informācija

Kopīgiem spēkiem — pret korupciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča pēc pirmās Korupcijas novēršanas padomes sēdes

Ģenerālprokuratūras virsprokurors Edvīns Ziediņš, Valsts kontrolieris Raits Černajs, VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, TM valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa, Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše un IeM Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Turpinājums no 1.lpp.

Pirmajā sēdē iezīmējām turpmākos darbības virzienus un ceļus nolikumā noteikto pilnvaru ietvaros. Mans vērtējums — šī bija visai produktīva sēde. Padome nedublēs ne Saeimas komisiju, ne izpildinstitūciju darbu. Tā izteiks un apkopos viedokļus, kas ir tās pārstāvētajās institūcijās — gan par topošajiem likumprojektiem, gan citiem jautājumiem, kuri saistīti ar korupcijas novēršanu, un iesniegs tos valdībai un Saeimai.

Kā atzīmēja tieslietu ministrs un šīs padomes priekšsēdētājs, pirmajā sēdē tikusi uzklausīta viņa informācija par Eiropas Padomes dalībvalstu tieslietu ministru konferenci “Saikne starp organizēto noziedzību un korupciju”, kas notika šovasar Prāgā, un valsts kontroliera Raita Černaja informācija par VIII starptautisko pretkorupcijas konferenci Limā septembrī. Padomes locekļus ieinteresējuši daudzi no 27 tur nolasītajiem referātiem. Vismaz daļu būtu lietderīgi iztulkot no angļu valodas un tādējādi sniegt iespēju plašākai sabiedrībai uzzināt daudz vērtīga par citu valstu pieredzi korupcijas apkarošanā un novēršanā.

— Nākamais un galvenais darba kārtībā, — turpinot stāstījumu par pirmo sēdi, teica Dz.Rasnačs, — bija turpmākās darbības plāna apspriešana. Te jāmin vairāki svarīgi aspekti. Viens no tiem — padomes locekļi vienojās par savu pārstāvēto institūciju ciešāku sadarbību ar Saeimas komisijām; otrs— katrs pārdomās par prioritāšu noteikšanu padomes darbībā un līdz 24.oktobrim iesniegs savus priekšlikumus padomes vadībai. Būs jāatrod kopsaucējs un tad nākamajā sēdē jāsagatavo darba plāns tālākai rīcībai. Pirmajā sēdē nolēmām pilnvarot Valsts administrācijas skolas direktori Guntu Veismani informēt Pasaules bankas pārstāvjus, ka Latvijā netiks veidota kāda mākslīga institūcija tiesību aizsardzības sistēmā, taču kopīgi jādomā, kā juridiski izglītot valsts amatpersonas, sabiedrību korupcijas novēršanas jomā. Tika nolemts, ka nākamā sēde būs 31.oktobrī. Būtiski ir arī tas, ka šīs sēdes būs slēgtas, bez padomes locekļiem tajās varēs piedalīties tikai uzaicinātās personas. Taču padomes locekļi padomes vārdā varēs paust atzinumus, viedokļus, informēt sabiedrību par padomes darbu. Tas iecerēts tāpēc, lai sēdes noritētu lietišķi, panāktu rezultatīvu darbu un turpinātos ne ilgāk kā pusotru stundu.

Padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Poča piebilda, ka korupcijas jēdziens ir plašs, dažkārt sabiedrībā to saista tikai ar noziedzīgu rīcību, neizprot profilakses lielo nozīmi. Tāpēc jaunās padomes viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs pētīt, vai topošie likumdošanas akti nerada labvēlīgu augsni korupcijai. Likumi jāvērtē no šī aspekta.

— Padomes sēdē runājām par to, ka arī mums vajadzētu sniegt atzinumus, ierosinājumus par pašlaik Saeimā gatavotajiem grozījumiem Korupcijas novēršanas likumā, — tādas bija A.Počas domas. Viņasprāt, plašāku interesi varētu izraisīt tādi Limas konferencē nolasītie referāti kā “Amatpersonu ienākumu un dzīvesveida novērošana. Vai tas var tikt realizēts?”, “Mīta un realitātes atšķiršana ar pierādījumu palīdzību — analīžu izmantošana, veidojot pretkorupcijas stratēģiju” un vēl daži citi. Tie liecina par korupcijas izpausmes daudzveidību un iezīmē veidus, kā vērsties pret šo ļaunumu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, tieslietu ministrs uzsvēra atklātuma, publicitātes nozīmi, preses un sabiedrības lomu korupcijas apkarošanā un tās cēloņu novēršanā. Dz.Rasnačs piebilda: aplams ir mīts, ka korupcija ir vienīgi noziedzības veids. Ar korupcijas jēdzienu saistās gan administratīvi, gan disciplināri, gan ētikas normu pārkāpumi. Korupcija visās valstīs bijusi, ir un vēl ilgi būs, taču galvenais ir — kā to ierobežot, novērst cēloņus tās izpausmēm.

Šajā sakarā ievērību pelnot ASV piekoptā prakse, ka valsts amatpersonu pirms stāšanās atbildīgā amatā pārbauda speciāls juristu dienests, dodot atzinumu, vai šī persona ir tiesīga ieņemt konkrēto amatu.

Uz “LV” jautājumu, kā padome iecerējusi veikt Korupcijas novēršanas padomes nolikumā minēto uzdevumu “organizēt valsts amatpersonu, kā arī sabiedrības tiesisko un ētisko izglītošanu korupcijas novēršanas jomā”, Dz.Rasnačs atbildēja:

— Vienā no padomes sēdes lēmuma punktiem pilnvarojam Veismanes kundzi pārrunāt ar Pasaules bankas pārstāvjiem iespējas tuvāko divu trīs mēnešu laikā sagatavot un sarīkot semināru, kurā piedalītos gan valsts institūciju, gan nevalstisko organizāciju, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Tā mērķis — tiesiski izglītot cilvēkus par korupcijas izpausmēm, to novēršanas iespējām.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Pie Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem un kareivjiem

— Valsts prezidents

Vakar, 13. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis kopā ar aizsardzības ministru Tālavu Jundzi un NBS komandieri Juri Dalbiņu apmeklēja vairākas NBS vienības un daļas, lai iepazītos ar vienību izvietojumu, bruņojumu, problēmām, kas kavē attīstību un traucē virzībai uz NATO, kā arī tikās ar virsniekiem un kareivjiem. Valsts prezidents apmeklēja štāba bataljonu Krustabaznīcas ielā 9a, Jūras spēku centrālo rajonu Bolderājā, Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, Zemessardzes 5. brigādes štābu Ogrē un tikās ar NBS štāba virsniekiem NBS štābā.

Apmeklējuma noslēgumā tiekoties ar Aizsardzības ministrijas un NBS štāba personālsastāvu, G. Ulmanis uzsvēra, ka NATO ir vienīgais ceļš uz mūsu nacionālo drošību, tāpēc mums jāmeklē līdzekļi, kā veidot Nacionālos bruņotos spēkus atbilstoši nacionālajām interesēm, nepieļaujot pretrunas ar starptautiskajām prasībām ceļā uz integrāciju NATO.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijai ir jāatvadās no PSRS materiālā mantojuma, no padomju laika militārajām vajadzībām izveidotajām milzīgajām teritorijām, jo ir skaidrs, ka skaitliski nelielās Latvijas armijas vajadzībām nav ekonomiski pamatoti tās uzturēt. “Ir jāsaglabā tikai tas, ko mēs reāli varam uzturēt un kas mums ir vajadzīgs,” teica Valsts prezidents.

Apmeklējuma laikā viņš vēlreiz pārliecinājās, ka mūsu karavīri apzinīgi, ar lielu atbildību, spītējot grūtībām, pilda savus pienākumus. Valsts prezidents atzina arī to, ka ne visās karaspēka daļās un ne visi komandieri apzinīgi pilda savus pienākumus, nedarot visu, kas izdarāms konkrētā situācijā. Šajā sakarā G. Ulmanis minēja Jūras spēku centrālo rajonu Bolderājā — pēc viņa domām, lielāka nolaidība vairs nav iedomājama. Savukārt Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē ir lielisks piemērs tam, kā ar nelieliem materiālajiem līdzekļiem, bet ar lielu atbildību un entuziasmu var uzturēt labā kārtībā telpas un sekmīgi organizēt dienesta darbu.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta biedra

— Pasaules bankas pārstāvji

10.oktobrī pie Ministru prezidenta biedra Jura Kaksīša viesojās Pasaules bankas Strukturālo pārkārtojumu aizdevuma (SAL) vadītājs Mansūrs Farsads un PB konsultants valsts pārvaldes reformu jautājumos Īvs Denis.

Tikšanās laikā pārrunāta situācija valsts pārvaldes sektorā, tās reformu gaita, kā arī problēmas, kas kavē reformu procesu.

J.Kaksītis iepazīstināja viesus ar sasniegto. Ir izveidots Valsts pārvaldes reformu birojs, Valsts pārvaldes reformu padome, kā arī izstrādāta normatīvā bazē, lai veiktu vienotu uzskaiti no valsts budžeta finansējamās valsts institūcijās. Pašlaik turpinās valsts pārvaldes funkciju analīze. Informējot PB pārstāvjus par turpmākajiem plāniem valsts pārvaldes reformu jomā, J.Kaksītis uzsvēra tādus jautājumus kā funkciju dublēšanās novēršana, valsts funkciju deleģēšana nevalstiskām institūcijām, aģentūru likuma izstrāde, vienotas finansēšanas sistēmas izveide valsts pārvaldē u.c.

PB konsultants valsts sektora reformu jautājumos Īvs Denis uzsvēra, ka reformām jābūt vērstām uz valsts sektora samazināšanu, panākot optimālāku valsts budžeta resursu izmantošanu.

Sarunu gaitā pārspriests jautājums par valsts pārvaldes sistēmā strādājošo darba algām. Uzsvērta arī nepieciešamība radīt labāk strukturētu un caurskatāmāku darba algu sistēmu.

M.Farsads atzīmēja, ka Eiropas Savienība sarunās ar kandidātvalstīm uzskata valsts sektora efektivitātes rādītājus par nozīmīgu kritēriju integrācijai ES.

Noslēgumā M.Farsads apliecināja PB gatavību turpināt sadarbību ar Latviju strukturālo pārkārtojumu aizdevuma ietvaros.

Valdības preses departaments

Pie ārlietu ministra

— Portugāles parlamentārieši

Vakar, 13.oktobrī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Portugāles un Latvijas parlamentu draudzības asociācijas delegāciju, kuru vada Portugāles Republikas Asamblejas sekretāre Roza Albernasa ( Rosa Albernaz) .

V.Birkavs augstu novērtēja Latvijas un Portugāles attiecību attīstību, uzsverot abu valstu veiksmīgo sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī norādot uz Portugāles bagāto pieredzi eirointegrācijas jomā. LR ārlietu ministrs informēja par Latvijas vēlmi tuvākajā laikā atvērt diplomātisko pārstāvniecību Lisabonā. V.Birkavs atzinīgi izteicās par Latvijas un Portugāles parlamentāriešu aktīvajiem kontaktiem, stiprinot draudzību, savstarpēju izpratni un sadarbību. Sarunas dalībnieki pārrunāja iespējas paplašināt sadarbību starp abu valstu nozaru ministrijām, uzņēmējiem un darījumu aprindu pārstāvjiem. Portugāles delegācija aicināja Latviju piedalīties Lisabonā starptautiskajā izstādē “Expo–98”.

R.Albernasa draudzības asociācijas delegācijas vārdā pauda stingru atbalstu Latvijas perspektīvajai dalībai Eiropas organizācijās, īpaši Eiropas Savienībā. Puses apmainījās viedokļiem par EK viedokli attiecībā uz kandidātvalstīm, kā arī par gaidāmo ES galotņu konferenci Luksemburgā.

Portugāles delegācija lūdza Latvijas atbalstu Austrumtimoras jautājuma noregulēšanā. V.Birkavs atzinīgi izteicās par starptautisko organizāciju iesaisti Austrumtimoras jautājuma risināšanā.

ĀM preses centrs

Pie iekšlietu ministra

— ministra padomes locekļi

Viena no problēmām, kas īpaši satrauc sabiedrību, nodara būtiskus zaudējumus mūsu valsts ekonomikai un kavē investīciju ieplūšanu Latvijā, ir organizētā noziedzība. Šī iemesla dēļ pirms mēneša LR iekšlietu ministrs Ziedonis Če

— jaunā konsultatīvā padome

Iekšlietu ministrijas darbinieku sanāksmē jau 17.septembrī iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers informēja, ka pie Iekšlietu ministrijas tiks izveidota sabiedriska konsultatīva padome, kuras sastāvā darbosies sabiedrībā pazīstamas personas.

Piektdien, 10.oktobrī, iekšlietu ministrs Rīgā, Dailes teātrī, tikās ar cilvēkiem, kuri ir piekrituši darboties šajā konsultatīvajā padomē. Tie ir Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujāts, rakstniece un publiciste Marina Kostaņecka, dzejniece Māra Zālīte un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

IeM preses centrs

Pie apbalvotajiem

— satiksmes ministrs

Šodien, 14. oktobrī, paredzēts, ka Cēsīs, “Lattelekom” ēkā, satiksmes ministrs Vilis Krištopans apbalvos ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmēm šīs sistēmas darbiniekus Pēteri Spranci un Ivaru Liepiņu.

Pēteris Sprancis. Dzimis 1907. gada 10. janvārī. Pēc Cēsu arodskolas absolvēšanas 1925. gadā praktizējies Cēsu elektriskajā stacijā. 1927. gadā uzsācis pastāvīgās darba gaitas sakaru nozarē — 6. telegrāfa–telefona rajonā kā vadu licējs. No šī laika visa darba dzīve līdz pat 1987. gadam (vairāk nekā 60 darba gadi!) saistīta ar Cēsu apriņķa (rajona) sakariem. P.Sprancis šajā laika posmā piedalījies un vēlākos darba gados arī vadījis visus darbus, kas vēsturiski tika veikti sakaru nozarē, — sakaru līniju rekonstrukcijas un būve, lauku centrāļu kabeļstabu ierīkošana, rokas apkalpes komutatoru uzstādīšana u.c. 1932. gadā beidzis Pasta telegrāfa departamenta augstāko tehniķu kursus un nozīmēts par telefona stabu impregnēšanas vadītāju. Uz desmit mēnešiem nozīmēts būvinspekcijas rīcībā pie augstsprieguma līnijas Ķegums–Ieriķi–Valmiera būves. Vēlākos gados bijis darba grupas vadītājs, Raunas iecirkņa priekšnieks (no 1940. g.), Cēsu maģistrālā iecirkņa priekšnieks (50. gados), no 1964. līdz 1969. gadam — Cēsu ceha priekšnieks. Viņa vadībā pēckara gados notika nopostīto sakaru līniju un centrāļu atjaunošana, dzelzsbetona piedēkļu izgatavošana, stabu impregnēšana, starpcentrāļu savienošanas kabeļu ieguldīšana, automātisko centrāļu un pārraides sistēmu uzstādīšana. No 1970. līdz 1987. gadam bijis Cēsu ceha sakaru montieris. Šajā laika posmā bagātīgi dalījis savu lielo dzīves pieredzi jaunajiem darbiniekiem, viņa vadībā dažādas tehnikumu un institūtu ražošanas prakses izgājuši šodienas tehniķi, elektromehāniķi, inženieri un vadītāji.

Ivars Liepiņš. Dzimis 1950. gada 26. augustā. 1972. gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. Darba gaitas sācis Limbažos, inženieris, tad centrāļu iecirkņa priekšnieks. Viņa vadībā 1975. gadā tika automatizēts (uzstādīta un pārslēgta automātiskā telefona centrāle) pēdējais rajona centrs Latvijā — Limbaži. No 1978. gada strādā Cēsīs, ir sakaru mezgla galvenais inženieris, no 1981. gada — Cēsu sakaru mezgla priekšnieks un “Lattelekom” Cēsu telekomunikāciju centra direktors (1992). Viņa vadībā šajā laikā pabeigta Cēsu rajona starpcentrāļu gaisvadu ķēžu nomaiņa uz kabeļu līnijām, uzsākta Cēsu sakaru mezgla ēkas projektēšana un būve, tādēļ Cēsis bija pirmā pilsēta Latvijā ārpus Rīgas, kur 1995. gadā tika uzstādīta ciparu centrāle un veikta šīs centrāles sadarbības komplektu un analogā tīkla pieslēgumu izmēģināšana. I.Liepiņš devis lielu ieguldījumu Cēsu rajona telekomunikāciju modernizēšanā un kvalitātes uzlabošanā. No 1994. gada — “Lattelekom” Vidzemes zonas personāla direktors, no 1997. gada (arī patlaban) — “Lattelekom” atbalsta servisu personāla direktors. 1993. gada J.Lintera prēmijas laureāts. Ir “Lattelekom” pensiju fonda valdes priekšsēdētājs.

SM preses dienests

Par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību augstākajā izglītībā

No 10. līdz 12. oktobrim Tallinā notika seminārs “Augstākā izglītība Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs: pārmaiņas, jaunas vēsmas un sadarbība”.

Seminārā piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu diplomatzīšanas iestāžu darbinieki un augstskolu pārstāvji. Semināra mērķis bija Lisabonas diplomatzīšanas konvencijas gaismā novērtēt, kas darāms, lai pastiprinātu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību augstākajā izglītībā un atvieglotu diplomu un studiju periodu savstarpēju atzīšanu.

Atšķirības starp izglītības sistēmām, piešķirtajiem grādiem un kvalifikācijām pastāv gan Baltijas valstu starpā, kuras vēl nesen piederēja vienai izglītības sistēmai, gan arī Ziemeļvalstu starpā, kurās vienādiem vai ļoti līdzīgiem grādu un kvalifikāciju nosaukumiem atbilst atšķirīgs izglītības saturs, ilgums un arī tiesības, kādas attiecīgais grāds, diploms un kvalifikācija dod tā īpašniekam.

Pasākuma gaitā tika analizēta iespēja parakstīt Baltijas un Ziemeļvalstu daudzpusēju nolīgumu par diplomu un studiju periodu savstarpēju atzīšanu. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir tuvas gan ģeogrāfiski, gan garīgi, un izglītības sistēmu atšķirības starp abām valstu grupām nav lielākas kā šo grupu iekšienē. Kopējais secinājums: nav nepieciešams atsevišķs nolīgums par diplomu savstarpēju atzīšanu abu valstu grupu starpā, jo visas valstis ir šogad Lisabonā parakstījušas konvenciju par diplomatzīšanu, ar to politiski apliecinot vēlmi savstarpēji atzīt diplomus un studiju periodus. Atsevišķa nolīguma vietā uzsvars liekams uz konvencijas principu izmantošanu Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā, pastiprinot studentu un pasniedzēju apmaiņu un atvieglojot diplomu savstarpēju atzīšanu.

Seminārā izskanēja arī informācija par Baltijas Augstākās izglītības koordinācijas komitejas darba rezultātiem: vienotu Baltijas principu izstrāde augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā un pirmie soļi reālā augstākās izglītības programmu akreditācijā, kā arī nodomi parakstīt Baltijas valstu trīspusējus nolīgumus par diplomu savstarpēju atzīšanu un studentu apmaiņu.

Pēc Latvijas puses ierosinājuma tika pieņemts lēmums sākt konkrētu sadarbību studentu apmaiņas pastiprināšanā, kuras pirmais solis būs Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgas Augstskolas uzņemšanas rokasgrāmatas izveide un publikācija, kura atvieglos Baltijas valstu vidusskolu absolventu iestāšanos Ziemeļvalstu augstskolās — un otrādi. Turpinājumā varētu veidot analoģisku grāmatu par abu valstu grupu augstskolu programmām.

Andrejs Rauhvargers,

Akadēmiskās informācijas centra

direktors

Par Grieķijas valsts ministra vizīti

Trešdien, 15. oktobrī, paredzēta Grieķijas Republikas valsts ministra Eiropas Savienības lietās Georga Papandreu ( George Papandreou ) darba vizīte Latvijā.

Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu, ārlietu ministru Valdi Birkavu, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju Edvīnu Inkēnu un Eiropas integrācijas biroja vadītāju Jāni Vaivadu.

ĀM preses centrs

Par Vācijas parlamentāriešu apmeklējumu

22.un 23.oktobrī Vācijas Bundestāga Juridiskās komisijas septiņi locekļi apmeklēs Latviju. Deputāti tiksies ar Ministru prezidentu, tieslietu ministru un Saeimas Juridisko komisiju. Paredzētas arī sarunas ar Latvijas Universitātes profesoriem un studentiem. Šī vizīte akcentēs ciešās attiecības starp Vāciju un Latviju un liecina par Vācijas parlamenta ieinteresētību tiesiskā valstiskuma nostiprināšanā Latvijā.

Vācijas vēstniecība Latvijā

vers noklausījās IeM Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas biroja (ONAB) vadības ziņojumu par veikto darbu cīņā ar organizētiem noziedzīgiem grupējumiem. Ministrs pieņēma lēmumu izveidot speciālu komisiju, kas veica pārbaudi ONAB struktūrvienībās.

Piektdien, 10. oktobrī, iekšlietu ministra vadībā notika ministra padomes sanāksme, kurā tika uzklausīts un vispusīgi izanalizēts komisijas slēdziens par ONAB darbu. Sanāksmē piedalījās IeM valsts sekretārs Andris Staris, organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas prokuratūras virsprokurore Dagmāra Ušča, Valsts policijas priekšnieks policijas ģenerālis Aldis Lieljuksis, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Aloizs Blonskis un citas amatpersonas.

Apspriešanas gaitā konstatēts, ka ONAB veiktajam darbam nav sistemātiska rakstura. Arī analītiskais darbs un koordinācija starp ONAB un rajonu kriminālpolicijas nodaļām ir zemā līmenī. Netiek analizēta saistība starp noziedzīgajām struktūrām un uzņēmējdarbību, īpaši tad, ja ir runa par naudas “atmazgāšanu” un noziedzīgo grupējumu lobismu privatizācijas procesos.

Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka ONAB darbība un sasniegtie rezultāti nevar tikt novērtēti kā atbilstoši izvirzītajām prasībām, it īpaši noziedzīgo grupu darbības pārtraukšanā un šajā sakarībā ierosināto operatīvo un kriminālo lietu novešanā līdz loģiskam noslēgumam — vainīgo personu notiesāšanai.

Pēc komisijas slēdziena noklausīšanās A. Blonskis teica:

“Veiktā pārbaude un šīsdienas sanāksme mums visiem ir bijusi laba mācība. Šī ir pirmā reize, kad septiņu gadu laikā tiek analizēts Kriminālpolicijas un ONAB darbs. Pēdējo reizi to ir darījis Ziedonis Čevers.”

Sanāksmes gaitā izteikti konkrēti priekšlikumi, lai turpmāk daudz labāk tiktu koordinēts ONAB un ekonomiskās policijas darbs, pieļaujot pat to pārstrukturēšanu. Valsts policijas un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldei uzdots izstrādāt konkrētu pasākumu plānu, lai novērstu pārbaudē konstatētos trūkumus, uzlabotu cīņu ar organizēto noziedzību un profilaktisko darbu noziegumu novēršanā.

Izanalizējot pārbaudes rezultātus, iekšlietu ministrs 10. oktobrī parakstīja pavēli par Organizētās noziedzības apkarošanas biroja vadības nomaiņu.