Eiropas Padomes konferencē

Valsts prezidents ceļā

No 9. līdz 11. oktobrim Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalīsies Eiropas Padomes otrajā galotņu konferencē Strasbūrā. Piektdien, 10. oktobrī, pēc konferences atklāšanas ceremonijas un Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka, Eiropas Padomes ģenerāldirektora Daniela Tarša, Eiropas Padomes parlamentarās asamblejas prezidentes Lenijas Fišeres uzrunām notiks pirmā plenārsēde, kurā uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents.

Šajā uzrunā Valsts prezidents iecerējis minēt trīs galvenos secinājumus, kas būs nozīmīgi Eiropai, veidojot harmonisku un saliedētu sabiedrību nākamajā — XXI — gadsimtā. Šie secinājumi ir saistīti ar kultūras mantojuma bagātību un daudzveidību, nacionālo identitāti un nacionālo minoritāšu tiesībām un demokrātiju. Atsaucoties uz pagājušajā gadā Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā deklarēto moratoriju nāvessoda izpildei Latvijā, G.Ulmanis paredzējis paust viedokli, ka moratorijs joprojām ir spēkā, vienlaikus saglabājoties aktīvai diskusijai sabiedrībā par un pret nāvessodu.

Tiekoties organizācijas galotņu sanāksmē Strasbūrā, Eiropas Padomes locekļu valstu un valdību vadītāju mērķis ir sasniegt lielāku vienotību dalībvalstu starpā, lai izveidotu brīvāku, iecietīgāku un taisnīgāku Eiropas sabiedrību, ar tādām kopīgām vērtībām, kā runas un informācijas brīvība, kultūras daudzveidība un vienlīdzīga cieņa pret visiem cilvēkiem.

Strasburā paredzēts pieņemt deklarāciju, kuras pamatpostulāti balstīti pārliecībā, ka cilvēktiesību veicināšana un plurālistiskas demokrātijas stiprināšana ir ieguldījums Eiropas stabilitātē. EP dalībvalstu un valdību vadītāji pilnībā atbalsta Eiropas Padomi ar mērķi intensificēt tās uzdevumu Eiropas vienotībā, stabilitātē un drošībā, dodot jaunu impulsu tām Eiropas Padomes aktivitatēm, kas atbalsta dalībvalstu centienus attiecīgi reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā uz jauna gadsimta sliekšņa.

Valsts prezidenta preses dienests

Konferences darbi

Rīt un parīt, 10. un 11.oktobrī, Strasbūrā, Eiropas Padomes mītnesvietā, risināsies šīs organizācijas vēsturē otrā dalībvalstu vadītāju tikšanās pēc Eiropas Padomes dibināšanas sanāksmes 1949. gadā. Pirmā notika 1993. gadā Vīnē.

Kā uzsvērts Eiropas Padomes Dokumentācijas un informācijas centra Latvijā izplatītajos informatīvajos materiālos, par šīsnedēļas nogalē gaidāmās Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju tikšanās galveno uzdevumu izvirzīta organizācijas svarīgāko uzdevumu noskaidrošana, tuvojoties jaunajam gadu tūkstotim, kā arī Vīnes samita deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes analīze.

Tomēr jau tagad Eiropas Padomes analītiķi lielāko daļu no Vīnes deklarācijā iekļautajiem punktiem uzskata par izpildītiem. Tā, piemēram, ir īstenots viens no svarīgākajiem lēmumiem — turpināt Eiropas Padomes paplašināšanas procesu, par pilntiesīgu organizācijas locekli 1994. gadā uzņemot Andoru, 1995. gadā — Latviju, Albāniju, Moldovu, Maķedoniju un Ukrainu, bet 1996. gadā — arī Krieviju un Horvātiju. Līdz ar to Eiropas Padomes dalībvalstu skaits sasniedzis četrdesmit.

Līdz ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. protokola pieņemšanu un atvēršanu dalībvalstu parakstīšanai 1994. gada 11. maijā ir likts pamats jaunas, pastāvīgas cilvēktiesību tiesas institūcijas radīšanai jau tuvākā gada laikā.

Kopš 1995. gada dalībvalstu parakstīšanai atklātā Vispārējā konvencija par mazākumtautību (nacionālo minoritāšu) aizsardzību nosaka principus, kas valstī realizējami minoritāšu tiesību aizsardzībai.

No 1994. līdz 1996. gadam pret rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību vērstā Eiropas jaunatnes akcija “Visi ir dažādi, bet visi ir vienlīdzīgi” jau drīzā nākotnē turpināsies arī Interneta ietvaros.

Nosauktie ir tikai daži no Vīnes deklarācijā formulētajiem un realizētajiem Eiropas Padomes uzdevumiem. Strasbūras tikšanās uzdevums būs to pārskatīšana un jaunu formulēšana. Plānots, ka 10. un 11. oktobra sanāksmes noslēgumā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāji parakstīs divus dokumentus — organizācijas tālākās darbības deklarāciju un rīcības plānu tās izpildei.

Tikšanās dalībnieku uzmanības centrā būs Eiropai aktuālie cilvēktiesību aizsardzības un sociālie jautājumi, pilsoņu drošības problēma — cīņa ar noziedzību, terorisma un narkotiku izplatības ierobežošana, demokrātisko vērtību aizsardzība un rūpes par katras valsts un visas Eiropas kultūras daudzveidības un nacionālās identitātes saglabāšanu, arī jauno informācijas tehnoloģiju izraisītais jautājums par cilvēka privātās dzīves aizsardzību.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore