ATSAUCĒ IETVERT:
Uz pilsonisku sabiedrību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.10.1997., Nr. 260/262 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45216
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Uz pilsonisku sabiedrību
1997.gada 8.oktobrī notika Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes preses konference, kurā Naturalizācijas pārvaldes direktore Eiženija Aldermane un tās palīgs Reinis Avotiņš stāstīja par Baltijas valstu pārstāvju pieredzes apmaiņas braucienu uz ASV, kurš bija veltīts nacionālo un etnisko grupu problēmām, kā arī pilsonības un imigrācijas jautājumiem. E.Aldermane sniedza arī informāciju par pētījumu programmas “Ceļā uz pilsonisko sabiedrību” pirmā posma, grupu diskusiju, datu pirmapstrādes rezultātiem.
E.Aldermane: — Amerikā mēs uzskatāmi pārliecinājāmies, ka jebkuras valsts iedzīvotājiem ir jājūtas laimīgiem. To uzskatāmi pierāda migrantu un emigrantu proporcija valstī. Gadā Amerika uzņem apmēram 900 000 legālo imigrantu, no tiem 100 000 politisko bēgļu, un tikai 10 000 cilvēku izbrauc no Amerikas. Viens no būtiskākajiem un vērtīgākajiem imigrantu problēmu risinājuma veidiem ir ASV prezidenta Bila Klintona nākamā gada pasludināšana par dialoga gadu. Dialoga formas attīstība ir ļoti būtiska, jo bieži problēmas rada cilvēku nespēja atklāti runāt par savām problēmām, kā arī iesīkstējušie stereotipi. Dialogs ir nepieciešams arī tāpēc, ka, pēc B.Klintona domām, nav cilvēka, kurš kādreiz kādā sabiedrībā nebūtu juties diskriminēts.
Mūsu pētījums par Latviju pierāda, ka mums katastrofāli pietrūkst šī dialoga, iespējas atklāti paust savu viedokli par problēmām, tiekot nopietni uzklausītam. Skaidrs ir viens: nepilsoņi un pilsoņi dzīvo katrs savā pasaulē. To pierādīja sešas fokusgrupas, no kurām trīs bija dažāda vecuma nepilsoņu grupas, divas — pilsoņu un viena — latviešu valodas speciālistu filologu grupa.