PROBLĒMAS UN RISINĀJUMI

Latvijas mežs šodienas un nākotnes dimensijā

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Pagājušajā nedēļā Latvijas mežsaimnieku un mežizstrādātāju saimei apspriešanai tika nodots Latvijas meža politikas projekts. “Latvijas Vēstnesim” izstrādāto projektu komentēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, ZM Meža departamenta direktors, bijušais meža valsts ministrs Arvīds Ozols :

— Lai sāktu runāt par meža politiku, vispirms jānoskaidro, kas tad ir meža politika un kādēļ tā vajadzīga. Meža politika ir meža apsaimniekošanas mērķi, kā arī principi un izvēlētie līdzekļi, kas ievērojami un lietojami šo mērķu sasniegšanai. Meža politika ir vajadzīga, lai varētu sasniegt sociālu vienprātību starp tām interešu grupām, kam ir interese par meža produktiem vai arī kas interesējas par meža apsaimniekošanu plašākā — sociālā vai ekoloģiskā — kontekstā. Lai panāktu to, ka sabiedrība pieņem tās regulācijas un mērķus, uz kuriem regulācijas vērstas normatīvo dokumentu veidā, nepieciešams, lai visām mežā ieinteresētajām sabiedrības grupām (biedrībām, asociācijām, federācijām, fondiem) būtu vienota izpratne par pamatjēdzieniem un terminiem. Tāpat jābūt arī vienprātībai par mērķiem un principiem šo mērķu sasniegšanai. Kad visās šajās lietās ir panākta vienošanās, tad vēlams to paust un pārliecināt formālo politisko līmeni — partijas, Saeimu un valdību — par principiem un mērķiem meža apsaimniekošanā, kas ir pamatatskaite visām veidojamām regulācijām. Tas ir pirmais, kas jāpanāk, jo daudzi likumi un citi normatīvie akti, kas regulē attiecības mežā, tika pieņemti deviņdesmito gadu sākumā, kad mums vēl bija diezgan abstrakta izpratne par to, kas ir meža īpašnieks, kādas ir tā intereses un kāda būs īpašnieka uzvedība mežā.

Tagad mums ir izveidojies priekšstats, kā mežā rīkojas viena vai cita interešu grupa, tādēļ regulācijām jeb normatīvajiem aktiem būtu jāveido harmoniska sistēma, kas ir nākamais jautājums, runājot par meža politiku. Tas ir ļoti būtiski, jo meža politika ir pozīcijas dokuments, kas apliecina nostāju meža apsaimniekošanā gan Latvijas sabiedrībā, gan arī starptautiskajā līmenī. Tā kā lielākā daļa tirgus atrodas ārpus Latvijas un meža produkts ir pietiekami būtisks ekonomiskais faktors, tad ir svarīga Latvijas pozīcija, nostāja attiecībā uz mūsu mežu. Ārvalstu sadarbības patrneriem jābūt pārliecinātiem, ka, pērkot mūsu koksnes izstrādājumus vai ko citu, viņi neveicina Latvijas meža iznīcināšanu.

Meža politikas dokuments sastāv no vairākām daļām. Tas satur kopējo mērķu formulējumu, un tagad jāstrādā pie tā, lai šo vienoto viedokli pateiktu iespējami vienkāršā valodā. Meža politikas pamats ir meža apsaimniekošanas ilgtspējība — tas ir pamats meža ekosistēmas stabilitātei starp cilvēku ekonomiskajām un sociālajām interesēm un mežu. Sarunu rezultātā tika pieņemta tā definīcija, kas figurē arī Helsinku ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā 1994. gadā. Šo Eiropas viedokli akceptē arī visas Latvijā mežā ieinteresētās interešu grupas. Protams, mežā pastāv īslaicīgās ekonomiskās un ilglaicīgās intereses, taču, lai mežs pastāvētu ne tikai šodien, bet arī turpmāk, ilglaicīgajām interesēm jābūt prevalējošām. Tas nav tikai teorētisks viedoklis, un daļa Latvijas sabiedrības to arī izprot. Tātad meža politikas pamatbloks ir meža apsaimniekošanas ilgtspējība, kuram klasiski pieslejas trīs komponenti: ekoloģija, ekonomika un sociālie jautājumi, kas cits ar citu ir ļoti cieši saistīti. Pamatu sabiedrības attiecībām — īpašuma u. c. lietām — veido konstitucionālā likumu vide. Tam seko ekonomiskais, ekoloģiskais un sociālais bloks. Tālāk meža politikas projektā ir bloks, kas nosaka valsts lomu un atbildību iepriekšminēto mērķu sasniegšanai. Vēl projektā ir speciāls atbalsta bloks, ar kāda veida pasākumiem valsts atbalsta Latvijas mežu, kas ietver sevī izglītību, zinātni un informācijas sistēmu.

Meža politiku, ko šobrīd apspriežam, jau ir pieņēmušas Latvijas akadēmiskās aprindas, zinātnieki un visas interešu grupas starptautiskajā apritē. Tagad notiek diskusija, lai meža politiku vienprātīgi pieņemtu visas Latvijā esošās un mežā ieinteresētās interešu grupas. Viens no meža politikas mērķiem ir tādas sistēmas radīšana, lai līdzekļi, kas tiek no meža iegūti, atgrieztos mežā un lai tas kļūtu stabils process, jo citādi nevar nodrošināt meža ilgtspējīgās funkcijas. Šo principu aizvien vairāk un vairāk pieņem arī mežizstrādātāji, kas ir ļoti svarīgi un kas arī nodrošinās ilglaicīgas stabilitātes garantijas valsts uzlikto “rāmju” ietvaros. Latvijas sabiedrības politika attiecībā uz mežu jeb meža politika tiek veidota apmēram 15 — 20 gadu laikposmam.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības

redaktore

Baltijas lauksaimniecība sadarbības aspektos

Nodibināts pirmais Latvijas, Lietuvas un Igaunijas

lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības kopuzņēmums

Piektdien, 3. oktobrī, tika dibināts Baltijā pirmais Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgais lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības kopuzņēmums SIA “BFSC” ( Baltic Farmers Supply Center ). Formāli piektdien šo uzņēmumu dibināja tikai Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki, jo tuvākajās dienās savu nacionālo uzņēmumu reģistrēs Igaunijas lauksaimnieki un tūlīt pat arī viņi kļūs Baltijas kopuzņēmuma līdzīpašnieki. Taču reāli jau no pagājušās piektdienas BFSC valdē darbojas visu triju Baltijas valstu un arī Zviedrijas pārstāvji.

No Latvijas puses kopuzņēmumā piedalās SIA “LZF” (85% pieder Latvijas Zemnieku federācijai), no Lietuvas — lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Ūkininku pagalbininkas” un no Igaunijas — arī lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Eesti Maameeste”. Jaundibinātā Baltijas kopuzņēmuma SIA “BFSC” strādājošais valdes priekšsēdētājs ir zviedrs Karls Gunārs Eriksons ( Karl Gunnar Eriksson ); valdes locekļi no Latvijas ir SIA “LZF” izpilddirektors Ojārs Petrēvics un valdē ietilpstošais Pēteris Zaļmežs; Igauniju pārstāv viņu kooperatīvās sabiedrības izpilddirektors Mikels Salums ( Mikhel Salum ) un valdes loceklis Andress Norre ( Andres Norre ); Lietuvas pārstāvji ir kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Roms Ļaudansks ( Romas Liaudanskas ) un valdē ietilpstošais Vidmants Buivijols ( Vidmantas Buivijolas ); kopuzņēmuma valdē no Zviedrijas puses ir arī Pērs Thunstrēms ( Pär Thunström ).

Jaunizveidotā uzņēmuma BFSC “sēdeklis” atradīsies Rīgā, jo ģeogrāfiski tā atrodas pa vidu visiem kopuzņēmumā ietilpstošajiem uzņēmumiem. Tehnikas tirdzniecība, tāpat kā līdz šim, notiks caur jau esošajiem uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Taču tiks izveidots vienots sadarbības tīkls, lai iespējami operatīvāk varētu apmierināt klientu vēlmes, servisa tīkls, kā arī klientu apmācīšana, lai viņi spētu no kopuzņēmumā iegādātajām mašīnām gūt maksimālo efektu. SIA “BFSC” rūpēsies par kopīgo mārketinga darbu, piedāvās preces ar izstāžu un reklāmas palīdzību, nodrošinās servisa instrukciju tulkojumus nacionālajās valodās. Sākotnēji uzņēmumā strādās četri darbinieki, taču iespējams, ka to skaits būs lielāks, jo BFSC nodarbosies arī ar sēklu, minerālmēslu un ķimikāliju piegādi. Jau šobrīd BFSC ir noslēgts sadarbības līgums ar divām Zviedrijas lauksaimniecības tehnikas ražotājfirmām — “…verum Bruk AB”, kas ražo arklus un sējmašīnas, un “Väderstad Verken AB”, kas ražo ecēšas, kultivatorus un arī sējmašīnas. Uzņēmumam ir arī tiesības nodarboties ar tādas pazīstamas sabiedrības kā “Case Hi” traktoru un kombainu tirdzniecību Baltijā.

“LV” informācija