Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas,

lai noskaidrotu G–24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas

un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem,

ziņojums

Tabula pie teksta 3.lappusē

Valdības komisija ārvalstu sniegtās palīdzības realizācijai

Datums Protokola Nr. Komisijas darbā piedalās (komisijas vadītājs , sastāvs)

15.03.93. 1 U.Osis, M.Gailis, E.Ameriks, O.Ūdris, I.Jurkāne, M.Vesmane

(U.Vītoliņš), J.Mucenieks (G.Kaminskis)

01.04.93. 2 I.Godmanis, U.Osis, M.Gailis, K.Goppers, A.Kreituss, E.Ameriks,

G.Kaminskis, U.Vītoliņš, O.Ūdris, V.Grīnbergs, Ē.Blūms,

I.Bergmane, J.Ādamsons, A.Šteinerts, I.Ķirule, V.Tērauda,

V.Zaķis, E.Suss, R.Joness, V.Lapuško, Z.Miezaine, A.Birka,

J.Jākobsons, Z.Brūvers, V.Bundulis, E.Vēvers, G.Urlovskis,

06.04.93. 3 I.Godmanis U.Osis, K.Goppers, A.Kreituss, E.Ameriks,

G.Kaminskis, U.Vītoliņš, O.Ūdris, V.Grīnbergs, V.Tērauda,

E.Krastiņš, J.Kinna, D.Ģēģers, A.Šķēle, J.Ādamsons, A.Zosulis, S.Čulkstene, G.Kleinbergs, V.Zaķis, V.Zunda, R.Joness,

L.V.Zwaenepoll, V.Lapuško, M.Briedis, D.Kauķe, I.Vīlipa,

G.Urlovskis, A.Asars, A.Tamanis, E.Ceihners

12.04.93. 4 I.Godmanis, U.Osis, M.Gailis, E.Ameriks, G.Kaminskis,

U.Vītoliņš, O.Ūdris, V.Grīnbergs, V.Tērauda, A.Kreituss, A.Šķēle,

J.Ādamsons, V.Zaķis, Z.Priede, J.Pūce, Z.Brūvers, A.Šteinerts,

E.Suss, R.Joness, V.Lapuško, M.Briedis, B.Kauķe, A.Birka,

G.Urlovskis, A.Tamanis, A.Kirstukas

19.04.93. 5 I.Godmanis, U.Osis, E.Ameriks, U.Vītoliņš, O.Ūdris, V.Grīnbergs,

V.Tērauda, I.Rimševičs, G.Dragiļevs, J.Meļķis, D.Ģēģers,

A.Burtnieks, A.Šķēle, J.Ādamsons, G.Urlovskis, V.Andrējeva,

V.Zaķis, E.Suss, V.Lapuško, M.Briedis, A.Birka, L.V.Zwaenepoll,

L.Jeaurling, I.Vīlipa, S.Čulkstene, Z.Miezaine, Z.Koškina,

Z.Blumbergs. A.Ludziša

21.04.93. 6 I.Godmanis, U.Osis, E.Ameriks, U.Vītoliņš, O.Ūdris, V.Grīnbergs,

E.Repše, I.Rimševičs, G.Dragiļevs, K.Goppers, A.Kreituss,

D.Ģēģers, A.Burtnieks, A.Plotkāns A.Šķēle, J.Ādamsons,

G.Urlovskis, Z.Zunda, V.Zaķis, M.Briedis, A.Birka, , L.Jeaurling,

S.Čulkstene, G.Kleinbergs, P.Zilgalvis, R.Joness

29.04.93. 7 I.Godmanis, U.Osis, E.Ameriks, A.Burtnieks, G.Draiļevs,

V.Grīnbergs, E.Repše, I.Rimševičs, O.Ūdris, U.Vītoliņš, E.Suss,

Z.Brūvers, V.Tomase, A.Birka, D.Dille, A.Ošs, A.Dāvis, A.Ulpe.

11.05.93. 8 I.Godmanis, U.Osis, E.Ameriks, A.Burtnieks, G.Draiļevs,

K.Goppers, I.Rimševičs, O.Ūdris, U.Vītoliņš, E.Suss, Z.Brūvers,

G.Kaminskis, L.V.Zwaenpoll, A.Millers, G.Degsnis, A.Birka,

D.Dille, A.Ludziša, I.Grīviņa, Z.Blumbergs, T.Straume,

V.Legzdiņš, J.Ambainis, M.Ducmanis

26.05.93. 9 U.Osis, A.Kreituss, A.Burtnieks, G.Dragiļevs, K.Goppers,

A.Jurcāns, E.Suss, Z.Brūvers, L.V.Zwaenepoll, R.Joness, A.Birka,

Dz.Pomers, D.Dille, J.Ādamsons, A.Zosulis, A.Asars,

P.Damberga, Dz.Uibo, M.Vesmane, E.Razguļājeva.

28.05.93. 10 U.Osis, A.Kreituss, E.Ameriks, A.Burtnieks, G.Dragiļevs,

K.Goppers, E.Suss, L.V.Zwaenepoll, G.Kaminskis, D.Dille,

I.Rimševičs, I.Dobrāja, Z.Miezaine, G.Sproģis, V.Legzdiņš,

Dz.Uibo, E.Razguļājeva, P.Damberga, Z.Brūvers

02.06.93. 11 U.Osis, A.Kreituss, A.Burtnieks, G.Dragiļevs, K.Goppers,

R.Joness, A.Jurcāns, O.Ūdris, J.Ādamsons, D.Dille, I.Sudraba,

A.Birka, Z.Miezaine, U.Vītoliņš, E.Jansone, D.Vītols, A.Podniece,

M.Sproģis, A.Feldmanis, A.Šķesteris

19.06.93. 13 U.Osis, G.Urlovskis, E.Ameriks, U.Vītoliņš, O.Ūdris, A.Jurcāns,

G.Dragiļevs, A.Burtnieks, A.Birka, Ē.Blūms, J.Mucenieks,

E.Suss, L.V.Zwaenepoll, Z.Brūvers, J.Ādamsons, A.Asars,

E.Jansone, A.Podniece, D.Vītols, M.Sproģis, J.Mežais,

I.K.Ziemelis, M.Treimanis, A.Zosulis

G–24 kredītu sadales komisija

Datums Protokola Nr. Komisijas vadītājs un sastāvs Pieaicinātie

18.10.93. 2 U.Osis, A.Bataraga, G.Urlovskis, Estere Suss, Lars Jearling,

U.Vītoliņš, I.Rimševičs, A.Birka Jānis Bērziņš

22.10.93. 3 U.Osis, A.Bataraga, G.Urlovskis,

U.Vītoliņš, I.Rimševičs, A.Birka

12.11.93. 4 U.Osis, U.Vītoliņš (A.Bataraga), E.Jūga, D.Giga

A.Birka (I.Rimševics), D.Dille

(G.Urlovskis)

5 U.Osis, A.Bataraga, E.Krastiņš,

A.Birka, G.Urlovskis

12.01.94. 6 U.Osis, A.Bataraga, G.Urlovskis, D.Dille

I.Rimševičs, A.Birka, E.Krastiņš

21.01.94. 7 U.Osis, G.Urlovskis, E.Krastiņš, S.Plotka

A.Birka (arī ar I.Rimševica balsstiesībām)

16.02.94. 8 U.Osis, G.Urlovskis, E.Krastiņš,

I.Rimševičs, A.Birka, A.Bataraga,

U.Vītoliņš

17/18.03.94. 1 U.Vītoliņš, E.Krastiņš, G.Urlovskis,

A.Birka, I.Rimševičs, A.Bataraga

25.03.94. 2 U.Vītoliņš, G.Urlovskis, A.Bataraga,

E.Krastiņš, I.Rimševics, A.Birka

14.07.94. 5 U.Vītoliņš, G.Urlovskis, A.Bataraga,

A.Birka

19.11.94. 1 U.Vītoliņš, I.Sāmīte, I.Rimševičs, A.Birka I.Dobrāja, I.Paljarvi

26.10.94. 2 U.Vītoliņš, I.Sāmīte, I.Rimševičs, A.Birka,

G.Kaņējeva

25.11.94. 3 U.Vītoliņš, G.Urlovskis, I.Sāmīte, G.Kaņējeva

Turpinājums no 3.lpp.

Projekti tika izskatīti, ņemot vērā sekojošus kritērijus:

1. iepriekš nosauktie prioritārie mērķi;

2. produkcijas pārstrādes dziļums;

3. jaunradīto darba vietu skaits;

4. projekta izstrādes kvalitāte;

5. tirgus apjoms un produkcijas realizācijas iespējas;

6. importaizvietojošas produkcijas ražošana;

7. pieredze konkrētajā nozarē.

Saskaņā ar MK 1993.gada 14.septembra rīkojuma Nr. 42.–r “G–24 kredītu izmantošanas nosacījumi” 3.punktu Ekonomikas ministrija noteica iepriekš minētās prioritātes un kritērijus, kurus ievērojot tika sadalīti kredīti, kā arī izvērtēja pirmās grupas projektu kredīta pieprasītāju iesniegtos biznesa plānus un veica to ekonomisko analīzi. Ministrijā pēc valsts sekretāres A.Bataragas mutiska rīkojuma ar to nodarbojās viens cilvēks. Uzņēmējdarbības veicināšanas departamenta galvenā speciālista P.Špakovska atzinumi tika sūtīti vēstuļu formā ar valsts sekretāres A.Bataragas parakstu.

Noteiktajās prioritātēs nav atrodami visā pasaulē kredīta piešķiršanai izmantojamie uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji, kredītspēja, maksātspēja, un tāpēc komisija uzskata, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāuzņemas pilna atbildība par tiem kredītiem, kurus kredīta lietotājs izmantoja iepriekšējo saistību izpildei.

Konkrēto atbildīgo amatpersonu noskaidrošanu apgrūtina tas fakts, ka Ekonomikas ministrijā nav atrodami dokumenti, kas liecinātu par ministra vietnieku un ministrijas struktūrvienību vadītāju pienākumu sadali, veicot ministrijai norādīto pienākumu izpildi atbilstoši MP noteikumiem un rīkojumiem.

Finansu ministrijas funkcijas un uzdevumi G–24 kredītu piešķiršanas, izmantošanas un atmaksas kontrolē ir mainījušies, bet ministrijas vadība nav nodrošinājusi valdības noteikumu un rīkojumu savlaicīgu īstenošanu. LR MP 08.04.1993. lēmumā Nr.179 Finansu ministrijai tiek uzdots “Kontrolēt kredītresursu izlietošanu un atmaksāšanu atbilstoši G–24 kredītu realizācijas nosacījumiem”, pienākumu loks tiek paplašināts ar MK 14.09.93. rīkojumu Nr.42–r un 1994.gada februāra MK notekikumiem Nr.51 “Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu kredītu izmantošanu”, kuru 12.punktā noteiktas šādas Finansu ministrijas funkcijas:

pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma saņemšanas veikt pirmās grupas projektu kredīta pieprasītāju iesniegtā biznesa plāna finansiālo analīzi un noteikt, kāda veida garantijas nepieciešamas kredīta saņēmējam;

izvērtēt starptautisko organizāciju un ārvalstu kredītu piedāvājumus, sagatavot materiālus un priekšlikumus komisijai un valdībai par to izlietojumu;

koordinēt ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī Latvijas Bankas darbību ārvalstu kredītu izmantošanā un to atmaksāšanā ārvalstu kreditoriem;

koordinēt Latvijas un ārvalstu ekspertu darbību ar ārvalsts kredītiem saistīto programmu izstrādē un realizācijā, kā arī attiecīgās tehniskās palīdzības sniegšanā;

veikt ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzību saskaņā ar akceptētajiem biznesa plāniem, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī iesniegt Ekonomikas un finansu komitejai pārskatus par kredītu izlietošanu;

apkopot un iesniegt komisijai pirmās grupas projektus;

apkopot informāciju par komisijas izsniegtajiem kredītiem un divu nedēļu laikā pēc kredītu izsniegšanas sniegt ziņojumu Ekonomikas un finansu komitejai.

Nenoliedzami, ka savlaicīga un precīza šo noteikumu izpilde varēja samazināt negodīgu vai neveiksmīgu kredīta ņēmēju radīto zaudējumu apjomus, bet, tāpat kā Ekonomikas ministrijā ne visām amatpersonām bija strikta pienākumu un līdz ar to arī atbildības sadale, arī Finansu ministrijā šis darbs netika pietiekami koordinēts. Pēc komisijas rīcībā esošās informācijas, gadu pēc MP lēmuma pieņemšanas un pāris mēnešu pēc citu iepriekš minēto noteikumu pieņemšanas FM Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors G.Urlovskis 1994. gada aprīlī vēl joprojām nevarēja nosaukt konkrētu amatpersonu, kas ministrijā atbild par kredītu izlietošanas pārbaudi un par to, lai kredīti tiktu atmaksāti. Apliecinājums Finansu ministrijas neoperativitātei ir arī tās vēstulē Nr. 1.5/1546 minētais “G–24 kredītu izmantošanas uzraudzību Finansu ministrija veic, organizējot auditorpārbaudes, kā arī izskatot kredīta lietotāju finansu pārskatus. Pirmos līgumus ar auditorfirmām par ārvalstu aizdevumu izmantošanas pārbaudi FM noslēdza 1994. gada maijā,” kaut gan ir zināms, ka katra netraucētās darbības diena mazināja iespējas atgūt jau 1993. gadā izsniegtos kredītus no firmām “Lears”, “Ceplis”, “Arra”, “Kapar”, “Faber”, kuras šobrīd ir bankrotējušas vai kļuvušas maksātnespējīgas.

Pēc Finansu ministrijas ieskata pilnīgāka G–24 kredītu uzraudzība ir apgrūtināta šādu faktoru dēļ:

1) lielākā daļā gadījumu Finansu ministrijai nav līgumu ar kredītu lietotājiem. Šie līgumi ir komercbankām, kuras garantējušas kredītus. Finansu ministrija noslēdza līgumus ar Latvijas Banku, kuros noteica, ka Latvijas Banka kā Finansu ministrijas aģents izsniegs komercbankām kredītus no G–24 līdzekļiem. Saskaņā ar šiem līgumiem Latvijas Banka ir apņēmusies noslēgt līgumus ar komercbankām, un gadījumā, ja komercbankas nepildīs savas saistības, Latvijas Banka ir apņēmusies piedzīt neatmaksāto kredītu, tā daļu vai procentus no minētajām komercbankām. Finansu ministrijas saistības saskaņā ar šiem līgumiem ir komercbankas maksātnespējas gadījumā nodrošināt komercbanku neatmaksāto kredītu atmaksu Aizdevējam (Eiropas Ekonomiskai Kopienai). Tā kā Latvijas Banka neveica līgumos paredzētās piedziņas darbības, Finansu ministrija, kura ir atbildīga par G–24 kredīta atmaksāšanu Aizdevējam, uzsāka neatliekamās darbības, lai varētu atgūt līdzekļus, kas laika novilcināšanas gadījumā vairs nebūtu iespējams (grozījumi Kredītiestāžu likumā, no Alejas komercbankas un Talsu komercbankas pārņemtās saistības).

Taču šo procesu veikt efektīvāk apgrūtina tas, ka kā jau minēts, Finansu ministrijai nav tiešu līgumu ar kredītu ņēmējiem un komercbankām un līdz ar to nav prasījuma tiesības pret minētajiem debitoriem, kā arī tas, ka Latvijas Banka neizrāda nekādu atbalstu un ieinteresētību šī jautājuma kopīgā risināšanā. Arī tas, ka likumdošanā nav tiesību normu, kas precīzi noteiktu Finansu ministrijas tiesības un pilnvaras valdības garantēto kredītu atgūšanas procesā, kavē lietas straujāku virzību. Finansu ministrijai ir līgumi ar kredītu lietotājiem tikai tajos gadījumos, kad šos kredītus nav garantējušas komercbankas;

2) departamentam nav pietiekami daudz darbinieku šī darba veikšanai, kurš ir ļoti apjomīgs, jo pavisam ir ap 200 ārvalstu kredītu lietotāju. Departamentam nav arī nevienas dienesta automašīnas. Sakarā ar to, ka Finansu ministrija nav atbrīvota no valsts nodevas par prasības iesniegšanu tiesā un valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi tiesas nodevu segšanai, Finansu ministrija 22.04.1996.gada vēstulē Nr. 03–04/452 lūdza Ģenerālprokuratūru pārstāvēt valsts intereses tiesā lietās par parādu piedziņu no šādiem ārvalstu kredītu lietotājiem: Jēkabpils piena kombināta, a/s “Jēkabpils saldētava”, SIA “Balga” (Eiropas Savienības G–24 kredīts), SIA “Latvijas kurināmais” (Starptautiskā valūtas fonda STF—II kredīts), SIA “Šlokenbeka”, Gulbenes rajona valsts siltumtīklu uzņēmuma (ERAB kredīts enerģētikas sektoram) un SIA “Farmserviss” (Pasaules bankas rehabilitācijas kredīts). Tā kā no Ģenerālprokuratūras nebija atbildes, Finansu ministrija 1996. gada 28. maija vēstulē Nr. 03–04/575 lūdza to sniegt.

Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors Ē.Zvejnieks uzskata, ka “Finansu ministrija nav rīkojusies korekti, jo vairākos gadījumos tā gaidīja, ka pamatojumu un pieteikumu gatavos prokuratūra, bet pareizāk būtu, ja projektu sagatavotu tā institūcija, kuru pārstāvēt tiek aicināta prokuratūra, pretējā gadījumā sarežģītos procesos ieinteresētā puse paliek malā.”

Sākotnēji Latvijas Bankas funkcijas reglamentēja LR MP 1993. gada 22. februāra sēdē akceptētie un 1993. gada 16. martā papildinātie noteikumi “G–24 kredītu finansēšana un nosacījumi”, kuru 4.6 (1) punkts noteica, ka Latvijas Bankas (prezidents E.Repše, valdes locekļi: I.Rimševics, S.Lejniece, M.Raubiško, L.Rūse, A.Sileniece, Ē.Blūms) nodrošina kredītus apkalpojošo banku selekciju, ņemot vērā to finansiālo stāvokli un kredītspēju operācijām ar ārvalstu kredītiem, bet jāatzīmē, ka šī selekcija veikta ļoti nekvalitatīvi — aptuveni viena trešdaļa kredītu tiktu izvietota bankās, kuras bankrotēja vai kļuva maksātnespējīgas, un, kā norādīts Latvijas Republikas Valsts kontroles 1995. gada pārskatā, komercbanku bankrota dēļ pratiski neatgūstami ir ārvalstu kredīti 22,3 miljonu LVL apjomā. Komisija uzskata, ka 1993. un 1994. gadā Latvijas Banka kredītiestāžu kontroli un uzraudzību veica nepilnīgi un tikai daļēji to var attaisnot ar nesakārtoto likumdošanu.

Sākot ar 1994. gada augustu, komercbankas izvēlējās Finansu ministrija. Latvijas Banka izstrādāja un Finansu ministrijai ieteica kritērijus, pēc kuriem jāizvēlas komercbankas, kurām būs tiesības apkalpot ārvalstu aizdevumus (Latvijas Bankas 1994. gada 4. novembra vēstules Nr. 08–006.1/1299). Tie ir šādi:

1. komercbanka darbojusies ne mazāk kā 3 pilnus finansu gadus;

2. komercbankas pēdējā finansu gada pārskatu ir pārbaudījusi starptautiska auditorfirma;

3. komercbankas pašas kapitāls pēc Latvijas Bankas novērtējuma ir ne mazāks kā 1 milj. latu;

4. komercbanka ievēro Latvijas Bankas noteikto kapitāla pietiekamības normatīvu;

5. komercbanka tekošajā gadā strādā ar peļņu.

Tomēr atsevišķos gadījumos Valdības komisija uzticēja apkalpot kredītus nevis bankām ar prasībām atbilstošu pamatkapitālu, bet ar pēcnosacījumu palielināt pamatkapitālu īsā laikā.

Piemēram, 25.03.94. komisija lemj (prot. Nr.3) par kredītu piešķiršanu un tos LDB un “Lainbanka” varēs apkalpot, ja nedēļas laikā tiks sagatavots plāns par pamatkapitāla palielināšanu, tādējādi veicinot fiktīvu banku pamatkapitāla veidošanos, kas bija arī viens no banku krīzes cēloņiem.

Komisija pētījusi arī LB valdes lomu kredītu piešķiršanā. Iepazīstoties ar LR Ģenerālprokuratūras komisijai iesniegto uzziņu par “LR Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas iestādēs par ārvalstu kredītu saņemšanu krāpšanas ceļā, piesavināšanas un citiem ar kredītu lietošanu saistītiem noziegumiem ierosinātās krimināllietas un kriminālprocesuālā kārtībā pārbaudītie materiāli” var minēt šādus piemērus:

1. SIA “Krogzemji” — kredīts piešķirts ar LB valdes lēmumu. Kredītu apkalpoja a/s “Lainbanka”. SIA “Krogzemji” dibinātāji — a/s “Lainbanka” akcionāri.

2. Z/s “Zīlītes” — kredīts piešķirts ar LB valdes lēmumu. Kredītu apkalpoja AKB “Olimpija”. “Olimpijas” vadība no maija līdz novembrim izmantoja šos līdzekļus un tad noslēdza līgumu nevis ar “Zīlītēm”, bet ar SIA “SOP”.

3. SIA “Usma” — LB valdes 1993. gada 25. maija lēmums par kredīta piešķiršanu.

4. SIA “Baltijas ķieģelis” — LB valdes 1993. gada 25. maija lēmums. Līdzekļi atradās “Baltijas Tranzītu bankas” rīcībā, nevis tika izlietoti saskaņā ar biznesa plānu.

Lauksaimniecības ministrijai G–24 kredītu procesā bija divejādas funkcijas — no vienas puses, šī ministrija bija iniciators kredītu ņemšanai, no otras puses, šī ministrija dažādos laika periodos ar dažādu atbildības pakāpi iesaistījās šo kredītu pieprasīšanā un izmantošanā. 1993. gada 16. martā ar vēstuli Nr. 2—95 Lauksaimniecības ministrija (ministrs D.Ģēģers) griezās pie LR MP priekšsēdētāja I.Godmaņa “Par G–24 kredīta piešķiršanu”, raksturojot pārstrādes uzņēmumu saimniecisko darbību. 1992., 1993. gadā, kuru, ministrijas prāt, ietekmēja izveidojušies nelabvēlīgie ekonomiskie nosacījumi:

— inflācija, mākslīgi radīts kredītu resursu deficīts, ekonomiski nepamatotas kredītu procentu likmes, materiāltehnisko līdzekļu, energoresursu sadārdzinājums, ko noteikuši inflācijas procesi, u.c. faktori.

Rezultātā pieauga pārtikas produktu cenas, samazinājās to patēriņš uz vienu iedzīvotāju, palielinājās gatavās produkcijas uzkrājumi, kas noveda pie apgrozāmo līdzekļu aprites cikla palielināšanās un apgrozāmā kapitāla nepietiekamības. Naudas līdzekļu un kredītresursu deficīta dēļ apgrozībā radās uzņēmumu savstarpējie parādi, parādi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par gaļu, pienu.

Lauksaimniecības ministrija arī izstrādāja un iesniedza (parakstījis ministra vietnieks J.Ādamsons) G–24 kredīta piešķiršanas shēmu. Piedāvātā shēma bija šāda: Valdības komisija caur Latvijas Banku piešķir “Zemes bankai” apkalpošanai kredītu 10 milj. USD apmērā, noslēdzot līgumu starp LR Finansu ministriju un Latvijas Banku par kredīta izsniegšanu G–24 aizdevuma ietvaros (līgumu parakstīja E.Repše, U.Osis).

Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 22. februāra sēdē akceptētajiem un 1993. gada 16. martā papildinātajiem noteikumiem “G–24 kredītu finansēšanas organizācija un nosacījumi” 1993. gada 6. aprīlī tiek izskatīts jautājums par G–24 kredītiem lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, par līguma noslēgšanu, par riska sadali un garantijām starp valdību un komercbankām, bet 1993. gada 21. aprīlī tiek izskatīti priekšlikumi “principā akceptēt kredītu piešķiršanu 7 pārstrādes uzņēmumiem, pārējiem 16 uzņēmumiem tikai pēc konkrēto biznesa plānu akceptēšanas jaunizveidotajā darba grupā (G.Urlovskis, U.Vītoliņš, V.Grīnbergs). Nākamajā komisijas sēdē “Par ārvalstu kredītu piešķiršanu lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem” tiek izskatīti 19 iesniegtie biznesa plāni un konstatēts, “ka kredītu piešķiršana ir vitāli nepieciešama pārstrādes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, kuras viens no priekšnosacījumiem ir to apgrozāmo līdzekļu deficīta segšana un pietiekama apjoma krājumu izveide” (finansu ministra vietnieks G.Urlovskis, ERM Ārvalstu investīciju un kredītu politikas daļas vadītājs U.Vītoliņš, Latvijas Investīciju bankas departamenta direktors V.Grīnbergs).

Savukārt par šo kredītu piešķiršanu Ģenerālprokuratūras uzziņā teikts: “Tika sasaukta sanāksme Lauksaimniecības ministrijā, jau iepriekš bija apkopotas ziņas par katra uzņēmuma parādiem piegādātājiem un par elektroenerģiju. Katra uzņēmuma darbiniekiem tika likts priekšā iesniegt G–24 kredīta pieprasījumu, summu nosakot atkarībā no esošo parādu lieluma. Ministrijas darbinieki norādījuši, ka biznesa plāni jāsastāda, norādot kredīta pieprasīšanu importa materiāli tehnisko resursu iegādei.”

Tālākās Lauksaimniecības ministrijas funkcijas reglamentē LR MP 1993. gada 8. aprīļa lēmums Nr. 179 “Par G–24 kredītu izmantošanu”, kura 7. punkts paredz: “Uzdot Lauksaimniecības ministrijai reizi ceturksnī sniegt Valdības komisijai ārvalstu sniegtās palīdzības realizācijai informāciju par kredītu izmantošanu un atmaksāšanu”, un Lauksaimniecības ministrija 1993. gada 10. aprīlī ar vēstuli Nr. 2/124 sniedz kopsavilkumu par pārstrādes valsts uzņēmumu darbības veidu, ražošanas tehnoloģiju, par G–24 kredīta nepieciešamību, uzņēmumu ekonomisko raksturojumu, tirgu kredītiem (D.Ģēģers). Par G–24 kredīta resursu izlietojumu piena un gaļas pārstrādes uzņēmumos vairākkārt savus atzinumus izteikusi Valsts kontrole, un šie atzinumi ir apkopoti tabulā.

G-24 kredīta resursu izlietojums piena un gaļas pārstrādes uzņēmumos

Kredīta izlietojuma atbilstība

N. piešķiršanas nosacījumiem:

p. Uzņēmuma Piešķirtā summa Atbilstoši % Neatbilstoši % t ai skaitā par %

k. nosaukums USD energoresursiem

1. Rīgas 1 740 000 767 000 44,1 973 000 55,9 176 000 10,1

miesnieks

2. Valmieras gaļas 1 050 000 0 0 1 050 000 100 476 740 45,4

kombināts

3. Liepājas gaļas 560 000 0 0 560 000 100 266 432 47,6

kombināts

4. Balvu gaļas 70 000 18 940 27,1 51 060 72,9 41 087 58,7

kombināts

5. Rēzeknes gaļas 140 000 32 278 23,1 107 722 76,9 32 432 23,2

kombināts

6. Daugavpils gaļas 840 000 0 0 840 000 100 213 763 25,4

kombināts

7. Jēkabpils gaļas 280 000 0 0 280 000 100 153 551 54,8

kombināts

8. Rīgas piena 840 000 413 420 49,2 426 580 50,8 125 556 14,9

kombināts

9. Daugavpils piena 175 000 0 0 175 000 100 65 000 37,1

kombināts

10. Preiļu siera 280 000 0 0 280 000 100 0 0,0

rūpnīca

11. Rēzeknes piena 1 120 000 76 322 6,8 1 043 678 93,2 63 600 5,7

konservu komb.

12. Liepājas piena 560 000 0 0 560 000 100 258 023 46,1

kombināts

13. Aizputes SVR 490 000 0 0 490 000 100 0 0,0

14. Krāslavas SVR 140 000 0 0 140 000 100 0 0,0

15. Jēkabpils piena 140 000 0 0 140 000 100 32 291 23,1

kombināts

16. Saldus piena 180 000 33 696 18,7 146 304 81,3 31 784 17,7

kombināts

17. Jēkabpils saldētava 35 000 0 0 35 000 100 0 0,0

18. Valmieras SSB 250 000 148 001 59,2 101 999 40,8 0 0,0

Kopā 8 890 000 1 489 657 16,8 7 400 343 83,2 1 936 259 21,8

LR MK 1993.gada 14.septembra rīkojums nr.42-r un MK 1994.gada 15.februāra noteikumi nr.51 neparedz noteiktu atbildību Lauksaimniecības (Zemkopības) ministrijai.

1995.gada 13.janvārī Zemkopības ministrija (Ā.Ūdris) griezās pie LR MK ar lūgumu rast iespēju pagarināt G-24 kredīta atmaksas termiņu uz 5 gadiem līdz 1998.gadam, pamatsummas atmaksu sākot ar 1998.gadu. Tika argumentēta pagarinājumu nepieciešamība. Šos kredīta pagarinājumus lūdza uzņēmumi, atbalstīja Centrālā piensaimnieku savienība un gaļas pārstrādātāju asociācija. Zemes banka deva savu atzinumu par pagarinājumu un piekrita apkalpot.

Zemkopības ministrijas komisija (Pilvere, Jākobsons, Dzene, Zunde) 1994.gada 28.novembrī un 2.decembrī izskatīja šos lūgumus, piedaloties Latvijas Centrālajai piensaimnieku savienībai (Kalvītis, Lazda) un Latvijas gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijai (Kleinbergs), pamatojoties uz uzņēmumu iesniegtajiem materiāliem par uzņēmumu finansiālo stāvokli uz 1994.gada 1.oktobri, kā arī ņemot vērā Zemes bankas (G-24 kredīta turētāja) izdarītās analīzes. G-24 kredīts tika pagarināts līdz 1997.gada aprīlim, un par to Valsts kontroles 30.03.96. secinājumos apgalvots, ka Zemkopības ministrija un Finansu ministrija, pieņemot lēmumu par kredīta atmaksas termiņu pagarināšanu vēl uz diviem gadiem līdz 1997.gada aprīlim, nav ievērojušas LR Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra noteikumus nr.37 “Par valsts garantētu aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanu”.

Komisijas rīcībā ir informācija, ka, iepazīstoties ar G-24 kredītu izmantošanu, Valsts kontroles revidenti konstatējuši šādus pārkāpumus:

izsniegtie kredīti nav nodrošināti ar garantijām (SIA “Doma”, v/u “Latvijas agroķīmija”);

bieži kredīti izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem (SIA “Bauskas klēts”, SIA “Baltijas ķieģelis”). SIA “Darma Pharm – Rīga” saņemtā kredīta daļu aizdevusi LKCS “Turība”, daļu privātpersonām, t.sk. firmas dibinātāja ģimenes locekļiem;

v/u “Latvijas agroķīmija” lielāko daļu no saņemtā kredīta noguldījusi depozītos;

vairumā gadījumu gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi saņemto kredītu izmantojuši esošo parādu dzēšanai piegādātājiem, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, nodokļu parādu samaksai, nevis uzņēmuma attīstībai, kā to paredzēja 1993.g. MP lēmums nr.179;

ir kredīta lietotāji, kas pēc juridiskās adreses nav atrodami, kas izvairās sniegt Valsts ieņēmumu dienestam likumā paredzētos pārskatus (SIA “Dane un Co”, SIA “Romas līnijas”).

Pārbaudēs konstatēts, ka atsevišķās kredīta lietotāju firmās un sabiedrībās grāmatvedības uzskaite neatbilst likuma “Par grāmatvedību” prasībām. SIA “Derma Pharm – Rīga”, “Lata International” netika apkopoti finansiāli saimnieciskās darbības rezultāti, v/u “Latvijas agroķīmija” nekontrolēja līgumsaistību izpildi un savlaicīgi neveica savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ar rajona pakļautības valsts uzņēmumiem un sabiedrībām par kredīta izlietošanu.

Dažiem uzņēmumiem un sabiedrībām piešķirti vairāki ārvalstu kredīti (SIA “Doma”, LKCS “Turība”, v/u “Latvijas agroķīmija”, SIA “Romas līnijas”).

SIA “Romas līnijas” saņēma divus kredītus. Pirmais aizdevums USD 1,5 milj. apjomā saņemts 1993.g. 17.novembrī (kredītu sadales komisiju vada U.Osis), netika pilnībā izlietots, un saņemtā kredīta līdzekļi tika izmantoti biznesa plānā neparedzētiem mērķiem. Pēc a/s “Parekss banka” pieprasījuma valdības ārvalstu kredītu sadales komisija (vad. U.Vītoliņš) 1994.g. 25.marta sēdē piešķīra SIA “Romas līnijas” jaunu kredītu USD 1,3 milj. apmērā no SVF STF-1 aizdevuma. Nepamatoti piešķirts kredīts SIA “Derma Pharm – Rīga” USD 200 000 (kredītu sadales komisiju vadīja U.Osis), ko firma saņēma 1994.g. februārī. Iesniegtais biznesa plāns bija nereāls, bez ekonomiskā pamatojuma kredīta atmaksas iespējai.

Nelietderīga izrādījās kredīta piešķiršana SIA “Lears” USD 3 milj. dīzeļdegvielas iegādei pavasara lauku darbu veikšanai. Kredītu pieprasīja un piešķīra ar lielu nokavēšanos, kad zemnieki lauku darbus bija pabeiguši. Pirms kredīta piešķiršanas netika pārbaudīts SIA “Lears” finansiālais stāvoklis, netika ievākta informācija par tās dibinātājiem un to iepriekšējo darbību, kā rezultātā praktiski tika izkrāpti USD 900 000. SIA “Lears” bankrotēja, tās parādus jāatmaksā no valsts budžeta.

1995.gada aprīlī beidzās kredīta lietošanas termiņš piena un gaļas produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, kas saņēmuši kredītu ar valsts garantijām. No saņemtajiem 9,5 milj. tika atmaksāti 5,2 milj.

Zemkopības ministrija griezās LR MK un Finansu ministrijā ar lūgumu termiņu pagarināšanai. 1995.g. 5.aprīlī ārvalstu aizdevumu izmantošanas koordinācijas komisija (komisijas vadītāja I.Sāmīte) nolēma pagarināt kredīta atmaksas termiņu uz diviem gadiem līdz 1997.g. aprīlim. Pieņemot lēmumu, FM neizvērtēja uzņēmumu iesniegtos dokumentus par atmaksas termiņa pagarināšanas nepieciešamību un lietderību un iespējas atmaksāt kredītus līdz pagarinājuma beigām. Kredīta termiņu pagarināja visiem 18 saistības neizpildījušajiem uzņēmumiem, t.sk arī tiem, par kuriem bija negatīvi auditoru slēdzieni un to finansu pārskati liecināja par maksātnespēju. Arī šo uzņēmumu darbības pārbaudēs Valsts kontrole atklājusi nelikumības.

Valsts kontrole pārbaudēs konstatējusi, ka atsevišķas komercbankas izmantojušas daļu kredīta līdzekļu savām vajadzībām. SIA “Baltijas ķieģelis” 1993.g. 15.jūnijā piešķirto G-24 kredītu USD 500 000 no Baltijas Tranzītu bankas saņēma pēc 220 dienām. Savukārt komercbanka “Riga-bank” (a/s “Trasta komercbanka”) pēc 1993.g. 23 novembra noslēgtā kredītlīguma ar SIA “Doma” par USD 280 000 izsniedza tikai USD 179 168. Atlikušo kredīta daļu — USD 100 832 — komercbanka izmantoja 697 dienas.

Par iepriekš minētajiem Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem FM un LB jau bija zināms no iepriekš veikto auditorfirmu pārbaužu rezultātiem, bet ne no FM, ne no LB puses netika veikti pasākumi, lai atgūtu nepamatoti saņemtos un nelikumīgi izmantotos kredītus.

LB valde (I.Rimševics, S.Lejniece, M.Raubiško, L.Rūse, A.Sileniece, Ē.Blūms), valdības komisija piešķir kredītu firmai, kura vēl nav reģistrēta, piemēram, a/s “Krogzemji” kredīts piešķirts 1993.g. 21.05., līdzekļi ieskaitīti kontā 1993.g. 14.06., firma reģistrēta 1993.g. 12.07.

Firmām ir zaudējumi no frinansiālās darbības, tām nav kredītu nodrošinājumu, vai arī tās savu darbību vispār nav uzsākušas. Piemēram: “Tovantsev”, “Magroteks”, “Faber”, “Ceplis” u.c.

Vienam un tam pašam kredīta prasītājam kredīts piešķirts vairākkārtīgi: “Faber” — 3 reizes, “Latlin” — 2 reizes, “Taurenes koks” — 2 reizes, IeM — 2 reizes, “Latvenergo” — 2 reizes. Firmas tūlīt pēc kredīta saņemšanas nomaksā parādus, uztic kredītu citai firmai, vai kredīts nonāk starpniekiem (arī starpnieku vārdi atkārtojas).

Kredīts tiek atmaksāts no bankas līdzekļiem. Piemēram, Baltijas Tranzītu bankā izdoti kredīti ar banku saistītām personām, akcionāriem, un banka atmaksā no saviem līdzekļiem — “Wolf System”, “Baltijas ķieģelis”, “Wolf–lat–balt”, “Lavbind” u.c.

Daži kredīti atmaksāti, nesagaidot auditorpārbaudes — SIA “Rit–line”, “Magroteks”, “Elste”, “NOI” u.c.

Firma SWH ir saņēmusi 3 milj. USD kredītu, kura atmaksas garants, neskaitot valdību, bija “Banka Baltija”. Kaut arī atmaksas termiņš ir tikai 12.04.1998.g., jau šobrīd ir skaidrs, ka valsts šo kredītu nesaņems. Iemesls: šķīrējtiesa ir veikusi savstarpējo ieskaiti 1996.g.

Interesanta ir LB un FM attieksme pret šo notikumu. Valsts zaudē 3 milj. USD, bet finansu ministra vietas izpildītājs A.Šķēle nereaģēja uz vairākkārtējiem juristu aizrādījumiem, ka šis lēmums ir pārsūdzams, jo fakts vien, ka šādu lēmumu pieņem šķīrējtiesa, ir neattaisnojams.

Lēmumu par lietas izskatīšanas pārcelšanu no tiesas uz šķīrējtiesu pieņēma toreizējais BB administrators U.Grūbe. Izrādās, ka FM nerūp valsts līdzekļu uzraudzība un to atgriešana, bet gan SWH labklājība. Jo arī nākamo par maksātnespējīgu atzīstamo SWH uzņēmuma “Interlatvija” administrēšanu finansu ministrs R.Zīle lūdz izticēt U.Grūbem kā, pēc FM viedokļa, veiksmīgam administratoram. Veiksmīgam SWH vai valstij?

Cik zināms, tad tieši U.Grūbes dēļ FM divas reizes mainīja Kredītiestažu likuma pantu, jo administrators kategoriski atteicās no jebkādām sarunām un sadarbības valsts garantēto kredītu jautājumos.

Bet Valsts kase, kura no 1996.gada septembra sāka pārņemt valsts garantēto kredītu uzskaiti, kontroli un pārvaldi un no 1997.g. 1.janvāra pilnībā atbild par tiem, vēl joprojām nezina par notikušo savstarpējo ieskaiti un gaida šo kredītu ienākam Valsts kasē.

Šai sakarībā jāatzīmē vēl viena tiesa, kur, pamatojoties uz Finansu ministra v.i. A.Šķēles iesniegumu, izbeidza A.Kreitusa vadības laikā uzsākto FM tiesāšanos pret privatizējamo valsts uzņēmumu “Latvijas nafta” un Latvijas Privatizācijas aģentūru par Ls 13,8 milj. zaudējumu piedziņu.

Grūti pateikt, kādu īsti iemeslu vadīts, taču ļoti steidzīgi — jau pirmajā savas finansu ministrēšanas nedēļā A.Šķēle pieņēma lēmumu atsaukt FM prasību, pamatojot to ar privatizācijas procesa turpināšanas nepieciešamību. Taču šāds labdarības solis rada tiesiskas sekas, jo FM nevar vairs otrreiz uz šiem pašiem pamatiem iesniegt prasību tiesā pret “Latvijas naftu”. Tas ir noteikts Latvijas Civilprocesa 222.pantā, kas vēsta: Ja tiesvedība ir izbeigta, tad otrreizēja atgriešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm uz to pašu pamatu nav pieļauta.

Tas bija pirmais šāds gadījums FM kredītu uzraudzības praksē, bet ne pēdējais. Lietas par kredīta piedziņu tika pārtrauktas Liepājas gaļas kombināta, Jēkabpils gaļas kombināta un saldētavas, Balvu gaļas kombināta, Daugavpils piena kombināta lietās.

Šajos gadījumos gan vispirms tika veiktas izmaiņas likumdošanā. Pēc Privatizācijas aģentūras iniciatīvas, kuru atbalstīja A.Šķēle, tika izmainīti 13. un 124.pants likumā “Par uzņēmuma un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju”. Tas, protams, stimulē privatizāciju, bet praktiski padara nereālu valsts garantēto kredītu atgriešanas iespēju (pozitīvu piemēru par kredīta atgriešanu pēc privatizācijas pabeigšanas vēl nav). Bez tam FM jāpārņem arī privatizējamo uzņēmumu debitoru parādi, kas, piemēram, “Latvijas gāzes” gadījumā ir ievērojami. Tā vietā, lai nodarbotos ar FM uzticēto G-24 kredītu kontroli, tā veic sev neraksturīgu funkciju un nodarbojas ar Ekonomikas ministrijai pakļauto uzņēmumu iekšējām lietām.

Komisija, izmantojot tās rīcībā esošo informāciju (līdz 15.09.97.) par G-24 kredītu atmaksāšanas gaitu un iespējām, apkopojusi tabulā. Tajā nav iekļauta informācija par kredītiem, kas sadalīti bez komercbanku starpniecības (LIB, IeM, LNO, “Latvijas agroķīmija”, “Latvijas gāze” u.c. — atmaksas termiņš 2000 g.), kā arī nav iekļauti kredīti, kas izdoti lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem — to sīkāka analīze sniegta šī ziņojuma 9.lpp. ( Skat. iepriekšējo tabulu — “LV” red .)

Kredīta saņēmējs Pamatojums kredīta Kredīta Atlikums Atmaksas Atmaksas Apkalpojošā banka

izsniegšanai PROTOKOLS summa USD USD termiņš prognoze un vēlāk nozīmētā banka

Faber Nr.11 02.06.93.(MP lēm.

Nr.299 10.06.93.) 2 100 000 2 100 000 25.03.00 4 BB – Pareks

Faber MP lēm.Nr.299 10.06.93. 200 000 200 000 10.09.00. 4 BB – Pareks

RBS–TV Nr.3 22.10.93. 1 830 000 1 830 000 10.09.00. 4 Olimpija – Pareks

Mita Nr.3 22.10.93. 200 000 200 000 10.09.00. 2 Olimpija – Pareks

Colla Nr.3 22.10.93. 500 000 500 000 10.09.00. 4 Olimpija – Pareks

Galor Nr.3 22.10.93. 120 000 120 000 10.09.00. 4 Olimpija – Pareks

Klētnieks Nr.3 22.10.93. 86 000 86 000 10.09.00. 3 Olimpija – Pareks

Antaris Nr.3 22.10.93. 400 000 170 020 10.09.00. 1 Alejas KB BTB

Orion Nr.3 22.10.93. 480 000 480 000 10.09.00. 3 Alejas KB BTB

Latinkom Nr.3 22.10.93. 145 000 145 000 10.09.00. 4 Alejas KB BTB

Housbuilding Nr.3 22.10.93. 300 000 183 414 10.09.00. 4 Alejas KB BTB

Man Tess Nr.3 22.10.93. 2 950 000 2 950 000 10.09.00. 3 Olimpija – Pareks

Aldona Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.06.00. 4 Olimpija – Pareks

Zemnieks Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.06.00. 4 Olimpija – Pareks

Rekos Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.06.00. 2 Olimpija – Pareks

Lauksaimnieks Nr.6 12.01.94. 25 000 25 000 10.06.00. 4 Olimpija – Pareks

Rīta Zvaigzne Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.06.00. 4 BB – Pareks

West Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.06.00. 3 BB – Pareks

Derm–Fharm–Riga Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.06.00. 4 BB – Pareks

AU–Met Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.06.00. 4 LDB – Pareks

Latlin Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.09.00. 1 Alejas KB BTB

Latlin Nr.7 21.01.94. 300 000 300 000 10.09.00. 1 Alejas KB BTB

Inverta Holding Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.09.00. 4 Alejas KB BTB

Latgales Apiņi Nr.6 12.01.94. 200 000 200 000 10.09.00. 2 Alejas KB BTB

Ceplis 500 000 500 000 25.03.00. 1 Olimpija – Pareks

Arra 300 000 300 000 25.03.00. 3 Olimpija – Pareks

Kapar 370 000 370 000 25.03.00. 4 Olimpija – Pareks

Aleta 300 000 232 515 25.03.00. 1 LDB – Pareks

Taurenes koks Nr.3 25.11.94. 500 000 500 000 10.09.00. 4 Olimpija – Pareks

Taurenes koks Nr.3 25.11.94. 2 000 000 2 000 000 10.09.00. Olimpija – Pareks

(6) Auditorfirmu kredīta atmaksas iespējas novērtējumi (1 – kredīts tiks atmaksāts, 2 – kredīta atmaksāšana saistīta ar risku, 3 – kredīts iespējams netiks atmaksāts, 4 – kredīts netiks atmaksāts).

(5) Atmaksas termiņi pagarināti saskaņā ar LB un FM 1995. gada 14. augusta līgumu Nr.01/30 un 1997. gada 30. janvāra Vienošanās protokolu pie minētā līguma.

Atmaksātā G-24 kredītu nauda atrodas LB speciālā kontā, kur par tās turēšanu tiek maksāti simboliski procenti, tajā pašā laikā aizdevēja kredīta procenti ir lielāki. Šie naudas līdzekļi pastāvīgi rada zaudējumus, jo G-24 kredīti ( Svensk Exportcredit, Finish Export Credit, EEK. ) ir noslēgti ar minimālo atmaksas termiņu 7 gadi, jeb atmaksa ne ātrāk kā 2001. gadā.

Jāatzīmē, ka Valsts kase (A.Veiss) kopā ar FM (Valsts sekretāres vietniece I.Sudraba) nerisina problēmu. Sarakste ar Eiropas Kopienu sākās jau 1995. gadā. Eiropas Kopienas 1995. gada 21. novembra vēstulē galvenokārt skarti jautājumi par Eiropas Kopienas G-24 kredīta izmantošanu un tā atmaksas iespēja, pausts satraukums par to, ka liela daļa tālākizdoto kredīta līdzekļu varētu netikt atmaksāta, lūgts tuvāk izskaidrot to, kādā veidā ar komercbanku starpniecību tika sadalīts minētais kredīts, kā arī sniegt ziņas par to, cik liela kredīta daļa ir sadalīta ar maskātnespējīgo komercbanku starpniecību. Vēstulē arī lūgts paskaidrot, kā tiks nodrošināti līdzekļi, lai atmaksātu Eiropas Kopienas kredītu ārvalstu kreditoram, ja daļa lietotājiem izsniegtās naudas netiks atgūta. Vēstulē izteikts viedoklis, ka Latvijas Republikai jāveido uzkrājumi iespējamās neatgūstamās ārvalstu kredītu summas apmērā.

Vēstulē tika arī atzīmēts, ka 1995. gada sākumā daļu Eiropas Kopienas kredīta summas izmantoja bez konsultēšanās ar ārvalstu kreditoru. Tas ir pretrunā ar 1994. gada 28. aprīlī parakstīto papildu saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku par Eiropas Ekonomiskās Kopienas kredītu. Tādēļ vēstulē pieprasīts, lai turpmāk EEK kredīta lietotāju atmaksātās summas netiktu atkārtoti izmantotas, bet tiktu uzkrātas, kamēr par šo līdzekļu izmantošanu nav noslēgta vienošanās ar EEK.

Uz minēto Eiropas Kopienas vēstuli atbilde sniegta Finansu ministrijas 1995. gada 8. decembra vēstulē. Tajā sniegts skaidrojums, kāpēc tika prognozēts, ka lielu daļu no EEK kredīta līdzekļu no lietotājiem nevarēs atgūt. Aprakstīta EEK kredīta līdzekļu sadales kārtība ar komercbanku starpniecību, kā arī raksturotas grūtības to aizdevumu atgūšanā, kuru atmaksu garantēja maksātnespējīgās komercbankas. Vēstulē arī aprakstīts, kas tika darīts, lai uzlabotu kredīta riska analīzi un nākotnē nodrošinātu savlaicīgu norēķināšanos ar ārvalstu kreditoru — EEK. Izteikta piekrišana tam, ka saskaņā ar iepriekš minēto papildu saprašanās memorandu bez konsultēšanās ar EEK kredītu nedrīkst atkārtoti izmantot. EEK 1996. gada 5. februāra vēstulē tika atgādināts, ka bez konsultēšanās ar EEK tās sniegto kredītu nedrīkst atkārtoti izmantot. Vēstulē izteikta doma, ka EEK kredīts sākotnēji izmantots pretēji tam, kā bija iepriekš paredzēts, tas ir, atsevišķu projektu finansēšanai. Tiek ieteikts pienācīgi novērtēt kredītu risku un regulāri informēt EEK par rezultātiem. Vēstulē izteikta doma, ka Latvijas Republikai jāveido uzkrājumi nākotnē paredzamo EEK kredīta zaudējumu segšanai.

Uz šo vēstuli atbilde sniegta FM 1996. gada 27. februāra vēstulē. Sakarā ar to, ka tajā laikā EEK kredīta lietotāju atmaksātās summas tika uzkrātas un tās atkārtoti neizsniedza lietotājiem, vēstulē tiek izvirzīts priekšlikums par tās kredīta daļas, ko lietotāji atmaksājuši pirms termiņa, atmaksu EEK. Tika raksturots darbs, kāds veikts kredītu risku novērtēšanā. Vēstulē pausts arī viedoklis, ka Finansu ministrija neatbalsta tūlītēju uzkrājumu veidošanu nākotnē paredzamo zaudējumu segšanai, jo nav pareizi palielināt budžeta deficītu jau tūlīt, veidojot šādus uzkrājumus, ja kredīts ārvalstu kreditoriem jāatmaksā pēc vairākiem gadiem, šajā gadījumā EEK G-24 kredīts jāatmaksā 2000. gadā. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas Republikai ir saistības arī pret citiem ārvalstu kreditoriem, tādēļ attiecībā pret tiem nebūtu pareizi veidot uzkrājumus viena atsevišķa kredīta zaudējumu segšanai.

1996. gada 29. marta EEK vēstulē minēts, ka tā atbalsta FM darbu kredītu riska novērtēšanā un arī turpmāk vēlēsies saņemt jaunāko informāciju par šo jautājumu. Atbildot uz FM 1996. gada 27. februāra vēstulē izteikto priekšlikumu atmaksāt daļu EEK kredīta, tiek ieteikts pirms lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā kopā ar SVF pienācīgi izvērtēt Latvijas maksājumu bilances situāciju un valūtas rezervju nepieciešamību. Vēstulē arī minēts, ka ne aizdevuma līgumā starp EEK un Latvijas Republiku, ne aizņemšanās līgumā starp EEK un bankām nav paredzēta kredīta pirmstermiņa atmaksa, tādēļ, ja Latvijas Republika vēlētos kādu aizdevumu daļu atmaksāt pirms termiņa, tai būtu jāsedz visas ar to saistītās papildu izmaksas.

Ja nav iespējams atgriezt atmaksātos kredītus, tad pēc tik lieliska kredītreitinga Latvijai būtu visas izredzes saņemt EK atļauju sadalīt atmaksātos kredītus.

Komisija savā praktiskajā darbībā un pēc sarunas ar Valsts kases direktoru A.Veisu un Valsts kases atbildīgajiem darbiniekiem konstatēja, ka Valsts kasē nav pilnas informācijas par situāciju ārvalstu kredītu atmaksāšanā un uzraudzībā. Jājautā, kur tā ir palikusi? Pirms reformu veikšanas, ko iesāka 1996.g. FM valsts sekretāres vietniece I.Sudraba un finansu ministra v.i. A.Šķēle, Ārējā parāda vadības departamentā bija pilna un kompjuterizēta uzskaite par kopējo situāciju un atsevišķiem maksājumiem. Valsts kase no 1997.g. 1.janvāra pilnībā atbild par ārējo parādu. 9 mēnešus ar to nodarbojoties, A.Veiss komisijai ziņo: “Pilnīgas uzskaites, no kā un kādas summas jāsaņem, kādos termiņos, nav, liela daļa kredītu gājusi caur komercbanku sistēmu, caur savstarpēji pakārtotiem līgumiem, vispirms Latvijas Bankai slēdzot līgumus ar Finansu ministriju, Finansu ministrijai slēdzot līgumus ar komercbankām un komercbankām — ar galalietotājiem. Grūtākie kredītu atgūšanas gadījumi ir tur, kur bankrotējusi vai nu komercbanka, vai lietotājs, vai arī abi, palaikam nav dokumentu, kas dotu iespēju pilnīgi precīzi noteikt, cik vēl nav nomaksāts, ir informācija par naudas kustību, bet nav zināms, kas un kādiem nolūkiem veicis šīs operācijas.”

Diemžēl jāatzīmē arī, ka Valsts kases speciālisti iesniedza komisijai neprecīzu informāciju par EEK G–24 kredītu daļas 10 milj. USD lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem izmaksu novērtējumu, ieskaitot kredītu atmaksās iemaksas rezerves fondā.

Atgriežoties pie jautājuma par FM kontroles mehānismu un sadarbību ar auditorfirmām, jāatzīmē, ka Finansu ministrijai kā viens no uzdevumiem minēts ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzība saskaņā ar akceptētajiem biznesa plāniem un tas, ka ne retāk kā vienu reizi ceturksnī jāiesniedz FM Ekonomikas un finansu komitejai pārskati par kredītu izmantošanu.

Finansu ministrijas vienīgais kontroles mehānisms, kas darbojās, ir audita slēdzienu saņemšana. Pirmos līgumus ar auditorfirmām FM noslēdza tikai 1994.gada maijā. Tādējādi no 1993. gada aprīļa, kad sāka izmaksāt pirmos kredītus no EEK aizdevuma, līdz 1994.gada maijam uzraudzība praktiski netika veikta.

Finansu ministrija izvēlējusies auditorfirmas, kurām jāveic regulāras pārbaudes pie kredītu lietotājiem, jānoskaidro to finansiāli ekonomiskais stāvoklis un saņemto kredītu atmaksas iespējas. Auditorfirmas “Interaudits”, “Invest Rīga”, SIA “Grāmatvedis”, “Cooper & Lybrand” un “Price Waterhouse” līdz 1996.gada 1.jūlijam pārbaudījušas 69% no visas G–24 un STF kredītu lietotājiem izsniegtās kredītu kopsummas. Auditori par drošiem kredītiem, ko lietotāji atmaksās termiņā, atzinuši tikai 8% no pārbaudītajiem kredītiem. Auditori konstatēja, ka uz 1995.gada 1.janvāri biznesa plānos neparedzētiem mērķiem izlietotā summa bija Ls 13,8 milj. Pēc noteikumiem šādā veidā izmantotie līdzekļi kredīta lietotājiem jāatmaksā pirms termiņa. Uz 1996.gada 1.janvāri pirms termiņa atmaksāti tikai Ls 3,6 milj.

Finansu ministrija par ārvalstu kredītu izlietošanas pārbaužu veikšanu no valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonda samaksājusi USD 454 243, t. sk. SIA “Invest Rīga” — USD 111 264, valsts auditorkontroles firmai “Interaudits” USD 201 829, SIA “Grāmatvedis” — USD 42 426, SIA “Cooper & Lybrand” — USD 60 910 un auditorfirmai “Price Waterhouse” — USD 37 814. Šī summa lielā mērā ir izlietota nelietderīgi, jo daudzi auditu slēdzieni nedod pareizu priekšstatu par kredīta atdošanas iespējām.

Līdz 1997. gada 1. janvārim pārbaudīti G–24 un SVF (STF–1, STF–2) kredīti par Ls 35,62 milj. Par drošiem kredītiem, ko lietotāji atmaksās termiņā, auditori atzinuši Ls 3,03 milj. vai 8% no visiem pārbaudītajiem kredītiem.

Auditorpārbaudēs konstatēts, ka Ls 11,04 milj. vai 30% no pārbaudītajiem kredītiem izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem.

Komisija, mēģinot veikt Saeimas doto uzdevumu noteikt personisko atbildību, ir saskārusies ar situāciju, ka Saeimas komisijai tiek uzdota pēc savas būtības neraksturīga funkcija — dot tiesisku atzinumu par personu vainas pakāpi. Komisija, pētot un apkopojot materiālus, kas saistās ar kredītu piešķiršanu un to izlietošanu, ir atradusi atzinumus par rupjiem pārkāpumiem kredītu izsniegšanā un apsaimniekošanā, bet, mēģinot noteikt personisko atbildību kredītu izsaimniekotājiem, konstatējusi, ka valsts institūcijās nav reglamentēta iekšējā darba pienākumu sadale, līdz ar to (runājot par ministrijām) nav noteikti darba pienākumi, no kuriem varētu secināt konkrētu personu atbildības pakāpi. Izveidojusies tāda situācija, ka ministriju amatpersonas uzņemas atbildību par visu un reizē ne par ko, neatkarīgi no ministrijā ieņemamā amata.

Lai veicinātu G–24 kredītu līdzekļu mērķtiecīgāku izmantošanu, komisija ierosina Saeimai noklausīties finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces I.Sudrabas personā skaidrojumu par EEK sarakstes rezultātiem un par iespēju veikt īstermiņa kreditēšanu, izmantojot atmaksātos G–24 kredītus (nolūkā samazināt zaudējumus, ko rada šo līdzekļu uzglabāšana Latvijas Bankas kontā), kā arī lūgt finansu ministru sniegt atskaiti par situāciju valsts garantēto kredītu atgriešanā uzņēmumos, kuri pakļauti privatizācijai (“Latvijas gāze”, “Latvijas nafta” u.c.).

Lai ierobežotu iespēju nākotnē izsaimniekot kredītus, komisija nolēmusi atbalstīt prokuratūras priekšlikumus par grozījumiem vairākos normatīvajos aktos.

Pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietās, kas ierosinātas par ārvalstu kredītu saņemšanas krāpšanas ceļā faktiem, par saņemto ārvalstu kredītu izlietošanas uzņēmējdarbībai vai kredītlīgumā neparedzētajiem faktiem, par saņemto ārvalstu kredītu piesavināšanās faktiem, kavē sekojoši apstākļi:

1. LR MK 1996.g. 19.marta “Noteikumi par revīzijas veikšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma” nenodrošina iespējas noteikt nevalstisko uzņēmumu, kuriem galvenokārt tika piešķirti ārvalstu kredīti, saimnieciskās un finansu darbības revīzijas, jo saskaņā ar šo noteikumu 4.p. procesa virzītājam piešķirtās tiesības revīzijas veikšanai izraudzīties revidentu nav realizējamas, tā kā valstī darbojošās institūcijas, kas tiesīgas veikt revīzijas, noteikumos nav noteiktas. Saskaņā ar likumiem revīzijas ir tiesīgas veikt sekojošas institūcijas — Valsts kontrole, VID Neatkarīgā revīzijas pārvalde un zvērināti revidenti. No šīm trim institūcijām Valsts kontrole vispār neveic nevalstisko uzņēmumu saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas, VID Neatkarīgā revīzijas pārvalde atbilstoši 1993.g. 11.novembra likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.p. 5. p. tās veic tikai gadījumos, kad jānovērš un jāatklāj noziegumi valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu jomā, bet zvērināti revidenti revīzijas veic par maksu.

2. Saskaņā ar minēto noteikumu 11.p. revidenta rīcībā nododami grāmatvedības dokumenti. Pie tam ar 16.p. paredzēta uzņēmuma vadītāja atbildība par grāmatvedības datu ļaunprātīgu sagrozīšanu, oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšanu vai grāmatvedības dokumentu nozaudēšanu, bet Latvijas KK 147.–3.p. paredzēta atbildība par grāmatvedības datu apzinātu sagrozīšanu vai slēpšanu. Ne speciālajā likumā, ne krimināllikumā nav paredzēta atbildība uzņēmuma vadītājam par grāmatvedības dokumentu nekārtošanu, kas rada situācijas, kad uzņēmumos vispār netiek kārtota grāmatvedības uzskaite un līdz ar to nav iespējama revīziju izdarīšana.

3. Ar tradicionālām Kriminālprocesuālajā likumā paredzētajām pierādījumu iegūšanas metodēm (liecinieku un cietušo nopratināšana, dokumentālo revīziju un ekspertīžu noteikšana, lietiskie pierādījumi un citi dokumenti — Latvijas KK 49. un 50.pantā noteiktajā kārtībā) nav iespējams pierādīt personu, kas saņēmušas ārvalstu kredītus, darbību subjektīvo pusi, līdz ar to problemātiska kļūst nozieguma sastāva konstatēšana viņu darbībās.

4. Ar LR 1997.gada 25.februāra likumu izdarīti grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā — izslēgts KK 161.–4.p., kurā bija noteikta kriminālatbildība par fiktīvu uzņēmējdarbību nolūkā saņemt banku kredītu, lai to izmantotu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbībai neparedzētiem mērķiem. Šī likuma pārejas noteikumi nosaka, ka tikai tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas lietvedībā esošajās lietās par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz likuma spēkā stāšanās dienai un kvalificēti pēc Latvijas KK 161.–4.p., nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta. Pārejas noteikumi šajā redakcijā liedz iespēju pašlaik ierosināt krimināllietas un saukt vainīgās personas pie kriminālatbildības par fiktīvu uzņēmējdarbību nolūkā saņemt banku kredītus un izlietot tos uzņēmējdarbībai neparedzētiem mērķiem, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti 1993.–1994. gadā un tiek atklāti pašlaik, vai par kuriem ierosinātas krimināllietas pēc citiem Kriminālkodeksa pantiem.

5. Latvijas KK 161.–9.p., kas paredz kriminālatbildību par kredītiestādes krāpšanu, tanī skaitā kredīta izmantošanu kredītlīgumā neparedzētiem mērķiem, ir spēkā tikai no 1995.gada novembra un ir bargāks. Nepieciešams izdarīt grozījumus 1997.gada 25.februāra likuma pārejas noteikumos, paredzot, ka Latvijas KK 161.–4.p. piemērojams par visiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz šī līguma spēkā stāšanās brīdim.