Uz pilsonisku sabiedrību

Turpinājums no 1.lpp.

Mūsu pētījums par Latviju pierāda, ka mums katastrofāli pietrūkst šī dialoga, iespējas atklāti paust savu viedokli par problēmām, tiekot nopietni uzklausītam. Skaidrs ir viens: nepilsoņi un pilsoņi dzīvo katrs savā pasaulē. To pierādīja sešas fokusgrupas, no kurām trīs bija dažāda vecuma nepilsoņu grupas, divas — pilsoņu un viena — latviešu valodas speciālistu filologu grupa. Pilsoņus neinteresē nepilsoņu problēmas, viņi arī neiedomājas, kādas tās varētu būt, tāpat nepilsoņiem ir sveša pilsoņu problēmu pasaule. Diemžēl esmu nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā veidojas divkopienu valsts. Īpaši netīkams un pat bīstams ir fakts, ka gan pilsoņi, gan nepilsoņi ir vienoti savā neticībā valstij, valsts iestādēm un perspektīviem situācijas uzlabojumiem nākotnē. Ir jūtams inertums, atsvešinātība un pat sarkasms attiecībā pret Latvijas valsti. Tas vēlreiz tikai pierāda ārkārtīgi lielo dialoga nepieciešamību.

ASV tiek darīts viss, lai jau bērnam neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav pilsonis, tiktu ieaudzināts valstiskais patriotisms. Tas pats būtu jāpanāk arī šeit, Latvijā. Mūsu pētījums šajā ziņā arī atklāj, ka cilvēku rīcībā esošā informācija par sabiedrībā notiekošajiem procesiem bieži ir izkropļota un nepareiza. Runājot par tēvzemes jēdziena izpratni, atklājas, ka pilsoņiem tas ir stiprāk izteikts nekā nepilsoņiem, kuri to saista ar bijušo Padomju Savienību. Liela daļa nepilsoņu vēlētos emigrēt no Latvijas uz Rietumiem,

taču nekādā gadījumā uz Krieviju. Nepilsoņi savu stāvokli Latvijā uzskata par pazemojošu. Lai šo situāciju uzlabotu, valsts institūcijām vajadzētu pārdomāt savu politiku attiecībā uz sabiedrības informēšanu par valstī notiekošajiem procesiem. Runājot par pilsonības ieguvi Amerikā, jāatzīst, ka tas ir sarežģītāk nekā pie mums. Latvijā pilsonības ieguves process ir īsākais pasaulē. Pēc pieciem nodzīvotajiem gadiem cilvēks ASV var pretendēt uz pilsonības iegūšanu. Pārbaudījumi sastāv no trīs jautājumiem: valodas, vēstures un likumdošanas pārbaudes. Bieži uz vēstures jautājumiem nevarot atbildēt pat koledžu beigušie studenti. Te ir zināmas paralēles ar Latvijas deputātu nespēju atbildēt uz visiem naturalizācijas eksāmenā uzdotajiem jautājumiem. Amerikāņi šo situāciju uzskata par pilnīgi normālu, jo katram ir jāzina savas lietas. Naturalizācijas eksāmens nav intelekta, bet gan konkrēti noteiktu zināšanu pārbaude. Nepilsoņiem grūtības parasti sagādā nevis apgūstamo zināšanu apjoms vai sarežģītība, bet gan psiholoģiska rakstura problēmas, jo viņi visu laiku ir uzskatījuši sevi par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem.

Šobrīd ir sācies jauns lielo pētījumu posms, kas aptvers 1500 pilsoņus un 1500 nepilsoņus, tas ilgs līdz decembrim. Tad sāksies trešais pētījumu posms, tas būs darbs ekspertiem, kuri salīdzinās abos iepriekšējos pētījumu posmos iegūtos rezultātus ar starptautisko likumdošanu. Tā būs arī presē atrodamās informācijas analīze. Ceturtais posms ir novadu konferences, un nākamā gada maijā ir iecerēta lielā konference Rīgā. Mūsu ieceres galarezultāts ir izstrādāt tādus dokumentus, kurus varētu piedāvāt valdībai kā iespējamo valsts programmu integrācijas nolūkā.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore