Mēs esam arī zvejnieku tauta

Informējot par Starptautisko Baltijas jūras zvejniecības komisijas 23. sesiju

Septembrī Varšavā notika gadskārtējā Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas 23. sesija. Komisijas darbība balstās uz Gdaņskas konvenciju “Par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un beltos”. Sesijā piedalījās Lietuva, Igaunija, Krievija, Polija, Latvija un ES valstis. Latvija kā dalībvalsts šajā organizācijā ir kopš 1992. gada. Šīs komisijas lēmumi un rezolūcijas, kas saistītas ar zivju resursu stāvokli un nozvejas kvotu sadali, ir saistošas visām Baltijas jūras valstīm. Latviju šajā nozīmīgajā forumā pārstāvēja Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš, nodaļas vadītājs Pāvels Ivanovs un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta direktors Māris Vītiņš un direktora vietnieks Andis Mitāns, Jūras vides pārvaldes priekšnieks Guntis Drunka, Latvijas zivsaimnieku asociācijas sekretārs Inārijs Voits.

Nozvejas apjomi nākamajā — 1998. gadā tiek plānoti līdzīgi šogad esošajiem. Plašas diskusijas un viedokļu dalīšanās bija attiecībā par atsevišķām zivju sugām — brētliņu, mencu un lasi. Piemēram, valdījis uzskats, ka brētliņu zveja jāsamazina. Patlaban esošie zivju krājumi ir pietiekami, tāpēc brētliņu nozvejas kvotas netiks samazinātas. Tomēr, kā atzina Normunds Riekstiņš, mūsu zvejniekiem un pārstrādes uzņēmumiem jārēķinās ar to, ka nākamajā gadā šīs kvotas noteikti tiks samazinātas. Viena no problēmām — Eiropas Savienības valstis lielus brētliņu daudzumus izmanto zivju miltu ražošanai. Līdz ar to rodas interešu konflikts. Latvija kopā ar Krieviju un Poliju iestājās par brētliņu un reņģu izmantošanas samazināšanu zivju miltu ražošanā ES. Mūsu valsts ir ieinteresēta, lai šo zivju krājumi būtu pietiekami, jo Latvija brētliņas un reņģes izmanto zivju pārtikas produktu ražošanai. Arī ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas rekomendāciju noteikts, ka prioritārai jābūt cilvēkiem domātās pārtikas ražošanai. Patlaban brētliņu nozveja Baltijas valstīs ir laba, piemēram, Igaunija jau pusgadā nozvejojusi 80 procentus no tai pieejamā kvotas daudzuma.

Attiecībā uz reņģu zveju jāteic, ka daudzām valstīm tā nav izdevīga, piemēram, Krievijai un Polijai. Pēdējā arī paziņoja, ka savas iekšējās kvotas noteiks mazākas par paredzētajiem 112 tūkstošiem tonnu. (Kvotu nedrīkst pārsniegt, bet krājumu pārvaldīšana ir katras valsts iekšējā lieta.)

Menca ir vienīgā zivju suga, kurai samazinātas kvotas, jo 1996. gadā vairākas ES valstis un Polija to pārzvejoja, kā arī nav vērojama šīs zivju sugas krājumu stāvokļa uzlabošanās. Latvija gan bija nozvejojusi tikai 80 procentus no iedalītā apjoma. Tāpēc Latvija izteica priekšlikumu pārzvejas gadījumos atskaitīties par pārkāpuma iemesliem nākamajās sesijās. Un ja šāda pārzveja notiek, tad nākamā gada kvotas attiecīgai valstij varētu tikt samazinātas. Vēl jāpiebilst, ka mencu krājumus ietekmē arī sāļo ūdeņu ieplūde no Ziemeļjūras, jo Baltijas jūra ir ar zemu sāls saturu. Tika pieņemts lēmums mencu nozvejas kopējo apjomu samazināt līdz 145 tūkstošiem tonnu un nolemts, ka, ievērojot zinātnieku atzinumus, izstrādās mencu krājumu pārvaldes stratēģiju. Nākamajā gadā paredzētas arī papildu sanāksmes, veltītas mencu un lašu krājumiem.

Somija, Zviedrija un Latvija kā vienīgā Austrumeiropā pieder pie tām valstīm, kur visvairāk tiek mākslīgi pavairoti laši. Tāpēc arī nozvejas kvotas attiecīgi tika noteiktas šādas: ES — 309,2 tūkstoši, Latvijai — 53 tūkstoši, Polijai — 25,3 tūkstoši, Lietuvai — 6,2 un Igaunijai — 8,5 gabalu. Aktuāla ir problēma, ka vairākas valstis zvejo lašus upēs, apdraudot to dabisko populāciju. Tāpēc tika izvirzīta prasība Somijai un Zviedrijai pārtraukt lašu zveju upēs, jo tā ietekmē arī pārējo dalībvalstu zvejas iespējas Baltijas jūrā.

1998. gadā noteiktas izmaiņas zivju nozvejā. Jauns papildu aizliegums ir Dānijas ūdeņos Bornholmas ieplakā, kur no 15. maija līdz 31. augustam nedrīkst zvejot mencas. Pārējā Baltijas jūrā aizliegums ir spēkā no 10. jūlija līdz 20. augustam. Aizliegums Bornholmas ieplakas rajonā ietekmē arī Latvijas rūpniecisko zveju, jo mūsu zvejniekiem ir atļauts zvejot Dānijas un Zviedrijas ūdeņos. Plekstēm un akmensplekstēm zvejas aizliegums pārcelts no 1. februāra uz 15. februāri, līdz ar to arī beigu termiņš — no 30. aprīļa uz 15. maiju. Lašu zvejas aizliegums pārcelts no 15. jūnija uz 1. jūniju, beigu termiņu nosakot 15. septembri.

1998. gadā nolemts piedalīties Baltijas jūras reģionālās koncepcijas izstrādē, kas ietvertu sevī jautājumus par jūras un piekrastes ūdeņu aizsardzību, par iekšējiem ūdeņiem, zivju resursu stāvokli. Tas ir viens no jautājumu lokiem ilgtermiņa telpiskās plānošanas koncepcijā Baltic 21 (Baltijas jūras reģiona redzējums un stratēģija līdz 2010. gadam). Šī jautājuma sakarā tiek plānota arī Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas ārpuskārtas sesija.

Ingrīda Rumbēna, “LV”