Saeimā

— Ministru prezidents

Vakar, 13.oktobrī, pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas ielūguma Ministru prezidents Guntars Krasts piedalījās komisijas sēdē.

Sēdes laikā pārspriesta G.Krasta darba vizīte Briselē šā gada septembrī. Notika karsta diskusija par Latvijas pozīciju un viedokļa saskaņošanu attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, Baltijas valstu integrācijas procesu un Eiropas integrācijas biroja lomu Eiropas integrācijas virzībā.

Valdības preses departaments

— Kuveitas parlamentārieši

Vakar, 13.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Kuveitas parlamenta delegācijas pārstāvjiem, kuri ieradušies Latvijā oficiālā vizītē. Draudzīgā savstarpējas sapratnes gaisotnē pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī sadarbība starptautiskajās institūcijās.

Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja Latvijas un Kuveitas līdzšinējās attiecības un izteica cerību, ka šī vizīte dos jaunu impulsu abu valstu politiskajās un ekonomiskajās attiecībās. Pasaules politikas globalizācijas process un Latvijas vēlme pēc daudzpusējas sadarbības liek mūsu valstij izvērtēt savas politiskās un ekonomiskās intereses Tuvajos Austrumos, atzīmēja A.Čepānis. Kuveitas parlamentārieši tika iepazīstināti ar Latvijas saimniecisko situāciju un pašreizējām attiecībām ar Krieviju. A.Čepānis uzsvēra, ka robežjautājumu nokārtošana noteikti palielinās Latvijas tranzīta iespējas — tās varētu interesēt arī Kuveitas uzņēmējus.

Kuveitas delegācijas vadītājs Mubaraks Fahads Alī al Dovailahs izteica pateicību Latvijai par atbalstu Persijas līča karā un apliecināja Kuveitas vēlmi nodibināt ciešākus politiskos un ekonomiskos kontaktus ar Latviju. Kuveitas rīcībā ir lieli kapitāla apjomi, sacīja Mubaraks Fahads Alī al Dovailahs, un Kuveita meklē tai draudzīgas zemes, kur šo kapitālu varētu ieguldīt. Tranzīts ir izdevīga joma investīcijām, un Kuveita ir gatava izskatīt nopietnus projektus. Latvijas puse tika informēta par Kuveitas centieniem panākt stabilu mieru Persijas līča reģionā, Mubaraks Fahads Alī al Dovailahs izteica atbalstu Latvijas un Krievijas attiecību noregulēšanai.

Saeimas priekšsēdētājam tika nodots oficiāls Kuveitas parlamenta spīkera ielūgums apmeklēt Kuveitu.

Viesiem tika pasniegta piemiņas medaļa no sudraba, kuras vienu pusi rotā Latvijas valsts ģerboņa, otro — Saeimas nama attēls.

Latvijas un Kuveitas parlamentārās atbalsta grupas un Kuveitas delegācijas tikšanās laikā pārrunātas abu valstu sadarbības iespējas starptautiskajās institūcijās, piemēram, ANO. Saeimas deputāti arī informēja viesus par investīciju iespējām Latvijā.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas locekļi un Kuveitas parlamentārieši sprieda par abu valstu attiecību aspektiem politikā un ekonomikā, kā arī abpusējās sadarbības padziļināšanas iespējām gan parlamentu, gan valdību līmenī.

Viesi iepazīstināja Latvijas parlamentāriešus ar ekonomisko stāvokli Kuveitā pēc Persijas līča kara, paužot pārliecību, ka stingra ANO rezolūciju ievērošana attiecībā uz Irāku varētu nodrošināt mieru un saimniecisko uzplaukumu šajā reģionā.

Abas puses bija vienisprātis, ka mazām valstīm jāatbalsta vienai otra starptautiskajās organizācijās, lai garantētu savu drošību. Par savas valsts galveno drošības garantu Mubaraks Fahads Alī al Dovailahs uzskata ANO Drošības padomi.

Kuveitas parlamentārieši izteica atbalstu Latvijas vēlmei integrēties ES un NATO.

Kuveitas Nacionālās asamblejas Kuveitas un Latvijas parlamentu draudzības grupas delegācija tikās arī ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjiem. Abu valstu parlamentārieši pārrunāja iespējamo investīciju piesaisti Latvijas lauksaimnieciskajā ražošanā, īpaši netradicionālajās nozarēs un mežrūpniecības modernizēšanā. Kuveitas parlamentāriešus interesēja Latvijas agrārā un mežkopības pieredze. Abas puses vienojās uzturēt kontaktus caur Kuveitas vēstniecību Bonnā, lai Kuveita saņemtu informāciju par projektiem, kurus Latvijā paredzēts veikt, piesaistot ārvalstu investīcijas.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Kuveitas parlamentāriešu tikšanās laikā sarunas dalībnieki atcerējās 1991.gada ziemu, kad izšķīrās gan Latvijas, gan Kuveitas neatkarības liktenis. Komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts norādīja, ka viens no svarīgākajiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzdevumiem ir padomju režīma seku pārvarēšana cilvēktiesību jomā. Viņš uzdāvināja Kuveitas delegācijai Latvijas likumu krājumu, kurā apkopoti likumdošanas akti par cilvēktiesībām. Savukārt Kuveitas delegācijas locekļi informēja par Irākas agresijas sekām un lūdza Latvijas atbalstu starptautiskajās organizācijās.

— Šenžeņas pilsētas vadības delegācija

Šodien, 13.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Ķīnas Tautas Republikas Šenžeņas pilsētas vadības delegāciju, ko vada pilsētas valdes vecākais padomnieks Ļi Dzjuvejs. Draudzīgā un lietišķā gaisotnē tika pārrunātas abu valstu attiecības, galveno uzmanību veltot ekonomiskajai sadarbībai starp Latviju un Šenžeņas pilsētu.

Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja Latvijas un Ķīnas politisko un ekonomisko kontaktu līmeni un izteica gandarījumu par Šenžeņas pilsētas tirdzniecības pārstāvniecības atvēršanu Rīgā, kas ir jauns ieguldījums šo kontaktu padziļināšanā. A.Čepānis apliecināja Latvijas puses izpratni un atbalstu Ķīnas kursam uz reformu īstenošanu un atvērtas sabiedrības veidošanu, uzsverot, ka abām pusēm būtu derīgi apmainīties ar pozitīvo pieredzi, kas uzkrāta gan Latvijā, gan Ķīnā. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas ekonomisko un tiesisko situāciju, kas rada labus priekšnosacījumus ārvalstu investīciju piesaistei. Latvija kalpo par tranzīta tiltu starp Krieviju un Eiropas valstīm, tāpēc Šenžeņas sasniegumi attiecīgajā jomā (piemēram, brīvo ekonomisko zonu ieviešanā) ir vislielākās uzmanības vērti.

Šenžeņas pilsētas delegācijas vadītājs iepazīstināja sarunas dalībniekus ar ekonomiskajiem panākumiem Ķīnā pēdējos septiņpadsmit gados, kopš valsts ir uzsākusi virzību uz tautsaimniecības modernizāciju. Patlaban Ķīnā ir izveidoti pamatnosacījumi brīvā tirgus ekonomikai, tiek konsekventi īstenots prezidenta Dzjana Dzemiņa lozungs “Pacelt reformu un atklātības karogu!”. Tas spilgti izpaužas Šenžeņas pilsētas piemērā — 1996.gadā pilsētas produkcijas kopapjoms sasniedza 12 miljardus, bet ārējās tirdzniecības apgrozījums — 39 miljardus ASV dolāru, ekonomiskā pieauguma temps ir 16,3 procenti gadā. Pilsēta veido lielākos jūras vārtus uz kontinentālo Ķīnu. Šenžeņas loma acīmredzot vēl pieaugs pēc tam, kad tiks izbūvēts 5km garais tilts uz Honkongu. Ļi Dzjuvejs izteica pārliecību, ka tirdzniecības pārstāvniecības atvēršana sekmēs abu valstu un tautu savstarpējās simpātijas, veicinās politisko un ekonomisko sadarbību.

Saeimas preses dienests