Projekti. Koncepcijas. Plāni

Par likumprojektu "Par valsts budžetu 1998. gadam"

Finansu ministrijas paskaidrojumi. (Saeimā izskatāmais dokuments nr.3180b; Likumprojekts nr.898)

Saturā

Ziņojums par Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1998.-1999. gadam

1.Valsts fiskālā politika

2. Budžeta procesa tiesiskais pamatojums un izstrādes etapi

2.1. Izmaiņas likumprojektos

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglo-

jumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1997. gadā"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli naftas produktiem".

2.2. Budžeta izstrādes etapi

2.3. Valsts budžeta likuma struktūra

3. Tautsaimniecības attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. IKP nozaru griezumā

Rūpniecība

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Celtniecība

Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

Pakalpojumu nozares

3.3. Privātais patēriņš un iedzīvotāju ienākumi

3.4. Kopējā pamatkapitāla veidošana

3.5. Inflācija

3.6. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7. Monetārie rādītāji un banku sistēma

3.8. Ārējā ekonomiskā darbība

3.9. Valdības parāds

Valdības iekšējais parāds

Valdības ārējais parāds

4. Fiskālie rādītāji

4.1. Konsolidētais kopbudžets

4.2. Konsolidētā kopbudžeta analīze

4.3. Valsts konsolidētais budžets

4.3.1. Valsts pamatbudžets

4.3.2. Valsts speciālie budžeti

4.3.3. Kapitālieguldījumi

4.4. Pašvaldību budžeti

4.5. Nodokļu ieņēmumu analīze

4.5.1. Netiešie nodokļi

Pievienotās vērtības nodoklis

Akcīzes nodoklis

Muitas nodoklis

4.5.2. Tiešie nodokļi

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Nodokļi no īpašuma

Dabas resursu nodoklis

4.6. Parējo ieņēmumu analīze

4.6.1. Nenodokļu ieņēmumi

4.6.2. Pašu ieņēmumi

4.7. Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze

4.7.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi valdības funkciju klasifikācijas sadalījumā

4.7.2. Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

4.7.3. Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

4.8. Valsts speciālie budžeti

4.8.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti

Speciālais budžets - sociālā apdrošināšana

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

4.8.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti

Vides aizsardzības fonds

Skrundas RLS zemes nomas maksa

4.8.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts autoceļu fonds

Ostu attīstības fonds

Lidostas nodevas speciālā budžeta konts

4.8.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti

Mežsaimniecības attīstības fonds

Zivju fonds

4.8.5. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija

4.8.6. Izglītības un zinātnes ministrijas

un Kultūras ministrijas valsts speciālais budžets

Speciālais budžets sporta vajadzībām

un speciālais budžets kultūras vajadzībām

4.8.7. Nacionālā radio un televīzijas padome

Turpinājums. Sākums - "LV" 7.10.97. nr.255/257, "LV" 8.10.97. nr.258/259

4. Fiskālie rādītāji

1996.-1997.gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums faktiskās cenās pārsniedza iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas galvenokārt saistīts ar nodokļu administrēšanas uzlabošanos, kā arī ar makroekonomisko rādītāju (rūpnieciskās ražošanas apjoma, inflācijas u.c.) uzlabošanos un akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu. Jāatzīmē, ka 1997.gadā pirmo reizi budžeta izdevumi tika plānoti resoru programmu un apakšprogrammu griezumā. Tas uzlaboja budžeta vadību un deva iespēju ierobežot izdevumus 1997.gadā. Sagaidāms, ka 1997.gadā kopbudžeta fiskālais deficīts (finansiālais deficīts ir starpība starp kopbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Fiskālais deficīts ir finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība. Tīrie aizdevumi - aizdevumi lietotājiem, kur valdība darbojas tikai kā starpnieks) būs 2,2% no iekšzemes kopprodukta (1996.gadā - 1,9 procenti).

1998. un 1999.gadā kopbudžeta fiskālais deficīts tiks ierobežots, ņemot vērā strukturālo argumentu, kad izvirzītie mērķi galvenokārt tiks sasniegti ar esošajiem līdzekļiem, neņemot nepamatotus kredītus, kā arī maksājumu bilances apsvērumus, t.i., pieaugot fiskālajam deficītam, pieaug arī tekošā konta deficīts. Prognozēts, ka 1998.gadā valsts kopbudžeta fiskālais deficīts būs 2,0% no iekšzemes kopprodukta, bet 1999.gadā - 1,0 procents.

Nodokļu ieņēmumu izmaiņas 1998. un 1999.gadā ietekmēs jau zināmās nodokļu likumdošanas izmaiņas, it sevišķi likumos paredzētā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, brīvo ekonomisko zonu ieviešana un tirdzniecības tālāka liberalizācija. Lai minētās likumdošanas izmaiņas dotu gaidīto rezultātu, jāuzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāte.

Paredzēts, ka 1998. un 1999.gadā pamatā izdevumu struktūra nemainīsies. Tomēr 1998.gadā saskaņā ar valdības akceptēto valsts investīciju programmu plānots palielināt izdevumu daļu investīcijām. Paredzēts, ka kopbudžeta izdevumi investīcijām 1998.gadā un 1999.gadā būs 1,3% no iekšzemes kopprodukta (1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, investīciju apjoms palielināts par 75,3%). Investīcijas, saskaņā ar valdības akceptēto Valsts investīciju programmu 1998.gadam, kurās iekļauti budžeta līdzekļi, pašu ieņēmumi, dāvinājumi, aizdevumi un valsts garantijas, 1998.gadā būs 167,7 milj. latu, t.i., 4,9% no iekšzemes kopprodukta.

1997.-1999.gadā gan valsts kopbudžeta ieņēmumi, gan izdevumi ir uzrādīti konsolidētā veidā, t.i., izslēgti pārskaitījumi starp konsolidēto valsts budžetu un pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem.

Jāņem vērā, ka pašvaldību pamatbudžetu un speciālo budžetu fiskālie rādītāji 1998. un 1999.gadam ir tikai Finansu ministrijas novērtējums, jo pašvaldības ir tiesīgas pašas apstiprināt savus budžetus.

4.1. Konsolidētais kopbudžets

Konsolidētais kopbudžets tiek veidots, summējot dažādu līmeņu budžetus - valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu ar pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem- izslēdzot no tiem savstarpējos norēķinus (transfertus).

Prognozēts, ka 1998.gadā un 1999.gadā kopbudžeta ieņēmumi sasniegs attiecīgi 1 439,5 milj. latu un 1 533,2 milj. latu, bet izdevumi - 1 485,9 milj. latu un 1 559,7 milj. latu.

4.1.tabula

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem, milj. latu

	1996	1997	1997	1998	1999
	fakts	koriģēts	novēr-	prognoze
		plāns	tējums
Kopbudžeta ieņēmumi	1 139,3	1331,7	1346,6	1439,5	1533,2
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	459,5	580,3	591,2	647,5	652,2
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	1,0	23,2	21,5	50,1	10,5
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	443,7	576,5	579,7	630,5	663,9
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	1,8	16,7	16,5	14,3
3. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi	224,4	278,8	278,8	298,7	312,0
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	20,7	73,8	73,8	82,6	82,6
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi	69,8	28,0	28,0	33,0	33,5
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	34,5	19,0	19,0	21,0	21,0
Kopbudžeta izdevumi	1 179,2	1 380,4	1 392,2	1485,9	1 559,7
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi	487,0	577,5	588,4	642,6	647,0
1.1. Uzturēšanas izdevumi	464,3	542,0	555,4	591,2	591,6
t.sk. pārskaitījumi citiem budžetiem	40,6	89,8	90,5	98,7	96,9
1.2. Kapitālie izdevumi	22,7	35,5	33,0	51,4	55,4
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi	449,7	595,1	595,1	644,6	668,7
2.1. Uzturēšana izdevumi	432,6	560,2	560,2	615,3	639,4
t.sk. pārskaitījumi citiem budžetiem	17,5	42,2	40,5	71,1	31,5
2.2. Kapitālie izdevumi	17,0	25,0	25,0	15,5	16,4
2.3. Izdevumi no aizņēmumiem	-	9,9	9,9	13,8	13,0
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi	232,4	311,8	311,8	335,6	338,9
3.1. Uzturēšanas izdevumi	-	264,5	264,5	283,5	296,0
3.2. Kapitālie izdevumi	-	14,2	14,2	15,2	15,9
3.3. Izdevumi no aizņēmumiem	-	33,0	33,0	37,0	26,9
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi	68,3	28,0	28,0	33,0	33,5
4.1. Uzturēšanas izdevumi	65,1	25,6	25,6	30,2	30,6
4.2. Kapitālie izdevumi	3,2	2,4	2,4	2,8	2,9
Tīrie aizdevumi	11,9	21,6	21,6	22,4	11,1
1. Aizdevumi		24,7	24,7	30,0	19,7
2. Atmaksas		-3,0	-3,0	-7,6	-8,6
Fiskālais deficīts	-51,8	-70,3	-67,2	-68,8	-37,6

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem , procentos no iekšzemes kopprodukta

Kopbudžeta ieņēmumi	41,2	42,8	43,3	41,7	40,2
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	16,6	18,7	19,0	18,8	17,1
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	16,0	18,5	18,6	18,3	17,4
3. Pašaldību pamatbudžeta ieņēmumi	8,1	9,0	9,0	8,7	8,2
4. Pašaldības speciālo budžetu ieņēmumi	2,5	0,9	0,9	1,0	0,9
Kopbudžeta izdevumi	42,6	44,4	44,7	43,1	40,8
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi	17,6	18,6	18,9	18,6	16,9
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi	16,2	19,1	19,1	18,7	17,5
3. Pašaldību pamatbudžeta izdevumi	8,4	10,0	10,0	9,7	8,9
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi	2,5	0,9	0,9	1,0	0,9

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem, % no kopējiem kopbudžeta ieņēmumiem

Kopbudžeta ieņēmumi	100,0	100,0	100,0	100,0	100,0
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	40,2	41,8	42,3	41,5	41,9
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	38,8	42,1	41,8	42,7	42,4
3. Pašaldību pamatbudžeta ieņēmumi	17,9	15,4	15,2	15,0	15,0
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi	3,1	0,7	0,7	0,8	0,8
Kopbudžeta izdevumi	100,0	100,0	100,0	100,0	100,0
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi	37,8	35,3	35,8	36,6	35,3
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi	36,6	40,1	39,8	38,6	40,9
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi	19,7	22,6	22,4	22,6	21,7

Konsolidējot 1998.gada kopbudžetu, tiek izslēgti šādi norēķini starp budžetiem:

1. No valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu - 16,5 milj.latu, tai skaitā:

1.1. Labklājības ministrijas pamatbudžeta dotācijas Valsts veselības aprūpes speciālajam budžetam 9,5 milj. latu.

1.2. Labklājības ministrijas pamatbudžeta dotācijas sociālajai apdrošināšanai 5,2 milj. latu.

1.3. Zemkopības ministrijas pamatbudžeta dotācijas sociālajai apdrošināšanai 1,8 milj. latu.

2. No valsts speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu - 50,1 milj. latu, tai skaitā:

2.1. Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta dotācijas Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta sociālā nodokļa administrēšanas izdevumiem 1,3 milj.latu;

2.2. Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta Valsts privatizācijas fonda ieskaitījumi valsts pamatbudžetā 48,8 milj. latu.

3. No valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem - 103,6 milj. latu, tai skaitā:

3.1. Valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām 82,6 milj. latu;

3.2. Valsts speciālā budžeta maksājumi pašvaldību speciālajiem budžetiem 21,0 milj. latu.

Lai konsolidētā kopbudžeta galveno rādītāju dinamika būtu salīdzināma, ir veiktas 1997.gada plāna korekcijas (sk. 4.1.tab.) atbilstoši tām strukturālajām izmaiņām, kuras ir iestrādātas 1998.gada., 1999.gada budžeta projektā. Tā rezultātā ir iespējams veikt objektīvu rādītāju analīzi, izvērtējot izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

1997.gada valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta plāna korekcijas ir šādas:

1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi kopsummā ir palielināti par 7,8 milj. latu, tai skaitā:

• par 9,0 milj. latu ir palielināti valsts pamatbudžeta un Valsts zemes dienesta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un atbilstoši tiem pamatbudžeta izdevumi, jo tie vairs neveidos speciālo budžetu, bet tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos un izdevumos;

• par 1,2 milj. latu ir samazināts valsts pamatbudžets, jo ir izslēgts to iestāžu maksas pakalpojumu apjoms, kas 1998.gadā tiks pārveidoti par uzņēmumiem.

2. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi ir samazināti par 9,0 milj. latu iepriekš minēto iemeslu dēļ, bez tam izdevumi ir palielināti par 0,25 milj. latu, jo Izglītības un zinātnes ministrijas speciālajā budžetā aizdevumu atmaksas tiek iekļautas 1998.gadā kā attiecīgās budžeta iestādes izdevumi.

4.2. Konsolidētā kopbudžeta analīze

Jau sākot ar 1993.gadu, valdība iesāka īstenot stingru fiskālo politiku, kas deva iespēju stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī, ierobežojot inflācijas pieaugumu. 1997.gadā valdība turpina īstenot fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus, ierobežojot izdevumus un uzlabojot budžeta vadību, līdz ar to fiskālais deficīts prognozēts 2,2% no iekšzemes kopprodukta (1996.gadā - 1,9% no iekšzemes kopprodukta).

Aprēķini rāda, ka 1998. un 1999.gadā kopbudžeta fiskālais deficīts būs attiecīgi 2,0% un 1,0% no iekšzemes kopprodukta (sk. 4.2.tab.). Svarīgi ir atzīmēt, ka fiskālais deficīts atbilst arī Māstrihtas līguma kritērijiem, kurā noteikts, ka pieļaujamais kopbudžeta fiskālais deficīts nedrīkst pārsniegt 3% iekšzemes kopprodukta.

1996.gadā valdības deklarācijā tika noteikts, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu nedrīkst pārsniegt 35%. Ņemot vērā veiktos pasākumus, kas saistīti ar grozījumiem nodokļu likumdošanas aktos, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošanā, 1996.gadā nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā, salīdzinot ar 1995.gadu, nedaudz palielinājās un sasniedza 34,0% (1995.gadā - 33,4%).

Kā redzams 4.2.tabulā, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu 1997.-1999.gadā samazināsies, t.i., samazināsies nodokļu slogs.

Latvijā, piemērojoties Eiropas Savienības prasībām, uzsvars tiek likts uz netiešo nodokļu palielināšanu, līdz ar to nepalielinot tiešo nodokļu slogu (šis princips tika īstenots jau kopš 1993.gada, uzsākoties fiskālai reformai). Tā piemēram, 1993.gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 9%, bet 1997.gadā, nodokļu ieņēmumu īpatsvaram iekšzemes kopproduktā katru gadu vidēji pieaugot par 1%, sagaidāms, ka tas jau sasniegs 14,1%. Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būtiski nepalielināsies un paliks 14% līmenī.

Ņemot vērā kopbudžeta ieņēmumu izpildi 1997.gada 8 mēnešos, paredzams, ka 1997.gada plānu pārsniegs īpašuma, uzņēmuma ienākuma un muitas nodoklis. Salīdzinot ar 1996.gada atbilstošo periodu, 1997.gada 8 mēnešos sakarā ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, visvairāk palielinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa (par 65,8%). Tomēr, neskatoties uz to, akcīzes nodokļu ieņēmumu tendence 1997.gada 8 mēnešos liecina, ka akcīzes nodokļu ieņēmumu plāns iespējams netiks izpildīts. Nozīmīgi 1997.gada 8 mēnešos, salīdzinot ar 1996.gada atbilstošo periodu, palielinājušies arī uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (par 38,4%), kas galvenokārt saistīts ar uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Prognozēts, ka 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, kopbudžeta ieņēmumi faktiskās cenās palielināsies par 6,9%. Sakarā ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu vislielākais kopbudžeta ieņēmumu pieaugums 1998.gadā ir akcīzes nodokļa ieņēmumu postenī. Nenodokļu ieņēmumu postenī 1998.gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonds plāno ieskaitīt 51,2 milj. latu.

1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, kopbudžeta ieņēmumi faktiskās cenās pieaugs par 6,5%. Arī 1999.gadā kopbudžeta ieņēmumus ietekmēs Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu izmaiņas. Sagaidāms, ka 1999.gadā privatizācijas procesa ieņēmumi samazināsies un būs 23 milj. latu.

Jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu izpilde 1998. un 1999.gadā ir atkarīga arī no nodokļu administrēšanas pasākumiem, kas var ietekmēt nodokļu parādu un neoficiālās ekonomikas sektora izmaiņas.

Kopbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, no kuriem visvairāk tiek izlietots darba algām, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Otra lielākā uzturēšanas izdevumu daļa ir subsīdijas un dotācijas, ieskaitot kompensācijas un dotācijas iedzīvotājiem. Lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitātes un konkurētspējas sekmēšanai 1998.gadā valsts paredzējusi piešķirt subsīdijas lauksaimniecībai - 17 milj. latu, kas ir 3% no valsts pamatbudžeta izdevumiem, kuri tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem.

Kapitālie izdevumi, kuros ietverta Valsts investīciju programma, valsts budžeta iestāžu kapitālās iegādes un kapitālo remontu izmaksas, 1998.gadam plānoti 84,8 milj. latu jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Investīcijas ir nozīmīgākā kapitālo izdevumu sastāvdaļa. 1997.gadā valdība akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Valsts investīciju programmu 1998.gadam, kas atbilstoši valdības deklarācijai 1998.gadā valsts budžeta izdevumos paredz palielināt investīciju daļu. Līdz ar to izdevumi investīcijām 1998. un 1999.gadā būs 1,3-1,4% no iekšzemes kopprodukta (1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, investīciju apjoms palielināts pat 75,3%). Investīcijas, kas akceptētas valsts investīciju programmās, kurās iekļauti arī budžeta līdzekļi, pašu ieņēmumi, dāvinājumi, aizdevumi un valsts garantijas, 1998.gadā būs 167,7 milj. latu jeb 4,9% no iekšzemes kopprodukta.

4.2. tabula

Kopbudžeta struktūra , milj.latu

	1996	1997	1997	1998	1999
	fakts	koriģēts	novēr-	prognoze
		plāns	tējums
Kopbudžeta ieņēmumi	1 139,3	1 346,6	1 439,5	1 533,2
1. Nodokļu ieņēmumi	941,4	1 110,5	1 190,3	1 303,7
1.1. Netiešie nodokļi	374,1	437,8	481,6	532,8
t.sk. Pievienotās vērtības nodoklis	267,7	292,6	318,3	346,8
Akcīzes nodoklis	87,7	124,4	146,1	169,2
1.2. Tiešie nodokļi	567,3	672,7	708,6	770,9
t.sk. Uzņēmumu ienākuma nodoklis	57,3	70,1	61,5	63,9
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	153,1	181,6	192,2	206,1
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	325,4	383,0	416,7	462,1
2. Nenodokļu ieņēmumi	136,3	146,7	155,4	131,0
3. Pašu ieņēmumi	61,7	89,4	93,8	98,5
Kopbudžeta izdevumi	1 179,2	1 392,2	1 485,9	1 559,7
1. Uzturēšanas izdevumi	1 317,6	1 401,1	1 469,1
t.sk. izdevumi no aizdevumiem	42,9	50,8	39,9
2. Kapitālie izdevumi	74,6	84,8	90,6
t.sk. Investīcijas	25,5	44,7	49,9
Tīrie aizdevumi	11,9	21,6	22,4	11,1
1. Aizdevumi		24,7	30,0	19,7
2. Atmaksas		-3,0	-7,6	-8,6
Fiskālais deficīts	-51,8	-67,2	-68,8	-37,6

Kopbudžeta struktūra, % no iekšzemes kopprodukta

Kopbudžeta ieņēmumi	41,2	43,3	41,7	40,2
1. Nodokļu ieņēmumi	34,0	35,7	34,5	34,1
1.1. Netiešie nodokļi	13,5	14,1	14,0	14,0
1.2. Tiešie nodokļi	20,5	21,6	20,5	20,2
2. Nenodokļu ieņēmumi	4,9	4,7	4,5	3,4
3. Pašu ieņēmumi	2,2	2,9	2,7	2,6
Kopbudžeta izdevumi	42,6	44,7	43,1	40,8
1. Uzturēšanas izdevumi		42,3	40,6	38,5
2. Kapitālie izdevumi		2,4	2,5	2,4
t.sk. Investīcijas		0,8	1,4	1,3
Tīrie aizdevumi	0,4	0,7	0,6	0,3
Fiskālais deficīts	1,9	2,2	2,0	1,0

Pieaugums faktiskajās cenās, %

Kopbudžeta ieņēmumi	22,6	18,2	6,9	6,5
1. Nodokļu ieņēmumi	19,8	18,0	7,2	9,5
1.1. Netiešie nodokļi	29,1	17,0	10,0	10,6
1.2. Tiešie nodokļi	14,4	18,6	5,3	8,8
2. Nenodokļu ieņēmumi	-8,0	7,6	6,0	-15,7
3. Pašu ieņēmumi	-	44,9	4,9	5,0
Kopbudžeta izdevumi	16,9	18,1	6,7	5,0
1. Uzturēšanas izdevumi			6,3	4,9
2. Kapitālie izdevumi			13,7	6,8
t.sk. Investīcijas			75,3	11,6

Ņemot vērā valsts investīciju programmu 1998.gadam, valsts kopbudžeta aizdevumi 1998. un 1999.gadā prognozēti attiecīgi 30,0 milj. latu un 19,7 milj. latu apmērā. Pašreiz Latvijā gandrīz visus kopbudžeta aizdevumus veido valdības ārvalstu aizņēmumi, kuri paredzēti aizdevumiem investīcijām uzņēmumos. 1998.gadā nozīmīgākie investīciju projekti būs vienotas speciālo mobilo radiosakaru sistēmas un valsts nozīmes datu pārraides sistēmas izveide Latvijas valsts institūciju vajadzībām, siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas programmām, Pasaules bankas aizdevums Rīgas Domei atkritumu izgāztuves projektam u.c.

Paredzēts, ka 1998. un 1999.gadā aizdevumu atmaksas būs attiecīgi 7,6 milj. latu un 8,6 milj. latu. Nozīmīgākās iekšējās atmaksas 1998. un 1999.gadā būs par VAS "Latvijas gāze" debitoru parādiem, bet ārējās atmaksas par enerģētiku Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

4.3. Valsts konsolidētais budžets

Sākot ar 1997.gadu, tiek plānots konsolidētais valsts budžets, t.i., valsts pamatbudžeta un valsts speciālo budžetu kopējā summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem.

Prognozēts, ka 1998.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi sasniegs 1 211,4 milj. latu, bet izdevumi 1 212,2 milj. latu. No tiem valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 597,4 milj. latu un 631,7 milj. latu, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi attiecīgi - 614,1 milj. latu un 580,2 milj. latu.

Valsts konsolidētā budžeta projekts ir dots 15.pielikumā, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā, ekonomiskajā un valdības funkciju klasifikācijā 16.pielikumā.

No valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 1998.gadā ir izslēgti savstarpējie pārskaitījumi starp valsts pamatbudžetu un speciālajiem budžetiem (sk. 4.1.nodaļu):

1) valsts pamatbudžeta pārskaitījumi valsts speciālajā budžetā - 16,5 milj. latu;

2) valsts speciālā budžetā pārskaitījumi valsts pamatbudžetam - 50,1 milj. latu.

4.3.tabula

Valsts konsolidētais budžets , milj. latu

	1997	1998	1999
	plāns	prognoze
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi	1 119,9	1 211,4	1 291,3
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	551,0	597,4	641,7
1. Nodokļu ieņēmumi	452,9	497,9	539,2
2. Nenodokļu ieņēmumi	32,2	29,9	30,0
3. Pašu ieņēmumi	65,9	69,5	72,5
Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	568,9	614,1	649,6
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi	1 128,2	1 212,2	1 283,1
Valsts pamatbudžeta izdevumi	555,8	631,7	637,9
1. Uzturēšanas izdevumi	519,9	575,1	577,3
1.1. Kārtējie izdevumi	278,6	305,9	306,8
1.2. Procentu maksājumi	50,3	50,5	51,7
1.3. Subsīdijas un dotācijas	184,7	207,0	208,7
1.4. Pārējie izdevumi	6,3	11,6	10,1
2. Kapitālie izdevumi	35,9	56,6	60,6
t.sk. investīcijas	24,9	42,1	48,1
Valsts speciālo budžetu izdevumi	572,4	580,5	645,2
1. Uzturēšanas izdevumi	562,5	565,1	628,9
2. Kapitālie izdevumi	9,9	15,4	16,4
t.sk. investīcijas	0,7	2,6	1,8
Tīrie aizdevumi	42,4	44,4	34,8
1. Aizdevumi	75,1	88,4	67,1
2. Atmaksas	-32,8	-44,0	-32,3
Fiskālais deficīts	-50,7	-45,1	-26,6

4.3.1. Valsts pamatbudžets

Ņemot vērā pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi 1997.gada 8 mēnešos, paredzams, ka 1997.gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi būs sabalansēti. Sagaidāms, ka pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns tiks pārpildīts par 4,1 procentu.

Prognozēts, ka valsts pamatbudžetā 1998.gadā sakarā ar pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai samazināsies muitas nodokļa ieņēmumi, bet 1999.gadā sakarā ar privatizācijas procesa noslēgšanos nenodokļu ieņēmumi. Sīkāk atsevišķie nodokļu veidi un nenodokļu ieņēmumi tiks aplūkoti turpmāk 4.5 un 4.6 nodaļā.

Pamatbudžeta ieņēmumi ir paredzēti vispārējo izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem.

Lai noteiktu valsts budžeta izdevumus, valdība katram resoram noteica valsts pamatbudžeta izdevumu "mērķa griestu" apjomu. Katra resora "mērķa griestu" izstrādāšanai ņēma vērā, ka:

• plānotais kārtējo izdevumu pieaugums 1998.gadā - 3%;

• plānotais darba samaksas fonda pieaugums, salīdzinot ar 1997.gadu, vidēji par 5% pamatā nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo štata vienību skaitu;

• tika ņemti vērā arī papildu izdevumi īpaši atbalstāmām programmām un mērķiem.

1998.gadā nozīmīga valsts pamatbudžeta izdevumu daļa - 565,5 milj. latu jeb 87,3% paredzēta ministriju un citu centrālo iestāžu programmu un apakšprogrammu īstenošanai, mērķdotāciju veidā pašvaldībām novirzot 82,6 milj. latu jeb 12,7% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem.

Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā ekonomiskajā klasifikācijā 1998.gadā lielākais īpatsvars būs uzturēšanas izdevumiem, no kuriem visvairāk tiks izlietots subsīdijām un dotācijām - 223,2 milj. latu jeb 34,4% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Salīdzinot ar 1997.gada koriģēto plānu, 1998.gadā subsīdiju un dotāciju apjoms palielināts par 19,0 milj. latu jeb 6,0%. Izdevumu subsīdijām un dotācijām palielinājums 1998.gadā saistīts ar subsīdiju lauksaimniecībai un valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām palielināšanu, kā arī maksājumu palielināšanu par līdzdalību starptautiskās organizācijās. Valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām palielinājums galvenokārt saistīts ar pedagoģiskā personāla atalgojumu palielināšanu saistībā ar viņu darba kvalitāti un attiecīgu sociālā nodokļa nomaksu, kā arī līdzekļu jaunu speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai (1998.gadā paredzēts atvērt piecus bērnudārzus un divas internātskolas) piešķiršanu. Izdevumi maksājumiem par līdzdalību starptautiskās organizācijās palielināti galvenokārt, lai saglabātu balsstiesības un samaksātu parādu ANO budžetam, kā arī, lai nepieļautu tālāku parāda palielināšanos pārējām ANO organizācijām, kuras iekļautas Ārlietu, Labklājības, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetos.

Otrs lielākais uzturēšanas izdevumu postenis ir atalgojumi un darba devēju sociāla nodokļa iemaksas, kas plānoti 1998.gadam 177,1 milj. latu jeb 27,3% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Salīdzinot ar koriģēto 1997.gada plānu, 1998.gadā atalgojumu un ar tiem saistīto maksājumu apjoms ir palielinājies par 14,1 milj. latu, kas saistīts, piemēram, ar jaunas atalgojuma sistēmas ieviešanu iekšlietu darbiniekiem no 1998.gada 1.maija, robežsardzes un sardzes pulka profesionalizāciju, izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku un citu darbinieku atalgojuma palielinājumu saistībā ar darba kvalitāti.

Kapitālie izdevumi kustamo un nekustamo īpašumu iegādei, kapitālajiem remontiem, zemes iegādei un investīcijām 1998.gadā paredzēti 56,9 milj. latu apmērā. Investīcijas ir nozīmīgākā kapitālo izdevumu sastāvdaļa. Investīciju izdevumi paredzēti 1,2% (salīdzinot ar 1997.gadu, investīciju apjoms palielināts par 70,3%), bet 1999.gadā 1,3% no iekšzemes kopprodukta (sk. 4.7.nodaļu).

Administratīvā sadalījumā 1998.gadā nozīmīgāko valsts pamatbudžeta izdevumu daļu paredzēts novirzīt Labklājības, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu un Finansu ministrijai - 60,3% no kopējā izdevumu apjoma (sk. 4.7.nodaļu).

Tā kā 1998.gadā atbilstoši valdības deklarācijai valsts budžeta izdevumos paredzēts palielināt investīciju daļu, tad fiskālais deficīts uz investīciju programmu īstenošanas rēķina 1998.gadā būs 1,4% un 1999.gadā - 1,0% no iekšzemes kopprodukta.

4.4. tabula

Valsts pamatbudžets , milj. latu

	1996	1997	1997	1998	1999
	fakts	koriģēts	novēr-	prognoze
		plāns	tējums
Pamatbudžeta ieņēmumi	459,5	572,5	591,2	647,5	652,2
1. Nodokļu ieņēmumi	407,0	452,9	471,6	497,9	539,2
1.1. Pievienotās vērtības nodoklis	267,7	292,0	292,6	318,3	346,8
1.2. Uzņēmumu ienākuma nodoklis	57,3	59,4	70,1	61,5	63,9
1.3. Akcīzes nodoklis	60,7	84,0	86,9	99,1	110,2
1.4. Muitas nodoklis	18,7	16,3	20,8	17,2	16,9
1.5. Nekustamā īpašuma nodoklis	-	-	-	0,5	0,5
1.6. Pārējie nodokļi	2,7	1,2	1,2	1,3	1,0
2. Nenodokļu ieņēmumi	34,7	53,7	53,7	80,1	40,5
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	1,0	21,5	21,5	50,1	10,5
3. Pašu ieņēmumi	17,8	65,9	65,9	69,5	72,5
Pamatbudžeta izdevumi	487,0	572,5	591,2	648,1	652,2
1. Uzturēšanas izdevumi	464,3	536,6	555,4	591,2	591,6
t.sk. dotācijas citiem budžetiem	40,6	90,5	90,5	98,7	96,9
2. Kapitālie izdevumi	22,7	35,8	35,8	56,9	60,6
t.sk. investīcijas	14,3	24,9	24,9	42,4	48,1
Tīrie aizdevumi	11,9	42,3	42,3	46,4	36,9
1. Aizdevumi		75,1	75,1	90,4	69,2
2. Atmaksas		-32,8	-32,8	-44,0	-32,3
Fiskālais deficīts	-39,4	-42,3	-42,3	-47,0	-36,9

Valsts pamatbudžets , % no iekšzemes kopprodukta

Pamatbudžeta ieņēmumi	16,6	18,4	19,0	18,8	17,1
1. Nodokļu ieņēmumi	14,7	14,6	15,2	14,4	14,1
t.sk. 1.1. Pievienotās vērtības nodoklis	9,7	9,4	9,4	9,2	9,1
1.2. Uzņēmumu ienākuma nodoklis	2,1	1,9	2,3	1,8	1,7
1.3. Akcīzes nodoklis	2,2	2,7	2,8	2,9	2,9
1.4. Muitas nodoklis	0,7	0,5	0,7	0,5	0,4
2. Nenodokļu ieņēmumi	1,3	1,7	1,7	2,3	1,1
3. Pašu ieņēmumi	0,6	2,1	2,1	2,0	1,9
Pamatbudžeta izdevumi	17,6	18,4	19,0	18,8	17,1
1. Uzturēšanas izdevumi	16,8	17,2	17,8	17,1	15,5
2. Kapitālie izdevumi	0,8	1,2	1,2	1,7	1,6
t.sk. investīcijas	0,5	0,8	0,8	1,2	1,3
Tīrie aizdevumi	0,4	1,4	1,4	1,3	1,0
1. Aizdevumi		2,4	2,4	2,6	1,8
2. Atmaksas		1,1	1,1	1,3	0,8
Fiskālais deficīts	-1,4	-1,4	-1,4	-1,4	-1,0

4.3.2. Valsts speciālie budžeti

Latvijas Republikā speciālie budžeti veidojas no Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas budžeta, Labklājības ministrijas Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības fonda, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Skrundas RLS zemes nomas maksas, Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fonda, Satiksmes ministrijas Ostu attīstības fonda, Satiksmes ministrijas lidostas nodevas fonda, Zemkopības ministrijas Mežsaimniecības attīstības fonda, Zemkopības ministrijas Zivju fonda, Ekonomikas ministrijas Valsts īpašumu privatizācijas fonda, Izglītības un zinātnes ministrijas Speciālā budžeta sporta vajadzībām, Kultūras ministrijas Speciālā budžeta kultūras vajadzībām, Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta un Ekonomikas ministrijas Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.

Valsts speciālo budžetu veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kura līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem.

1998.gadā speciālo budžetu ieņēmumi būs 630,5 milj. latu, bet 1999.gadā attiecīgi - 663,9 milj. latu. Valsts speciālo budžetu ieņēmumu daļu galvenokārt veido ieņēmumi no akcīzes, iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa. Šo nodokļu ieņēmumu prognozes aprakstītas 4.5. nodaļā.

Valsts speciālo budžetu izdevumi kopā ar tīrajiem iazdevumiem 1998.gadā paredzēti 644,6 milj. latu, kas ir par 8,3% vairāk kā paredzēts izlietot 1997.gadā.

Ekonomiskajā klasifikācijā nozīmīgu valsts speciālo budžetu izdevumu daļu veido subsīdijas un dotācijas, kas 1998.gadā paredzētas 510,0 milj. latu apmērā jeb 79,1% no kopējiem speciālo budžetu izdevumiem. Tās galvenokārt tiks novirzītas Labklājības ministrijas Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta un Sociālās apdrošināšanas, Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fonda un Latvijas ostu attīstības fonda pasākumu realizācijai. Salīdzinot ar 1997.gada koriģēto plānu, 1998.gadā šis izdevumu postenis ir palielināts par 35,3 milj. latu jeb 7,4%, tajā skaitā Labklājības ministrijas valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi - par 32,7 milj. latu jeb 8,4%, kas saistīts ar vecuma pensiju saņēmēju skaita palielināšanos, valsts pensiju indeksāciju (1998.gadā paredzēti šim mērķim 10,9 milj. latu), bezdarbnieku apmācību u.c. pasākumiem.

Atalgojumi un darba devēja sociālā nodokļa iemaksas 1998.gadā plānotas 13,2 milj. latu, kas ir par 1,1 milj. latu jeb 9,1%, salīdzinot ar 1997.gada koriģēto plānu.

Valsts speciālajā budžetā 1998. un 1999.gadā iekļauti aizdevumi un aizdevumu atmaksas. Ņemot vērā lielo aizdevumu apjomu, 1998. un 1999.gadā speciālajos budžetos fiskālais deficīts attiecīgi būs 14,0 milj. latu un 4,8 milj. latu, kas ir 0,4% un 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Katrs atsevišķais Valsts speciālais budžets ir analizēts 4.8.nodaļā. Minētajā nodaļā ir arī dotas valsts speciālo izdevumu tabulas valdības funkciju, ekonomisko kalsifikāciju un administratīvajā sadalījumā.

4.5. tabula

Valsts speciālais budžets , milj. latu

	1996	1997	1997	1998	1999
	fakts	koriģēts	novēr-	prognoze
		plāns	tējums
Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	443,7	585,5	579,7	630,5	663,9
1. Nodokļu ieņēmumi	349,1	480,0	474,1	518,3	580,0
t.sk.1.1. Sociālais nodoklis	322,0	383,0	383,0	416,7	462,1
1.2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	-	53,6	53,6	54,6	58,9
1.3. Acīzes nodoklis	27,1	43,4	37,5	47,1	59,0
2. Nenodokļu ieņēmumi	94,6	105,6	105,6	112,2	83,9
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	1,8	16,7	16,7	16,5	14,3
Valsts speciālo budžetu izdevumi
(kopā ar tīrajiem aizdevumiem)	449,7	604,1	595,1	644,6	668,7
1. Uzturēšanas izdevumi	432,6	568,9	560,2	615,3	639,4
t.sk. dotācijas citiem budžetiem	17,5	40,5	40,5	71,1	31,5
2. Kapitālie izdevumi	17,0	25,0	25,0	15,5	16,4
3. Izdevumi no aizņēmumiem		10,2	9,9	13,8	13,0
Fiskālais deficīts	-6,0	-18,6	-15,4	-14,0	-4,8

Valsts speciālais budžets , % no iekšzemes kopprodukta

Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	16,0	18,8	18,6	18,3	17,4
1. Nodokļu ieņēmumi	12,6	15,2	15,2	15,0	15,2
t.sk.1.1. Sociālais nodoklis	11,6	12,1	12,3	12,1	12,1
1.2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	-	1,7	1,7	1,6	1,5
1.3. Acīzes nodoklis	1,0	1,4	1,2	1,4	1,5
2. Nenodokļu ieņēmumi	3,4	3,6	3,4	3,3	2,2
Valsts speciālo budžetu izdevumi	16,2	19,4	19,1	18,7	17,5
1. Uzturēšanas izdevumi	15,6	18,3	18,0	17,8	16,7
2. Kapitālie izdevumi	0,6	0,8	0,8	0,4	0,4
3. Izdevumi no aizņēmumiem		0,3	0,3	0,4	0,3
Fiskālais deficīts	0,2	0,6	0,5	0,4	0,1

4.3.3. Kapitālieguldījumi

Saskaņā ar valdības deklarāciju valsts budžeta izdevumos paredzēts palielināt investīciju (kapitālieguldījumu) daļu.

Līdz ar to kapitālieguldījumu apjoms, kuros ietverti Valsts investīciju programmā iekļautie pasākumi - 167,7 milj. latu un valsts budžeta iestāžu kapitālās iegādes un kapitālo remontu izmaksas - 27,3 milj. latu, 1998.gadam plānots 195,1 milj. latu vai 5,7% no iekšzemes kopprodukta.

Lai īstenotu valdības Deklarācijā nospraustos mērķus attīstītas sociālās vides veidošanā, plānots veikt 1998.gadā valsts budžeta iestādēs šādus pasākumus:

- realizēt skolu tīkla optimizācijas un skolu modernizācijas programmu;

- turpināt ieslodzīto progresīvās sodu izciešanas sistēmas izveidi;

- muitas kontroles punktu celtniecību, lai nodrošinātu valsts ekonomiskās robežas aizsardzību, paredzot uzlabot fizisko personu, transporta, visu veidu preču un priekšmetu pārvietošanos pār valsts robežai kontroli, kā arī efektīvi iekasējot paredzētos nodokļus un nodevas;

- lai uzlabotu sabiedrības veselību, īstenot progresīvu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu;

- sekmēt kultūras tālāku attīstību un nodrošināt nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu;

- lai optimizētu informācijas uzkrāšanu un apmaiņu valsts līmenī, turpināt valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveidi u.c.

Valsts pamatbudžetā kapitālieguldījumiem 1998.gadā plānoti 56,9 milj. latu, no šīs summas izslēdzot pamatbudžeta mēķdotāciju investīcijām pilsētām un pagastiem 5,2 milj. latu apmērā. Līdz ar to resoriem paredzēti kapitālieguldījumi 51,7 milj. latu, kā līdzekļu avotu plānojot izmantot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un budžeta iestāžu ieņēmumus no veiktajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

Valsts investīciju projektā iekļauti valsts pamatbudžeta iestāžu investīciju projekti 37,3 milj. latu apmērā.

Izdevumi kapitālajām iegādēm un kapitālajam remontam paredzēti 14,5 milj. latu apmērā.

Valsts speciālajā budžetā kapitālieguldījumiem 1998.gadam plānoti 29,8 milj. latu, tajā skaitā:

- investīcijām 17,0 milj. latu:

• paredzot 0,8 milj. latu valsts investīciju programmā iekļauto projektu realizācijai, izmantojot kā finansēšanas avotu speciālā budžeta īpašiem mērķiem iezīmētus ienākumus;

• papildus valsts investīciju programmai plānoti projekti 1,8 milj. latu apmērā kā finansēšanas avotu plānojot īpašiem mērķiem iezīmētus ienākumus;

• Valsts investīciju programmas projekti, kurus 14,4 milj. latu apmērā īstenos valsts speciālā budžeta institūcijas, kā finansēšanas avotu paredzot valsts budžeta aizdevumus;

- kapitālajām iegādēm un kapitālajam remontam plānoti 12,8 milj. latu.

Galvenie pamatvirzieni kapitālieguldījumiem, lai attīstītu uzņēmējdarbību, paredzēti sekojoši:

- enerģētikas sektora pārkārtošana, lai radītu labvēlīgus apstākļus vietējo un reģereneratīvo energoresursu izmantošanai;

- ostu rekonstrukcija, lai pilnveidotu un attīstītu jūras transportu;

- dzelzceļa līniju rekonstrukcija un modernizācija, nodrošinot pasažieru pārvadājumu drošību, kā arī kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu;

- valsts nozīmes datu pārraides tīkla attīstību un vienotas speciālo mobilo radiosakaru sistēmas izveidi valsts institūcijām.

Lai realizētu šos valsts uzņēmumiem paredzētos investīciju projektus, plānots piesaistīt šādus finansu resursus:

- valsts budžeta aizdevumus 10,0 milj. latu;

- uzņēmumu pašu līdzekļus 10,9 milj. latu.

Lai sakārtotu pašvaldību infrastruktūru - ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgādi, valsts investīciju programmā iekļautas arī investīcijas pašvaldībām 34,9 milj. latu apmērā.

Kā finansēšanas avoti plānoti:

- valsts budžeta aizdevumi 18,6 milj. latu;

- pašvaldību pašu līdzekļi 11,1 milj. latu;

- valsts pamatbudžeta mērķdotācija 5,2 milj. latu.

Uzņēmumiem paredzētas arī investīcijas 38,4 milj. latu, kuru finansēšanas avots ir garantijas . Jāatzīmē, ka valdība dod garantijas (galvojumus) par uzņēmumu pašu ņemto kredītu atmaksu. Uzņēmumi sniedz informāciju par kredīta atmaksu, un gadījumā, ja paši nav spējīgi noteiktajā termiņā atmaksāt, tad valdība garantēto summu ietvaros norēķinās ar kreditoriem, saņemot šos līdzekļus vēlāk atpakaļ no uzņēmumiem.

Valsts pamatbudžetā, valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldībām Valsts investīciju programmā ir paredzēti tādi projekti, kuros ar dāvinājumiem - neatmaksājamu palīdzību piedalās ārvalstis 19,4 milj. latu apmērā.

Kā jau iepriekš minēts, daļai Valsts investīciju programmā paredzēto projektu finansēšanas avots ir valsts budžeta aizdevumi 42,9 milj. latu apmērā.

Valsts investīciju programma pamatbudžeta iestādēm un mērķdotācijas pašvaldībām 1999.gadam tiek plānota vienā summā - 48,1 milj. latu, nesadalot pa resoriem.

Tālāk 14.pielikumā tiek iekļauts kapitālieguldījumu apjoms 1998.gadam, kā arī atsevišķi pa katru ministriju.

4.4. Pašvaldību budžeti

Pašvaldību ienākumi veidojas no nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts dotācijām un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem. Laikā no 1994. līdz 1995.gadam pašvaldību ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā vidēji bija 10%. Neskatoties uz to, ka 1996.gadā pašvaldību nodokļu ieņēmumos vairs netika ieskaitīti apgrozījuma (pievienotās vērtības) un peļņas (uzņēmumu ienākuma) nodokļu ieņēmumi kā tas bija 1994. un 1995.gadā, pašvaldību ienākumu īpatsvars iekšzemes koppdroduktā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nesamazinājās un bija 12 procenti.

Tā kā no 1997.gada veselības aizsardzības nodrošināšanas funkcijas no pašvaldībām tika nodotas Valsts speciālajam veselības apdrošināšanas budžetam, daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (28,4%) attiecīgi tiek ieskaitīta valsts speciālajā budžetā. Līdz ar to prognozēts, ka 1997.gadā samazināsies pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes koppdroduktā - 5,7%. Tomēr jāatzīmē, ka 1997.gadā palielinātas valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām, jo no 1997.gada pašvaldībām jānodrošina pirmskolas un vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba un sociālā nodokļa samaksa.

1997.gada 8 mēnešos pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus. Pašvaldību budžetu galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma, zemes un īpašuma nodoklis. Ņemot vērā nodokļu ieņēmumu izpildi 1997.gada 8 mēnešos, prognozēts, ka 1997.gadā pašvaldību budžetos vislabāk tiks izpildīts īpašuma nodokļa plāns (plāna pārpilde 26,9%), bet netiks izpildīts iedzīvotāju ienākuma un zemes nodokļa plāns.

Paredzams, ka pašvaldību ieņēmumu struktūra 1998. - 1999.gadā būtiski nemainīsies un ka pašvaldības arī turpmāk saņems dotācijas no valsts pamatbudžeta un arī no speciālā budžeta.

Prognozēts, ka pašvaldību budžetu ieņēmumi 1998.gadā būs 331,7 milj. latu, kas ir par 8,1% vairāk kā 1997.gadā. 1999.gadā pašvaldību budžetu ieņēmumi prognozēti 345,5 milj. latu apmērā.

No kopējiem pašvaldību ieņēmumiem 1998.gadā pašvaldību pamatbudžetā prognozēti 298,7 milj. latu un pašvaldību speciālajos budžetos 33,0 milj. latu, bet 1999.gadā attiecīgi 312,0 milj. latu un 33,5 milj. latu.

Pašvaldību pamatbudžetu galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Sīkāk atsevišķie nodokļu veidi tiks aplūkoti turpmāk 4.5.nodaļā.

Lai noteiktu pašvaldību budžetu izdevumus 1998.gadam, pamatā tika pielietoti tādi paši pieauguma koeficienti kā valsts budžeta iestādēm, t.i. darbu algu un sociālā nodokļa maksājumu plānotais pieaugums vidēji par 5%, salīdzinot ar 1997.gadu, bet pārējiem izdevumiem par 3%. Līdz ar to izdevumi darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem 1998.gadā (bez mērķdotācijās paredzētajiem līdzekļiem un maksas pakalpojumu veikšanai paredzētiem izdevumiem) prognozēti 63,0 milj. latu, bet pārējie izdevumi 128,8 milj. latu.

1998.gadā nozīmīgu pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumu daļu - 28% veidos valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām, kas paredzētas 82,6 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar 1997.gadu, to apjoms pieaudzis par 65,1 milj. latu vai 4,7 reizes. Šāds pieaugums izskaidrojams ar to, ka 1998.gadā pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem ir paredzēts mērķdotāciju veidā pārskaitīt 60,7 milj. latu, tādā veidā valdībai sniedzot garantijas izglītības darbinieku atalgojumu nodrošinājumam.

No kopējām mērķdotācijām pašvaldībām izglītībai 1998.gadā, mērķdotācijas specializētām izglītības iestādēm paredzētas 15,6 milj. latu apmērā jeb par 18% vairāk kā 1997.gadā. Tas, galvenokārt, saistīts ar to, ka 1998.gadā paredzēts atvērt 5 jaunus speciālos bērnudārzus bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem - Alūksnē, Olainē, Brocēnos, Saldū, Talsos, un 2 speciālās internātskolas - Rīgā un Liepājā. Kopējais audzēkņu skaits specialās izglītības iestādēs pieaugs par 1035 audzēkņiem.

Ņemot vērā to, ka ievērojami pieaudzis kvalitatīvi izstrādāto pašvaldību investīciju projektu skaits, Valsts investīciju programmas ietvaros pilsētām un pagastiem paredzētās mērķdotācijas 5,2 milj. latu apmērā vai par 85% vairāk kā 1997.gadā.

Valsts budžeta projektā 1998.gadam tiek paredzēts maksimālais pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējais apjoma pieaugums 38 milj. latu, t.sk. 8 milj. latu paredzot pašvaldību finansu stabilizācijas pasākumiem.

4.6. tabula

Pašvaldību budžeta struktūra , milj. latu

	1996	1997	1997	1998	1999
	fakts	koriģēts	novēr-	prognoze
		plāns	tējums
Pašvaldību budžetu ieņēmumi	299,0*	306,8	306,8	331,7	345,5
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi	229,2	278,8	278,8	298,7	312,0
1. Nodokļu ieņēmumi	193,1	177,3	177,3	179,4	190,2
1.1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
(kopā ar kompensāciju)	157,8	135,4	135,4	137,6	147,2
1.2. Nodokļi no īpašuma	31,1	38,0	38,0	37,7	38,3
1.3. Iekšējie nodokļi par precēm
un pakalpojumiem	4,2	3,9	3,9	4,1	4,8
2. Nenodokļu ieņēmumi	6,9	7,0	7,0	12,4	13,1
3. Pašu ieņēmumi	-	20,7	20,7	24,3	26,0
Pārskaitījumi no citiem budžetiem	29,2	73,8	73,8	82,6	82,6
Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi	69,8	28,0	28,0	33,0	33,5
Ieņēmumi no īpašiem mērķiem
iezīmētu līdzekļu avotiem	35,4	9,0	9,0	12,0	12,5
Pārskaitījumi no citiem budžetiem	34,5	19,0	19,0	21,0	21,0
Pašvaldību budžetu izdevumi
(kopā ar tīrajiem aizdevumiem)	300,6	339,8	339,8	368,6	372,4
Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi	232,3	311,8	311,8	335,6	338,9
Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi	68,3	28,0	28,0	33,0	33,5
Fiskālais deficīts	-1,5	-33,0	-33,0	-36,9	-26,9

Pašvaldību budžeta struktūra , % no iekšzemes kopprodukta

Pašvaldību budžetu ieņēmumi	10,8	9,9	9,9	9,6	9,0
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi	8,3	9,0	9,0	8,7	8,2
1. Nodokļu ieņēmumi	7,0	5,7	5,7	5,2	5,0
1.1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	5,7	4,4	4,4	4,0	3,9
1.2. Nodokļi no īpašuma	1,1	1,2	1,2	1,1	1,0
1.3. Iekšējie nodokļi par precēm
un pakalpojumiem	0,2	0,1	0,1	0,1	0,1
2. Nenodokļu ieņēmumi	0,2	0,2	0,2	0,4	0,3
3. Pašu ieņēmumi	-	0,7	0,7	0,7	0,7
Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi	2,5	0,9	0,9	1,0	0,9
Ieņēmumi no īpašiem mērķiem
iezīmētu līdzekļu avotiem	1,3	0,3	0,3	0,3	0,3
Pašvaldību budžetu izdevumi	10,9	10,9	10,9	10,7	9,8
Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi	8,4	10,0	10,0	9,7	8,9
Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi	2,5	0,9	0,9	1,0	0,9
Fiskālais deficīts	0,1	1,1	1,1	1,1	0,7

Šajā tabulā 1996.gada pašvaldību ieņēmumos ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlikums uz 1997.gada 1.janvāri.

Pašvaldību speciālie budžeti tika izveidoti 1996.gadā. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, samazinās, jo pašu ienākumi, kas iepriekšējā gadā tika ieskaitīti pašvaldību speciālajā budžetā, no 1997.gada tiek ieskaitīti nenodokļu ieņēmumos. Tādējādi ienākumu pārdales rezultātā palielinās nenodokļu ieņēmumu īpatsvars kopbudžetā un samazinās pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvars.

Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi būs attiecīgi 33,0 milj. latu un 33,5 milj. latu.

Pašvaldību galvenie speciālie budžeti ir pašvaldību autoceļu (ielu) fonds, pašvaldību vides aizsardzības speciālie budžeti un pašvaldību īpašuma privatizācijas fonds.

Pašvaldību autoceļu (ielu) fondā, tāpat kā Valsts autoceļu fondā, tiek ieskaitīti ieņēmumi no akcīzes nodokļa par degvielu un transportlīdzekļu ikgadējās nodevas. Likums "Par akcīzes nodokli" nosaka, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no degvielas (50%) ieskaita Valsts autoceļu fondā. Valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" ieskaita 50% no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu, kas izlietota veicot dzelzceļa pārvadājumus, t.i. 1998.gadā - 9% no Valsts autoceļu fonda ieņēmumiem. Pēc atskaitījumu izdarīšanas valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" 73% paredzēts izlietot valsts autoceļu uzturēšanai un remontam, bet atlikušie 27% jāieskaita pašvaldību autoceļu (ielu) fondos pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontam. Savukārt 1995.gada 13. jūnija noteikumos Nr. 149 noteikts, ka pašvaldību autoceļu (ielu) fondos jāieskaita 30% no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ieņēmumiem.

Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos ieskaita 60% no dabas resursu nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos.

Pašvaldību īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumus, saskaņā ar 1992.gada 9.decembra likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", veido līdzekļi, kas iegūti no valsts un pašvaldību dzīvojamo māju pārdošanas (60% no ieņēmamām summām); no pašvaldību īpašuma objektu (izņemot dzīvojamās mājas) privatizācijas, izņemot 10%, kas ieskaitāmi Valsts īpašuma privatizācijas fondā, un 10% no līdzekļiem par attiecīgās pilsētas vai pagasta teritorijā esošu valsts īpašuma privatizāciju.

4.5. Nodokļu ieņēmumu analīze

4.5.1. Netiešie nodokļi

Netiešie nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodoklis) 1997. - 1999.gadā veidos aptuveni 14% no iekšzemes kopprodukta. Kā jau tika minēts, Latvijā, piemērojoties Eiropas savienības prasībām, pakāpeniski lielāks uzsvars tiek likts uz netiešo nodokļu palielināšanu (1995.gadā netiešo nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes koppdroduktu bija 12,3%, bet 1996.gadā - 13,5%). 1998. un 1999.gadā tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes un ar nodokli apliekamā bāze, iespējams tiks atcelti atsevišķi pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu veidi. Muitas nodokļa ieņēmumi sakarā ar tirdzniecības liberalizāciju samazināsies.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu tendence rāda, ka šis nodoklis ar katru gadu pieaug. Ieņēmumu pieaugumu pozitīvi ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījuma, cenu un importa apjoma pieaugums, kā arī kopš 1996.gada akcīzes nodokļa likmju palielināšana.

Sagaidāms, ka 1997.gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā būs 292,6 milj. latu jeb par 0,2% vairāk nekā gada plāns.

Prognozējams, ka 1998.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi faktiskās cenās palielināsies par 8,8%, bet 1999.gadā - par 8,9%.

Prognozējot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, ņemts vērā tāds makroekonomisks rādītājs kā iekšzemes pieprasījums (iekšzemes pieprasījums ir starpība starp iekšzemes kopprodukta un preču un pakalpojumu eksporta vērtību, kurai pieskaitīta preču un pakalpojumu importa vērtība). Tā kā 1998. un 1999.gadā iekšzemes pieprasījums salīdzināmās cenās pieaugs (vidēji par 3,5%), un prognozētais importa apjoma pieaugums ir lielāks par prognozēto eksporta apjoma pieaugumu, tad pie pārējiem vienādiem nosacījumiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem jāpieaug.

Pievienotās vērtības nodokļa likumdošana pamatā atbilst ES 6.direktīvas prasībām, bet tajā pašā laikā ar Direktīvu ir pretrunā atsevišķi ierobežojumi priekšnodokļa (priekšnodoklis ir summa, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samaksājis kā pievienotās vērtības nodokli par precēm un pakalpojumiem, ko tas iegādājies vai saņēmis, lai nodrošinātu savu saimniecisko darbību. Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētām ar nodokli apliekamām personām ir tiesības nodokļu deklarācijā no budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīt šo priekšnodokli.) atskaitījumiem un likuma normas, kas nosaka vairākus ES neparedzētus nodokļa atvieglojumus (piemēram, atvieglojumus komunālajiem pakalpojumiem, masu informācijas līdzekļiem, grāmatu izdošanai, kinofilmu izplatīšanai). Tāpēc, lai novērstu pastāvošās nepilnības likumdošanā, ir izstrādāts likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"", kas 1997.gada 1.augustā tika akceptēts Ministru kabineta komitejas sēdē, un ir paredzēts, ka tas, pēc pieņemšanas Saeimā, stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. Atceļot minētos pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu veidus, nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi 1998. - 1999.gadā varētu palielināties, savukārt atsevišķu ierobežojumu priekšnodokļa atskaitījumiem atcelšana varētu samazināt šī nodokļa ieņēmumus.

Nodokļa ieņēmumu samazināšanos 1998. un 1999.gadā var ietekmēt arī speciālie nodokļu atvieglojumi brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Sakarā ar šiem nodokļu atvieglojumiem jau 1996.gada beigās un 1997.gada sākumā izveidotajās Rīgas tirdzniecības brīvostā, Ventspils brīvostā un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 1998. un 1999.gadā varētu samazināties aptuveni par 8,9 milj. latu.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēs akcīzes nodokļa likmju palielināšana.

Kopumā 1998.gadā ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa prognozēti 318,3 milj. latu apmērā, bet 1999.gadā - 346,8 milj. latu apmērā.

4.7. tabula

	1996	1997	1997	1998*	1999
	fakts	plāns	prognoze
Pievienotās vērtības nodokļa
ieņēmumi, milj. latu	267,7	292,0	292,6	318,3	346,8
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	21,7	9,1	9,3	8,8	8,9
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	3,5	0,5	0,7	1,7	2,8
% pret IKP	9,7	9,4	9,4	9,2	9,1

Akcīzes nodoklis

Sākot ar 1996.gadu, piemērojoties Eiropas savienības prasībām, pakāpeniski tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes. Tāpēc akcīzes nodokļa ieņēmumiem ir tendence pieaugt.

Akcīzes nodokļa ieņēmumus tāpat kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ietekmē līdzīgi makroekonomiskie faktori, t.i. iekšzemes pieprasījuma, kā arī ar akcīzes nodokli apliekamo preču importa apjoma pieaugums.

Sagaidāms, ka 1997.gadā kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi būs 124,4 milj. latu jeb par 2,4% mazāk nekā gada plāns. Prognozējams, ka iespējams 1997.gada plāns netiks izpildīts, jo akcīzes nodokļa degvielai likmju paaugstināšana radīja nevienmērības nodokļa iekasēšanā, pie tam akcīzes nodokļa ieņēmumi par degvielu liecina, ka tie neatbilst degvielas patēriņa tendencēm (prognozēts, ka akcīzes nodokļa par degvielu plāns tiks izpildīts par 86%).

4.8. tabula

Akcīzes nodokļa prognoze pa maksājumu veidiem, milj. latu

Maksājuma	1996	1997	1998
veids	fakts	prognoze
Alkoholiskie dzērieni	28,8	37,5	39,5
Degviela	49,3	75,0	94,1
Tabakas izstrādājumi	7,5	9,4	10,0
Pārējie	1,7	2,5	2,5

Akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums sagaidāms sakarā ar akcīzes nodokļa likmju izmaiņām. Jāņem vērā, ka akcīzes nodokļa likmju izmaiņas var radīt nevienmērības nodokļa iekasēšanā, jo, kā tas bija redzams 1996.gadā, nodokļu maksātāji pirms likmju paaugstināšanas cenšas ievest Latvijā degvielas krājumus, tādējādi palielinot nodokļa ieņēmumus pirms likmju palielināšanas un samazinot turpmākajos mēnešos.

1996.gada 16. maija grozījumos likumā "Par akcīzes nodokli" noteikts, ka no 1996. līdz 2001.gadam pakāpeniski tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes par benzīnu un dīzeļdegvielu (sk. 4.9.tab.).

1997.gada 20. martā tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", paredzot ar 1997.gada 1. jūliju ar akcīzes nodokli aplikt ne tikai benzīnu un dīzeļdegvielu, bet arī petroleju, bet ar 1998.gada 1. janvāri degvieleļļu. Pie tam plānots, ka petrolejas, degvieleļļas un to aizstājējproduktu un komponentu akcīzes nodokļa likmes par vienu litru, tāpat kā benzīna un dīzeļdegvielas likmes, pakāpeniski tiks palielinātas līdz 2001.gadam.

4.9. tabula

Likumā paredzētās naftas produktu likmes 1998. - 2001.gadā , Ls par vienu litru

	Sākot ar .
	1997.	1998.	1999.	2000.	2001.
	gadu	gadu	gadu	gadu	gadu
Svinu nesaturošam benzīnam	0,12	0,14	0,16	0,18	0,20
Svinu saturošam benzīnam	0,13	0,16	0,19	0,21	0,23
Dīzeļdegvielai	0,08	0,10	0,13	0,16	0,17
Petrolejai	0,08	0,10	0,13	0,16	0,17
Degvieleļļai (1000 kg.)	-	2,00	4,00	8,00	10,00

Tomēr šo grozījumu rezultātā 1998. un 1999.gadā straujš akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums nav gaidāms, jo likuma grozījumos arī paredzēts, ka uzņēmumiem un citām juridiskām personām, kas benzīnu, dīzeļdegvielu, petroleju, degvieleļļu un šo produktu aizstājējproduktus un komponentus izmanto kā izejvielu ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, kā kurināmo katlumājās vai kā kurināmo siltuma enerģijas ieguvei ražošanas tehnoloģiskajā procesā, Ministru kabineta noteiktā kārtībā akcīzes nodoklis tiek atmaksāts.

Likumā "Par akcīzes nodokli" jau ir noteikts, ka ar 1997.gada 1.janvāri tiek ieviests akcīzes nodoklis stiprajam alum ar etilspirta saturu virs 5,5 tilpumprocentiem. 1997.gada 18.jūnijā pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" paredz samazināt akcīzes nodokļa likmi alum ar etilspirta saturu virs 7,0 tilpumprocentiem, nosakot to 4 lati par vienu hektolitru, bet ar 1998.gada 1.janvāri 4,1 lati par vienu hektolitru. Tomēr 1998. un 1999.gadā uz akcīzes nodokļa par stipro alu rēķina akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums netiek plānots, jo Latvijā stipro alu ražo tikai aptuveni 10% no kopējā alus ražošanas apjoma, un iespējams, ka, tā cenai pieaugot, stiprā alus ražošana vispār tiks pārtraukta.

1997.gada 18.jūnija grozījumos likumā "Par akcīzes nodokli" paredzēts ar 1998.gada 1.janvāri paaugstināt stipro alkoholisko dzērienu likmes (no Ls 4,0 uz Ls 4,1 par vienu litru), kā arī cigarešu ar filtru likmes (no Ls 0,0035 uz Ls 0,004 par vienu cigareti), kas var palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus 1998.gadā.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 1998. un 1999.gadā var nedaudz samazināties (aptuveni par 4,1 milj. latu) sakarā ar nodokļu atvieglojumiem 1996. - 1997.gadā izveidotajās speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Kopumā 1998. un 1999.gadā ar akcīzes nodokli apliekamās bāzes un akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumiem jāpieaug.

Ieņēmumi no akcīzes nodokļa 1998.gadā prognozēti 146,1 milj. latu, bet 1999.gadā - 169,2 milj. latu apmērā.

1997.gada 18.jūnija grozījumos likumā "Par akcīzes nodokli", paredzēts, ka izdevumus, kas saistīti ar alkohola un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku iegādi ar 1998.gada 1.javāri sedz no valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa. Līdz ar to 1998.gadā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem 2,3 milj. latu tiks novirzīti akcīzes nodokļa marku iegādei.

4.10. tabula

	1996	1997	1997 .	1998 .	1999.
	fakts	plāns	prognoze
Akcīzes nodokļa ieņēmumi , milj. latu	87,7	127,4	124,4	146,1	169,2
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	70,1	45,2	41,8	17,4	15,8
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	44,7	33,8	30,7	9,7	9,2
% pret IKP	3,2	4,1	4,0	4,2	4,4

Muitas nodoklis

Latvijā, tāpat kā citās valstīs ar brīvu preču kustību, muitas nodokli izmanto kā vienu no instrumentiem iekšējā tirgus aizsardzībai. Tā fiskālajai lomai kā budžeta ieņēmumu avotam ir pakārtota nozīme. Tāpēc muitas nodokļa ieņēmumiem ir tendence samazināties, to nosaka gan Latvijas noslēgtie līgumi par ārējo tirdzniecību, gan dažādi muitas nodokļa atvieglojumi u.c.

Sagaidāms, ka 1997.gadā muitas nodokļa ieņēmumi būs 20,8 milj. latu jeb par 27,6% vairāk nekā gada plāns. Muitas nodokļa ieņēmumu pieaugums 1997.gadā izskaidrojams ar ši nodokļa administrēšanas uzlabošanu muitas kontroles punktos.

Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanos 1998. un 1999.gadā noteiks tirdzniecības tālāka liberalizācija un Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, kā rezultātā ievērojama daļa ievedamo preču netiks aplikta ar muitas nodokli. Tiek plānots 1997.gada beigās ratificēt brīvās tirdzniecības līgumu ar Poliju, bet 1998.gadā ar Ungāriju, Turciju un Ukrainu (par lauksaimniecības precēm).

Latvija plāno 1997.gada beigās iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tas nodrošinās Latvijas Republikai vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā ar vairāk nekā 129 valstīm, vienlaicīgi, samazinot ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm.

Tā kā 1998.gadā samazināsies gan ar muitas nodokli apliekamo preču apjoms, gan arī tarifi, tad turpinoties pastāvošai tendencei, ieņēmumi no muitas nodokļa 1998. un 1999.gadā samazināsies.

Ieņēmumi no muitas nodokļa 1998.gadā prognozēti 17,2 milj. latu, bet 1999.gadā 16,9 milj. latu apmērā.

4.11. tabula

	1996	1997	1997 .	1998 .	1999.
	fakts	plāns	prognoze
Muitas nodokļa ieņēmumi, milj. latu	18,7	16,3	20,8	17,2	16,9
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	2,0	-12,4	11,5	-17,1	-2,1
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	-13,3	-19,3	2,7	-22,5	-7,6
% pret IKP	0,7	0,5	0,7	0,5	0,4

4.5.2. Tiešie nodokļi

Tiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1995. un 1996.gadā svārstījās ap 21% (1995.gadā - 21,1%, bet 1996.gadā - 20,5%). Prognozēts, ka 1997.gadā nodokļu administrēšanas uzlabošanas rezultātā tiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā palielināsies un būs 21,6 procenti.

1998. un 1999.gadā tiešie nodokļu (uzņēmumu ienākuma, iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu) ieņēmumu īpatsvars iekšzemes koppdroduktā samazināsies būs apmēram 20% no iekšzemes kopprodukta. Tas, galvenokārt, saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieauguma tempu samazināšanos sakarā ar prognozēto nodarbināto skaita samazināšanos.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu tendence liecina par to, ka šī nodokļa ieņēmumi pieaug ļoti lēni, t.i. lēnāk par iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem.

Sagaidāms, ka 1997.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā būs 70,1 milj. latu jeb par 18,0% vairāk nekā gada plāns. Likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktā maksāšanas kārtība nosaka attiecīgā gada uzņēmumu ienākuma nodokļa dinamiku gada ietvaros. Jāsecina, ka uzņēmumu gada peļņa 1996.gadā ir bijusi augstāka nekā prognozēts, tādēļ sagaidāms, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1997.gadā būs lielāki nekā plānots, par ko liecina jau šī gada maijā un jūnijā iekasētā nodokļa summa.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi prognozēti, ņemot vērā peļņas pieaugumu, nodokļu ieņēmumu dinamiku un iespējamās likumdošanas izmaiņas.

Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā peļņa faktiskās cenās pieaugs par aptuveni 10 procentiem.

1995.gadā tika atcelti 1991.gada 5. novembra likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" iestrādātie nodokļu atvieglojumi ārvalstu uzņēmumiem, kas paredzēja, ka ārvalstu uzņēmumi, sākot ar peļņas ieguves pirmo gadu, bija atbrīvoti no peļņas nodokļa maksājumiem uz diviem gadiem, bet nākamos divus gados peļņas nodokli samazināja par 50%. Daļa no šiem ārvalstu uzņēmumiem tiesības uz nodokļu atvieglojumiem zaudēs tikai 1998. un 1999.gadā. Tomēr, tā kā daudzi no šiem ārvalstu uzņēmumiem bija dibināti ar nolūku samazināt peļņas nodokļa maksājumus, un, beidzoties likumā paredzētajām nodokļu atlaidēm, tie izbeidza savu saimniecisko darbību, tad uz šo nodokļu atvieglojumu atcelšanas rēķina uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums 1998. un 1999.gadā nav gaidāms.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu palielināšanos varētu veicināt nodokļa administrēšanas uzlabošana, bet tā kā paredzams, ka valstī turpināsies nodokļu parādu kapitalizācija un samazināsies ienākumi no tādiem lieliem nodokļu maksātājiem kā, piemēram, "Latvenergo" (to paredzēts privatizēt līdz 1998.gadam), tas noteiks nodokļa ieņēmumu samazināšanos.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšanos 1998.gadā var ietekmēt 1997.gada 13. martā pieņemtie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz, ka no 1997.gada grupas uzņēmumi, kuru savstarpējā līdzdalība sasniedz vismaz 90%, var izlīdzināt peļņu un zaudējumus. Tas nozīmē, ka, šo atsevišķo uzņēmumu taksācijas periodā radušos zaudējumus varēs segt no citu šīs grupas uzņēmumu taksācijas periodā gūtās peļņas (samazinot apliekamo ienākumu). Likuma grozījuma mērķis ir atvieglot uzņēmumu saimniecisko darbību, nepiesaistot līdzekļus no ārpuses, kas kopumā varētu uzlabot un atvieglot ārvalstu investoru darbību Latvijā. Šo grozījumu pieņemšanas rezultātā, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekspertu sniegtās informācijas, uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumi 1998.gadā varētu samazināties apmēram par 5% līdz 10 procentiem.

Sakarā ar to, ka daudziem uzņēmumiem ir izveidojušies lieli nodokļu parādi, kuri apgrūtina saimniecisko darbību, likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir iestrādāti grozījumi, kas paredz, ka energoapgādes uzņēmumi, aprēķinot nodokli par 1996.gadu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var samazināt apliekamo ienākumu par summu, kas vienāda ar to grāmatvedībā esošiem uzkrājumiem bezcerīgiem parādiem.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi nedaudz samazināsies arī sakarā ar 1997.gadā pieņemto likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", kas paredz noteikt nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kuri darbojas šajos reģionos. Šajā sakarā tiek izstrādāti grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredzēs zināmus šī nodokļa atvieglojumus (piemēram, speciālas pamatlīdzekļu norakstīšanas likmes, kas dod iespējas norakstīt pamatlīdzekli ātrākā periodā).

1997.gada 18.martā stājās spēkā likums "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums", kura normas būtiski paredz samazināt uzņēmumu, kuri darbojas minētā likuma noteiktajā zonā, apliekamo ienākumu. Tādējādi arī šis faktors samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus budžetā.

No 1997.gada 11.aprīļa spēkā ir likuma "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" noteikumi, kas paredz samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo peļņu par ieguldījumu summām privātajos pensiju fondos. Šis uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums varētu būt paredzams sākot ar 1998.gada 1.janvāri, kad stāsies spēkā likums "Par privātajiem pensiju fondiem".

Iepriekš minētais noteiks to, ka 1998. - 1999.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi salīdzināmās cenās nepieaugs.

Prognozēts, ka 1998.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 61,5 milj. latu, bet 1999.gadā 63,9 milj. latu.

4.12. tabula

	1996	1997	1997 .	1998 .	1999.
	fakts	plāns	prognoze
Uzņēmumu ienākuma nodokļa
ieņēmumi, milj. latu	57,3	59,4	70,1	61,5	63,9
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	20,5	3,7	22,3	-12,2	3,8
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	2,5	-4,4	12,7	-17,9	-2,1
% pret IKP	2,1	1,9	2,3	1,8	1,7

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma pieaugumu vai samazinājumu, galvenokārt, ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, darba samaksa un apgādībā esošo personu skaits, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs un nodokļa atvieglojumi un šo faktoru izmaiņas.

Sagaidāms, ka 1997.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 181,6 milj. latu jeb par 3,9% mazāk nekā gada plāns. Jāsecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 1997.gadam tika novērtēti pārāk optimistiski. Saskaņā ar 1996.gada 19.decembra likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" Valsts kasei iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes gadījumā jākompensē trūkstošā summa.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu 1998. un 1999.gadā, galvenokārt, veicinās darba samaksas fonda pieaugums. Plānots, ka 1998. un 1999.gadā tautsaimniecībā nodarbināto skaits samazināsies, bet vidējā darba alga gan valsts, gan tautsaimniecības sektorā palielināsies (sk. makroekonomisko rādītāju aprakstu).

Saskaņā ar Finansu ministrijas "Instrukciju par Valsts budžeta projekta izstrādāšanu 1998. - 1999. finansu gadam", strādājošo, kurus finansē no vispārējo ieņēmumu dotācijas, darba samaksas fonds nedrīkst pārsniegt inflācijas kompensācijai paredzēto 5% izdevumu palielināšanas apjomu. Savukārt strādājošiem, kurus finansē no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, darba samaksas fondu var palielināt līdz inflācijas kopensācijas līmenim, tikai tad, ja attiecīgi ir palielinājušies ieņēmumi no maksas pakalpojumiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 1998. un 1999.gadā nedaudz var samazināties sakarā ar 1997.gadā pieņemto likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", kas paredz noteikt atsevišķus nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kuri darbojas šajos reģionos.

Prognozējot iedzīvotāju ienākuma nodokli, tika pieņemts, ka 1998. un 1999.gadā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) likmes un attiecīgi arī likmes proporcija starp darba devēju un darbinieku netiks mainīta, t.i. būs tāda pati kā 1997.gadā, kā arī nemainīsies apgādībā esošo personu skaits, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli mēneša neapliekamā minimuma apmērs.gadījumā, ja tiks mainīta minimālā darba alga, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums vai sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes proporcija starp darba devēju un darbinieku, prognozes tiks precizētas.

1998.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 192,2 milj. latu, bet 1999.gadā 206,1 milj. latu apmērā.

Sākot ar 1997.gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus sadala: 71,6% ieskaitot pašvaldību budžetos un 28,4% ieskaitot Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā.

4.13. tabula

	1996	1997	1997 .	1998 .	1999.
	fakts	plāns	prognoze
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumi, milj. latu	153,1	189,0	181,6	192,2	206,1
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	14,9	23,5	18,7	5,8	7,3
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	-2,3	13,8	9,4	-1,1	1,2
% pret IKP	5,5	6,1	5,8	5,6	5,4

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugumu vai samazinājumu tāpat kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, kā arī vidējā darba samaksa (vidējā sociālā nodokļa iemaksu alga), sociāli apdrošināto personu skaits un šo faktoru izmaiņas.

Sagaidāms, ka 1997.gadā sociālā nodokļa ieņēmumi sociālās apdrošināšanas budžetā būs 383,0 milj. latu, t.i., gada plāns tiks izpildīts.

1997.gadā ir izstrādāts likumprojekts "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā 1998.gada 1. janvārī un ka līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos dienu spēku zaudēs likums "Par sociālā nodokli". Tādējādi līdzšinējais sociālais nodoklis turpmāk tiks saukts par obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Bez obligātās sociālās apdrošināšanas no 1998.gada pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi varēs pievienoties jebkura persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātai sociālai apdrošināšanai Latvijas Republikā.

Likumprojektā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", paredzēts, ka pašreiz spēkā esošajā likuma "Par sociālo nodokli" pārejas noteikumos noteiktā sociālā nodokļa likmes samazināšana un sociālā nodokļa proporcijas maiņa starp darba devēju un darba ņēmēju tiks atlikta līdz 2002.gada 1.janvārim, atstājot to 1997.gada līmenī (t.i. kopējā nodokļa likme 37%, no kuras 28% jāmaksā darba devējam un 9% darbiniekam). Šajā likmē nav ieskaitīta darba negadījumu apdrošināšanas iemaksu likme - 0,09 procenti.

Sociālo iemaksu iekasēšanu pozitīvi var ietekmēt nodokļa administrēšanas izmaiņas, t.i. ar 1998.gada 1. janvāri paredzamā Valsts ieņēmumu dienesta sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas pārņemšana no Sociālā apdrošināšanas fonda.

1998.gadā sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (sociālās apdrošināšanas budžetā) būs 416,7 milj. latu, bet 1999.gadā 462,1 milj. latu.

4.14. tabula

	1996	1997	1997 .	1998 .	1999.
	fakts	plāns	prognoze
Sociālās apdrošināšanas iemaksas
(nodoklis), milj. latu	325,4	383,0	383,0	416,7	462,1
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	12,5	17,7	17,7	8,8	10,9
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	-4,3	8,5	8,5	1,7	4,6
% pret IKP	11,8	12,3	12,3	12,1	12,1

Nodokļi no īpašuma

Nodokļu no īpašuma ieņēmumu prognozēšana ir apgrūtināta, jo īpašuma nodokļi gandrīz nav saistīti ar makroekonomiskiem rādītājiem, kā arī tiem nav sezonāls raksturs.

Jau 1996.gadā tika izstrādāts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli". Bija paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā ar 1997.gada 1.janvāri un aizvietos līdzšinējos likumus "Par zemes nodokli" un "Par īpašuma nodokli". Tomēr vairāku iemeslu dēļ 1996.gadā Saeimā šo likumprojektu nepieņēma, un tā stāšanās spēkā termiņu pārcēla uz 1998.gada 1.janvāri. Tā vietā Saeimā tika iesniegti grozījumi likumos "Par zemes nodokli" un "Par īpašuma nodokli".

1997.gada 4. jūnijā pieņemtais likums "Par nekustamā īpašuma nodokli", kuram jāstājas spēkā ar 1998.gada 1. janvāri, nosaka, ka laika periodā līdz 1999.gada 31.decembrim nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, ko noteiks Valsts zemes dienests. Likumā arī noteikts, ka tiesības lemt par nodokļa atvieglojumiem būs pašvaldību ziņā, kas varēs atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām atvieglojumus noteikt 90, 50 vai 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. Lai varētu finansēt nekustamo īpašumu kadastrālo novērtēšanu, pašvaldībām 2% no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem jāieskaita valsts budžetā.

Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredzēts, ka līdz 1999.gada 31.decembrim ēku, būvju un iebūvēto iekārtu vērtība ar nekustamā īpašuma nodokli netiks aplikta. Tāpēc, lai būtiski nesamazinātu pašvaldību ieņēmumus, ir izstrādāts grozījumu likumā "Par īpašuma nodokli" projekts, kas paredz, ka ar īpašuma nodokli arī turpmāk tiks apliktas ēkas un būves.

Prognozēts, ka 1998.gadā, ņemot vērā paredzamās likumdošanas izmaiņas, nodokļu no īpašuma ieņēmumi būs 38,2 milj. latu, no kuriem 25 milj. latu plānots iekasēt par nekustamā īpašuma nodokli un 13,2 milj. latu par īpašuma nodokli. 1999.gadā nodokļu no īpašuma ieņēmumi būs 38,8 milj. latu, no kuriem 25,6 milj latu veidos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi un 13,2 milj. latu īpašuma nodokļa ieņēmumi.

No nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem (2%), lai varētu finansēt nekustamo īpašumu kadastrālo novērtēšanu kā tas paredzēts likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", pašvaldībām 1998. un 1999.gadā valsts budžetā jāieskaita 0,5 milj. latu.

4.15. tabula

	1996	1997	1997 .	1998 .	1999.
	fakts	plāns	prognoze
Nodokļu no īpašuma ieņēmumi*, milj. latu	31,6	38,0	37,2	38,2	38,8
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	22,1	20,4	17,9	2,7	1,6
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu	3,9	11,0	8,7	-4,0	-4,2
% pret IKP	1,1	1,2	1,2	1,1	1,0

1997.gadā zemes un īpašuma nodokļa, bet 1998. un 1999.gadā nekustamā īpašuma un īpašuma nodokļa ieņēmumi ir skaitīti kopā.

Dabas resursu nodoklis

Dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognozēšana ir apgrūtināta, jo trūkst precīzas šī nodokļa uzskaites par iepriekšējiem periodiem.

Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā ieņēmumi no dabas resursu nodokļa valsts speciālajos budžetos būs 8,2 milj. latu.

Likumā "Par dabas resursu nodokli" noteikts, ka Valsts vides aizsardzības budžetā ieskaita 40% no dabas resursu nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos un 100% dabas resursu nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu), kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Pašvaldību vides aizsardzības speciālajā budžetā ieskaita 60% no dabas resursu nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos.

4.16. tabula

	1996	1997	1997 .	1998 .	1999.
	fakts	plāns	prognoze
Dabas resursu nodokļa
ieņēmumi, milj. latu	2,9	7,0	7,0	9,7	9,7
pieaugums faktiskās cenās,
% pret iepriekšējo gadu		137,0	137,0	40,2	0,0
pieaugums salīdzināmās cenās,
% pret iepriekšējo gadu		118,5	118,5	31,0	0,0
% pret IKP		0,2	0,2	0,3	0,3

4.6. Pārējo ieņēmumu analīze

4.6.1. Nenodokļu ieņēmumi

Nenodokļu ieņēmumu izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar privatizācijas procesu, kas ietekmē tādus ieņēmumu posteņus kā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas, ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas u.c. Sagaidāms, ka 1997.gadā nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā būs 146,8 milj. latu, t.i., gada plāns tiks izpildīts.

1998.gadā nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā plānoti 155,4 milj. latu, tai skaitā valsts pamatbudžetā 80,1 milj. latu un pašvaldību pamatbudžetā 12,4 milj. latu. 1999.gadā nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā būs 131,0 milj. latu, tai skaitā valsts pamatbudžetā 40,5 milj. latu un pašvaldību pamatbudžetā 13,0 milj. latu.

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu

Valsts uzņēmumu maksājumi par valsts īpašuma izmantošanu samazinās galvenokārt saistībā ar valsts uzņēmumu un valsts akciju sabiedrību privatizāciju. Sagaidāms, ka 1997.gadā ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu valsts pamatbudžetā būs 4,5 milj latu (1996.gadā - 6,0 milj. latu).

Prognozēts, ka turpmākos gados maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu valsts pamatbudžetā vēl vairāk samazināsies un 1998.gadā būs 2,4 milj. latu, bet 1999.gadā 0,7 milj. latu.

Jāatzīmē, ka MK 1997.gada 20.marta rīkojums Nr.138 nosaka kārtību tikai 1997.gadā veicamajiem maksājumiem par valsts uzņēmumu īpašuma un valsts kapitāla izmantošanu veikšanu. Tāpēc, lai nodrošinātu likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam" plānotos ieņēmumus no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu, jāsagatavo Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas Ministru kabineta 1997.gada 20.marta rīkojumā Nr. 138 noteikto kārtību attiecinātu arī uz 1998. un 1999.gadu.

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas nav nozīmīgs ieņēmumu avots valsts pamatbudžetā. Tas, galvenokārt, ir atkarīgs no konjuntūras valsts īpašumu tirgū. Sagaidāms, ka 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas valsts pamatbudžetā samazināsies un būs 2,0 milj. latu (1996.gadā - 3,2 milj. latu).

Prognozēts, ka 1998.gadā ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas valsts pamatbudžetā būs 0,1 milj. latu, bet 1999.gadā 0,07 milj. latu.

Valsts uzņēmuma nekustamās mantas iznomāšana notiek saskaņā ar 1996.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.56, kas paredz, ka 50% no nomas maksas par nekustamās mantas iznomāšanu ir ieskaitāmi valsts budžetā, bet 50% paliek valsts uzņēmuma - iznomātāja rīcībā.

Valsts nodevas un maksājumi

Ienākumi no valsts nodevām un maksājumiem valsts pamatbudžetā ir samērā stabils ienākumu avots. Sagaidāms, ka 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, ienākumi no valsts nodevām un maksājumiem nedaudz palielināsies un būs 8,0 milj. latu (1996.gadā - 7,9 milj. latu).

1997.gada vasarā tika izdarīti grozījumi Civilprocesa kodeksā, paaugstinot atsevišķām lietu kategorijām valsts nodevas. Tā piemēram, valsts nodeva par pasu izsniegšanu no 5 latiem tika paaugstināta uz 10 - 20 latiem atkarībā no pases izsniegšanas termiņa.

Tāpēc prognozēts, ka 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, ienākumi no valsts nodevām un maksājumiem valsts pamatbudžetā pieaugs un būs 8,5 milj. latu, bet 1999.gadā 9,0 milj. latu.

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai

Paredzams, ka nākotnē, turpinot tautsaimniecības liberalizāciju un atceļot dažādus ierobežojumus uzņēmējdarbībai, ienākumi no valsts nodevām par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai samazināsies.

Grozījumu projekts likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka valsts nodevas par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar to izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas. Tāpēc Finansu ministrijai ir uzdots līdz 1997.gada 1.decembrim sagatavot un iesniegt grozījumus Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos Nr.77 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem".

Ir izstrādāti arī projekti par tabakas un degvielas apriti, kuros paredzēta nodevu samazināšana, kā arī tiek izstrādāts grozījumu projekts par alkohola apriti, kurā ir iekļauti grozījumi par licenču izsniegšanas kārtību (derīguma termiņu pagarināšana, valsts nodevas par licenču izsniegšanu samazināšana, licencēšanas atcelšana importam un eksportam).

Minēto tiesību aktu grozījumu rezultātā, 1998.gadā ieņēmumi no valsts nodevām par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai prognozēti gandrīz 1997.gada plāna līmenī (1997.gadā - 1,2 milj. latu), t.i. 1,3 milj. latu, bet 1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, samazināti uz 1,0 milj. latu.

Sodi un sankcijas

Naudas sodi ir noteikti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet pārējie sodi un sankcijas ir atkarīgas no Valsts ieņēmumu dienesta darbības.

1997.gada 28.maijā un 19.jūnijā tika pieņemti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros ir palielinātas gan administratīvo naudas sodu summas, gan ar naudas sodiem apliekamo pārkāpumu apjoms (piemēram, par smēķēšanu neatļautās vietās tagad jāmaksā 5 lati). Tāpēc 1998. un 1999.gadā tiek plānots ieņēmumu no sodiem un sankcijām pieaugums attiecīgi 5,9 milj. latu un 6,0 milj. latu (1997.gadā - 5,8 milj. latu).

Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas

Līdz pilnīgai hipotekārās kredītsistēmas ieviešanai, kuru plānots ieviest līdz 2000.gadam, nav sagaidāma īpaša rosība nekustamo īpašumu tirgū. Tāpēc līdz minētās sistēmas ieviešanai valsts nekustamo īpašumu pārdošana tikai rada zaudējumus valstij. Izņēmuma gadījumu varētu būt, kad valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana nav iespējama, piemēram, nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, nav sakārtojamas īpašuma attiecības.

Tāpēc prognozēts, ka 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu (2,0 milj. latu), ienākumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas valsts pamatbudžetā samazināsies un būs tikai 0,3 milj. latu, bet 1999.gadā 0,2 milj. latu.

Ieņēmumi no Skrundas lokatora nomas maksas

Saskaņā ar līgumu "LR un KF Vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā" Krievijas puse par pagaidu lietošanā nodoto zemi maksā nomas maksu 5 milj. ASV dolāru gadā. Minētā summa tiek pārskaitīta divos maksājumos katru pusgadu.

Prognozēts, ka 1998.un 1999.gadā, tāpat kā 1996. un 1997.gadā, ienākumi no Skrundas lokatora nomas maksas būs 1,4 milj. latu.

Latvijas Bankas iemaksas

Paredzēts, ka 1998. un 1999.gadā, tāpat kā 1997.gadā, Latvijas Banka valsts pamatbudžetā iemaksās 2,0 milj. latu.

Ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta

Prognozēts, ka 1998.gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi būs 51,2 milj. latu, tai skaitā iemaksas valsts pamatbudžetā 48,8 milj. latu. Kaut gan bija paredzēts, ka līdz 1998.gadam valsts un pašvaldību īpašumu privatizācija būs pabeigta, tomēr, sakarā ar to, ka šis process nenoris plānotajos termiņos, arī 1999.gadā tiek plānoti Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi 23 milj. latu, no kuriem 10,5 milj. latu būs iemaksas valsts pamatbudžetā.

4.6.2. Pašu ieņēmumi

Prognozēts, ka 1998. un 1999.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu (89,4 milj. latu), pašu ieņēmumi kopbudžetā palielināsies un būs 93,8 milj. latu un 98,5 milj. latu. Valsts pamatbudžeta pašu ieņēmumos no 1998.gada tiks ieskaitīti līdzšinējā speciālā budžeta - Valsts zemes dienesta ieņēmumi.

4.7. Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze

Valsts pamatbudžeta 1998.gadam ieņēmumi paredzēti 647,5 milj. latu, izdevumi - 648,1 milj. latu, paredzot izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem 0,6 milj. latu un kā izdevumu seguma avotu nosakot maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu.

Salīdzinot ar 1997.gada koriģēto valsts pamatbudžeta plānu, izdevumi 1998.gadam palielināsies par 67,8 milj. latu jeb 11,7 procentiem (sk. 4.17.tab.).

Nozīmīgākā valsts pamatbudžeta izdevumu daļa - 565,5 milj. latu jeb 87,3% paredzēta ministriju un citu centrālo iestāžu (turpmāk tekstā - resoru) programmu (apakšprogrammu) īstenošanai, mērķdotāciju veidā pašvaldībām novirzot 82,6 milj. latu.

4.7.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi valdības funkciju klasifikācijas sadalījumā

Analizējot valdības funkciju struktūru 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, var secināt, ka galvenās izmainas ir šādos valdības funkciju izdevumos:

• vispārējiem valdības dienestiem izdevumu īpatsvars palielināts par 0,8% jeb 13,5 milj. latu. Tas, galvenokārt, saistīts ar to, ka 1998.gadā plānots palielināt izdevumus Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta darbībai, kā arī līdzekļu apjomu neparedzētiem gadījumiem;

• aizsardzībai, sabiedriskajai kārtībai, drošībai un tiesību aizsardzībai izdevumu īpatsvars palielinās par 0,5%, vienlaicīgi, pieaugot finansējumam absolūtā izteiksmē par 15,7 milj. latu;

• veselības aprūpei izdevumu īpatsvars samazināts par 1,8% jeb 3,3 milj. latu. Izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas apjomā 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, saistās ar to, ka 1997.gada izdevumos bija iekļauts papildu finansējums ārstniecības līdzekļu iegādei ar atlaidēm, bet investīcijās - Dānijas aizdevums. Bez tam 1998.gadā plānots, ka samazināsies ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

• sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai izdevumu īpatsvars samazināts par 0,7%, lai gan absolūtā izteiksmē izdevumi ir pieauguši par 3,6 milj. latu;

• lauksaimniecībai, mežkopībai un zvejniecībai izdevumu īpatsvars palielināts par 0,9% jeb 10,5 milj. latu sakarā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto: lauksaimniecībā subsīdiju ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai kopējais apjoms jānodrošina ne mazāk par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem;

• transportam un sakariem izdevumu īpatsvars palielināts par 0,9% jeb 6,6 milj. latu. Tas, galvenokārt, saistīts ar to, ka palielinājušies izdevumi Satiksmes ministrijai, lai varētu nodrošināt Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA) ar nepieciešamajām investīcijām, kā arī aģentūra veiks maksas pakalpojumus. Bez tam palielināts dotācijas apjoms transporta izdevumu kompensācijai invalīdu un politiski represēto personu pārvadājumiem.

• izglītībai paredzēto izdevumu īpatsvars kopējos pamatbudžeta izdevumos paliek 1997.gada līmenī - 20,2%, lai gan absolūtā izteiksmē izdevumi ir pieauguši par 13,6 milj. latu, kas tiks novirzīti pedagogu un pārējo izglītības iestādēs strādājošo atalgojuma palielinājumam saistībā ar viņu darba kvalitāti, sociālā nodokļa nomaksai, mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestādēm palielinājumam.