas. SIA neveic saimniecisko darbību un nav spējīga kredītu atmaksāt. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu Ls 287 000 no SIA `'Dane un Ko''.

6. SIA `'Apvienība Latvijas Kredītbanka'' (Apvienība LK) — sabiedrības vadītāji, izmantojot Valsts īpašuma privatizācijas fonda un fonda glabātājas bankas a/s `'Latvijas Kredītbanka'' vadošo darbinieku bezatbildīgo rīcību, izkrāpa no fonda līdzekļus kredīta veidā Ls 75 000 apmērā. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu Ls 75 000 no SIA `'Apvienība LK'',

7. SIA `'Anre'' — no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirts kredīts sabiedrībai, kura strādā ar zaudējumiem. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu Ls 98 000 atlīdzināšanu no SIA `'Anre''.

8. A/s `'Bērnu pasaule'' — privatizācijas komisijas vērtējums par galīgo universālveikala `'Bērnu pasaule'' vērtību — Ls 1 173 500, akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls saskaņā ar privatizācijas projektu — Ls 325 000. Neievērojot Privatizācijas komisijas sēdes vērtējumu, kā arī nenosakot parējās valsts kapitāla daļas izpirkšanas kārtību un termiņus, faktiski valsts īpašums Ls 848 500 vērtībā (72%) tika nodots a/s `'Bērnu pasaule'' lietošanā bez maksas un tā izpirkšana sākās tikai 1996. gadā, samaksājot naudā Ls 102 341 un ar 3647 sertifikātiem Ls 102 116 vērtībā.

9. V/u `'Zemgales celtnieks'' — slēdzot v/u neizdevīgus nomas līgumus (nepamatoti samazinot nomas maksu), pārdodot pamatlīdzekļus par pazeminātu vērtību un iegūtos līdzekļus izmantojot neatbilstoši likuma prasībām, valstij nodarīti zaudējumi par ne mazāk kā Ls 25 000. Privatizācijas aģentūrai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atmaksu valsts budžetā.

10. Valsts saimniecība (v/s) `'Rīga'' — saimnieciskā darbība kopš 1992.gada nerentabla, uzņēmuma vērtības zaudējums no 1992. līdz 1996.gadam Ls 2,77 milj. un kreditoru pieaugums Ls 3,32 milj. Pārkāpjot likuma prasības, pārdoti pamatlīdzekļi par bilances vērtību par Ls 11 500, veikti aizdevumi, no kuriem praktiski neatgūstami ir Ls 123 000, un viss saimniecības īpašums ieķīlāts a/s `'Latvijas kredītbanka''pret aizdevumu Ls 25 000.

Ziņas par Valsts budžeta revīzijas departamentā 1996.gadā noteiktajiem un piedzītajiem uzrēķiniem ir šādas:

(Ls)

Kolēģijas Revidējamā iestāde Departamenta kolēģijas Ar VK 1996.gadā 1996.gadā

lēmuma lēmums . padomes noteiktie piedzītie

pieņem- Noteikts Nodots lēmumu uzrēķini uzrēķini

šanas uzrēķins padomei attaisnoti

datums izskatīš. par darījumi

attaisnošanu

1995.gada revīziju lietas

Valsts vides inspekcija 4045,94

LR Zemessardzes štābs —

Latvijas Enerģētikas aģentūra 2012,00

1996.gada revīziju lietas

25.01.96. IeM Kuldīgas rajona Policijas nodaļa 2740,00 2740,00 2740,00

28.02.96. Valsts Centrālais zemes dienests 170,00 170,00 170,00

19.03.96. Zemessardzes 42.Tukuma bataljons 1020,00 1020,00 1020,00

18.04.96. LM Jelgavas Vides veselības centrs 1999,17 1999,17 1999,17

30.04.96. ZM Rīgas rajona Lauksaimniecības departaments 2418,95 2418,95 2418,95

07.05.96. Rēzeknes rajona padome 9511,00 9511,00 9511,00*

07.05.96. Rēzeknes pilsētas dome 1362,00 1362,00 1362,00*

08.05.96. Durbes pilsētas dome 7650,00 7650,00 — —

08.05.96. Grobiņas pilsētas dome 300,00 300,00 300,00*

08.05.96. Vecpils pagasta padome 856,83 856,83 — —

04.06.96. Latvijas Onkoloģijas centrs 6383,38 6383,38 6383,38

06.06.96. Valsts robežu veterinārās kontroles pārvalde 8460,00 8460,00 8460,00

27.06.96. LM Sociālo iestāžu servisa centrs 11250,00 11250,00 — —

16.07.96. LM Nodarbinātības valsts dienests 25260,50 11517,00 13743,00 13743,00

25.07.96. ZM Kuldīgas rajona Lauksaimniecības dep. 2399,40 2399,40 — —

21.08.96. ZM Rīgas 1.pārtikas rūpniecības skola 1556,03 1411,87 144,16 144,16

27.08.96. LM Ludzas raj. Sociālās apdrošināšanas pārvalde 950,00 950,00 950,00

27.08.96. LM Tukuma raj. Vides veselības centrs 200,00 200,00 200,00

29.08.96. LM Ventspils Vides veselības centrs 1365,44 1365,44 1365,44

17.09.96. Saulkrastu pilsētas dome 17413,00 8961,17 8451,83 220,50

19.09.96. SM Latvijas Autoceļu direkcija 111539,94 522391,97 527911,36 106020,55 4399,39

01.10.96. Labklājības ministrijas Centrālais aparāts 169480,00 496573,00 582879,00 83174,00 —

25.10.96. Ekonomikas ministrijas Centrālais aparāts 101055,00 Iesniegta sūdzība, kas VK padomē vēl nav izskatīta

29.11.96. Latvijas Lauksaimniecības universitāte 4581,39 4581,39 —

03.12.96. LR IeM Ludzas raj. policijas nodaļa 2536,00 2536,00 —

Kopā 492 458,03 1 018 964,97 1 154 836,63 255 530,87 61 444,93

* Ieskaitīts Valsts autoceļu fondā (kopā Ls 11 173,00).