Vakar, 6.martā, noslēdzās Eiropas Savienības komisāra tieslietu un iekšlietu jautājumos Antonio Vitorīno divu dienu darba vizīte Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Vakar, 6.martā: Ministru prezidents Andris Bērziņš, Eiropas Savienības komisārs tieslietu un iekšlietu jautājumos Antonio Vitorīno, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, ģenerālprokurors Jānis Maizītis

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 6.martā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru iekšlietu un tieslietu jautājumos Antonio Vitorīno.

Sarunas sākumā A.Vitorīno iepazīstināja ar ES prioritātēm iekšlietu un tieslietu jautājumos : korupcijas novēršanas programma; cīņa ar organizēto noziedzību un sabiedrības integrācijas jautājumi.

Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvijai ir svarīgi uzturēt sarunu tempu ar Eiropas Savienību un Latvija ir ieinteresēta sākt tiešās sarunas par iekšlietu un tieslietu sadaļu Zviedrijas prezidentūras laikā. A.Bērziņš atzīmēja, ka Latvijas puse nepieprasa pārejas periodu vai atkāpes no "acquis communautaire" prasībām. Ministru prezidents uzsvēra, ka efektīvas tiesu sistēmas izveide Latvijā ir skaidra Latvijas prioritāte.

A.Vitorīno pievērsa uzmanību narkotisko vielu straujajai izplatībai Eiropā. Akcentēta Baltijas valstu sadarbība šajā jomā un austrumu robežu nostiprināšana, kā arī cīņa ar narkodīleriem un organizēto noziedzību.

ES komisārs interesējās par attiecību veidošanos ar Krieviju. Ministru prezidents apliecināja, ka darbojas valdības komisija un visi starpvaldību līgumi ir sagatavoti, tālākais ir tehniskas dabas jautājums.

Sarunu gaitā pārrunāti arī sabiedrības integrācijas jautājumi.

Valdības preses departaments

Preses konferencē

Preses konferencē A.Vitorīno atzina, ka Latvija pēdējā laikā tieslietās un iekšlietās ir sasniegusi ievērojamu progresu. Augstais viesis aicināja gan Latvijas valdību, gan sabiedrību turpināt aktīvo darbu tieslietu un iekšlietu jautājumu sakārtošanā. Gan premjers A.Bērziņš, gan tieslietu ministre I.Labucka pauda apņēmību uzturēt līdzšinējo sarunu tempu un līdz šā gada vidum vēl Zviedrijas prezidentūras laikā atvērt iestāšanās sarunu sadaļu tieslietās un iekšlietās.

Sarunu laikā ar Ministru prezidentu, kā arī ar tieslietu un iekšlietu ministriem tika pārrunātas arī jomas, kurās Latvijai būtu jāiegulda papildu pūles.

Eiropas Savienības pārstāvji uzskata, ka Latvijai pašlaik īpaša uzmanība būtu jāpievērš trim problemātiskiem jautājumiem: robežkontrolei, cīņai pret narkotiku tirdzniecību un organizētajai noziedzībai. Jo šie ir jautājumi, kurus grūti risināt vienai valstij individuāli, tādēļ būtu jācenšas arvien uzlabot starptautisko sadarbību šo problēmu risināšanā.

A.Vitorīno izteica gandarījumu par Latvijas paveikto austrumu robežas sakārtošanā un atzīmēja veiksmīgo Baltijas valstu savstarpējo sadarbību robežu kontrolē. Tomēr, runājot par robežkontroli, A.Vitorīno norādīja, ka Latvijas austrumu robeža tuvākajā nākotnē būs arī visas ES ārējā robeža, tādēļ tās stiprināšanai jāpievērš īpaša uzmanība. Arī narkotiku tirdzniecība un organizētā noziedzība ir starptautiskas problēmas, un tās jāskata ciešā saistībā ar robežu jautājumu, jo šo problēmu risināšanā nepieciešama aktīva pārrobežu sadarbība, atzina A.Vitorīno.

Tieslietu ministre I.Labucka atzina, ka, risinot narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanas problēmas, īpaši nozīmīga ir sadarbība likumdošanā, jo, līdzīgi kā viss pārējais, arī noziedzība attīstās un mainās ļoti strauji un arī ES likumdošana šajā sfērā ir attīstības stadijā. Tādēļ Latvija arī turpmāk centīsies īpaši aktīvi sadarboties likumdošanas lietās un, strādājot pie jaunā kriminālprocesa kodeksa un nākotnē, iespējams, arī pie krimināllikuma, Latvija centīsies ņemt vērā jaunākās attīstības tendences šajā jomā Eiropas Savienībā.

Arī iekšlietu ministrs M.Segliņš atzina, ka organizētā noziedzība Latvijā ļoti strauji attīstās un noziedznieki Latvijā lielu daļu pieredzes smēlušies arī Eiropā — kļuvuši aizvien gudrāki un profesionālāki. Tādēļ arī Latvijas tiesībsargājošām iestādēm nemitīgi jāattīstās, likumsargiem jābūt vēl gudrākiem un izveicīgākiem, lai atbilstu ES prasībām un spētu sekmīgi cīnīties ar noziedzniekiem. Runājot par finansēm, iekšlietu ministrs norādīja, ka Latvijai pašai jāspēj uzturēt savu policiju un robežsardzi un šiem mērķiem nebūtu jālūdz nauda ES institūcijām. Kā atzina M. Segliņš, ES jau tā sniedz ļoti lielu finansiālo palīdzību Latvijai, jo, piemēram, austrumu robežas izbūvei gandrīz puse no šogad ieguldītajiem līdzekļiem nākuši tieši no ES.

I.Labucka pastāstīja, ka, tiekoties ar A.Vitorīno, runāts par datu aizsardzību. Lai arī Datu inspekcija darbojas tikai no šī gada 1. janvāra, attīstības iespējas ir vērtējamas kā ļoti pozitīvas, atzina I. Labucka.

Preses konferencē tika skarts arī jautājums par korupciju. Komisārs A.Vitorīno neuzskata, ka korupcija būtu jāizceļ kā īpaša Latvijas problēma. Korupcijas problēma pastāv visās valstīs arī Eiropas Savienībā, tādēļ šī problēma jārisina globālā mērogā. ES cer, ka Latvija tuvākajā laikā pievienosies vairākām starptautiskajām korupcijas apkarošanas konvencijām un tādējādi spēs sekmīgi iesaistīties kopīgā cīņā pret šo problēmu.

Komisārs A.Vitorīno pauda arī prieku par iespēju iepazīties ar Rīgas Juridiskās augstskolas telpām un atzina, ka šis ir ļoti interesants un vērtīgs juristu mācību projekts. Viena no panākumu ķīlām straujai integrācijai un sekmīgai dalībai ES ir spēja pietiekami labi izprast ES tiesību sistēmas uzbūvi un pašreizējo attīstību, un šī jaunā augstskola ir lielisks līdzeklis, lai to sasniegtu. Arī I. Labucka norādīja uz jaunākajām pozitīvajām izmaiņām Latvijas juristu apmācībā un pauda prieku, ka arī Tiesnešu mācību centrs turpmāk atradīsies Rīgas Juridiskās augstskolas telpās. Ministre izteica cerību, ka arī Latvijas advokāti, prokurori un citi juristi izmantos šīs augstskolas sniegtās iespējas un papildinās savas zināšanas Eiropas tiesību jomā.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors