Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001.

Nacionālo programmu izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Turpinājums. Sākums “Privātīpašuma” 11. numurā

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1.1.2. Latvija starptautiskā kontekstā

Materiāli trūcīgā valstī iedzīvotāju lielākā daļa arī ir nabadzīgi un vienlaikus šādiem cilvēkiem trūkst pašapziņas, pašpārliecinātības, ir zema pašcieņa, nav vajadzīgo iemaņu un prasmju, viņi ir nedroši savā rīcībā un lēmumos, jūtas bezpalīdzīgi, nespējīgi mainīt savu dzīvi un parasti arī nezina, kur meklēt palīdzību. Šādā situācijā vispirms ir nepieciešams radīt cilvēkos ticību, ka esošo situāciju var mainīt un tikai pēc tam ir vajadzīga zināšanu un profesionālo darba iemaņu apgūšana.

2. attēls. Ekonomiski aktīvo MVU skaita sadalījums PHARE valstīs. Eurostat pētījums. 1996.

Bez tam jāatzīmē, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs dominē individuālie MVU, izņēmumi ir Latvija, Igaunija un Rumānija. Latvijā aktīvākās ir SIA — 68,5%, individuālie uzņēmumi veido 24,4%, kā arī Latvija ievērojami atpaliek MVU darbības aktivitātes un nozīmes ziņā.

Statistikas un valsts atbalsta jomās Latvijā par MVU jāuzskata uzņēmumi, kas atbilstu šādiem kritērijiem, atbilstoši ES praksei un Eiropas komisijas pieņemtajai definīcijai (sk. pielikumu 1):

• mazie uzņēmumi — strādājošo skaits ir robežās no 0 līdz 49;

— gada apgrozījums nepārsniedz 7 milj. ECU;

— kopējie aktīvi nepārsniedz 5 milj. ECU;

• vidējie uzņēmumi — strādājošo skaits ir robežās no 50 līdz 249;

— gada apgrozījums nepārsniedz 40 milj. ECU;

— kopējie aktīvi nepārsniedz 27 milj. ECU.

Izstrādājot ekonomisko instrumentu, kā arī valsts atbalsta instrumentu apakšprogrammas, var tikt izstrādātas un pieņemtas citas MVU definīcijas. Minētā definīcija nākotnē nodrošinātu iespēju, ka gadījumā, ja valsts sniedz atbalstu MVU, ir iespēja piesaistīt ES palīdzību šo uzņēmuma attīstībai.

1.1.3. MVU un rūpniecības politika

Lielajiem uzņēmumiem ir šādas priekšrocības:

• lielos uzņēmumos ir iespējams izmantot lielas jaudas, augstvērtīgu tehniku, kas savukārt ļauj ražot produkcijas vienību ar mazākām izmaksām;

• lielos uzņēmumos var racionālāk organizēt ražošanas procesu, jo iespējama darbinieku specializācija noteikta darba veikšanā, kas dod iespēju efektīvāk strādāt;

• var labāk izmantot materiālās vērtības, jo specializētās iekārtas un mašīnas dod iespēju labāk izmantot materiālos resursus;

• lielajos uzņēmumos ražošanas iekārtu īpatsvars kopējā pamatfondu apjomā ir lielāks nekā MVU, kas dod iespēju samazināt pašizmaksu;

• lielos uzņēmumos ir iespējams organizēt laboratorijas, pētniecības centrus, kas dod iespēju paātrināt tehnikas progresu, kā arī pētniecības darbu izmaksu īpatsvars produkcijas ražošanas izmaksās ir salīdzinoši neliels.

Tomēr lielajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar MVU ir arī savi trūkumi:

• lielo uzņēmumu organizatoriskā struktūra ir sarežģīta un grūti pārvaldāma;

• šie uzņēmumi ir salīdzinoši neelastīgi attiecībā uz tirgus izmaiņām;

• pastāv monopolu veidošanās draudi, mazinās konkurence; ekonomiskā varenība ļoti bieži saplūst ar politisko varu;

• lielie uzņēmumi, koncerni nespēj aptvert visus tirgus segmentus, tie orientējas pārsvarā uz galvenajiem tirgus segmentiem, tiem ir pazemināta pielāgošanās un konkurētspēja;

• internacionalizācijas problēma, t.i., notiek kapitāla koncentrēšanās, pārsniedzot atsevišķas valsts robežas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lielie uzņēmumi ir efektīvi nozarēs,

— kurās nepieciešams koncentrēt lielus kapitālieguldījumus;

— kurās ir ilgstošs ražošanas cikls;

— kurās ražošana saistīta ar lieljaudu agregātiem (piemēram, metalurģija);

— kurās nepieciešams izvērst ražošanu vai kurās pastāv ražošanas kombinēšana.

Turpretim mazo un vidējo uzņēmumu darbība ir veiksmīga tur,

— kur vajadzīga liela preču, pakalpojumu daudzveidība, nemitīga jauninājumu ieviešana, ir svarīga darbinieku personīgā gaume un iniciatīva;

— kur ir nepieciešams samazināt bezdarbu un veicināt konkurenci;

— kur ir svarīgs patēriņa faktors, t.i., svarīgi nodrošināt iedzīvotājus ar patēriņa precēm;

— kur nepieciešams atbrīvot lielos uzņēmumus no tiem nespecifiskām funkcijām, tādējādi tiek veicināta specializācija un kooperācija; daudzi MVU darbojas līgumattiecībās ar lielajiem uzņēmumiem, ir izejvielu un materiālu piegādātāji, gatavās produkcijas realizētāji;

— kur nepieciešams veidot plašu uzņēmēju un īpašnieku slāni.

1.1.4. Vispārinātā MVU raksturojums

Relatīvi patiesu ainu par vispārināto MVU iegūstam, apvienojot 1994.gadā PHARE MVU programmas ietvaros veiktās aptaujas rezultātus ar Eurostat pētījumu (dati no ES Eurostat pētījuma 11 PHARE valstīs. Latvijā apsekoti 5487 uzņēmumi. Apsekojumā nav iekļautas zemnieku saimniecības).

Iegūtās informācijas rezultātā var secināt:

• MVU pārsvarā vada uzņēmēji ar labu izglītību (augstākā izglītība — 52% uzņēmēju) ar biznesu nesaistītās jomās, vīrieši veido 74% no uzņēmējiem, to vecums — 30—40 gadu;

• 50% no MVU pēdējā gadā izdarījuši kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā, turklāt 15% uzņēmumu kapitālieguldījumi pārsnieguši 10% no apgrozījuma;

• liels skaits uzņēmēju pirms tam ir strādājuši valsts uzņēmumos, pārsvarā tajā pašā virzienā, ar ko nodarbojas pašreiz;

• cilvēki ar iepriekšēju pieredzi privātajā sektorā, galvenokārt pakalpojumu sfērā;

• lielais vairums uzņēmumu dibināti pēdējos gados kā jauni MVU bez iepriekšējas bāzes;

• visizplatītākais juridiskais statuss ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (68,5%);

• uzņēmumi darbojas ļoti dažādās nozarēs, 40% intervēto aktīvi darbojas vairāk nekā vienā nozarē;

• Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu preču un pakalpojumu realizācija vērsta galvenokārt iekšēji: 65% no visu uzņēmumu realizācijas notiek šaurāka vai plašāka mēroga vietējā tirgū;

• Rīgas uzņēmumi ir nedaudz vairāk orientēti uz eksportu nekā citur Latvijā;

• iekārtas ir pārsvarā ļoti vecas, un tehnoloģija novecojusi;

• galvenie uzsākšanas kapitāla avoti ir pašu īpašnieku krājumi un aizdevumi no ģimenes un draugiem;

• ļoti neliels skaits MVU ir saņēmuši ilgtermiņa aizdevumus no Latvijas bankām.

1.1.5. MVU darbības galvenās problēmas

Pastāv virkne MVU attīstību traucējošu faktoru, kurus mērķtiecīgi var iedalīt trijos līmeņos.

1. Stratēģiskais līmenis:

1) nav izstrādātas ilgtermiņa skaidras valsts politikas MVU attīstībai, kas ietvertu shēmu valsts atbalstam MVU un noteiktu atbalstāmās prioritārās nozares, mērķa MVU tipus un kritērijus;

2) finansu resursu trūkums ar atvieglotiem noteikumiem;

3) mazas iespējas saņemt kredītus, tehnisko palīdzību, nav MVU kredītu garantiju sistēmas, praktiski nav iespējams iegūt kredītus, lai uzsāktu biznesu;

4) uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas nepilnības;

5) dažādi birokrātiskie šķēršļi;

6) atpalikusi biznesa infrastruktūra ārpus Rīgas;

7) sarežģīta nodokļu sistēma, spēkā esošā nodokļu iekasēšanas sistēma ir nelabvēlīga MVU, tā veicina nodokļu nemaksāšanu un `'ēnu ekonomikas'' pieaugumu.

2. Biznesa atbalsta struktūru līmenis:

1) nav pieejama aptveroša informācijas sistēma par sadarbību un atbalstu, ko sniedz ārzemju partneri; par tirgiem, iespējām tajos ieiet un šim procesam nepieciešamajiem noteikumiem;

2) nav jaunas tehnoloģijas radīšanas un ieviešanas veicināšanas mehānisma;

3) augsti kvalificēta un apmācīta darbaspēka trūkums.

3. Uzņēmuma līmenis:

1) Latvijas tirgus nelielā ietilpība;

2) uzņēmēju nepietiekamas zināšanas par tirgiem;

3) iekārtu atjaunošanas nepieciešamība, lietotu iekārtu tirgus vajā attīstība;

4) biznesa iemaņu trūkums, pieredzes un profesionālo zināšanu trūkums uzņēmēju vidū;

5) ierobežotā uzņēmēju maksātspēja.

Šie apstākļi ir cieši saistīti ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un rodas sakarā ar vāju informācijas plūsmu, modernu tehnoloģiju un apmācību trūkumu, kā arī sakarā ar jaunu tirgu apgūšanas problēmām.

Pēc ārvalstu ekspertu vērtējuma, pašreiz Latvijā būtiskākie MVU attīstību traucējošie faktori ir šādi:

• vāji attīstīta uzņēmējdarbības vidi regulējošā likumdošana;

• augsti kredītu procenti (augsti riska procenti, vāji attīstīta garantiju sistēma);

• zemais uzņēmumu attīstības līmenis;

• jaunāko tehnoloģiju trūkums;

• uzņēmumu mārketinga un menedžmenta vājā attīstība;

• Latvijas Bankas stingrā uzņēmējdarbības kreditēšanas uzraudzība;

• zināšanu trūkums projektu sagatavošanā un augstās projekta sagatavošanas izmaksas ārvalstu finansēšanas piesaistīšanai;

• lielas finansiālās izmaksas NVS un ES valstu tirgus apgūšanai;

• kvalitātes sertifikātu ISO 9000 iegūšanas problēmas, konkurences analīzes nepietiekamība, piegādes ilgums, kā arī produkcijas iepakojuma un dizaina trūkumi Rietumvalstu tirgus apgūšanai;

• uzņēmējdarbības uzsācējiem rodas problēmas telpu un finansējuma iegūšanas jomā, kā arī apgrozāmo līdzekļu kredīta ņemšanā, līzinga un faktoringa piemērošanā.

1.2. Uzņēmējdarbības veicināšanas vide

1.2.1. Likumdošana

Latvijas likumdošanas sistēmas analīze tika pabeigta 1995. gada septembrī. Likumdošanas analīzi veica FIAS (Ārzemju investīciju atbalsta serviss) Pasaules bankas uzdevumā. Analīze bija veikta investīciju piesaistes, privatizācijas, kā arī nodokļu, īpašumtiesību, uzņēmējdarbības uzsākšanas u.c. jomās. Informācija ir daļēji novecojusi, tāpēc nepieciešams veikt likumdošanas tālāku izpēti, ņemot vērā arī MVU jautājumus.

1.2.1.1. Uzņēmējdarbība

Nākotnē nepieciešama esošo normatīvo aktu saskaņošana atbilstoši ES prasībām, tāpēc ir lietderīgi izstrādāt Komerclikumu, ņemot vērā arī MVU veidošanās, funkcionēšanas un atbalsta normatīvās bāzes izveidošanu.

1.2.1.2. Īpašumtiesības

Pašreiz vērojami vairāki dažādos tempos noritoši procesi: denacionalizācija, zemes reforma, dzīvokļu privatizācija, uzņēmumu privatizācija u.c. Ņemot vērā MVU ierobežotos finansu resursus, MVU parasti iegūst īpašumā nelielus objektus vai arī sliktā stāvoklī esošus objektus, kuriem nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Privatizācijas darījumu rezultātā MVU bieži pasliktina savus ekonomiskās darbības rezultātus, nonākot parādos un tiešā atkarībā no finansu līdzekļu piešķīrējiem.

Pēc FIAS (Ārzemju invsetīciju atbalsta serviss) veiktās analīzes, Latvijā uzņēmēji saskaras ar lielākajām grūtībām, tieši reģistrējot zemes un nekustamos īpašumus, kā arī tāpēc, ka nav izveidots pārējo īpašumu reģistrs un attiecīgā likumdošana. Šādā situācijā, pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, priekšrocība tiek dota nelielām investīcijām pakalpojumu sektorā, apgrūtinot lielu ražošanas investīciju piesaisti un tajā pašā laikā traucējot līzinga un kreditēšanas procesus.

1.2.2. Atbalstošie finansu instrumenti

Finansējot MVU, ir ievērojamas atšķirības to vēsturiskās attīstības un īpašuma stāvokļa dēļ. Mazie uzņēmumi lielākoties ir ar mazāku īpašuma apjomu proporcionāli pret nepieciešamo aizdevumu apjomu un ar lielāku riska pakāpi no finansēšanas viedokļa. Tomēr noteiktā attīstības posmā sekmīgas darbības gadījumā MVU var nonākt vidējo uzņēmumu kategorijā.

Esošajā ekonomikas attīstības stadijā MVU sastopas ar vairākām organizatoriskām un juridiskām problēmām, kas ievērojami ierobežo to piekļūšanu nepieciešamajiem finansu resursiem darba attīstībai.

Galvenās problēmas ir šādas:

1) ierobežotas iespējas piekļūt finansu resursiem, jo tikai dažas bankas Latvijā pašlaik izsaka gatavību finansēt mazos uzņēmumus (mazos kredītus);

2) esošās komercbanku aizdevumu likmes (1% mēnesī) ir pārāk augstas ilgtermiņa uzņēmumu attīstības kreditēšanai;

3) uzņēmumu rīcībā esošais īpašums ir ar zemu likviditāti attiecībā pret nepieciešamo ķīlu, ko pieprasa bankas aizdevumu garantēšanai;

4) bankas nav izveidojušas efektīvu monitoringa sistēmu kreditētajiem uzņēmumiem, un rezultātā — kredītu neatdošanas faktu konstatē tikai “post factum”; sekas — banku viedoklis, ka MVU kreditēšana nav rentabla;

5) valstī nav attīstīts investīciju mehānisms mazajos uzņēmumos;

6) lielāko riska daļu uzņemas uzņēmējs; nav iespējas realizēt projektus ar lielu riska pakāpi.

1.2.2.1. Nodokļi

1993. gadā, relatīvi stabilizējoties ekonomikai, tika izstrādāti jauni nodokļu likumi, kuri (izņemot likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)”) stājās spēkā 1995. gadā.

Izstrādājot jauno nodokļu sistēmu, tika ievēroti šādi kritēriji:

• salīdzinoši zema nodokļu likme;

• maksimāla nodokļu neitralitāte un stabilitāte.

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir paredzēts, ka nodokļu atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 20% no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja pirmstaksācijas gadā nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

• pamatlīdzekļu bilances vērtība — Ls 70 000;

• neto apgrozījums — Ls 200 000;

• vidējais strādājošo skaits — 25 cilvēki.

Saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” uzņēmums var reģistrēties kā ar nodokli apliekamā persona neatkarīgi no veikto darījumu apjoma, kas nozīmē, ka maziem uzņēmumiem ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem.

Uzņēmumiem, kuri veic lauksaimniecisko darbību (arī zemnieku saimniecības), bet kuriem nepiemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, kas paredzēta maziem uzņēmumiem, neatkarīgi no citiem darbības veidiem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide noteikta Ls 10 apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Zemnieku saimniecības, kas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas, par savu saražoto un pārstrādes uzņēmumiem nodoto lauksaimniecības produkciju saņem pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju. Par iegādāto dīzeļdegvielu zemnieku saimniecībām tiek atmaksāts akcīzes nodoklis. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, ja tie nepārsniedz Ls 3000 gadā.

Likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir paredzēta vienkāršota atskaites sistēma tādiem uzņēmumiem, kas atbilst identiskiem mazo uzņēmumu kritērijiem. Bez tam šis likums neattiecas uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuāliem uzņēmumiem, kuru gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz Ls 45 000 pārskata gada sākumā un kuri iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam tikai tādas atskaites, kas saistītas ar nodokļu maksājumiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu problēmas sakarā ar nodokļu un nodevu maksājumiem visbiežāk ir saistītas ar savlaicīgu neinformētību par Valsts ieņēmuma dienesta izstrādāto nodokļu likumu piemērošanas metodiku un dažādām instrukcijām, tādēļ nepieciešams izveidot uz esošajām konsultantu infrastruktūras vienībām reģionos subsidētu neatkarīgu nodokļu konsultantu dienestu.

1.2.2.2. Neatmaksājamie granti, subsīdijas un pabalsti

Pašreiz Latvijā tiek sniegti neatmaksājamie granti zinātniskās pētniecības darbu veikšanai. Nākotnē jāparedz iespēja saistīt minēto grantu izsniegšanu saistībā ar šo programmu un apakšprogrammām.

Subsīdiju atbalstam MVU jābūt balstītam uz šādiem principiem:

— subsīdijām jābūt orientētām uz sociālo, apmācību un reģionālās attīstības jautājumu risināšanu;

— subsīdijas nedrīkst tikt paredzētas uzņēmumu ražotās produkcijas cenu atbalstam.

Pabalstu apjomam jāpieaug līdz ar sociālās palīdzības sistēmas attīstību, nodrošinot palīdzības sniegšanu maznodrošinātiem cilvēkiem un invalīdiem, kā arī to darbaspēku izmantojošiem uzņēmumiem. Jāparedz īpaša atbalsta (kredītu, pabalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai) sniegšana maznodrošinātiem cilvēkiem, kuri veic individuālo darbu. Minētās palīdzības saņēmēji būtu personas, kuru iesniegtais biznesa plāns tiek atzīsts par perspektīvu un atbalstāmu un kuras būtu pieskaitāmas pie vienas no šādām kategorijām:

— bezdarbnieki, kuri beiguši profesionālās apmācības vai pārkvalifikācijas kursus;

— darba meklētāji invalīdi, kuri beiguši profesionālās apmācības vai pārkvalifikācijas kursus;

— pašnodarbinātie, tai skaitā arī maznodrošinātie, kuri veic individuālo darbu.

1.2.2.3. Riska ieguldījumi, kredīti

Lai nodrošinātu esošo uzņēmumu izaugsmi, kā arī jaunu uzņēmumu veidošanos, realizējot attīstības projektus, jānodrošina tiem iespēja izmantot nepieciešamo konsultatīvo palīdzību. Jāveicina riska ieguldījumu realizēšanas iespējamība, sniedzot uzņēmumiem palīdzību riska ieguldījumu projekta izstrādes un novērtēšanas jomā.

Riska ieguldījumu projektu realizēšanai jāsniedz valsts palīdzība projektu realizācijai gadījumā, ja uzņēmējs sniedz un arī nākotnē apņemas sniegt patiesu informāciju par savu uzņēmējdarbību un ja projekta realizāciju atbalsta valsts attiecīgās nozares institūcija, sniedzot tiem:

1) konsultatīvo palīdzību;

2) projekta izstrādes palīdzību;

3) projekta realizācijas palīdzību;

4) projekta realizācijas uzraudzību.

Minētās palīdzības koordinācija jānodrošina Ekonomikas ministrijai, izveidojot attiecīgā palīdzības veida sniegšanas nosacījumus un institūcijas.

Kredītu ņemšanas iespējas jānodrošina, izveidojot Latvijas garantiju aģentūru (sk. nākamo sadaļu) un nākotnē izvērtējot MVU attīstības fonda izveidošanas nepieciešamību, kredītu likmju segšanai un kredītu izsniegšanai.

1.2.2.4. Garantijas

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas eksportkredīta” pamatkapitāls ir Ls 500 000. Nākotnē paredzams to pakāpeniski palielināt, kā arī paralēli jāpalielina valsts budžeta līdzekļi garantiju nodrošināšanai.

Pašreiz “Latvijas eksportkredīts” piedāvā šādas garantijas:

1) eksporta garantijas:

— eksporta maksājumu garantija;

— eksporta finansējuma garantija;

— pircēja kredīta garantija;

— akreditīva garantija;

2) importa garantijas:

— importa maksājumu garantija;

— importa finansējumu garantija.

Tuvākajā nākotnē paredzēts ieviest jaunu garantiju veidu — garantiju līzinga operācijām — un uzsākt darbu pie finansēšanas (kreditēšanas) struktūrvienības izveides un finansēšanai nepieciešamo fondu līdzekļu apzināšanas.

Ekonomikas ministrijai jāveicina “Latvijas eksportkredīta” attīstība, izmantojot jau esošo bāzi un pieredzi līdztekus Latvijas Garantijas aģentūras veidošanai, kuras izveidošanu atbalsta ES PHARE programmas ietvaros. Garantiju sistēmas izveidošanai ir izstrādāts detalizēts tās izveidošanas un attīstības projekts, kā arī tuvākajā laikā tiks nodrošināta personāla apmācība. Nākotnē jāizvērtē iespēja pārstrukturēt “Latvijas eksportkredītu” par Latvijas attīstības fondu, kurš varētu darboties reģionālās attīstības, MVU garantiju un eksporta/importa garantiju jomā.

Lauksaimniecības sektora attīstībai ir pārstrukturēts Lauku attīstības fonds, kurš tagad izsniedz garantijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri ir Latvijas Zemes un hipotēku bankas klienti. Prognozējams, ka līdz 2001. gadam var tikt izsniegtas garantijas, kuru segšana būs nodrošināta ar 2—4 milj. latu, kas nozīmē, ka ar sekmīgu fonda darbību ir iespējams izmantot multiplikatora efektu, sniedzot garantijas 12 — 24 milj. latu apjomā (pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku).

1.2.2.5. Projektu sagatavošana

Ņemot vērā pastāvošo uzņēmējdarbības (bilances, apgrozījuma utt.) rādītāju neatbilstību patiesajam uzņēmuma stāvoklim (dažreiz atšķirība var būt trīskārša), EM sadarbībā ar PHARE programmu 1996. — 1997. gadā ir sniegusi apmācību programmas UAC speciālistiem, nodrošinot tiem iespēju izstrādāt jaunas mācību programmas vairākos Latvijas tautsaimniecības sektoros. Galvenais šīs programmas uzsvars tika likts uz speciālistu apmācību uzņēmumu analīzei un attīstības projektu sagatavošanai ( case un feasibility study ) atbilstoši starptautiskajai praksei.

Jaunās EM un PHARE programmas laikā minētās apmācības tiks turpinātas, piesaistot jaunus tautsaimniecības sektorus, kā arī paredzot finansu sektora (banku, fondu u.tml.) speciālistu apmācības (sadarbībā ar Pasaules bankas programmu), garantiju sistēmas, riska finansēšanas un nelielu kredītu piešķiršanas uzņēmējdarbības projektu novērtēšanas jautājumos. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvu un patiesu uzņēmējdarbības projektu sagatavošana. EM un PHARE programmas ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta uzņēmējdarbības projektu uzraudzības un nepieciešamās palīdzības nodrošināšanai projekta realizācijas gaitā.

1.2.3. Biznesa informācija

1.2.3.1. Biznesa informācijas pieprasījums

Galvenie faktori:

• informācijas kvalitāte;

• saņemšanas ātrums;

• izmaksas;

• izklāsta vienkāršība;

• informācijas avota attālums;

• iespēja iegūt informāciju pašam;

• informācijas esamība angļu valodā.

1.2.3.2.Biznesa informācijas piedāvājums

MVU ikdienas darbā nepieciešamo informāciju var iedalīt vairākās grupās:

• uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti;

• nodokļu likumdošana;

• muitas procedūras;

• specifiskas licencēšanas un sertifikācijas procedūras u.tml.;

• maza mēroga uzņēmumiem lielākoties nav izdevīgi (un nav arī nepieciešams) algot savu juristu dažādu jautājumu kārtošanai.

Pašlaik šāda informācija ir iegūstama:

• oficiālajās normatīvo aktu publikācijās laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (publicē tikai likumus un MK noteikumus, grūti izsekot izmaiņām);

• SWH normatīvo aktu informācijas sistēmā NAIS (MVU tā ir dārga, un tās uzturēšana neattaisnojas vienā vienīgā MVU);

• Tieslietu ministrijas Tiesiskās informācijas centrā, kas sniedz tiesiskās informācijas pakalpojumus klientiem, piegādājot atsevišķus normatīvos aktus vai tematiskus apkopojumus, kā arī veic konsultācijas par juridiskiem jautājumiem;

• Birznieka uzņēmējdarbības centra izdevumā Latvijas nodokļu likumdošana (skar tikai nodokļu jautājumus);

• LAA Biznesa informācijas centrā latviešu un angļu valodā.

Visiem šiem informācijas avotiem ir kopīgs trūkums: informācija bieži ir novecojusi vai tās izklāsta veids nav orientēts uz MVU vajadzībām, tie ir nepilnīgi, dārgi, un vairāki normatīvi dokumenti ir grūti pieejami uzņēmējiem.

Nepieciešams nodrošināt MVU ar specifiski sagatavotu juridisko (normatīvo) informāciju, kura

1) sniegtu likumu un normatīvo aktu izvilkumus, kas skar uzņēmējus;

2) būtu sakārtota atbilstoši lietotāja problēmas redzējumam;

3) būtu papildināta ar skaidrojumiem, komentāriem un piemēriem, kas padarītu to viegli uztveramu un saprotamu;

4) ietvertu visu nepieciešamo normatīvo aktu spektru, sākot no likumiem un beidzot ar saistošiem instruktīviem materiāliem.

Šāda informācija saskaņā ar Latvijas likumdošanu nevar tikt sagatavota un izplatīta kā valsts oficiāla informācija (likumu skaidrojumi), tāpēc darbu pie uzņēmēju juridiskās rokasgrāmatas konkursa kārtībā ir lietderīgi uzticēt privātām struktūrām. Jānosaka arī ērtākie informācijas izplatīšanas un atjaunošanas tehniskie aspekti.

Lai laikus nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu vadītājus ar to darbam nepieciešamo visu nodokļu likumdošanu ietverošo informāciju un nodrošinātu nodokļu likumdošanā noteikto normu realizāciju, nepieciešams:

— izstrādāt mehānismu Valsts ieņēmuma dienesta instrukciju un metodisko norādījumu savlaicīgai nokļūšanai līdz uzņēmējus pārstāvošajām un apkalpojošām organizācijām,

— jāturpina organizēt visos Latvijas rajonos regulāras apmācības un kursus par nodokļu likumdošanā ietverošajiem normatīvajiem materiāliem.

Informācija par komercpiedāvājumiem

Šādus informācijas pakalpojumus sniedz vairākas struktūras — LTRK (pasaules tirdzniecības kameru tīkls), LAA (ES BRE, EICC kontaktu biržas, Pasaules Trade Point biznesa kontaktu birža), Pasaules tirdzniecības centrs (WTC tīkls), privātas firmas, reģionāli un starptautiski kompjūtertīkli (datu bāzes) u.c.

Šajā jomā nepieciešama informācijas pakalpojumu inventarizācija un veicināšana. Pirmajā posmā, izmantojot Uzņēmējdarbības atbalsta centru (UAC) vai citu konsultantorganizāciju struktūras, varētu palīdzēt MVU orientēties jau pieejamajā informācijā. Otrajā posmā — veidot daļēji vai pilnīgi kooperētu informācijas sistēmu, kuras koncepcija (INTERNET) un realizācijas tehniskie aspekti izstrādājami kā atsevišķs projekts.

Informācija par finansu piedāvājumiem

Latvijā finansu resursus MVU struktūrām piedāvā ierobežots banku un fondu loks. Prasības, ko tie izvirza kredītu (vai citas finansu palīdzības) saņemšanai, krasi atšķiras. Arī šajā jomā nepieciešama informācijas apkopošana (inventarizācija) un plašas pieejas organizēšana caur UAC vai citām konsultantu struktūrām.

Daļēji šādu informāciju sniedz LAA Biznesa informācijas centrs.

Informācija par uzņēmumu statusu

Lai paaugstinātu mazo un vidējo uzņēmumu ekonomisko drošību un samazinātu risku, kas rodas saskarsmē ar piegādātājiem, partneriem un pircējiem, kā arī savstarpējas uzticamības palielināšanai jānodrošina brīva pieeja informācijai par uzņēmumu legalitāti, gada pārskatiem un reputāciju (saimniecisko šķīrējtiesu materiāli, atsauksmju, rekomendāciju sistēma).

Šai nolūkā nepieciešams precizēt Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra, šķīrējtiesu pienākumus uzņēmējdarbības caurskatāmības nodrošināšanā, kā arī izmantot uzņēmēju asociāciju un privātstruktūru iespējas.

Kvalitāte, sertifikācija, standarti

Informācija par preču kvalitātes vietējiem un starptautiskajiem standartiem, sertifikātiem, to izsniedzējiem un savstarpējas atzīšanas kārtību.

Šāda informācija kā normatīvās informācijas īpašs bloks ir sevišķi nozīmīga Latvijas ražotājiem (un arī tirgotājiem), kas strādā ar ārējiem tirgiem. Arī tai jābūt viegli pieejamai ar uzņēmēju vidū pazīstamu konsultantu struktūru starpniecību.

Juridiskā informācija

Jāizveido pastāvīgu kvalificētu juristu un nodokļu konsultantu “karstais tālrunis” pie uzņēmējdarbību apkalpojošās organizācijas.

Analizējot informācijas pieejamību MVU darbībā par visa veida informācijas apmaiņas procesiem, jāmin trīs aspekti:

— informācijas avoti (piegādātāji), to juridiskais statuss;

— informācijas pakalpojumu dienesti, informācijas bizness;

— informācijas tehniskie līdzekļi.

Šāda informācija saskaņā ar Latvijas likumdošanu nevar tikt sagatavota un izplatīta kā valsts oficiāla informācija (likumu skaidrojumi), tāpēc darbu pie uzņēmēju juridiskās rokasgrāmatas konkursa kārtībā ir lietderīgi uzticēt privātām struktūrām. Jānosaka arī ērtākie informācijas izplatīšanas un atjaunošanas tehniskie aspekti.

Informācija par uzņēmējdarbībai pieejamām telpām

Pašvaldību vai valsts īpašumā esošās telpas, kā arī neizmantotu uzņēmumu telpu daļas, kas izmantojamas uzņēmējdarbībai, un šo telpu īres noteikumi jāapkopo atklāti pieejamās reģionālās datu bāzēs, kas periodiski jāatjauno.

Informācija par uzņēmējdarbībai pieejamām telpām jāapkopo pagastu vai pilsētu pašvaldībām, iesaistot speciālistus, kuri nodarbojas ar vides un reģionālās plānošanas darbu. Jāatbalsta vienota kompjūterizēta informācijas tīkla radīšana.

Informācija par darbaspēka pieejamību

Šādu informāciju sniedz Nodarbinātības dienests un tā reģionālās nodaļas, augstskolas, koledžas, īpaši pašvaldību datu bāzes utt. Pašreiz šāda informācija ir pieejama nepilnīgi, ar lielu novēlošanos, un tā bieži neataino potenciālā darbinieka faktisko kvalifikāciju.

Pašvaldību reģistri paralēli ikdienas darbam varētu sniegt minēto informāciju.

Informācija par reģionālajiem darba tirgiem

Šāda veida informāciju apkopo un pakalpojumus sniedz Valsts nodarbinātības dienesta struktūras un vairākas privātfirmas. MVU interesēs būtu vēlams izveidot kooperētu informācijas tīklu (segmentu), kas ļautu, no vienas puses, uzņēmējiem viegli atrast sev piemērotus speciālistus uz pieņemamiem noteikumiem, no otras puses, speciālistiem atrast savai kvalifikācijai un dzīves vietai piemērotu darbavietu.

Papildu informācija par LAA piedāvāto informāciju tiek sniegta pielikumā nr. 2.

1.2.4. Biznesa atbalsta infrastruktūra

Uzņēmējdarbības videi raksturīga arī to institūciju dažādība un skaits, ar kuru palīdzību uzņēmēji dibina savstarpējos kontaktus un veic komercoperācijas, tā piemēram: bankas, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, specializētās firmas (sniedz grāmatvedības, tiesiska rakstura pakalpojumus, auditori u.tml.), apmācību centri, tehnoloģiskie parki (TP), tehnoloģiskie (inovāciju) centri (TC), biznesa inkubatori (BI), reklāmas aģentūras, transporta pakalpojumu firmas, apdrošināšanas kompānijas utt.

Pašreiz Latvijā darbojas plašs uzņēmējdarbību apkalpojošo privāto uzņēmumu tīkls tieši ar uzņēmējdarbību un tās uzsākšanu saistītās jomās, kā juridiskie pakalpojumi, biznesa plānošana un attīstība u.tml. Tomēr nav izstrādāta valsts atbalsta sistēma MVU, kā arī tiek sniegta ierobežota palīdzība BI un TC attīstībai, kuri ir svarīgi modernu tehnoloģiski orientētu uzņēmumu attīstībai.

No ārvalstu tehniskās palīdzības programmām iespējams segt aptuveni 50% no vietējo konsultantu, kā arī uzņēmēju apmācības izdevumiem. Šis atbalsts ir pieejams vidējiem un lielajiem uzņēmumiem.

Nepieciešams realizēt mazo uzņēmumu atbalsta sistēmu, kas nodrošinātu bezmaksas sākotnējās konsultācijas mazajiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbības uzsācējiem. Jāparedz arī MVU uzņēmumu apmācības izmaksu samazināšana.

Jāizveido stabila apmācības un konsultāciju sistēma, kas nodrošinātu kvalificētu palīdzību MVU pārstāvjiem to darba uzsākšanas vai arī strādāšanas procesā. Šim nolūkam izmantot ārvalstu tehniskās palīdzības programmas, lai celtu šādas sistēmas darbinieku profesionālo kvalifikāciju un tehnisko potenciālu atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzei un praksei.

Nepieciešams attīstīt reģionālo konsultāciju tīklu izveidi, kā arī izplatīt šos pakalpojumus ar vietējo konsultāciju aģentu starpniecību lauku reģionos.

Ielikums par biznesa inkubatoriem un inovācijas centriem

Pēc Nacionālās biznesa inkubatoru asociācijas (ASV) definīcijas biznesa inkubators piedāvā uzņēmumiem pakalpojumus un resursus, veicinot uzņēmumu attīstību, piedāvājot palīdzību jaunu uzņēmumu vadības un izaugsmes jomā, nodrošinot brīvu iespēju veikt uzņēmējdarbību. Parasti inkubators piedāvā telpas, biznesa pakalpojumus, pakalpojumus tehnoloģijas jomā un finansiālu palīdzību.

Biznesa inovāciju centrs pamatā galvenokārt orientēts uz inovāciju un ražojošu (apkalpojošu) uzņēmumu attīstību lielākā teritorijā. Inovāciju centrs nodarbojas ar resursu mobilizāciju, piedāvājot pilnīgu biznesa pakalpojumu klāstu, meklējot inovācijas projektus līdz ar jau esošo MVU attīstību un jaunu MVU izveidi.

1996. gadā ir izveidota Latvijas tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru pilnvaroto asociācija (LTICA), kuras attīstībai nepieciešams piesaistīt ārvalstu tehnisko palīdzību pieredzes pārņemšanai. LTICA ir pieņēmusi šādas BI, TC, TP definīcijas:

— biznesa inkubators (BI) — struktūra, kas atbalsta un veicina jebkuras uzņēmējdarbības formas darbību jebkurā tautsaimniecības nozarē. BI darbības pamatfunkcija ir veicināt jaunu firmu izveidošanos, nodrošinot tās `'inkubācijas periodā'', parasti 3—5 gados, ar telpām, infrastruktūras pakalpojumiem un konsultācijām uzņēmējdarbības pamatjautājumos.

— tehnoloģiskais/ inovāciju centrs/ tehnoloģiskā biznesa inkubators (TC) atbalsta un veicina tehnoloģiski orientētu jaunu uzņēmumu, kas ražo zinātņietilpīgu vai tehnoloģisku produkciju neatkarīgi no zinātnes vai tehniskas nozares, veidošanos un attīstību. TC ar mazo firmu starpniecību nodrošina saiti starp pētniecības laboratorijām un ražojošiem uzņēmumiem. TC jaunām inovatīvām firmām nodrošina telpas un infrastruktūras pakalpojumus, konsultācijas tehnoloģiskam biznesam specifiskos jautājumos un palīdz tām piesaistīt investīcijas, kredītus un dažādu inovāciju fondu līdzekļus.

— tehnoloģijas pārneses ( transfer ) centrs (TT) veicina tehnoloģisku produktu ražošanas attīstību, nododot ražojošiem uzņēmumiem informāciju, zināšanas un zinātniskās izstrādnes no pētniecības iestādēm un laboratorijām, kā arī no citiem ražojošiem uzņēmumiem;

— tehnoloģiskais un/vai zinātnes parks (TP) ir teritorija un ēku komplekss, kur radīti labvēlīgi apstākļi augstākās izglītības, pētniecības darba un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas attīstībai. TP sastāvā ietilpst gan zinātniskās pētniecības iestādes, gan universitātes vai to institūti, gan viens vai vairāki tehnoloģiskie centri, bet var būt arī biznesa inkubatori un dažādi specifisku konsultāciju biroji vai centri. Viens no TP pamatuzdevumiem ir nodrošināt tiešu saikni starp pētnieciskajām laboratorijām un tehnoloģisko produkciju ražojošajiem uzņēmumiem vai biznesa struktūrām, tad šādu teritoriju sauc attiecīgi par industriālo vai biznesa parku.

1.2.4.1. Pašvaldību loma un nekustamā īpašuma racionāla izmantošana

Lai veicinātu MVU attīstību Latvijā, tiek atbalstīti ES PHARE tehniskās palīdzības projektu ietvaros vairāki darbojošies tehnoloģiskie parki un centri. Nākotnē paredzama šī atbalsta turpināšana. Lai sekmīgāk realizētu tehnoloģiski orientēto un zinātņietilpīgo nozaru attīstību, nepieciešams izstrādāt ar biznesa inkubatoru, tehnoloģisko parku un tehnoloģisko (inovāciju) centru darbību saistīto normatīvo bāzi valsts atbalsta jomās.

Pašvaldību loma nekustamā īpašuma apsaimniekošanā ir pašvaldību teritorālās plānošanas un attīstības stratēģijas darbu veikšanā, kā arī pašvaldību tēla veidošanā un investīciju piesaistīšanā. Lai veicinātu MVU pašvaldības, vajadzētu paredzēt nodot no tām piederošiem īpašumiem telpas MVU attīstības centru veidošanai, kā arī aktīvi iesaistīties esošajās valsts MVU attīstības programmās.

1.3. Inovatīvā darbība

Ielikums par inovatīvo darbību

Inovatīvā darbība ir process, kurā zināma vai pilnīgi jauna zinātniski tehniska ideja vai tehnoloģija tiek pārvērsta tirgū pieprasītā produktā vai pakalpojumā.

Latvijas inovāciju ieviešanas procesa atpalicības cēloņi ir šādi:

1) relatīvi zems zinātnieku skaits, kas orientēti uz lietišķajiem pētījumiem, salīdzinot ar ASV, Japānu un Rietumeiropu;

2) nepietiekamā izdevumu daļa izpētei un attīstībai R&D (ES 2%, ASV 2,7%, Japānā 2,8%, Latvijai izglītībai kopā 0,7% no nacionālā kopprodukta);

3) nesakārtotās un smagnējās likumu, normatīvo aktu un administratīvās procedūras un piemērošana, kas ierobežo inovatīvo darbību;

4) zinātnes atrautība no izglītības un rūpniecības, izglītības un biznesa, apmācības un nodarbinātības;

5) grūtības privātā kapitāla piesaistē;

6) resursu nekoordinētība un izkliedētība;

7) esošās juridiskās, valodu un izglītības barjeras ideju un personu kustībā;

8) daudzkārt lielāks risks uzsākt individuālo uzņēmējdarbību;

9) daudz lielāks laika periods ir nepieciešams no idejas līdz tās praktiskajai realizācijai un gatavam produktam.

Rekomendācijas:

1) palielināt uz inovatīvo darbību orientētā valsts budžeta daļu, to sadalot starp lietišķo pētniecību, attīstību un inovatīvo darbību, piesaistot privāto uzņēmumu kapitālu un tehniskās palīdzības finansējumu;

2) veidot riska ieguldījumu shēmu (riska ieguldījumu fonds);

3) izveidot labvēlīgu inovatīvajai darbībai fiskālo režīmu, radot tādu pašu nodokļu sistēmu pētniecībai un apmācībai kā tiešajiem ieguldījumiem;

4) veicināt intelektuālo un rūpniecisko īpašumu, atjaunot efektīvu juridisko aizsardzību autortiesībām un īpašumtiesībām inovāciju jomā, harmonizējot to ar ES likumdošanu;

5) vienkāršot administratīvās procedūras un formalitātes: uzņēmējsabiedrības reģistrācija un darbības uzsākšana vienā dienā;

6) labvēlīgs juridiskais un regulējošais pamats MVU inovatīvai sadarbībai starp valstīm;

7) attīstīt “ekonomisko inteliģenci”, apmācot augstā līmenī nākamos vadītājus, inženierus, pētniekus, starptautiskā mārketinga speciālistus, atbalstīt privātā sektora pakalpojumus un veidot tiem labvēlīgu vidi, kas vērsti ekonomiskās inteliģences attīstības virzienā;

8) nostiprināt uzņēmumu savstarpējo sadarbību, īpaši grupējumus, kas balstīti uz tehnoloģiju vai nozari ar mērķi realizēt vietējā “know–how” potenciālu;

9) inovāciju atbalsts valsts programmu un pasākumu līmenī.

1.4. Izglītība

Latvijas izglītības sistēmas attīstības gaitā ir izveidojušās zināmas tradīcijas un atsevišķu izglītības virzienu centri ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, Liepājā, Daugavpilī darbojas pedagoģiskās augstskolas, kuras pēdējo gadu laikā ir sākušas piedāvāt studentiem ar uzņēmējdarbību saistītas programmas. Bez tam izglītības sistēma Latvijā piedāvā plašu izglītības programmu klāstu, kā arī kopējais studentu skaits Latvijā ir pieaudzis, īpaši ar uzņēmējdarbību, jurisprudenci un starptautiskām attiecībām saistītās jomās.

Latvijā šobrīd darbojas 17 valsts dibinātas un valstiski atzītas (akreditētas) augstskolas, to skaitā 5 universitātes. Latvijā atļauts dibināt arī privātās augstākās izglītības institūcijas, bet nevienai no tām vēl nav tiesību izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus. Pēc Latvijas statistikas komitejas datiem, studentu un profesoru skaits Latvijas augstskolās kopā atbilst vidējas Eiropas universitātes raksturlielumiem. Šobrīd, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā ir ap 46 tūkstoši studentu (183 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem).

Latvijas augstskolās ir aptuveni 200 studiju programmu, kurās var iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo augstāko izglītību, vai abus šos izglītības veidus paralēlās vai pēctecīgās studijās. Akadēmisko augstāko izglītību iegūst divās pakāpēs. Zemākais ir bakalaura grāds, pēc bakalaura grāda iegūšanas iespējams turpināt studijas maģistra grāda un augstākās akadēmiskās izglītības iegūšanai, bet var izvēlēties studijas profesionālajās augstākās izglītības iestādēs. Turpinot studijas doktorantūrā, iespējams iegūt doktora zinātnisko grādu.

Studentiem privātajās augstskolās ir pieejamas arī specifiskas mācību programmas, kas saistītas ar potenciāliem uzņēmējdarbības veidiem, kā mode, foto un kinobizness. Jāatzīmē izglītības reformas sākšanās Latvijas Universitātē, kurā pašreiz mācās lielākais studentu skaits. Īpaši jāatzīmē praktiskās izglītības un prakses iegūšanas iespējas nepieciešamība līdztekus teorētiskajām studijām.

1.4.1. Biznesa un tehnoloģiski orientētā izglītības sistēma (no pamata līdz augstākai)

Latvijas izglītības sistēmas trūkumi lielā mērā saistīti ar uzņēmējdarbības likumdošanas trūkumiem valstī, vienotās uzņēmējdarbības grāmatvedības sistēmas ir pieņemtas, bet nav izstrādāta sistēma uzņēmumu darbības analīzes, attīstības plānu jomā u.tml.

Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē strādā gan valsts, gan privātas augstskolas, kas veic kvalificētu apmācību uzņēmējdarbības veikšanai. Tomēr ievērojama daļa vietējo uzņēmēju dažādos, sevišķi no lielpilsētām attālinātos, reģionos nevar viņiem pieņemamā laikā un īsos termiņos iegūt nepieciešamās papildzināšanas uzņēmējdarbības sekmīgai veikšanai.

Nepieciešams papildināt esošās mācību programmas, iedrošinot un apmācot uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Īpašām programmām jātiek izstrādātām moderno tehnoloģisko zināšanu pārnesei un ieviešanai Latvijas mācību programmās, gan augstākās, gan vidējās speciālās izglītības jomā.

1.4.2. Apmācības

Latvijas izglītības sistēma piedāvā plašu apjomu ar kvalifikācijas celšanas, pārkvalificēšanas un apmācības kursiem. Pārsvarā šādus kursus piedāvā privātās uzņēmējsabiedrības, uzņēmēju asociācijas, LTRK, AK, UAC u.tml. Bez tam jāatzīmē arvien pieaugošā ārzemju tehniskās palīdzības programmu loma uzņēmēju apmācībā.

1.4.3. Konsultācijas (lauku konsultantu, UAC, LTRK tīkls)

Latvijas biznesa servisa sistēma ir izveidojusies ļoti neviendabīgi. Reģistrējoties vai publicējot informāciju par sevi telefonu katalogos, apmēram 200 uzņēmumi starp savām aktivitātēm min biznesa un vadības konsultācijas. Šādus pakalpojumus individuāli sniedz arī augstskolu pasniedzēji un citas personas ar ekonomiskajām zināšanām. 10% no konsultantu uzņēmumu īpatsvara veido ārvalstu konsultantu firmu meitas uzņēmumi pārstāvniecības. 20% uzņēmumi darbojas vietējam tirgum, mērķtiecīgi uzlabojot profesionālo kvalifikāciju, šajā sadaļā ietilpst arī nelielas ārvalstu firmas. 70% uzņēmumu darbojas epizodiski un bez konsekvences profesionālajā specializācijā. 90% no biznesa konsultantiem ir koncentrēti Rīgā. Savstarpējā konkurence galvenokārt noris par nelielu maksātspējīgu uzņēmumu daļu. Konsultantu firmu izcenojumi ir ārkārtīgi atšķirīgi — no 3 latiem par stundu līdz 60 latiem par stundu. Nav izstrādāta un definēta konsultantu pakalpojumu nomenklatūra un klasifikācija.

Pastāv vairākas struktūras, kas orientētas uz Latvijas uzņēmumiem, kuru maksātspēja ir ierobežota:

— Lauku konsultāciju centrs veic konsultācijas zemkopībā un lopkopībā, zemnieku saimniecību ekonomikā. Latvijā ir 28 minētās institūcijas rajonu centri, kuros vidējais darbinieku skaits ir pieci cilvēki. Regulāri savu kvalifikāciju ceļ centru vadītāji — koordinatori;

— UAC tīkls — seši centri — kopā nodarbina 50 cilvēkus. UAC ir ES PHARE atbalstīta struktūra ar regulārām konsultantu un pasniedzēju apmācībām, kas specializējas uz uzņēmējdarbības uzsācēju un MVU tirgu, īpaši MVU vadības un plānošanas jomā. Jaunās EM un PHARE programmu ietvaros paredzēts izveidot vēl līdz 4 UAC;

— LTRK bez Rīgas darbojas arī vēl četrās Latvijas pilsētās un specializējas ārējās tirdzniecības un starptautiskās ekonomiskās sadarbības jautājumos;

— LAA rajonos pārstāv UAC tīkls, specializējoties jautājumos, kas saistīti ar investīciju piesaisti un informāciju par ārējiem tirgiem;

— nozaru asociācijas sniedz pakalpojumus nozares ekonomikas, tehnoloģiju, likumdošanas jomā.

1995. gadā ir nodibināta Latvijas biznesa konsultantu asociācija (LBKA), kurā pašlaik ir 37 biedri. LBKA galvenie uzdevumi ir profesionālās kvalifikācijas un ētikas celšana, nākotnē profesionālo standartu izstrāde un konsultantu sertifikācija. LBKA ir iesniegusi pieteikumu, lai iestātos FEACO (Eiropas konsultantu asociāciju federācija).

1.4.4. Pieaugušo apmācība un tautas universitāšu tīkls

Pašreiz Latvijā ik gadus tiek apmācīti aptuveni 24 tūkst. pieaugušo, lielākoties ekonomisko zinību (ekonomika, uzņēmumu un projektu vadība, grāmatvedība) un datorzinību, kā arī lauksaimniecības jomās.

Nepieciešams ieviest papildus piedāvātajai izglītības sistēmai, iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas pieaugušajiem. Šim nolūkam vajadzētu izvērtēt tautas universitāšu tīkla izveidošanas iespēju uz esošo mācību iestāžu bāzes, kas nodrošinātu iespēju iegūt augstāko izglītību reģionos, neatraujot strādājošos uz ilgu laiku no darba. Jāparedz šo universitāšu iespēja darboties vasarā (atvaļinājuma mēnešos), kā arī iespēja sniegt lekcijas, izbraucot uz rajonu centriem.

1.4.5. Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana

Pieaugot uzņēmējdarbības aktivitātei valstī, pieaugs arī nepieciešamība pēc bezdarbnieku apmācības un kvalifikācijas celšanas, kam ir jāparedz papildu līdzekļi. Pašreiz bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju organizē Nodarbinātības valsts dienests saskaņā ar likumiem `'Par nodarbinātību'' un `'Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam'', un tā tiek finansēta no sociālās apdrošināšanas budžeta.

Bezdarbniekus nepieciešams iedrošināt un sniegt palīdzību uzņēmējdarbības uzsākšanai, īpaši svarīgi tas ir sieviešu, jaunu cilvēku un invalīdu nodarbinātības pieaugumam.

1.4.6. Pašvaldību speciālistu apmācību programmas

Tuvākajā laikā tiks sākta jaunā PHARE MVU attīstības programma, kurā tiks iekļauta arī pašvaldību apmācība, lai nodrošinātu efektīvu vietējo resursu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu no pašvaldību puses. Nepieciešams valstiski atbalstīt pašvaldību sadarbības veidošanos, izveidojot vienotus informācijas tīklus u.tml.

1.4.7. Profesionālā izglītības sistēma

Profesionālās izglītības sistēmas galvenie virzieni ir lauksaimniecības, transporta, komerczinību un biznesa vadības, kā arī inženierzinātņu (celtniecības, mašīnbūves) jomā.

Ir jāsniedz valsts atbalsts kvalificētu speciālistu sagatavošanai perspektīvo nozaru attīstībai (mežsaimniecība, mežrūpniecība, lauksaimniecība, pārtikas ražošana un pārstrāde u.tml.). Jāveicina stažēšanās iespējas gan pasniedzējiem, gan arī studentiem ārvalstu līdzīgās mācību iestādēs un uzņēmumos.

Turpinājums — nākamajā numurā