Vācijai interesē un rūp Latvijas vieta mūsdienu Eiropā

Vakar, 8.oktobrī, Latvijā daudzpusīgā vizītē ieradās Vācijas Federatīvās Republikas Bundesrāta (Federālo zemju pilnvaroto pārstāvju) Pastāvīgās padomes delegācija padomes priekšsēdētāja Gustava Vabro (Gustav Wabro) vadībā. Delegācija tikās:

— ar Valsts prezidentu

Vakar, 8.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Vācijas Bundesrāta parlamentāriešu delegāciju. Sarunas ievaddaļā G.Ulmanis īsi raksturoja Latvijas šībrīža ekonomiskās un politiskās aktualitātes, uzsverot, ka grūtākais okupācijas seku likvidēšanā ir saistīts ar pilsoniskas sabiedrības veidošanu un naturalizācijas procesa gaitu. Tomēr G.Ulmanis atzina, ka smagāko šajā jomā jau ir izdevies paveikt. “Latvija darīs visu, lai iestātos ES un NATO. Es neredzu nekāda pamata tam, lai šī pozīcija tuvākajā laikā mainītos,” tā par Latvijas politiskajām prioritātēm teica G.Ulmanis.

Bundesrāta pārstāvji pauda atbalstu minētajai pozīcijai un izteica apbrīnu Latvijas straujajai demokrātiskajai un ekonomiskajai attīstībai, vienlaikus piekrītot Valsts prezidenta viedoklim, ka Baltijas valstis nebūtu jādala ceļā uz Eiropas Savienību. Nākotnes Eiropai būtu jāstiprina Baltijas reģiona vienotība, nevis jāsašķeļ Baltijas valstis.

Bundesrāta pārstāvji sarunas noslēgumā atzina, ka viņu pārliecība par nepieciešamību uzņemt Latviju iespējami ātrāk Eiropas Savienībā šīs vizītes laikā būtiski nostiprinājusies.

Bundesrāta delegācija dāvināja G.Ulmanim Bundesrāta zelta piemiņas medaļu.

Valsts prezidenta preses dienests

Attēlā pa kreisi — delegācijas vadītājs Gustavs Vabro un Valsts prezidents Guntis Ulmanis

— ar Saeimas priekšsēdētāju, deputātiem

Vakar, 8.oktobrī, Vācijas Federatīvās Republikas Bundesrāta Pastāvīgās padomes delegācija apmeklēja Saeimu, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni. Sarunā no Latvijas puses piedalījās arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns un Ārlietu komisijas locekļi Paulis Kļaviņš un Dainis Turlais (attēlos pa labi). Tikšanās laikā notika domu apmaiņa par Latvijas virzību uz Eiropas Savienības pilntiesīgas dalībvalsts statusu.

Saeimas priekšsēdētājs izteica pateicību Vācijas pusei par politisko un ekonomisko atbalstu, uzsverot, ka Vācija ir lielākā Latvijas ekonomiskās sadarbības partnere Eiropas kontinentā. Šis apstāklis vieš cerību, ka Vācijas politiskie spēki sniegs atbalstu Latvijai tās centienos panākt vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām ES asociētajām valstīm. A.Čepānis vērsa sarunas dalībnieku uzmanību uz to, ka ES komisijas lēmums par sarunu sākšanu tikai ar Igauniju ir nodarījis Latvijai ne vien morālus, bet arī ekonomiskus zaudējumus — investīcijas, kas bija paredzētas Latvijai vai Baltijai kopumā, jau tagad sākušas plūst galvenokārt uz Igauniju. Otrs svarīgākais aspekts ir saistīts ar Krieviju — vienota Baltijas robeža, kas vienlaikus būtu arī ES robeža ar Krieviju, būtiski sekmētu reģionālo attiecību uzlabošanos. Tikšanās gaitā Latvijas puse minēja arī vairākus citus argumentus, taču tika arī pasvītrots, ka Latvija nebūt nepretendē aizņemt Igaunijas vietu pie sarunu galda — sarunām būtu jāsākas vienlaikus ar visām potenciālajām dalībvalstīm, lai tieši sarunu rezultātā tiktu pieņemts izšķirošais lēmums.

Bundesrāta Pastāvīgās padomes delegācijas locekļi pauda viedokli: lai gan viņi personiski atbalsta Latvijas pozīciju, Eiropas Savienības politiskās aizkulises ir grūti prognozējamas, taču Latvijai jebkurā gadījumā nevajadzētu zaudēt cerības, jo nākamgad paredzēts atkārtots komisijas ziņojums par potenciālo dalībvalstu attīstības tendencēm. Bundesrāta pārstāvji pozitīvi novērtēja Latvijas centienus koriģēt komisijas ziņojumā ietvertos skaitļus un apliecināja Vācijas principiālo nostāju, ka visām Baltijas valstīm pēc iespējas ātrāk jāiekļaujas ES struktūrās.

Saeimas preses dienests

— ar ārlietu ministru

Vakar, 8.oktobrī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Vācijas Bundesrāta delegāciju Bādenes un Virtembergas valsts sekretāra Gustava Vabro vadībā.