Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216; 04.09., nr.217; 05.09., nr.218/219; 09.09., nr.220/222; 10.09., nr.223;

11.09., nr.224; 12.09., nr.225; 16.09., nr.226/229; 17.09., nr.230; 18.09., nr.231;

19.09., nr.232/235; 23.09., nr.236/241; 24.09., nr.242/245; 25.09., nr.246/247;

26.09., nr.248; 30.09., nr.249; 01.10., nr.250; 02.10., nr.251/252; 03.10., nr.253/254;

07.10., nr.255/257; 08.10., nr.258/259

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1931.g. 4.janvārī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Ļoti priecājos, ka Jūs mani vēl arvienu atceraties un pagodinat mani ar uzaicinājumu piedalīties ar priekšlasījumu 10. Zemnieku dienā Valmierā. Jūsu uzaicinājumu ar pateicību pieņemu, un es vēlētos runāt par “lauksaimniecības krīzes novēršanu”. Šogad, cik paredzams, man vienalga — es varētu būt Valmierā vai nu sestdien vai svētdien, kā tas Jums būtu labāki.

Sakarā ar sarīkojamo Zemnieku dienu Valmierā nosūtu Jums še klāt pieliktos 2 izgriezumus par zemnieku nedēļu, kas nupat decembŗa beigās noturēta Šveicē. Varbūt šis ziņojums Jūs vienādi vai otrādi interesēs.

Es pateicos Jums par aizrādījumu, ka šinī gadā piepildījās 60 gadu, kopš “Pirmās Latviešu zemkopju sapulces” Rīgā. Droši vien vajadzētu pienācīgā kārtā šo svarīgo notikumu mums tagadējos laikos atzīmēt. Tā kā toreizējā sapulce bija stiprā mērā polītiska, tad tīri pareizi, ka mūsu partija būtu piemiņas dienas rīkotāja. Varbūt mūsu konferencē 1.februārī Rīgā varēsim šo jautājumu pārrunāt.

Patiesā cieņā K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1931.g. 9.janvārī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Apstiprinot Jūsu 5.janvāŗa vēstules saņemšanu, varu Jums paziņot, ka minētā sestdienā ieradīšos Valmierā, tikai lūdzu jau pie laika man atrakstīt, cikos sāksies mans referāts.

Ar patiesu cienību K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1931. g. 23. janvārī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Mārsnēnieši mani uzaicinājuši 15. februārī vai arī 22. piedalīties Zemnieku dienā. Lūdzu man paziņot, vai Zemnieku diena Mārsnēnos 15. februārī būtu par traucējumu Valmieras Zemnieku dienai. Ja tas tā būtu, tad ieteikšu mārsnēniešiem rīkot savu Zemnieku dienu 22. februārī.

Lūdzu labi drīzu atbildi. Patiesā cieņā K.Ulmanis

Izraksts no Hermaņa Enzeliņa vēstules Valmierā, 4. februārī, 1931. g.

Sakarā ar 19.6. 1871.g. 60 gadu atceri š.g. 21. jūnijā būtu vēlams izdot kartes ar R.Tomsona ģīmetni, vismaz pāra tūkstošu gabalos. Skaidro atlikumu varētu ieskaitīt vēlēšanu fondā. Pēc manām domām tādām kartēm būtu liela piekrišana. Jau 21. jūnijā varētu lielu daļu izpārdot. Tas būtu pirmais nummurs ievērojamo lauksaimniecības veicinātāju sērijā, tāļākie būtu Māters un citi.

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1931. g. 11. februārī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Tagad varu atbildēt uz Jūsu 4. februāŗa vēstuli un izsaku savu piekrišanu Jūsu priekšlikumiem. Valmierā es ieradīšos sestdien 11-os un arī labprāt uzņemšos karoga pasniegšanu Baltijas Lauksaimnieku Biedrībai.

Šoreiz es varēšu palikt Valmierā līdz sestdienas vakaram, jo svētdien priekš pusdienas man jābrauc tālāk uz Valku, kur jāpiedalās zemnieku vēlēšanu sapulcēs.

Par Tomsona atceres dienu Jums sīkākas ziņas jau sniedzis Druvas kungs. Jūsu ierosinājums izdot Tomsona ģīmetņu kartiņas ir ļoti labs.

Cik man izdevās noskaidrot, tad Valsts prezidents nevarēšot ierasties Valmierā uz Zemnieku dienu; viņš nosūtīšot tikai apsveikumu.

Patiesā cieņā K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1931. g. 23. martā.

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Sirsnīgi pateicos par atsūtīto Valmieras Zemnieku dienas prezidija uzņēmumu, par Jūsu mīļajiem atzinības vārdiem Jūsu 14. marta vēstulē. Protams, es katrā laikā labprāt paklausīšu Jūsu aicinājumam piedalīties Valmieras Zemnieku dienā arī nākotnē. Šīs Jūsu spējīgā vadībā rīkotās Valmieras Zemnieku dienas bija pirmās Latvijā un arī vēl tagad pēc desmit gadiem ir kuplākās tiklab apmeklētāju, kā arī priekšnesumu ziņā.

Jūs augsti cienot, Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, 1931.g. 14. aprīlī

Augsti godātai

Baltijas lauksaimnieku biedrībai, Valmierā

Ļoti pateicos par sirsnīgajiem vārdiem, kādiem Baltijas lauksaimnieku biedrība mani apsveikuse man valdības priekšgalā stājoties. Valdība darīs visu, kas tās spēkos stāvēs, mūsu saimniecisko grūtību novēršanai un esmu pārliecināts, ka cerībā uz labiem panākumiem mēs savu ceļu iesim no darba un cilvēkiem nebaidīdamies.

Es allaž ar prieku atcerēšos, ka arī Jūs par mani iedomājāties šinī brīdī.

K.Ulmanis, Ministru prezidents

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1931. g. 1. jūnijā.

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Mana atbilde uz Jūsu abām 30. maija vēstulēm domāta tīri personīga. Zīmējoties uz atceres rakstu par R.Tomsonu, es acumirklī nevaru pateikt, cik drukas loksnes raksts drīkstētu aizņemt, bet cik es atceros, tad toreiz mūsu kopējā apspriedē runa bija tāda, ka visa grāmatiņa varētu būt 3 – 4 loksnes liela. Apmēram vienu drukas loksni vai drusku vairāk aizņems toreiz minētie īsākie raksti. Kā toreiz norunājām — tad iznāks atsevišķa grāmatiņa. “Brīva Zemē” varēs varbūt iespiest vienu vai otru atsevišķu gabaliņu. Rakstam gatavam vajadzētu tikt, cik ātri vien iespējams. Varbūt, Jūs to varētu atsūtīt pa daļām. Es nezinu, vai kāda sevišķa mana pārskatīšana Jūsu rakstam būtu vajadzīga, bet es viņā labprāt ieskatītos pirms iespiešanas. Ja Jums ir kaut kāda sevišķa vēlēšanās, zīmējoties uz pārskatīšanu, tad lūdzu man to paziņot.

Par kungu A.Zālīti man jāsaka, ka jau toreiz pavasarī, martā, pēc tam, kad Zālīša kungs man bija rakstījis un bija mani Rīgā apmeklējis, es griezos pie Iekšlietu ministra kunga, un pēc tam es ar viņu esmu atkārtoti runājis, izrādījās, ka viņš lietu nodevis pašvaldību nodaļā, un tur šī lieta virzās ļoti lēni uz priekšu. Rīt pat runāšu atkal par to. Patlaban pie mums Rīgā plosās liels negaiss.

Jūs augsti cienot Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1932.g. 24. janvārī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Pagodinos Jums paziņot, ka manam priekšlasījumam Valmierā 13. februārī varētu noderēt šāds virsraksts — Cīņa pret saimniecisko krīzi.

Ceru, ka klātpieliktais avīzes izgriezums Jums noderēs, jo vecos laikos mēs abi mēdzām sajūsmināties par ermlandiešiem.

Patiesā cieņā K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1932. g. 23. aprīlī

Ļoti godātais H.Enzeliņa kungs!

Liels paldies Jums par atsūtīto kalendaru un Jūsu grāmatu “Atskatu Trikātas novada senatnē”. Jūs nebūsiet pārsteigti, ja Jums pateikšu, ka manu sirdi nekas vairāk neiepriecina, kad redzu, ka mūsu senatnes pētīšana arvienu vairāk padziļinājas, dodot mums stiprinājumu mūsu lielajās cīņās un arī jaunu spēku grūtību pārvarēšanai nākotnes celšanā. Jums par Jūsu darbiem pienākas vislielākā pateicība, un jāvēlas tikai, lai Jūsu jaunajam darbam rastos plašs lasītāju skaits, ko tas pilnā mērā pelna.

Patiesā cieņā Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1932.g. 2. decembrī

Ļoti godātais H.Enzeliņa kungs!

Vakar biju Valmierā Zemes bankas nama iesvētīšanas svinībās. Cerēju arī Jūs tur satikt, bet acīmredzot Jūs bijāt aizkavēts atnākt. Vēlāk tad atkal man nebij izdevības aiziet pie Jums, kādēļ nosūtu Jums tagad savus sveicienus.

Patiesā cieņā Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1932.g. 14.decembrī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Pateikdamies par laipno aicinājumu piedalīties 12. Zemnieku dienā Valmierā n.g. 11.februārī, izsaku savu piekrišanu tam, un es vēlētos runāt par šādu tematu: “Saimnieciskās polītikas turpmākie uzdevumi”.

Ja, Jums taisnība, patiešām 1933.gadā jau paiet 30 gadu no tā pavasaŗa, kad es pirmo reizi biju Valmierā. Kas viss nava piedzīvots, pārdzīvots, sasniegts un iegūts šajos gados. Svētīgi gadi tie bija.

Jūs sveicinādams K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1932.g. 14.decembrī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Atbildot uz Jūsu 8.decembŗa vēstuli, varu teikt, ka pirmā izdevībā es raudzīšu izrunāties attiecīgajās vietās par Čīles salpētera ielaišanu. Kas uz manim zīmējas, tad es neesmu nostājies ne par Čīles salpetera, ne par nātrona salpeteri, bet mans uzskats ir, ka esam spiesti iepirkties tur, uz kurieni varam pārdot savus ražojumus. Tas tad skubina mūs piegriezties Vācijas piedāvājumiem. No Stolterfohta firmas man zvanīja, bet es viņiem atbildēju, ka par šo lietu varēšu runāt tikai pēc dažām dienām, ko es arī darīšu. Par iznākumiem kopumā es Jums tad rakstīšu.

Jūsu vēstulē minētā iesnieguma noraksta klāt nebija.

Jūs sveicinādams K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1933.g. 30.janvārī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Jūs kādreiz interesējāties, vai tikšot dota valutas komisijas atļauja ievest Čīles salpetri. Tanī laikā es tūliņ aizrādīju pienācīgās vietās uz Jūsu ieskatiem šinī lietā. Kā tagad jau Jūs būsit lasījis laikrakstos, tad drīzumā ievedīšot pirmās 2000 tonnas Čīles salpetri. Šī ziņa saskan ar to, kas man bija teikts jau pirms pāris nedēļām.

Patiesā cieņā Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1933.g. 1.februārī

Augsti godātam H.Enzeliņa kungam,

Baltijas Lauksaimnieku Biedrības priekšniekam

Vēlēdamies ņemt dalību Baltijas Lauksaimnieku Biedrības gaviļu dienā, sūtu šo sirsnīgo apsveikumu, priecādamies līdz par bagātīgajiem panākumiem un novēlot krāšņu vainagojumu darbiem nākotnē.

Kārlis Ulmanis

RĪGĀ, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1933.g. 18.februārī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Pateikdamies par Jūsu 16. februāra vēstuli un klāt pielikto uzņēmumu, gribu teikt, ka raudzīšu izrunāties par Liepājas drāšu fabrikas ražojumu cenām un par preču pārdošanas paņēmieniem un ka mani patiesi iepriecināja Jūsu piezīme, ka Zemnieku diena izdevusies ļoti labi un ka klausītāji bijuši apmierināti.

Patiesā cieņā Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1933.g. 28.jūnijā

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Pie šīs pašas izdevības izsaku Jums savu sirsnīgāko pateicību par Jūsu man dāvāto grāmatu “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, kas jo spilgti apgaismo Jūsu dzimtenes senās gaitas un piemeklējumus. Man patiesi liels prieks, ka Jūs esiet atraduši laiku pievērsties šādam nopietnam jautājumam, kuŗa apcerēšana turpmāk lielā mērā palīdzēs padziļināt mūsu tautas vēstures pētīšanu.

Patiesā cieņā K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1933.g. 31.jūlijā

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Esmu jau vairākkārt apmeklējis K.Ulmaņa kungu slimnīcā. Deputāta kungs jūtas labi, jo viss iet normāli. Un pēc dienām desmit Ulmaņa kungs varēs atstāt slimnīcu un stāties savā parastajā darbā.

Ulmaņa kunga uzdevumā patiesā cieņā J.Cimmermanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz.7, 1933.g. 7.septembrī.

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Lai tas Jums nebūtu jādzird tikai no svešiem cilvēkiem, tad gribēju Jums pateikt, ka mana ārstēšanās šovasar nedeva cerētos panākumus. Jau agrāk atrastā sirds darbības vājība palikās arvienu ļaunāka, un šodien uz ārstu ieteikuma aizbraucu uz Nauheimu. Acīmredzot man tur būs jāpaliek kāds mēnesis. Šim ārstu ieteikumam šoreiz sekoju nelabprāt. Bet tā ka šī ziema nebūs viegla, tad labāk jau tagad aizbraucu uz ārzemēm uzlabot savu veselību, lai vēlāk neceltos traucējumi, kas varētu mani atraut no iesāktiem darbiem. Un ziemu jau būtu daudz gŗūtāk aizceļot kautkur pāri robežai.

Sūtīdams Jums sirsnīgākos sveicienus, palieku

Patiesā cieņā Jūsu K.Ulmanis

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1933.g. 30.oktobrī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Saņēmu Jūsu 28. oktobŗa vēstuli un ar prieku pieņēmu Jūsu uzaicinājumu š.g. 30. novembrī, ceturtdienā, piedalīties Baltijas (Kauguru) Lauksaimniecības biedrības 35 gadu atceres svinībās.

Aizbraukšanai un pārbraukšanai izlietošu Jūsu norādītos vilcienus.

Patiesā cieņā Jūsu K.Ulmanis

NB. Mans priekšlasījums aizņemtu vienu stundu laika apmēram un kā virsrakstu tam varētu likt: “Kā tautas spēki aug”. T.p.

Rīgā, Tērbatas ielā 38, dz. 7, 1933.g. 23.decembrī

Augsti godātais H.Enzeliņa kungs!

Uz Jūsu š.g. 15. decembŗa laipno vēstuli pagodinos atbildēt, ka esmu ar mieru piedalīties ar priekšnesumu Valmieras Zemnieku dienā nākošā gada 17. februārī. Manas runas virsraksts varētu būt: “Tauta un valsts.”

Par Klīves kungu man jāsaka, ka viņš patreiz ļoti nopietni slimo ar kakla iekaisumu un tagad nav iespējams ar viņu sarunāties. To varēs darīt pēc svētkiem.

Arī par citiem lektoriem es neko nezinātu teikt. Varbūt varētu pamēģināt ar kurzemnieku deputātu J.Birznieka kungu. Lai vidzemnieki ar to tuvāk iepazītos. Tad dzejnieks Virza laikam nekad nava runājis Valmierā, un viņš tomēr varētu dažus piemērotus vārdus pateikt.

Kā būtu ar rakstnieku A.Grīnu, kuŗa “Dvēseļu putenis” patreiz ir slavenākā grāmata Latvijā?

Ar vislabākiem novēlējumiem palieku patiesā cieņā K.Ulmanis

Rīgā, 1934.g. 21. jūlijā

Ļoti godājamais Enzeliņa kungs!

Sirsnīgi pateicos Jums par Jūsu laipno nodomu uzrakstīt “Zemei” vai “Valmierietim” nelielu rakstu par maniem sakariem ar Valmieru un tās lauksaimnieku organizācijām un būšu priecīgs saņemt no Jums pirms iespiešanas ieskatam minēto rakstu.

Izlietojot šo gadījumu, lūdzu pieņemt manas patiesas cieņas apliecinājumus.

Jūsu K.Ulmanis

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors

Kārlis Ulmanis (sēž otrais no kreisās) zemnieku dienās Trikātā 1929.gadā

Grāmata iespiesta Rīgā, 1931.gadā A.Gulbja izdevniecībā