LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, INFORMĀCIJA

Valsts kontroles 1996. gads

Turpinājums.

Sākums "LV" nr.258/259

Saturā

Valsts kontroles darbības vispārējais raksturojums

Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

Revīzijas darbs Privatizācijas procesa revīzijas departamentā

Kopsavilkums

Sadarbība ar ārvalstu augstākajām kontroles institūcijām

Juridiskais nodrošinājums

Informatīvais nodrošinājums

Valsts kontroles personāla sastāvs

Valsts kontroles 1996.gada budžets un tā izpilde

Revīzijas darbs valsts budžeta revīzijas departamentā

Labklājības ministrijas Centrālajā aparātā pieļautie pārkāpumi rīcībā ar valsts līdzekļiem:

- izdarīti dažādi maksājumi no valsts pamatbudžeta līdzekļiem par Ls 35 998, pieļaujot pārtēriņu ekonomiskās klasifikācijas kodos uz citu ekonomiskās klasifikācijas kodu rēķina;

- par autotransporta līdzekļu lietošanu pārskaitīti Ls 21 025 pēc rēķiniem, kuros nav uzrādīts, ar kādu mašīnu veikti pakalpojumi un par kādas mašīnas remontu tiek maksāts, nav arī līgumā paredzētās kalkulācijas;

- pēc līguma noslēgšanas ar bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Šampētera nams" par ministrijas valdījumā esošo īpašumu apsaimniekošanu Labklājības ministrija ir pārskaitījusi Ls 85 631 no valsts budžeta līdzekļiem, norakstījusi tos faktiskos izdevumos un nav pienācīgi kontrolējusi to izlietošanu;

- pēc labklājības ministra rīkojuma, kas izdots pretēji Ministru kabineta noteikumiem, minētajai organizācijai nodoti 6 namīpašumi Rīgā un 2 namīpašumi Jūrmalā, kam bija jābūt uzskaitītiem ministrijas bilancē. Par šādu rīcību bija tiesīgs lemt tikai Ministru kabinets;

- uz valsts vārda ministrijas personā nebija reģistrēts arī namīpašums Jersikas ielā 5, Rīgā, līdz ar to nebija izpildīts Ministru kabineta 1995.gada 23.augusta rīkojums Nr.477;

- nelikumīgi no Labklājības ministrijas Centrālā aparāta speciālā budžeta subsidētas ministrijas pārraudzībā un pārziņā esošās juridiski patstāvīgās iestādes: Farmācijas inspekcija un Zāļu kvalitātes kontroles un sertifikācijas laboratorija;

- Labklājības ministrija, neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.91, nelikumīgi par valsts speciālā veselības aizsardzības budžeta līdzekļiem centralizēti iegādājās medikamentus un dezinfektantus par Ls 117 000 un nelikumīgi sadalīja 1995.gadā neizlietotos valsts speciālā veselības aizsardzības budžeta līdzekļus Ls 201 231 apmērā;

- neievērojot Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus Nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām", veselības valsts ministrs P.Apinis noslēdzis līgumus par Ls 295 344 medicīnas tehnikas un iekārtu iegādei P.Stradiņa Valsts klīniskajai slimnīcai un Rēzeknes slimnīcai.

Kolēģija noteica Labklājības ministrijas Centrālajam aparātam uzrēķinu un pieprasīja novērst konstatētos trūkumus.

Likumā "Par Valsts budžetu 1995.gadam" stomas invalīdu rehabilitācijas līdzekļu iegādei bija paredzēti Ls 250 000. Revidējot šos līdzekļus, konstatēts, ka noteiktajam mērķim izlietoti tikai Ls 2 542,42. Neievērojot likuma "Par budžetu un finansu vadību" 26.pantu, Labklājības ministrija un Nacionālais Vides veselības centrs Ls 247 457,60 izlietoja medikamentu, ķimikāliju, laboratorijas preču iegādei un citiem mērķiem. Konstatēts arī, ka SIA "Medap A", darbojoties bez medicīnas preču ražošanai nepieciešamās licences, ir izgatavojusi stomas invalīdu aprūpes priekšmetus, par ko akciju sabiedrība "Rīgas slimokase" samaksājusi Ls 5985. Izgatavotie priekšmeti ar aktu nodoti nevis Valsts akciju sabiedrībai "Rīgas slimokase", ar ko bija noslēgts līgums, bet gan sabiedriskai organizācijai "ILCO - Latvijas biedrība". Sabiedriskajā organizācijā "ILCO - Latvijas biedrība", savukārt, stomas slimnieku kopšanas līdzekļu uzskaite nav kārtota atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", un revīzijas gaitā nebija iespējams konstatēt faktisko invalīdiem nepieciešamo kopšanas piederumu izlietojumu.

Departamenta kolēģija noteica uzrēķinu un pieprasīja novērst revīzijā konstatētos trūkumus.

Nozīmīgākās revīzijas kolēģijas locekļa R.Zonenberga vadītajā sektorā

LR Valsts zivsaimniecības pārvaldē nav veikta pamatlīdzekļu pārcenošana. Valsts uzņēmumā zivju audzētavā "Kārļi" veikti aizsprosta rekonstrukcijas darbi par Ls 50 258, darbu izpildītāju izvēloties bez konkursa vai izsoles. Noslēgts pretlikumīgs darījums ar pārvaldes pārziņā esošo valsts uzņēmumu Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu, saņemot no tā Ls 10 000 aizdevumu, kas izlietots Valsts zivsaimniecības pārvaldes pakalpojumu izmaksu segšanai, noformējot šos izdevumus kā speciālā budžeta izmaksas. Kolēģijas lēmumu pieņemot, aizdevums vēl nebija atmaksāts.

Valsts robežu veterinārās kontroles pārvaldē pieļauti nopietni pārkāpumi speciālā budžeta līdzekļu izlietošanā un uzskaitē. Netiek ievērota prasība par maksas pakalpojumu ieņēmumu iemaksu speciālā budžeta līdzekļu kontā, tie uzreiz tieši izlietoti iestādes vajadzībām. 1995.gadā speclīdzekļu kontā netika iemaksāti Ls 61 982,43. Nav apstiprināts kases atlikumu limits, un kasē bieži tiek uzglabātas lielas naudas summas. Vidējais skaidras naudas atlikums kasē 1995.gadā uz dienas beigām bija Ls 4839, bet 1995.gada 1.februārī tas sasniedza 19 744 latus. No speciālā budšeta nelikumīgi izsniegti aizdevumi iestādes darbiniekiem. Pieļauts nelikumīgs speciālā budžeta izmaksu pārtēriņš darba algām un sociālajam nodoklim Ls 7865, kas radies uz pārvaldei nepienākošos līdzekļu rēķina, pārsniedzot gada tāmē noteiktos apjomus. Nav ievērots noteikums, ka līdzekļi par pamatlīdzekļu pārdošanu ieskaitāmi valsts budžetā. Par izsolēs pārdotajām trim automašīnām valsts budžetā nav ieskaitīti Ls 595.

Pārvaldei noteikts uzrēķins un pieprasīts novērst revīzijā konstatētos trūkumus.

Revīzijā LR Ekonomikas ministrijas Centrālajā aparātā (EMCA) konstatēts, ka pieļauti trūkumi un pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē. Grāmatvedības darba organizācija neatbilst "Instrukcijai par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs", nav grāmatvedības darbinieku pienākumu sadales, netiek kontrolēts budžeta līdzekļu izlietojums pakļautībā un pārraudzībā esošajās budžeta iestādēs. Pieļauti daudzi pārkāpumi debitoru un avansieru uzskaitē un datu sagrozīšana atskaitēs. Nav ievēroti noteikumi par kases operācijām, kas veicināja finansu disciplīnas pārkāpumus. Faktiski pārskatos neuzrādītie naudas atlikumi dienas beigās kasē par revīzijas periodu bija 20-50 tūkstošu latu robežās. Pārskatos līdzekļu atlikumi uz 1995.gada beigām bija samazināti par Ls 56 095. Aizbildinoties ar kasieres slimību, EMCA revīzijas laikā apzināti radīja apstākļus, kas nedeva iespēju valsts revidentei veikt pēkšņo kases revīziju. Sakarā ar minētajiem pārkāpumiem ierosināts ekonomikas ministram izskatīt ministrijas valsts sekretāra vietnieka administratīvajos jautājumos V.Sviķa, Plānu un finansu nodaļas vadītājas E.Bodžes un vecākās referentes S.Šuķes darbu.

Ekonomikas ministrija kā Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja pieļāvusi šī fonda un fonda depozītnoguldījuma procentu līdzekļu izlietošanu EMCA darbinieku vispārējai prēmēšanai, kas neatbilst ar Ministru kabineta 1994.gada 29.novembra lēmumu Nr.144 apstiprinātā Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikuma 22.punktam. 1995.gadā šādiem mērķiem izlietoti Ls 38 440 no VĪPF līdzekļiem. VĪPF līdzekļi izmantoti arī citiem Centrālā aparāta uzturēšanas izdevumiem. Pieļauta arī nelietderīga VĪPF līdzekļu izlietošana vieglās automašīnas iegādei Ls 25 000 vērtībā valsts ministra Ē.Kažas dienesta vajadzībām. Nav veikta Ekonomikas ministrijas valdījumā nodoto ēku pienācīga apsaimniekošana, nav atgūti nomas maksājumu parādi, noslēgti valstij neizdevīgi līgumi.

Kolēģija noteica uzrēķinu un pieprasīja novērst revīzijā konstatētos trūkumus.

Revīzijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) konstatēts, ka nav uzskaitīti valūtas operāciju ieņēmumi Ls 70 189 un izdevumi Ls 47 196. Konstatēts, ka LLU struktūrvienības patvaļīgi, bez saskaņošanas ar LLU administrāciju, nelikumīgi atvērušas speciālā budžeta norēķinu kontus, kuru apgrozība netiek uzrādīta LLU pārskatos. Pieļautas neprecizitātes pamatlīdzekļu uzskaitē. Samaksai par ēku remontu nepamatoti izlietoti Ls 12 562 no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem. Studentu transporta izdevumu kompensācijām paredzētās valsts dotācijas Ls 36 072 izlietotas izdevumu segšanai par dienesta viesnīcu apkuri.

Neapmierinošs stāvoklis materiālo vērtību saglabāšanā un uzskaitē ir Zirgkopības mācību centrā: nepareizi veikta zirgu novērtēšana un to vērtība noteikta nepamatoti zema. Grāmatvedības uzskaitē nav uzrādīti ieņēmumi no zirgu realizācijas Ls 6 010. Nav nodrošināta kontrole par norēķiniem ar SIA "Seleks", kas veic starpnieka funkcijas LLU zirgu realizācijā ārvalstīs. Pieļauta arī cita nelikumīga un nepareiza rīcība ar finansu līdzekļiem un valsts mantu.

LLU Transporta daļas vadītājs J.Petrovs ir veicis nelikumīgus darījumus ar universitātes transporta līdzekļiem, nelīdzvērtīgi mainot tos ar VĀF "Nordeks", grāmatvedībā dokumenti par šīm maiņas operācijām nav iesniegti savlaicīgi. Šādu rīcību nav pienācīgi kontrolējis LLU direktors E.Ošiņš, tāpēc LLU vadībai ieteikts izvērtēt LLU direktora E.Ošiņa un Transporta daļas vadītāja J.Petrova atbilstību ieņemamajam amatam. LLU noteikts uzrēķins.

Revīzijā Latvijas Valsts labības birojā (LVLB) konstatēts, ka tas darbojas uz statūtu, nevis uz likuma pamata, kā paredz Zemkopības ministrijas nolikums.

Pie LVLB izveidots labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonds, no kura līdzekļiem daļa izlietota nolikumā neparedzētiem mērķiem - iekārtu iegādei un atskaitījumiem rajonu lauksaimniecības departamentiem par fonda apkalpošanu.

Latvijas Valsts labības birojs praktizējis bezprocentu aizdevumu izsniegšanu saviem darbiniekiem. Direktora padomniekam juridiskajos jautājumos E.Punkstiņam uz viņam izdevīgiem noteikumiem tika piešķirts aizdevums dzīvokļa iegādei Ls 2 700, no kura uz pārbaudes momentu nebija atmaksāts Ls 2 211,73. No LVLB speciālā budžeta līdzekļiem nelikumīgi un nepareizi izmaksāti Ls 2 730,23 darbinieku atalgojumam pēc otra štatu saraksta. Bez saskaņošanas un apstiprināšanas Zemkopības ministrijā izmaksātas prēmijas Latvijas Valsts labības biroja direktoram A.Bērziņam. Labības birojs nav piedzinis zaudējumus, kas radušies sakarā ar iestādei piederošās automašīnas avāriju. Sakarā ar minētajiem pārkāpumiem LVLB noteikts uzrēķins.

Kolēģijas locekles Dz.Ozoliņas vadītajā sektorā veiktas šādas nozīmīgas revīzijas.

Izglītības un zinātnes ministrijā veikta pārbaude par valsts nodevu iekasēšanu sakarā ar speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu modeļu skolām . Konstatēts, ka licences modeļu sagatavošanai izsniegtas tikai divām mācību iestādēm: SIA "Zandas Krancmanes modeļu skola" un Rīgas pilsētas Centra rajona pašvaldības skolēnu jaunrades apvienībai "Rīdze". Laikā, kad tika veikta pārbaude, nelikumīgi, bez attiecīgas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā un bez Izglītības un zinātnes ministrijas speciālas atļaujas (licences) darbojās "Budes modeļu skola". Tā faktiski bija individuālā uzņēmuma - modeļu nama "Bude" -struktūrvienība un nedrīkstēja darboties kā mācību iestāde. Par šādu nelikumīgu rīcību paziņots Valsts ieņēmumu dienestam un pieprasīts veikt pasākumus nodokļu maksājumu iekasēšanai.

Revīzijā Latvijas Autoceļu direkcijā konstatēts, ka šī iestāde 1995.gadā ir veikusi telpu remontu kopējā summā par Ls 145 758. Pretēji Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumiem Nr.60 ar darbu izpildītāju SIA "Asmens" noslēgts līgums, nerīkojot konkursu vai izsoli. Par izpildītajiem darbiem sastādīti akti, kuros nav tieši norādīts, kādas telpas ir izremontētas.

Bez konkursa un izsoles 1995.gadā no dažādām firmām iegādātas 26 vieglās automašīnas un no kādas privātpersonas nopirkta automašīna, samaksājot skaidrā naudā USD 16 500.

No valsts autoceļu fonda samaksāti Ls 61 616,23 firmai SIA "Balam-Rīga" par telpu telefonizāciju Gogoļa ielā 3, Rīgā. Akta par iekārtu nodošanu ekspluatācijā Autoceļu direkcijā nav. Pēc dokumentiem nav iespējams konstatēt, kāda daļa attiecināma uz Latvijas Autoceļu direkciju un kāda daļa uz citām iestādēm. Samaksa veikta ar Satiksmes ministrijas atļauju.

7 personām, kas nav direkcijas darbinieki, nelikumīgi samaksāti komandējuma izdevumi Ls 4 399,39.

Autoceļu departaments, kas vēlāk tika pārveidots par Latvijas Autoceļu direkciju, nosakot, ka direkcija ir departamenta tiesību pārņēmēja, 1992.gadā pārdeva 3 sauskravas motorkuģus, par to līdz 1995.gadam saņēma USD 465 284,88. No tiem Ls 101 621,16 nelikumīgi izlietoti pašā Latvijas Autoceļu direkcijā un nav ieskaitīti valsts budžetā.

Izskatot revīzijas materiālus, departamenta kolēģija noteica uzrēķinu un pieprasīja veikt pasākumus, lai novērstu trūkumus.

Veikta revīzija par Rīgas pils ansambļa uzturēšanai, rekonstrukcijai un restaurācijai piešķirto valsts līdzekļu izlietojumu.

Rīgas pils ansamblis ar 1993.gada 1.jūliju nodots Finansu ministrijas pārziņā un valsts a/s "Rosme" (VAS `'Rosme'') valdījumā. Pretēji Ministru Padomes 1992.gada 13.novembra lēmumam "Par kārtību, kādā valsts nekustamais īpašums izprasāms no sveša valdījuma" pieņemšanas aktā, ko apstiprinājis finansu ministrs U.Osis, nav norādīts, kādas ēkas un objekti tiek nodoti, un nav norādīta ēku vērtība ne pēc grāmatvedības uzskaites datiem, ne arī to iespējamā tirgus vērtība.

1994.g. jūnijā VAS "Rosme" filiāles "Rīgas pils pārvalde" pamatlīdzekļu uzskaitē ņemta ēka Pils laukumā 3, Rīgā, ar nereālu atlikušo bilances vērtību Ls 592.

Pils ēkas nodotas bez objekta, tā komunikāciju un ārējās teritorijas plāniem, aktā uzrādīta tikpat nereāla ēku kopējā platība - 140 m2.

Ar Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra rīkojumu VAS "Rosme" filiāle "Rīgas pils pārvalde" reorganizēta par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Rīgas pils pārvalde" (BOVU RPP).

VAS "Rosme" filiāles "Rīgas pils pārvalde" un BOVU "Rīgas pils pārvalde" dibināšanā un darbībā pieļauti šādi trūkumi:

- reģistrējot Uzņēmumu reģistrā 1994.gada 28.aprīlī VAS "Rosme" filiāli "Rīgas pils pārvalde" un 1995.gada 26.jūnijā BOVU "RPP", nav dokumentāri pamatots Ls 1 600 000 ieguldījums to pamatkapitālā;

- pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju BOVU "RPP" bilancē nelikumīgi kā pamatlīdzeklis uzskaitīts Rīgas pils ansamblis. Tas ir pretrunā MK rīkojumam, kurā noteikts, ka Valsts īpašuma fondam noteiktā kārtībā Rīgas pils jāreģistrē Zemesgrāmatā uz valsts vārda VĪF personā. Tā kā BOVU "RPP" kreditoru parādi pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju ir Ls 927 300, valsts īpašuma tiesības uz Rīgas pils ansambli šādā situācijā ir apdraudētas;

- 1993.gadā Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi uzsākti bez projekta tehniskās dokumentācijas, nebija un vēl tagad nav vienotas koncepcijas par Rīgas pils ansambļa reģenerāciju atbilstoši tā kultūrvēsturiskajai nozīmei. 1995.gadā izsludināts konkurss Rīgas pils kompleksa reģenerācijas projektam. Konkursa dalībniekiem par iesniegtajiem, bet nepieņemtajiem projektiem samaksāti Ls 7 160 un saskaņā ar BOVU "RPP" direktora D.Fārta noslēgtajiem līgumiem vēl jāmaksā Ls 8 440. Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai sakarā ar šo konkursu samaksāti Ls 1 652;

- Uzsākot pils rekonstrukciju un restaurāciju, nav veikta pils ēku tehniskā apsekošana un diagnostika, bet pēc inženiertehniskās izpētes joprojām nav pabeigta pils pamatu, nesošo konstrukciju nostiprināšana. Ēkā, kurā vēl nav pabeigta pamatu nostiprināšan, veikti remonta un restaurācijas darbi;

- VAS "Rosme" filiālē "Rīgas pils pārvalde" un BOVU "RPP" nav noslēgto līgumu uzskaites un nav sakārtota dokumentācija par katra līguma izpildi. Daļa līgumu noslēgti bez konkursiem un izsolēm, pārkāpjot Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus Nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām";

- VAS "Rosme" filiālē un BOVU "RPP" nav sakārtota Rīgas pils restaurācijas darbu būvuzraudzība. Rezultātā par dažu firmu izpildītajiem darbiem samaksāts bez pieņemšanas un nodošanas aktiem, bez slēpto darbu aktiem un citas izpilddokumentācijas;

- pieļauti dažādi trūkumi VAS "Rosme" filiāles un BOVU "RPP" grāmatvedības uzskaitē.

Revīzijā Rīgas Tehniskajā universitātē konstatēts:

- RTU Satversmes 7.3.punktā iekļautie noteikumi, ka ārējo revīziju darbība RTU pieļaujama tikai ar RTU Senāta akceptu, ir pretrunā ar šīs pašas Satversmes 1.3.punktu, likumu "Par Valsts kontroli" un Latvijas Republikas Izglītības likumu;

- RTU pārskatos un bilancē par 1995.gadu nav uzskatāmi atspoguļoti visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis: universitātes struktūrvienības grāmatvedības uzskaiti kārto atsevišķi, un to darbība nav ietverta universitātes pārskatos un bilancē, kā to nosaka Valsts kases departamenta "Nolikums par LR budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm";

- RTU Biznesa institūta kā universitātes struktūrvienības grāmatvedības uzskaite un pārskati neatbilst tā juridiskajam statusam;

- RTU saimnieciskā aprēķina remonta-celtniecības uzņēmums dibināts uz RTU rektora 1991.gada 27.februāra pavēles Nr.510-5 pamata, reorganizējot RTU Remontu-celtniecības iecirkni. Saskaņā ar likuma "Par valsts uzņēmumu" 4.pantu par valsts uzņēmuma dibināšanu nepieciešams valdības lēmums, tāpēc šāda RTU uzņēmuma līdzšinējā darbība ir nelikumīga;

- RTU bilancē nav uzrādīti nesaņemtie komunālie maksājumi par iznomātajām telpām Ls 24 041,09 un telpu nomas maksa Ls 57 999,73. Kopā bilancē nav uzrādīti nomnieku parādi Ls 82 041,77;

- saņemtie līdzekļi par pārdotajiem pamatlīdzekļiem kopā Ls 5 445,76 nav ieskaitīti valsts budžetā;

- par nepadarītiem remontdarbiem objektā Meža ielā 1, Rīgā, RTU Saimnieciskā aprēķina remonta-celtniecības uzņēmumam samaksāti Ls 2 448,20;

- pēc nepilnīgi noformētiem dokumentiem par remonta darbiem (nav dokumentāri apstiprināts veikto darbu apjoms) RTU darbiniekam V.Ozoliņam izmaksāti Ls 6 004,65. Viņam nelikumīgi samaksāts arī par degvielas iegādi personīgā autotransporta vajadzībām Ls 381,11.

Sakarā ar šo revīziju noteikti uzrēķini un par konstatētajiem pārkāpumiem paziņots Ministru kabinetam.

Revīzijā Rēzeknes augstskolā konstatēti šādi pārkāpumi:

- nav veikta Rēzeknes augstskolas studiju programmu akreditācija, kas saskaņā ar Augstākās izglītības likuma 9.pantu ir priekšnoteikums augstskolas diploma valstiskai atzīšanai;

- nav sakārtoti īpašuma tiesību jautājumi par vairākām ēkām:

- nepamatoti pamatlīdzekļos uzskaitīta studentu viesnīca Ls 48 087 vērtībā, par šo nekustamo īpašumu nav īpašuma tiesības apstiprinoša dokumenta;

- nav noformēta agroķīmijas laboratorijas ēkas pārņemšana bezmaksas lietošanā, šī ēka bez likumīga pamata uzskaitīta kā pamatlīdzeklis;

- 1993.gadā augstskola noslēgusi kopīgas sadarbības līgumu ar Rēzeknes piena konservu kombinātu, saskaņā ar kuru kopīgi uzcelta daudzdzīvokļu ēka. Celtniecībā ieguldīti Ls 33 367, lietošanā saņemti 9 dzīvokļi, bet īpašuma tiesības ar līdzīpašnieku nav sadalītas ideālās (domājamās) daļās;

- 1994.gadā Rēzeknes augstskola no sava speciālā budžeta konta Bankas Baltija Rēzeknes filiālē depozīta kontā ir ieskaitījusi Ls 4 500; summa bilancē nav uzskaitīta, bet tūlīt pēc darījuma veikšanas norakstīta izdevumos. Pēc Bankas Baltija atzīšanas par maksātnespējīgu noguldījuma atmaksa savlaicīgi nav pieprasīta;

- neievērojot likuma "Par grāmatvedību" 2.panta prasības, Rēzeknes augstskola bez uzskaites izlietojusi Latvijas Brīvības fonda piešķirtos valūtas līdzekļus USD 25 273,75. Līdzekļi nav uzskaitīti ne kā ieņēmumi, ne arī kā izdevumi. No Latvijas Brīvības fonda puses pretenziju nav; revidentiem iesniegts paskaidrojums, ka par visiem izdevumiem fonds ir saņēmis norēķinu dokumentus;

- 1995.gadā Valsts administrācijas skola noslēgusi līgumu ar Rēzeknes augstskolu par civildienesta ierēdņu kandidātu apmācību, kā saistību izpildītāju uzrādot Mācību centru, kāds faktiski nebija izveidots. No ierēdņu kandidātu apmācības organizēšanai paredzētajiem līdzekļiem 1995.gadā un 1996.gada I pusgadā nelikumīgi, pārkāpjot likuma "Par grāmatvedību" 7.pantu, bez attaisnojuma dokumentiem izlietoti Ls 3 940,05.

Rēzeknes augstskolā nebija nodrošināta valsts civildienesta ierēdņu kandidātu apmācībai paredzēto līdzekļu taupīga un lietderīga izmantošana. Tiešie izdevumi lektoru darba samaksai un mācību procesa nodrošināšanai ir tikai 29,4% no visiem izdevumiem, pārējais izlietots piemaksai pie darba algām atsevišķiem augstskolas darbiniekiem par mācību procesa organizēšanu, reprezentācijas izdevumiem u.c. izmaksām.

Sakarā ar šo revīziju noteikti uzrēķini un pieprasīts novērst konstatētos trūkumus.

Revīzijā Rīgas Aviācijas universitātē (RAU) konstatēts:

- nav izpildītas Augstskolu likuma 9.panta prasības - studiju programmas nav akreditētas;

- nav ievērotas "Nolikuma par kases operācijām valsts budžeta iestādēs" prasības: izmaksas veiktas pēc nepilnīgi noformētiem izmaksu sarakstiem (nav uzrādīta kopējā izmaksu summa, nav izmaksas datuma, nav sastādītāja paraksta, izmaksas veiktas citām personām bez pilnvarojuma, izmaksu sarakstos nav paraksta par naudas saņemšanu, bet visa summa uzrādīta kā izmaksāta u.c.);

- nav ievēroti "Instrukcijas par grāmatvedību budžeta iestādēs" nosacījumi: RAU autosaimniecībā ceļazīmes netika izrakstītas, benzīns iegādāts skaidrā naudā un nepareizi norakstīts ar aktiem - 1995.gadā par Ls 1 827,16, 1996.gada I pusgadā par Ls 1 079,82;

- 1996.gadā bezpeļņas organizācijai SIA "Rīgas universitāte" pēc RAU Astroloģijas nodaļas slēgšanas nepamatoti samaksāta studentu mācību maksa Ls 1500;

- Jelgavas tiesu izpildītāju kantorim 1995.gadā par pilsoņa A.Svares iegādāto personīgo kustamo īpašumu nepamatoti no valsts budžeta līdzekļiem pārskaitīti Ls 1620. A.Svare naudu RAU speciālo līdzekļu valūtas kontā iemaksājis tikai 1997.gada martā;

- RAU 1993.gadā veikusi savam profilam neatbilstošus nelikumīgus tirdzniecības darījumus ar a/s "RAF" ražotajiem mikroautobusiem "Latvija". Neievērojot likuma "Par uzņēmējdarbību" 1. un 2.panta prasības un RAU Satversmi, šo darījumu veicis RAU rektors V.Hodakovskis un RAU prorektors A.Mračko. Pēc rektora v.i. B.Heimaņa paskaidrojuma mikroautobusu iegādē izmantots tikai RAU nosaukums, faktiski darījumu kārtojusi PSRS Civilās aviācijas ministrijas likvidācijas komisija. Rezultātā RAU faktiski nevarēja uzrādīt attaisnojuma dokumentus izdevumiem par Ls 12 029,80;

- 1994.gadā RAU noslēdza trasta līgumu (ar rektora V.Hodakovska parakstu) uz vienu gadu ar privātpersonu A.Pešehanovu par Ls 88 000, lai ieguldītu šo summu AKB "Doma Banka" statūtu kapitālā. Līgumā konkrēts procentu apmērs par līdzekļu izmantošanu nav noteikts; līdz 1997.gada 27.martam RAU ieguldītos līdzekļus nav atguvusi;

- 1994.gadā RAU vārdā B.Heimanis noslēdzis divus līgumus ar a/s "Spero" par kopīgas licencētas programmas izveidošanu metālizstrādājumu iepirkšanai, pārstrādei lūžņos un to tālākai realizācijai. Sakarā ar līgumiem RAU iemaksājusi a/s "Spero" uz trim mēnešiem USD 1 900 un Ls 1 300. Kā procentu maksājumus RAU saņēmusi Ls 333, iemaksātā nauda un soda nauda par tās savlaicīgu neatmaksāšanu nav saņemta;

- 1994.gadā RAU rektors A.Hodakovskis noslēdzis līgumu ar SIA "Kolor" uz laiku 1.04.-06.12.94. par USD 15 000 un Ls 25 510, par aizdevumu maksājot 16,5% ceturksnī. Līdz 1995.gada 1.janvārim saņemti procentu maksājumi no SIA "Kolor" Ls 5 560,50 apmērā. Pēc tam nekādi procentu maksājumi nav izdarīti, aizdotā nauda nav atmaksāta.

Abos minētajos gadījumos RAU tagad iesniedzis pieteikumus LR Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Izziņas pārvaldē par USD 21 900 un Ls 26 810 piedziņu no firmām "Kolor" un "Spero":

- 1995.gadā noslēgti divi līgumi ar daudznozaru komercfirmu SIA "D.A.N.":

- par RAU kultūras centra rekonstrukciju un iekārtu nomaiņu. Darbu pabeigšanas termiņš - 1997.gada 1.janvāris. Firmai izmaksāts avanss Ls 30 000;

- par lidmašīnas "IL-96" aeronavigācijas sistēmas bloku un elementu iegādi RAU vajadzībām līdz 01.04.96. Firmai pārskaitīts avanss Ls 55 000.

Abus līgumus parakstījis rektors A.Hodakovskis. Līgumi noslēgti bez konkursa izsludināšanas, kas ir pretrunā ar 1994.gada 1.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām". Pakalpojumi no SIA "D.A.N." nav saņemti. Līdz 1997.gada 27.martam RAU ieguldītos līdzekļus nav atguvusi;

- 1994.gadā V.Hodakovskis RAU vārdā noslēdzis līgumu ar bezpeļņas organizāciju "RAU mācību fonds" un Kipras biznesa kompāniju "Delus Ltd" par speciālistu (nenorādot, kādu) sagatavošanu un pārkvalifikāciju un dažādu saimniecisko darbību, ieskaitot apmaiņu ar precēm, finansu un trasta operācijas. Sakarā ar šo darījumu 1994.gada maijā un jūlijā "RAU mācību fonds" ir iemaksājis RAU kasē USD 410 000, kas tā paša gada 1.augustā izmaksāti no kases RAU galvenajam grāmatvedim B.Heimanim. Pēc B.Heimaņa paskaidrojuma reāli nekādas naudas nav bijis, kārtoti tikai dokumenti par naudas maksājumiem caur RAU kasi. 1995.gadā, pamatojoties uz RAU rektora V.Hodakovska un "Delus Ltd" prezidenta K.Alastosa, un 1996.gadā - RAU rektora v.i. B.Heimaņa un "Delus Ltd" prezidenta K.Alastosa sastādītiem sertifikātiem, no šīs summas norakstīti USD 242 408. Pēc B.Heimaņa paskaidrojuma, studenti, mācoties RAU Rīgā, apguvuši tikai teorētisko kursu, un diplomi par RAU beigšanu izsniegti bez praktiskās apmācības. Tāpēc par šiem līdzekļiem ārzemēs dzīvojošie bijušie RAU studenti paši pēc savas iniciatīvas "Delus Ltd" mācību centrā Kiprā apgūst praktisko kursu.

Veicot šo darījumu ar abiturientu apmācību pēc diploma izsniegšanas, ir pieļauti šādi pārkāpumi:

- nav ievērots RAU Satversmes 2.4.punkts, kas nosaka, ka profesionālā sagatavošana paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu;

- pēc RAU rektora v.i. B.Heimaņa paskaidrojuma, bezpeļņas organizācija "RAU mācību fonds" samaksājusi "Delus Ltd" USD 410 000, izmantojot RAU starpniecību, lai firma iegūtu nodokļu atlaidi Kiprā;

- bezpeļņas organizācijai "Aviācijas izglītības un zinātnes fonds" par RAU studentu komplektēšanu saskaņā ar rektora V.Hodakovska noslēgto līgumu skaidrā naudā nelikumīgi izmaksāti Ls 60 000. Atbilstoši RAU Satversmes 2.3. punktam universitātes pienākumos ietilpst ārvalstu pilsoņu uzņemšana universitātē saskaņā ar starpvaldību nolīgumiem vai uz divpusēju līgumu pamata. Starpnieku organizāciju piesaiste RAU studentu komplektēšanā nav paredzēta. Bez tam RAU rektors V.Hodakovskis šajā gadījumā ir noslēdzis līgumu ar b/o "Aviācijas un zinātnes fonds", kurā pats ir prezidenta amatā.

RAU administrācijas nelikumīgo un nesaimniecisko darījumu rezultātā RAU pēc stāvokļa uz 01.07.96. ir uzkrājies komunālo maksājumu parāds Ls 645 676,39. Vienlaicīgi laikā no 1994.gada līdz 1996.gada I pusgadam no speciālā budžeta līdzekļiem uzņēmējsabiedrībās un citos uzņēmumos ieguldīti Ls 644 327,63.

Šajā revīzijas lietā noteikti uzrēķini un nolemts iesniegt attiecīgus paziņojumus Ministru kabinetā, Izglītības un zinātnes ministrijā un prokuratūrā.

Departaments ir veicis revīziju arī Latvijas Mākslas akadēmijā . Šī ir vienīgā valsts iestāde, kurā grāmatvedības uzskaite un līdzekļu izlietošana atbilst normatīvo aktu prasībām.

Valsts budžeta revīzijas departamentam turpmāk jāveido ciešāka sadarbība ar ministriju revīzijas struktūrvienībām, kāda tā izveidojusies ar Iekšlietu ministrijas Kontroles un revīzijas nodaļu, ko vada A.Bērziņš, un Izglītības un zinātnes ministrijas Kontroles un revīzijas departamentu, ko vada L.Mankovs. LR Iekšlietu ministrijas Kontroles un revīzijas nodaļa seko Valsts kontroles veiktajām revīzijām un atklāto pārkāpumu novēršanai.

Revīzijas darbs valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta uzdevums ir revidēt valsts uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, kuru pamatkapitālā ir valsts kapitāla daļa, saimnieciskās darbības likumību un lietderību.

1996. gadā departamenta darbība aptvēra šādus darbības virzienus:

1) valsts un pašvaldību uzņēmumu saimnieciskās darbības revīzijas,

2) banku un kredītiestāžu revīzijas, kas dod iespēju sekot valsts parādiem un saistībām.

1996.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā Rīgā strādāja 37 darbinieki, bet rajonu nodaļās - 10. Revīzijas un pārbaudes ir veiktas saskaņā ar darba plāniem, bet daudzos gadījumos tās ierosinājušas sūdzības, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un Ģenerālprokuratūras pieprasījumi, kā arī revīzijas noteiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes uz dažāda rakstura sūdzībām.

Atskaites gadā uzsāktas 127 revīzijas, kā arī pabeigtas 6 lietas, kas bija iesāktas 1995. gadā. 1996. gadā kopumā departamentā pabeigtas 83 revīzijas, 34 no tām izskatītas kolēģijā, bet pārējās revīzijas slēgtas ar departamenta direktora parakstītu aktu, bez izskatīšanas kolēģijā. Darbs pie 14 iesāktajām revīzijām turpināsies 1997. gadā.

Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, departamentā sagatavoti 7 ziņojumi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā izskatītas 2 sūdzības par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas attiecas uz departamentā veiktajām revīzijām. Zemessardzes SIA "Labais krasts" revīzijas gadījumā, pirmoreiz pēc tam, kad Valsts kontrole atjaunoja savu darbību atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un likumam "Par Valsts kontroli", kā arī izmaiņām likumā "Par tiesu varu", revidējamā iestāde izmantoja savas tiesības un pārsūdzēja Valsts kontroles padomes lēmumu par šajā revīzijā izdarītajiem secinājumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā. Rezultātā, izskatot LR Zemessardzes sūdzību par Valsts kontroles padomes lēmumu, Augstākās tiesas Senāts to noraidīja un tādējādi atzina, ka revīzijā atklātie pārkāpumi atspoguļoti pareizi un izdarītie secinājumi ir vērā ņemami. Otras revīzijas rezultātā izdarītie secinājumi par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu apdrošināšanas pasākumiem VAS "Baloži" neapmierināja revidējamo iestādi, un Valsts kontroles padomes lēmums tika pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā. Pēc iepazīšanās ar revīzijas materiāliem, Valsts kontroles valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas un Valsts kontroles padomes lēmumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Valsts kontroles lēmuma fomulējumu.

1996. gadā Valsts kontroles padome izskatīja 7 sūdzības par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem. Pieci kolēģijas lēmumi bija par 1996. gada revīzijām, bet divi - par 1995. gadā apkopotajiem revīziju rezultātiem. Trijos gadījumos kolēģijas lēmumi atstāti negrozīti.

Padome atstāja spēkā kolēģijas lēmumu par Zemessardzes SIA "Labais krasts" dibināšanas likumības un finansiāli saimnieciskās darbības revīzijas rezultātiem, apstiprinot to, ka SIA "Labais krasts" direktoram jāpiedzen no bijušā darbinieka G. Melnalkšņa Ls 1 500, kā arī Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai jāizvērtē Zemessardzes amatpersonu rīcība, nelikumīgi dibinot SIA "Labais krasts" un noslēdzot un realizējot neveiksmīgo darījumu ar angļu firmu "ALLMAKES Ltd". Valsts kontroles padome noraidīja Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts īpašuma fonda sūdzību par 1995. gadā veiktās revīzijas sakarā pieņemto departamenta kolēģijas lēmumu. Padome lēmumu precizēja un atzina, ka paliek spēkā Valsts īpašuma fondam uzliktais uzrēķins Ls 108 111,35 apmērā par nepareizi izlietotiem valsts naudas līdzekļiem, kas izmaksāti piemaksai pie algas un prēmijās.

Valsts kontroles padome 4 gadījumos grozīja, mainīja formulējumu vai papildināja iepriekš pieņemtos kolēģijas lēmumus. Lēmumu maiņa galvenokārt saistīta ar banku sektorā veiktajām revīzijām.

Tā kā akciju komercbanka "Baltijas Tranzītu banka" kā kredīta galvotāja atmaksāja G-24 aizdevumu Latvijas Bankai, tad ar padomes lēmumu tika apturēts revīzijas lietas "G-24 kredīta izlietošana Latvijas - Dānijas kopuzņēmumā `'Baltijas ķieģelis'' sakarā pieņemtais kolēģijas lēmums, kurš noteica uzlikt uzrēķinu Latvijas Bankai USD 250 000 un AKB "Baltijas Tranzītu banka" USD 200 000 .

Uzskatot, ka medikamentu dāvinājumi par Ls 72 377 pēc būtības nav attaisnojami, Valsts kontroles padome mainīja departamenta kolēģijas lēmuma 4.punktu revīzijas lietā par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta piešķiršanu, izlietošanu un atmaksas iespējām privatizējamā valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmā `'Grindeks'' un noraidīja kolēģijas ierosinājumu attaisnot medikamentu dāvinājumus.

Valsts kontroles padome, papildinot iepriekš pieņemtos kolēģijas lēmumus, ir ierosinājusi veikt 4 pretpārbaudes, pie tam 3 no tām ierosināts veikt sakarā ar revīzijas lietu par Latvijas - Dānijas kopuzņēmumu `'Baltijas ķieģelis'', bet privatizējamās valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmas `'Grindeks'' revīzijas lietā pieņemts padomes lēmums veikt pretpārbaudes Latvijas Republikas Labklājības ministrijā un veselības aizsardzības iestādēs par `'Grindeks'' veiktajiem naudas līdzekļu un medikamentu dāvinājumiem no Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules bankas) piešķirtajiem kredīta līdzekļiem. Šīs revīzijas Valsts kontroles revidenti veiks 1997. gadā.

Tāpat kā iepriekšējā, arī 1996. gadā revīziju darbā piedalījās gan Rīgā, gan arī republikas pilsētās un rajonu centros strādājošie revidenti. Visi republikas rajonu revidenti piedalījās ziņojuma sagatavošanā par Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās iesniegtajiem 1995. gada pārskatiem. Rajonu centros strādājošie revidenti pārbaudīja G-24 kredīta izlietojumu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos visā republikā. Šo pārbaužu materiāli apkopoti vienā revīzijas lietā, un to izskatīja departamenta kolēģijas sēdē.

1996. gadā materiāli par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veiktajām revīzijām un pārbaudēm nosūtīti:

- Latvijas Valsts prezidentam	3
- Latvijas Republikas Saeimai un Saeimas komisijām	18
- Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Ministru prezidentam	21
- Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai	2
- Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai	1
- Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai	6
- Latvijas Republikas Finansu ministrijai	28
- Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ekonomikas
policijas pārvaldei	1
- Latvijas Republikas Labklājības ministrijai	5
- Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai	5
- Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai	3
- Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijai	1
- Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai	8
- Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai	15
- Kriminālpolicijas pārvaldei	1
- Latvijas Bankai	5
- Monopoldarbības uzraudzības komitejai	1
- Pašvaldību savienībai	1
- Policijas departamenta Rīgas pilsētas galvenajai policijas pārvaldei 1
- Latvijas Republikas Privatizācijas aģentūrai	23
- Rīgas Domei	1
- Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts
ieņēmumu dienestam	12

Sniedzam to revīzijas gaitā atklāto pārkāpumu uzskaitījumu, par kuriem Valsts kontrole ir ziņojusi LR Finansu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, LR Labklājības ministrijai un Privatizācijas aģentūrai :

1. V/u "Latvijas kuģniecība" - uzņēmuma grāmatvedībā ārkārtas ieņēmumos nebija uzrādīti USD 8 milj. un šis ieņēmums nebija aplikts ar peļņas nodokli. Pārbaudes rezultātā VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde pieņēmusi lēmumu piedzīt peļņas nodokli Ls 1 098 386.

2. VAS `'Latvijas dzelzceļš'' - valsts budžetā nebija pārskaitītas dividendes par 1994. gadu Ls 391 800.

3. PVAS `'Baloži'' - izmaksājot VAS darbiniekiem algas un apdrošināšanas kompensāciju piemaksas vietā, valstij netika samaksāts sociālais nodoklis Ls 17 305 un ienākuma nodoklis Ls 11 385. tādā kārtā, apzināti neizpildot 1995. gadam apstiprināto peļņas plānu, valsts budžetā tika iemaksāts mazāks ienākuma nodoklis - par Ls 5 080 un arī mazākas dividendes - par Ls 595.

4. V/u `'Lidosta Rīga'' - par 1994. un 1995. gadu nebija aprēķināti un ieskaitīti valsts budžetā šādi nodokļi:

- pievienotās vērtības nodoklis	- Ls 67 400,
- uzņēmuma ienākuma ( peļņas) nodoklis	- Ls 180 600,
- īpašuma nodoklis	- Ls 164 000,
- maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu	- Ls 65 000.

Valsts budžetā nebija samaksāta nomas maksa par līgumiem ar termiņu virs 1 gada - Ls 335.

Kopā valsts budžetā uzņēmumam jāieskaita Ls 2 838 200.

5. A/s "Latvijas aviolīnijas" - uzdots Privatizācijas aģentūrai izpildīt 1995. gada 31. augustā noslēgtā akciju pirkuma un vadības līguma prasības, piedzenot no pircēja "Baltic International Airlines USA, Inc." nesamaksātos Ls 250 000.

6. SIA "Bauskas klēts" - auditorpārbaudes izdevumi Ls 6 215 segti no LR Finansu ministrijas rezerves fonda. Finansu ministrija neveica šīs summas piespiedu piedziņu no SIA "Bauskas klēts" un līdz ar to valstij radīti zaudējumi Ls 6 215.

7. Civilās aviācijas administrācija (CAA) - izveidojot CAA, nepamatoti izlietoti valsts budžeta līdzekļi Ls 7 800.

1996. gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments piecpadsmit gadījumos revīzijas materiālus ir iesniedzis tiesībaizsardzības iestādēs, lai tos izskatītu, izvērtētu un izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Savukārt divos gadījumos Latvijas Republikas Ministru kabinets un Aizsardzības ministrija tām iesniegtos Valsts kontroles revīziju materiālus arī uzskatījušas par nepieciešamu nosūtīt izvērtēšanai tiesībaizsardzības iestādei, t.i., Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Pamatojoties uz revīziju materiāliem, ir ierosinātas 9 kriminālllietas un tiesā celtas 3 prasības. Departamenta kolēģija pieņēmusi lēmumus, ka revīziju rezultāti par Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) kredīta izlietošanu un atmaksas iespējām SIA "Bauskas klēts" un dibināšanas, pamatkapitāla noteikšanas un denacionalizācijas pārbaudes rezultātiem privatizējamajā VAS "Kosmoss" jāpievieno jau iepriekš ierosinātām krimināllietām.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra izvērtēja tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu revīziju sektora pārbaudes materiālus a/s "Centrs" un sniedza atbildi Valsts kontrolei, ka prokuratūrā nav ziņu par to, ka valsts pilnvarnieki, Latvijas Republikas Valsts īpašuma fonda, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un a/s "Centrs" amatpersonas mantkārīgu vai citu personisku interešu vadītas būtu rīkojušās ļaunprātīgi.

Uz revīziju materiālu pamata par SIA "Lata International" kā valdības garantēto ārvalstu kredītu apsaimniekotāju finansiāli ekonomisko darbību un šo kredītu atmaksāšanas iespējām, par VSIA "Lata Holdings" un SIA "Agroleasing" saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par valsts kapitāla daļas izmantošanas likumību un lietderību SIA "Agroinvest Consulting" ir ierosinātas 2 krimināllietas. Par dienesta stāvokļa izmantošanu un pilnvaru pārsniegšanu krimināllieta ierosināta pret bijušo lauksaimniecības ministru D.Ģēģeri, VSIA `'Lata Holdings'' direktoru M. Sproģi, SIA "Lata International" darbiniekiem E. Jansoni, Ā. Ozoliņu, I. Anševicu un pret SIA "Agroleasing" ģenerāldirektoru V.Elstu.

Par mantas piesavināšanos, uzņēmējdarbības ierobežojumu noteikumu pārkāpšanu un dienesta viltojumu krimināllieta ierosināta pret SIA "Agroinvest Consulting" pārvaldnieka vietas izpildītāju G. Krūzi.

Uz revīziju materiāla pamata, kurā apkopoti rezultāti par G-24 kredīta piešķiršanu, izmantošanu un atmaksas iespējām piena un gaļas pārstrādes uzņēmumos, ierosināta krimināllieta par būtiska kaitējuma nodarījumu valsts interesēm PVAS "Liepājas gaļas kombinātā". Uz šo pašu materiālu pamata Latvijas Republikas Finansu ministrija Latgales apgabaltiesā iesniegusi 2 prasības par piešķirto kredītu atmaksāšanu un uzņēmumu pasludināšanu par bankrotējušiem.

Pamatojoties uz revīziju materiāliem par rīcību ar valsts mantu likumību a/s "Rīga", Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu Nr. 81208796 un cēlusi tiesā prasību par denacionalizācijas apliecību atzīšanu par spēkā neesošām attiecībā uz Jāņa ielas namiem revīzijas lietā par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jāņa ielā 6-18.

Ģenerālprokuratūra izvērtējusi arī banku un kredītiestāžu revīzijas sektora 6 pārbaužu materiālus un rezultātā ierosinātas 5 krimināllietas. Krimināllietas ierosinātas par Latvijas Republikas Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespējām SIA `'Apvienība LK'', SIA `'Anre'' un I. Lejietes individuālajā uzņēmumā, kā arī par Starptautiskā valūtas fonda STF-1 USD 5000 000 aizdevuma izlietošanas un atmaksas iespējām SIA `'Dane un Ko''. Uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā iesniegto Valsts kontroles revīzijas materiālu pamata par pārkāpumiem, kurus atklāja VAS `'Baloži'', pārbaudot valsts līdzekļu izlietošanas lietderību apdrošināšanas pasākumiem, arī ir ierosināta krimināllieta.

Ģenerālprokuratūrai nosūtīti arī Valsts kontrolē apkopotie materiāli par Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu un izlietojumu pārbaudes rezultātiem.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā revīzijās atklāti šādi galvenie finansu pārkāpumi, par kuriem materiāli nosūtīti tiesībsargājošām institūcijām:

1. V/u "Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca" - nodokļu un nodevu parādi uz 1996. gada 1. janvāri valsts un pašvaldību institūcijām ir Ls 1 982 440, ko sastāda sociālais nodoklis Ls 1 027 156, parāds darbiniekiem par darba samaksu Ls 75 358 un parāds piegādātājiem un darba uzņēmējiem Ls 1 973 072.

2. V/u "Latvijas agroķīmija" - Daugavpils v/u "Agroķīmija" kasiere ņēmusi no kases naudu "iztikas produktu iegādei", radot kasē iztrūkumu Ls 2 511.

3. Cukura ražošanas veicināšanas fonda (CRVF), Latvijas valdības un Anglijas firmas "MAN" cukura līguma izpilde:

- cukura līguma nosacījumi ir izdevīgi firmai "MAN", jo līgumu izpildes gaitā "MAN" saņēmis lielākus ienākumus (USD 6,6milj.) nekā Latvijas Republikas cukurrūpniecība - 3 cukurfabrikas un CRVF (USD 2,2 milj.) - firmas "MAN" peļņas aprēķinos dažādos laikos iesniegtajās atskaitēs par vienu un to pašu jēlcukura kravu uzrādīti dažādi skaitļi un tā rezultātā Latvijas peļņas daļa šobrīd ir par USD 474 000 lielāka, nekā "MAN" uzrādīja sākotnēji;

- līguma teksts ir neprecīzs (tulkojot pieļauta kļūda) un tā rezultātā nav skaidrs, kam jāpārskaita Latvijas peļņas daļa, nav arī nepārprotami noformulēts, vai 10% par iepriekšfinansējumu jāatskaita pirms peļņas sadales, vai jāatskaita no Latvijas puses peļņas;

4. "Universālveikals "Centrs"" - Valsts īpašuma fonda (VĪF) un SIA "Dressman Baltija" noslēgtais un bijušās finansu ministres I.Sāmītes akceptētais aizdevuma līgums par USD 2,83 milj. izpildīts tikai par 33%. Tas liecina, ka valsts budžets nav saņēmis USD 1,9 milj. Akciju sabiedrības īpašums, kurā valsts daļa ir 61%, praktiski pārgājis SIA "Dressman Baltija" valdījumā par faktiski saņemto aizdevuma summu, t.i., USD 923 122, kaut gan a/s īpašums tā dibināšanas brīdī tika novērtēts par Ls 4 273 700 (dibināšanas kapitāls),

5. SIA "Dane un Ko" - kredītu izmantojusi nelietderīgi, nopērkot iekārtas, kuras netiek izmantotas. SIA neveic saimniecisko darbību un nav spējīga kredītu atmaksāt. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu Ls 287 000 no SIA "Dane un Ko".

6. SIA "Apvienība Latvijas Kredītbanka" (Apvienība LK) - sabiedrības vadītāji, izmantojot Valsts īpašuma privatizācijas fonda un fonda glabātājas bankas a/s "Latvijas Kredītbanka" vadošo darbinieku bezatbildīgo rīcību, izkrāpa no fonda līdzekļus kredīta veidā Ls 75 000 apmērā. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu Ls 75 000 no SIA "Apvienība LK",

7. SIA "Anre" - no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirts kredīts sabiedrībai, kura strādā ar zaudējumiem. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu Ls 98 000 atlīdzināšanu no SIA "Anre".

8. A/s "Bērnu pasaule" - privatizācijas komisijas vērtējums par galīgo universālveikala "Bērnu pasaule" vērtību - Ls 1 173 500, akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls saskaņā ar privatizācijas projektu - Ls 325 000. Neievērojot Privatizācijas komisijas sēdes vērtējumu, kā arī nenosakot parējās valsts kapitāla daļas izpirkšanas kārtību un termiņus, faktiski valsts īpašums Ls 848 500 vērtībā (72%) tika nodots a/s "Bērnu pasaule" lietošanā bez maksas un tā izpirkšana sākās tikai 1996. gadā, samaksājot naudā Ls 102 341 un ar 3647 sertifikātiem Ls 102 116 vērtībā.

9. V/u "Zemgales celtnieks" - slēdzot v/u neizdevīgus nomas līgumus (nepamatoti samazinot nomas maksu), pārdodot pamatlīdzekļus par pazeminātu vērtību un iegūtos līdzekļus izmantojot neatbilstoši likuma prasībām, valstij nodarīti zaudējumi par ne mazāk kā Ls 25 000. Privatizācijas aģentūrai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atmaksu valsts budžetā.

10. Valsts saimniecība (v/s) "Rīga" - saimnieciskā darbība kopš 1992.gada nerentabla, uzņēmuma vērtības zaudējums no 1992. līdz 1996.gadam Ls 2,77 milj. un kreditoru pieaugums Ls 3,32 milj. Pārkāpjot likuma prasības, pārdoti pamatlīdzekļi par bilances vērtību par Ls 11 500, veikti aizdevumi, no kuriem praktiski neatgūstami ir Ls 123 000, un viss saimniecības īpašums ieķīlāts a/s "Latvijas kredītbanka" pret aizdevumu Ls 25 000.

Turpinājums - sekos

Ziņas par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā 1996.gadā noteiktajiem un piedzītajiem uzrēķiniem ir šādas:

Kolēģijas	Revidējamā iestāde	Departamenta kolēģijas lēmums		Ar VK	Noteikti	Piedzītie
lēmuma		Noteikts	Nodots	padomes	uzrēķini	uzrēķini
pieņemšanas	uzrēķins	padomei	lēmumu
datums		izskatīšanai par	attaisnoti
		attaisnošanu	darījumi
		vai atcelšanu
1995.gada revīzijas lietas
24.01.1996.	"Latvijas Banka"	USD 250 000		USD 250 000	-	-
	AKB "Baltijas Tranzītu banka"	USD 200 000		USD 200 000	-	-
	"Trasta komercbanka"	USD 122 452		USD 122 452	-	-
	Kopā:	USD 572 452		USD 572 452	-	-
1996.gada revīzijas lietas
08.03.1996.	A/s "Latvijas aviolīnijas"	191 601,00	-	-	191 601,00	-
10.07.1996.	V/u "Latvijas Gaisa satiksme"	66 895,00	-	-	66 895,00	66 895,00
17.07.1996.	Privatizējamā VAS "Baloži"	34 365,00	-	-	34 365,00	11 385,00
25.09.1996.	V/u "Lidosta Rīga"	25 139,39	-	-	25 139,39	25 139,39
27.12.1996.	BOVU "Šampētera nams"	11 774,42	-	-	11 774,42	11 774,42
28.01.1997.	Privatizējamā valsts medicīnisko preparātu
	pētniecības un ražoš. firma "Grindeks"
	(dāvinājumi)	72 377,00	72 377,00	-	72 377,00	-
	Kopā	402 151,81	72 377,00	-	402 151,81	115 193,81