diplomātija

Par Eiropas Padomes tikšanos Strasbūrā

Piektdien, 10.oktobrī, Strasbūrā tika atklāta Eiropas Padomes otrā galotņu tikšanās. Samitu atklāja Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks, savā uzrunā iezīmējot svarīgākos tematus, kuriem būtu jāveltī EP locekļu valstu un valdību vadītāju uzmanība, — vienota Eiropa, par cilvēktiesību un demokrātijas nostiprināšanu visās dalībvalstīs, kultūras mantojums kā visa kontinenta bagātība.

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas prezidente Lenija Fišere uzsvēra parlamentu lomu dalībvalstīs un to, ka parlamentāriešu uzdevums Eiropas Padomē ir cīnīties par augsto EP standartu tālākievērošanu visās dalībvalstīs. L.Fišere aicināja Eiropas Padomi būt kritiskai, uzņemot jaunas dalībvalstis, kā Baltkrieviju, Dienvidslāviju.

Pirmajā plenārsēdē runāja arī Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Helmuts Kols, kurš pievērsās vienotas Eiropas idejai un atzīmēja Vācijas vēsturisko pienākumu veicināt nedalītas Eiropas izaugsmi. Viņš uzsvēra, ka etniskais un sociālais neiecietīgums nedrīkst sašķelt Eiropas valstu sabiedrību. Šajā sēdē uzstājās arī Maltas, Luksemburgas, Itālijas un citu valstu un valdību vadītāji.

Dalībvalstu vadītāji izteica savu atbalstu vienotas Cilvēktiesību tiesas darbam, kā arī EP cilvēktiesību komisāra posteņa izveidei.

Pirmajā plenārsēdē uzstājās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis — Eiropas Padomes galotņu konferencē 10.oktobrī:

Priekšsēdētāja kungs!

Mēs tiekamies laikā, kad Eiropa tuvojas gadsimtu mijai un arī Eiropas Padomes piecdesmitgadei. Eiropas Padome ir viena no tām organizācijām, kura sniedz būtisku ieguldījumu, lai veidotu Eiropu par paredzamas politikas kontinentu, kur savstarpēji konflikti nebūtu iespējami. Eiropas Padome veltī pastāvīgu uzmanību demokrātisko vērtību nostiprināšanai visās zemēs un īpaši uzsver cilvēktiesību nozīmi.

Pirms četriem gadiem Eiropas Padomes dalībvalstu vadītāju sanāksmē Vīnē tika atzīmēts, ka Eiropai jākļūst par plašu teritoriju demokrātiskai drošībai. Kā balsti tai tika minēti četri pīlāri — parlamentārā demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara un kopējais kultūras mantojums. Latvija šajās jomās ir daudz mācījusies un sadarbībā ar Eiropas Padomi guvusi vērtīgas ierosmes. Atļaujiet man šeit minēt trīs galvenos secinājumus, kuru nozīmīgums Eiropā, man šķiet, saglabāsies arī nākamajā gadsimtā. Tie man ir svarīgi, runājot par sakļautu un harmonisku sabiedrību.

Pirmo es minu tieši kultūras jomu. Bieži kā pašsaprotamu lietu minam bagāto un dažādo kultūras mantojumu Eiropā. Tā patieso nozīmīgumu un spēku varam apjaust, atceroties, ka tas bija spēcīgāks un sagrāva padomju sistēmu.

Latvija ir maza zeme, un mēs esam neliela tauta, taču cauri garajai vēsturei esam saglabājuši vienu no senākajām valodām Eiropā, kā arī tautas mākslu un kultūru. Tas ir visai vienreizējs fenomens, jo pagātnē mūsu zemes politisko vēsturi ilgstoši noteikušas lielas, svešas impērijas.

Latviskā tautas kultūra pastāvējusi kopā ar kādu citu tradīciju. Eiropeiskās kultūras klātbūtne mūsu reģionā ir spēcīga gan pagātnē, gan arī tagad. Latvijas vēsturiskais kultūras slānis visā tā bagātībā redzams galvaspilsētā Rīgā. Te ir viduslaiku baznīcas ziemeļvācu stilā, Hanzas tirgotāju celtās ēkas, te ir jūgendstila celtnes un arī latviešu nacionālā romantisma stilā celtie nami. Savas pēdas atstājusi diemžēl arī padomju politiskās arhitektūras skola. Rīga patiesi ir viena no Eiropas mantojuma pilsētām un kā spogulis Eiropas kultūru mijiedarbībai. Kultūras mantojuma apzināšana mums ir svarīga, lai Latvijā saglabātos harmoniska sabiedrība.

Dāmas un kungi!

Otra mana atziņa attiecas uz nacionālo identitāti un mazākumtautību tiesībām.

Latvijā augstu tiek vērtēta Eiropas Padomes kā vecākās kontinenta organizācijas pieredze demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Organizācijas spēks ir tās juridiskais pamatīgums, kas veido ietvarus tās dalībvalstu likumdošanai, kā arī izglītošanas darbs, kas veicina likuma īstenošanu pēc būtības.

Esmu priecīgs, ka Latvija šogad ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Mēs turpināsim pievienoties arī citām Eiropas Padomē izstrādātajām konvencijām un hartām. Cilvēktiesības un mazākumtautību tiesības mums ir īpaši svarīgas, jo esam tās atguvuši pēc padomju laika beztiesiskuma.

Latvijas modernizācijas process ir divu politiku savijums. Mums ir svarīga latviešu nacionālā identitāte un nacionālās valsts iezīmes. Tanī pašā laikā mazākumtautību aizsardzības vērtības ir tikpat svarīgas un prioritāras. Runa ir par savstarpēji papildinošiem procesiem. Harmoniskai un sakļautai sabiedrībai Latvijā, tāpat kā ikvienā Eiropas valstī, ir nepieciešamas abas politikas.

Latvijas sabiedrības attīstība ir mierīga un bez jebkādiem konfliktiem, kuru pamatā būtu piederība dažādām etniskajām grupām. Latvijas politiķu kopējs uzdevums ir saglabāt līdzsvarā abas šīs politikas un veidot sabiedrībai tādu nākotni, kurā sevi saskata katrs no valsts iedzīvotājiem. Mazākumtautību tiesības līdzās citām demokrātijas vērtībām tiks visā pilnībā nodrošinātas līdzsvarā ar vērtībām, kuras nostiprina mūsu valsts nacionālo identitāti.

Uzskatu, ka Eiropas Padomes izaicinājums ir veidot perspektīvu, kas iekļautu sevī abas minētās politikas.

Priekšsēdētāja kungs!

Mana trešā tēze skar demokrātiju. Demokrātija nozīmē lēmumu pieņemšanu un reformu īstenošanu ar tautas mandātu un tās interesēs. Taču jau vairākus gadus gan vecajās Rietumeiropas demokrātiskajās valstīs, gan kontinenta jaunajās demokrātijās — arī Latvijā — novērojam, ka bieži vien cilvēkiem ir grūti sevi identificēt ar tām reformām un likumiem, kādi tiek izstrādāti. Ar prātu parasti saprotam, ka šobrīd Eiropā visur nepieciešamas dziļas un pamatīgas reformas, taču vai iedzīvotāji arī emocionāli — ar sirdi — ir gatavi vienmēr atzīt iecerētās pārmaiņas?

Pirms gada šeit, parlamentārajā asamblejā, es izsludināju prezidenta moratoriju nāves soda izpildei Latvijā, un tas ir spēkā arī tagad. Latvijā izraisījās emocionāla diskusija ar karstiem argumentiem par un pret.

Šobrīd demokrātija Eiropā, man šķiet, ir daudz emocionālāka nekā kādreiz. Tāpēc jo svarīgāks ir uzdevums padarīt nepieciešamos lēmumus un reformas saprotamas un akceptējamas visiem iedzīvotājiem.

Pēc mūsu neatkarības atgūšanas Rietumu speciālisti, runājot ar mums par demokrātiju kā pārvaldes formu, vienmēr īpaši uzsvēruši prāta argumentus un juridiski tiesisko aspektu, it kā piemirstot emocionālo aspektu. Tā var radīt vienpusēju izpratni par demokrātiju. Harmoniskai un sakļautai sabiedrībai gan jāsaprot iecerētās pārmaiņas, gan jābūt tām emocionāli sagatavotai. Eiropas Padomei nākotnē jāpilda svarīga loma, nodrošinot līdzsvarotu demokrātijas attīstību visā Eiropā.

Priekšsēdētāja kungs!

Eiropas Padomes loma nākotnē pieaugs visās tās darbības jomās. Mūsu kopīgais mērķis ir saglabāt un attīstīt Eiropas Padomes noteicošo lomu cilvēktiesību aizsardzības un tiesiskuma standartu nosargāšanā Eiropā.

Latvija, līdzīgi kā citas demokrātiju atguvušās valstis, ir uzkrājusi jau ievērojamu pieredzi, kuras nozīmīgumu šeit īsumā ieskicēju. Tā var būt noderīga, domājot par Eiropas Padomes nākotnes modeli, tādējādi ļaujot izvērtēt to ceļu, kurš veikts jaunajās demokrātijās, kā arī tos izaicinājumus, kuri Eiropu gaida nākamajos gados. Pateicos par uzmanību.

— preses konferencē pēc atgriešanās Rīgā

Sestdien, 11. oktobrī, pēc atgriešanās no Strasbūras Rīgas lidostā notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un ārlietu ministra Valda Birkava preses konference. Valsts prezidents žurnālistiem pastāstīja:

— Viens no būtiskākajiem EP otrās galotņu konferences aspektiem ir tas, ka pēc ilgāka laika tikās visi Eiropas valstu vadītāji, ieskaitot Krieviju. Tam bija liela nozīme, jo runu un sarunu gaitā tika skarti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas nākotni, Eiropas attīstību.

Ja īsi būtu jāpasaka galvenie secinājumi, tad es pirmo uzsvērtu jautājumu par vienotas Eiropas ideju. Tas sakrita ar ES paplašināšanas jautājumu, kā arī ar citām tēmām. Nākamie būtu jāmin etniskā neiecietība un kategoriska nostāja pret šāda veida parādībām Eiropas valstīs; nacionālā identitāte un jautājums, kā to veidot, kā to kopt; mazākumtautību tiesības un mazākumtautību tiesību aizsardzība. Centrālais jautājums, ko es akcentēju arī savā runā, ir kultūras mantojums — tā izvērtēšana, izmantošana un bagātināšana nākotnē.

Tas ir viens no pamatjautājumiem Eiropas attīstības koncepcijā.

Ļoti daudz tika runāts par cilvēktiesībām, un uzreiz varu teikt, ka šeit šo jautājumu vajadzētu uztvert visplašākajā kontekstā; nekur netika runāts par cilvēktiesībām tieši Baltijā. Mana pārliecība vēlreiz ieguva apstiprinājumu, ka mēs ejam pareizu ceļu un nav un nevar būt runas par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, ja neskaita varbūt atsevišķus pārkāpumus saistībā ar birokrātisko aparātu. Taču jautājums par cilvēktiesībām Eiropā kopumā ir ļoti aktuāls, un to savās uzrunās skāra gandrīz visi runātāji. Tika skarti vairāki institucionāli jautājumi. Visi runātāji minēja jautājumus par valodu un par nāvessodu. Es vēlreiz pārliecinājos, ka mums ir aktīvi jāstrādā, runājot ar sabiedrību, izvērtējot nāves un soda jēdzienus. Pēc neoficiālas informācijas, šogad Eiropā nav izpildīts neviens nāvessods. Atsaucoties uz iebildēm par Čečeniju un citiem gadījumiem — tie bija gadījumi, kurus kategoriski nosodīja no Eiropas Padomes otrās galotņu tikšanās augstās tribīnes un kuri ir izņēmumi, kas tikai apliecina šo likumsakarību.

EP otrā galotņu konference iezīmēja Eiropas nākotnes perspektīvas, sadarbības iespējas, un šīs konferences ietvaros notika ļoti daudz divpusējo un daudzpusējo sarunu. Viens no vērtējumiem ir tāds, ka šāda konference dod iespēju tikties augstākajām valsts amatpersonām un arī neformālā veidā aprunāties un spriest par šobrīd notiekošajiem procesiem. Man personiski bija tikšanās ar Portugāles un Armēnijas prezidentiem, bija arī neformālas tikšanās ar Vācijas, Francijas, Krievijas vadītājiem. Šajās sarunās mēs runājām gan par divpusējām, gan par daudzpusējām valstu attiecībām, skarot attīstības perspektīvas un arī problēmas.

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrs — EP galotņu konferencē

No 10. līdz 11.oktobrim LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzturējās Strasbūrā (Francija), kur notika Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju otrā konference.

Vizītes laikā ministrs tikās ar vairāku valstu augsta līmeņa amatpersonām, to skaitā 10.oktobrī — ar Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Ramonu de Migelu (Ramon de Miguel) . Sarunas gaitā puses pārsprieda kā divpusējos, tā daudzpusējos jautājumus. Ramons de Migels uzsvēra, ka Spānija uzskata Baltijas valstis par nopietnām sadarbības partnerēm, un atzinīgi novērtēja Latvijas Republikas vēstniecības atvēršanu Madridē. Tikšanās laikā abas puses bija vienisprātis, ka jāturpina sarunas par vīzu režīma atcelšanu.

Sarunas gaitā puses pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanās procesus, tai skaitā situāciju, kāda izveidojusies starptautiskajā arēnā pēc EK ieteikumu publicēšanas. Ramons de Migels augstu novērtēja Latvijas centienus integrēties ES un informēja V.Birkavu, ka Spānija atbalsta visu kandidātvalstu iesaistīšanu sarunu procesā.

10.oktobrī Latvijas ārlietu ministram bija arī tikšanās ar Bulgārijas ārlietu ministri Nadeždu Mihailovu. Bet 11.oktobrī V.Birkavs tikās ar Apvienotās Karalistes ārlietu un sadraudzības lietu valsts ministru Toniju Loidu (Tony Lloyd) .

ĀM preses centrs

Par Valsts prezidenta vizīti Indijā

Sakarā ar nepieciešamību ekonomēt valsts budžeta līdzekļus, kā arī pieprasījumam neatbilstošo līdzekļu piešķiršanu jaunajam budžeta gadam Valsts prezidenta vizīšu finansēšanai Valsts prezidenta kanceleja dara zināmu, ka valsts vizītē Indijā piedalīsies minimalizēts delegācijas sastāvs.

Valsts prezidentu nepavadīs biznesa aprindu pārstāvji un žurnālisti, netiks izmantots lidmašīnas speciālreiss, kā tas parasti noticis valsts vizītēs. Delegācijas dosies uz Indiju ar reisu lidmašīnām. Informācija par vizītes norisi tiks izplatīta ar Valsts prezidenta preses dienesta starpniecību.

Valsts prezidentu vizītē pavadīs ārlietu ministrs Valdis Birkavs, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris, Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Voldemārs Gavars.

Vizītes darba kārtība paliek iepriekš saskaņotā, paredzēts parakstīt Gaisa satiksmes līgumu un Saprašanās memorandu starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federāciju.

Valsts prezidenta preses dienests