Jauns Latvijas un Vācijas garīgās tuvības apliecinājums

Sarunās: Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis, diriģents Ivars Bērziņš, profesors Norberts Turovs un Vācijas vēstnieks Latvijā Reinhards Krauss Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 6. martā, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss apmeklēja Latvijas Kultūras akadēmiju un pasniedza augstskolai Vācu pētniecības apvienības (DFG) grāmatu dāvinājumu tūkstoš sešsimt latu vērtībā. Tie ir fundamentāli filozofijas un socioloģijas darbu izdevumi un enciklopēdijas, kā arī postmodernistisko vācu pēckara paaudzes dramaturgu Boto Štrausa un Tankreda Dorsta darbi.

"Esmu ļoti gandarīts par iespēju pasniegt Latvijas Kultūras akadēmijai tieši grāmatu velti," teica vēstnieks R.Krauss. "Es šādus mirkļus vienmēr uztveru kā divkāršu dāvanu. Man ir īpašs gandarījums pasniegt jums šo dāvanu Vācu pētniecības apvienības vārdā, jo jūsu augstskolai jau ir cieša sadarbība ar Hamburgas, Gerlicas, Minsteres un Drēzdenes augstskolām. Pats būdams uzcītīgs grāmatu lasītājs, es arī priecājos par iespēju tikties ar citiem aizrautīgiem lasītājiem, jo mūsu dienās tā nebūt nav bieža iespēja. Dāvinājumā ir tieši jūsu lūgtās grāmatas, un jūsu veidotais saraksts liecina par dziļām vācu kultūras zināšanām. To parāda arī abi šajā sarakstā iekļautie vācu dramaturgi. Esmu pārliecināts, ka šīs grāmatas ne vien atradīs cienīgu vietu jūsu augstskolas bibliotēkas plauktos, bet tiks arī cītīgi lasītas."

Augstskolas rektors Pēteris Laķis vēstniekam pastāstīja, ka Kultūras akadēmija ir viena no Latvijas jaunākajām augstskolām, kas dibināta tikai pirms desmit gadiem. Akadēmijas bibliotēkas veidošana sākta no nulles, taču tagad tajā ir jau apmēram piecdesmit pieci tūkstoši sējumu. Zīmīgi, ka gandrīz septiņdesmit procentus no bibliotēkas apjoma veido dažādu fondu un biedrību dāvinājumi. Rektors P.Laķis uzsvēra, ka akadēmijā valda īpaša interese par vācu valodu un kultūru, izveidota arī latviešu un vācu studentu kultūras apmaiņas programma.

Sarunā ar "Latvijas Vēstnesi" P.Laķis īpaši augstu novērtēja Vācu pētniecības apvienības dāvināto septiņpadsmit sējumu enciklopēdiju "Mūzika pagātnē un mūsdienās" (MGG) un fundamentālo "Filozofijas un zinātnes teorijas" izdevumu četros sējumos, atzīstot, ka akadēmijas ierobežotais budžets par šādu izdevumu iegādāšanos pagaidām neļauj domāt. Viņš pastāstīja arī par augstskolas labo sadarbību ar Vācijas vēstniecību. "Kontakti mums izveidojās jau diezgan sen. Vācijas vēstniecības kultūras atašeji mūsu akadēmijā lasa lekcijas par Vācijas kultūras aktualitātēm. Vēstniecība atbalsta arī mūsu sadarbību ar Gētes institūtu. Pateicoties šiem kontaktiem, notikušas jau divas starptautiskas konferences. Pēdējā bija par īpaši interesantu, abām valstīm tuvu tematu — vidusšķiras veidošanos Vācijā un Latvijā 19. un 20. gadsimta mijā. Ar firmas "Bosh" finansiālu atbalstu, jau vairākus gadus mūsu akadēmijā strādā vācu vieslektors. Šī projekta ietvaros lielu studentu atzinību izpelnījās baroneses Ulrikes fon Hiršenhauzenas lekcijas par Vācijas kultūras vēsturi."

Laba sadarbība Latvijas Kultūras akadēmijai ir ar vairākām citām valstīm. Lekcijas akadēmijā lasa arī Francijas, Polijas un vairāku Ziemeļvalstu valdību apmaksāti lektori, tā padziļinot svešvalodu apgūšanas kvalitāti. "Valodu apgūšanas iespējas būtiski palielina jauniešu interesi par mūsu augstskolu," uzsvēra P.Laķis. "Nav taču noslēpums, ka daudzi vidusskolu absolventi vāji prot svešvalodas. Mūsu augstskolu beidzot, cilvēks iziet dzīvē ar vairākām valodām. Par gluži simbolisku samaksu, tikai divdesmit pieciem latiem semestrī, students var apgūt papildus vēl vienu svešvalodu, un daudzi jaunieši šo iespēju arī ar panākumiem izmanto."

Pavisam Latvijas Kultūras akadēmijā mācās sešsimt astoņdesmit studenti. Vācu un latviešu kultūras centra vadītājs Deniss Hanovs, vācu kultūras vēstures pasniedzējs, "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka vēlamo dāvinājuma grāmatu saraksts tapis pirms gada. "Mums akadēmijā ir daudz studentu, kuri labi prot vācu valodu, taču ar vācu grāmatām mūsu bibliotēkā dažkārt bija problēmas, īpaši ar dramaturģiju. Tāpēc mēs pēc Eiropas teātra vēstures pasniedzējas Līvijas Akurāteres ieteikuma izvēlējāmies postmodernistisko vācu pēckara paaudzes dramaturgu Boto Štrausa un Tankreda Dorsta lugu krājumus, lai studenti varētu iepazīties ar šo autoru daiļradi. Līdz šim mēs abu starptautiski pazīstamo autoru vārdus gan zinājām, taču reālu priekšstatu par viņu darbiem iegūt nebija iespējams."

Vācu pētniecības apvienība jau uzdāvinājusi vērtīgus grāmatu komplektus arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Akadēmiskajai bibliotēkai, Ventspils Augstskolai un vairākām citām Latvijas institūcijām. Vācijas vēstniecība dāvinājuma pasniegšanas sakarā pauda viedokli, ka tas pasvītro Latvijas un Vācijas pastāvīgo sadarbību kultūrā un augstākajā izglītībā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors