Vācijai interesē un rūp Latvijas vieta mūsdienu Eiropā

Vācijas Federatīvās Republikas Bundesrāta delegācija tikās:

— ar ārlietu ministru

Turpinājums no 1.lpp.

Sarunas dalībnieki pārrunāja iespējas aktivizēt Latvijas un Vācijas sadarbību, kā arī apmainījās viedokļiem par ES paplašināšanās norisi.

V.Birkavs pauda pateicību par Vācijas reģionu veiksmīgo sadarbību ar Latviju, kā arī uzsvēra reģionālo organizāciju (BJVP) lomu Baltijas eirointegrācijas procesā. Ārlietu ministrs aicināja Vācijas darījumu aprindu pārstāvjus aktīvāk iesaistīties privatizācijas un investīciju projektos Latvijā.

Bundesrāta pārstāvji informēja, ka patlaban Vācijā notiek aktīvas debates par ES paplašināšanās stratēģiju un gaidāmo Luksemburgas galotņu konferenci. G. Vabro norādīja, ka Vācija ir ieinteresēta iespējami ātrā Baltijas valstu uzņemšanā ES, atzīstot, ka galīgais lēmums par sarunu uzsākšanu tiks pieņemts šī gada decembrī Luksemburgā. V.Birkavs uzsvēra, ka Luksemburgas konferences lēmumiem jādod jauns impulss visu kandidātvalstu centieniem integrēties Eiropā un šie risinājumi nedrīkst negatīvi ietekmēt reformu gaitu un attīstību šajās valstīs.

ĀM preses centr

— ar iekšlietu ministru

Vakar, 8.oktobrī, Vācijas Bundesrāta Pastāvīgās padomes delegācija vizītes ietvaros apmeklēja Iekšlietu ministriju, kur tikās ar iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru.

Iekšlietu ministrs iepazīstināja delegāciju ar strukturālajām pārmaiņām, kas Iekšlietu ministrijā veiktas, sākot ar 1991.gadu. Ņemot vērā ANO un ES rekomendācijas, Valsts policijas sastāvā ir izveidots Organizētās noziedzības apkarošanas birojs un Narkotiku apkarošanas birojs, starptautiskajā apritē efektīvi iekļāvies Interpola Nacionālais centrālais birojs Latvijā. Ministrs informēja, ka kopš 1992.gada Iekšlietu ministrija strādā, lai realizētu sakaru un informatīvās sistēmas uzlabošanas programmu. Tā tiek īstenota, pateicoties arī Vācijas valdībai, kas Latvijas Iekšlietu ministrijai piešķīrusi 3 miljonus Vācijas marku sakaru un informatīvās sistēmas izveidei.

Z.Čevers informēja, ka, ņemot vērā ES ieteikumus, tiek turpināts darbs, lai izdarītu grozījumus likumdošanā, kas skar IeM darbību. Ir pieņemts politisks lēmums par IeM atašeja nosūtīšanu pastāvīgam darbam ES pārstāvniecībā Briselē.

Vācijas delegācijas vadītājs, Bundesrāta Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs Gustavs Vabro uzsvēra, ka viens no delegācijas vizītes laikā apspriežamajiem tematiem ir Eiropas Savienības paplašināšana. Vabro kungs pauda Bundesrāta atbalstu, Baltijas valstīm iekļaujoties ES sastāvā. Vācijas federālo zemu pārstāvji Briselē piedalās lēmumu pieņemšanā, to skaitā arī par ES paplašināšanu. Vabro kungs norādīja, ka Latvijas pārstāvjiem enerģiski jāturpina aizstāvēt savu viedokli Eiropas Savienības pārstāvniecībā Briselē, vienlaikus Latvijai jāpieliek visi pūliņi, lai nodrošinātu ekonomiskās attīstības augšupeju.

Vācijas Bundesrāta pārstāvji uzsvēra, ka jautājums par iestāšanos ES lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā Latvijā tiek un tiks risinātas problēmas organizētās noziedzības apkarošanā, iekļaujot kontekstā arī starpvalstu sadarbību.

Z.Čevers atgādināja, ka Iekšlietu ministrija jau 1992.gadā piedāvājusi parakstīt divpusēju līgumu starp Vācijas un Latvijas Kriminālpolicijas struktūrām par sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā. Toreiz Vācija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskatīja, ka pietiekami efektīvi sadarbība šai jomā iespējama Interpola ietvaros. 1995.gadā tomēr tika noslēgts līgums par sadarbību starp Vācijas un Latvijas Iekšlietu ministriju. Tomēr Vācijas Bundestāgs to vēl nav ratificējis, līdz ar to tiek kavēta Latvijas policistu profesionālā izaugsme. Tas apgrūtina arī Rietumeiropas valstu tiesībaizsardzības struktūru cīņu pret organizētās noziedzības grupējumiem no Krievijas.

Z.Čevers informēja, ka, neraugoties uz neapmierinošajām tehniskajām iespējām, Valsts policija piecu gadu laikā panākusi noziedzības līmeņa samazināšanos. Tiek atklāti gandrīz 70 procenti Latvijā izdarīto slepkavību, valstī atklāj 45—65 procentus noziegumu. Valsts policijas rīcībā ir pilnvērtīga informācija un tās analīze par valstī esošajiem noziedzīgajiem grupējumiem. Valsts policijai ir zināmi 89 noziedzīgie grupējumi, kuru savstarpējā saistība liecina par organizēto noziedzību. Pēdējos trīs gados policijai izdevies pilnībā likvidēt trīs organizētās noziedzības grupējumus. Z.Čevers uzsvēra, ka daudzām valstīm tam būtu vajadzīgi gadu desmiti.

Vācijas Bundesrāta pārstāvji interesējās arī par Latvijas robežas sakārtošanas gaitu. Iekšlietu ministrs pastāstīja, ka Latvijas austrumu robežas sakārtošanai nākamajiem četriem gadiem piešķirti 30 miljoni ASV dolāru un apmēram 13 miljoni latu, neskaitot starptautiskās palīdzības ietvaros piešķirto finansējumu. Vienīgais kavēklis ir pagaidām neparakstītais līgums par starpvalstu robežu ar Krieviju. Ministrs pauda cerību, ka tas tiks izdarīts visdrīzākajā laikā.

Tikšanās noslēgumā Z.Čevers apliecināja, ka IeM izpildīs divas galvenās tai adresētās ES prasības — notiks Robežsardzes dienesta profesionalizācija un Cietumu administrācija tiks nodota LR Tieslietu ministrijas pakļautībā.

IeM preses centrs

s