• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas 6. saeimas 1997. gada rudens sesijas materiāli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.1997., Nr. 265/267 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45322

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas 6. saeimas 1997. gada rudens sesijas materiāli

Vēl šajā numurā

14.10.1997., Nr. 265/267

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 9.oktobra plenārsēdi.

Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas Vēlēšanu likumā” . Kā jūs atceraties, pagājušajā plenārsēdē mēs pabeidzām šo jautājumu spriest, apspriežot 4.panta redakciju. Debatēs par apspriežamo jautājumu pieteicies ir Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Otro reizi. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers (DPS). Cienījamie priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manu priekšlikumu daži deputāti ir uztvēruši kā personīgu uzstāšanos vai nu pret cienījamo Zīgerista kungu, vai arī pret tiem kolēģiem, kas šeit sēž un strādā kopā ar mums. Es šo priekšlikumu esmu iesniedzis nevis saistībā ar tām vai citām personībām, bet uz tiesību principu pamata. Un tas nebūt nemaina manu attieksmi pret konkrētām personām. Senajiem romiešiem bija tāds teiciens “Amicus Plato, sed magis amica est veritas”. Platons ir draugs, bet patiesība ir tomēr lielāks draugs. Un es domāju, ka ir princips, kas augstāks par personīgo attieksmi. Tas ir tas, ka nevar mūsu tautas likteņus lemt cilvēks, kas ir zvērējis uzticību citai valstij. Saprotams, nekad Latvijas pilsonības likums, gan tas, kas bija pieņemts 1919.gadā, gan tas, ko pieņēma pēdējā augstākā padome, tas ir, Saeima, nekad nav atzinis divpilsonības institūtu. Augstākā padome tikai atļāva uz laiku izdot otru pasi, bet tas ir pavisam cits jautājums.

Divpilsonība ir noliegta daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā. Es saprotu, ka ir ērtāk braukāt uz ārzemēm ar Amerikas pilsoņa pasi nekā Latvijas Republikas diplomātisko pasi, ka šī vienkāršā Amerikas pase daudzās vietās tiek vairāk cienīta. Bet kā mēs varam prasīt, ka cienīs šo valsti, šo likumu, šo pasi, ja mēs paši to necienām un labāk viņu apmainām pret Amerikas pasi? Lietuvā ir lielāka emigrācija nekā mums, bet Lietuvā šāds princips ir stingri nostiprināts, un lietuvieši man ne reizi vien ir izteikuši savu neizpratni, ka mēs pie šī principa nepieturamies.

Viņiem ir vēl bez tam prasība nodzīvot divus gadus Lietuvā. Tikai tad var kandidēt par deputātu vai prezidentu. Es domāju, ka uz šādu principu es neesmu aicinājis, bet princips, ka personai nevarētu būt saistība ar citu valsti, es uzskatu, ka tomēr ir jāievēro. Un tad nebūs tāda situācija, ka mēs vēlēšanu biļetenos un dokumentos ierakstām divas it kā pazemojošas norādes. Vienu, ka persona atrodas slavenajos maisos. Un otra, ka personai ir otra pase kabatā. Es domāju, ka šādas paralēles mums nevajadzētu vilkt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms turpinām debates, izskatām desmit deputātu priekšlikumu, kuri ierosina samazināt debašu laiku uz šīsdienas sēdi — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 32, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts. Piedodiet! Vienāds balsu skaits. (Starpsauciens: “Pārbalsot!”) Jābalso otro reizi.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi par 10 deputātu priekšlikumu — samazināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

Turpinām debates. Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Dinēviča kungs, vai jūs runāsiet?

V.Dinēvičs (DPS). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti un klātesošie! Aicinu balsot par priekšlikumu, ka par Saeimas deputātu var kandidēt un būt tikai īstenais Latvijas pilsonis, tas ir tāds, kurš pietiekoši ilgu laiku dzīvojis un strādājis Latvijā, pārzina reālo Latvijas tautsaimniecību un šeit ilgdzīvojošo Latvijas iedzīvotāju mentalitāti, paražas un pat domāšanas veidu. Teiktā pamatā ir viens no sen jau pazīstamajiem sabiedrisko sistēmu vadīšanas likumiem: vadīšanas subjektam, tas ir, valdībai, tas ir, Saeimai, ir jāatbilst vadāmajai apakšsistēmai un ne otrādi. Ja notiek otrādi, ja mēs ievēlam Saeimā, tātad vadošajā apakšsistēmā cilvēkus, kuriem ir sveša ne tikai vietējo cilvēku mentalitāte, bet arī prasme, intereses un pat dzīves aktivitāšu motivācija, tad tie nav spējīgi nodrošināt šī likuma, tātad subjekta atbilstību objektam, efektīvu darbību.

Vai tad maz mums bija piemēru, kad Saeimā ievēlētie divpilsonības deputāti šī iemesla dēļ darbojas pretī Latvijas tautas interesēm? Kaut vai Riteņa kunga centieni iznīcināt veco paaudzi ar Pensiju likuma palīdzību un skaitīt pensionārus kā trušus Austrālijā, un arī viens otrs prezidenta kandidāts, kurš sev vietu Latvijā redz tikai prezidenta krēslā. Bez šaubām, sava loģika ir arī kolēģiem, kuri aizstāv divpilsonības ideju. It sevišķi no Rietumiem nākošajiem. Rietumu kandidāti ir tirgus ekonomikas pārstāvji. Tiem ir tā saucamā eiropeiskā vai Amerikas Savienoto Valstu dzīves stila pieredze un tamlīdzīgi. Mums it kā vēlamas un nepieciešamas iemaņas un izpratnes. Tomēr visiem ir zināms, ka pārejas ekonomikas laikā Latvijai visvairāk nepieciešamas ir investīcijas, prasme uzņēmējdarbībā un saražotās produkcijas realizācijā pasaules tirgū. To viscerīgāk ir saņemt, bez šaubām, no divpilsonības pārstāvjiem ar pieredzi tirgus ekonomikā.

Bet ko mēs redzam dzīvē? Uz vienas rokas pirkstiem mēs varam saskaitīt tos, kuri ar konkrētu saimniecisko vai zinātnisko darbību veicina mūsu tautsaimniecības izaugsmi, toties lielākais vairākums divpilsonības pārstāvju cenšas šeit mācīt vietējos, dziļi nepārzinot vietējos apstākļus. Izskatās, ka spēkā ir atkal vecais teiciens — kas pats neprot strādāt, tas iet par skolotāju un māca citus strādāt. Pie tam vērojama atsevišķu cilvēku cenšanās visu to darīt uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina, ieņemot dažādus prestiža amatus, sākot no padomniekiem, konsultantiem un beidzot ar prezidentu. Ja ņem vērā, ka Latvijas likumdošana neliedz divpilsonības pārstāvjiem nodarboties ar visām uzņēmējdarbības formām un veidiem, tad ir iespējas viņiem parādīt savas spējas praktiskā tautsaimniecības attīstīšanā Latvijā, neizmantojot mūsu budžeta līdzekļus. Tātad vēlreiz aicinu deputātus balsot par to Bišera kunga 4.punkta ierosinājumu tādā variantā, kāds tas ir iedots pašlaik Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godājamie kolēģi! Atļaušos aizrādīt jeb norādīt, neteiksim, aizrādīt, manam cienījamam kolēģim nupat runātājam Dinēviča kungam, ka mēs neievēlam Saeimu vadīšanai. Es kā pilsonis nejūtos vadīts, nedz arī šeit kā Saeimas deputāts kā tāds, kurš vada. Mēs esam ievēlēti likumdošanas darbam, nevis vadīšanai. Un par to, ko ievēl likumdošanas darbam, lai izšķir vēlētāji, balsotāji. Tas nav nekāds gadījums, ka šeit ir ievēlēti trimdas latvieši no Rietumiem. Par viņiem cilvēki ir balsojuši. Viņi arī spēj izšķirt, vai šiem cilvēkiem ir latviešu mentalitāte vai nav. Jeb jūs gribētu ievest te kādu jaunu pārbaudes komisiju, pirms nāk un iegūst Latvijas pasi? Jāpārbauda, ko viņš zina par apstākļiem, kādi ir valdījuši agrāk un valda tagad. Tātad tas ir noraidāms ierosinājums, un es ieteiktu noraidīt arī vispār šo Bišera kunga priekšlikumu, jo galu galā neviens nav slēpis, no kurienes viņš nāk un kas viņš ir. Ja kāds kaut ko slēpj, tad slēpj drīzāk gan savu piederību padomju režīma balstīšanai. Bet tiem, kas nāk no Rietumiem, nav bijis daudz nekas ko slēpt. Un tāpēc lūdzu atļausim visiem kandidēt, un lai balso, kā mūsu pilsoņi vēlas. Labi vien būs!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (TB/LNNK). Cienījamo Prezidij, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dīvaini dzirdēt bija šeit no DPS kolēģa puses, ka tie ārzemju latvieši, kas tika piespiedu kārtā deportēti, kas piespiedu kārtā okupācijas, krievu okupācijas nežēlīgo seku rezultātā bija spiesti emigrēt uz Rietumiem, ka tie nu galīgi nekā nepārzina par Latvijas situāciju pašreiz, kāda tā ir, un ka viņi neesot spējīgi tā domāt, kā mēs domājam. Tad acīmredzot pēc šeit cienījamā Dinēviča kunga izpratnes, ka šie 700 000 okupācijas seku iepludinātie okupanti, tie ir tie īstenie, kas izpratīs latviešu tautas mentalitāti, mūsu tradīcijas, mūsu kultūru, mūsu valodu. Es nesaku, ka starp šiem sveštautiešiem nav ļoti lojālu pilsoņu vai nepilsoņu, kas ir ļoti godīgi cilvēki, kāds neliels skaits. Bet iznāk tā, ka būtu jābalso par šiem visiem šajā Vēlēšanu likumā un atļaut šiem nepilsoņiem iekļauties mūsu vēlētāju sarakstā. Es domāju, tas ir galīgi nepieņemami. Es tomēr labprāt balsošu par tiem nedaudziem mūsu tautiešiem, kas atgriežas šeit Latvijā, kaut arī ar divām pasēm. Un, lai kādi ir šeit visaugstākie morāles principi, par kuriem iestājas Bišera kungs, es viņu saprotu. Es arī atbalstu principus daudzas reizes, bet nekad nepiekritīšu, ka pēdējā laikā arvien biežāk paceļas jautājums gan no “Latvijas ceļa” puses atsevišķiem deputātiem par Pilsonības likuma izmaiņu, un it sevišķi no mūsu kolēģa Demokrātiskās partijas “Saimnieks” puses, netieši aizstāvot šos 700 un vai-rāk tūkstošus nepilsoņu, kas ir īstenie mūsu Latvijas it kā nākošie patrioti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs varam izvirzīt dažādus argumentus par vai pret šādiem likumprojektu grozījumiem, kas atļautu vai aizliegtu personām ar dubultpilsonību kandidēt Saeimas vēlēšanās. Bet es nekādā gadījumā nevaru piekrist Dinēviča kungam, kurš apgalvo, ka kaut kādi vieni Latvijas pilsoņi ir vairāk īsteni nekā otri. Ka vieni it kā būtu īsteni Latvijas pilsoņi, bet otri nebūtu īsteni Latvijas pilsoņi. Katrs Latvijas pilsonis ir Latvijas pilsonis. Šis lēmums par Latvijas pilsonības piešķiršanu tiem cilvēkiem, kas dzīvo emigrācijā Rietumos, dodot iespēju šiem cilvēkiem saglabāt arī mītnes zemes pilsonību, tika pieņemts jau Augstākajā padomē, un toreiz jau bija šī izšķiršanās, ka šī dubultpilsonība pastāvēs ar visām no tā izrietošajām sekām. Bet šiem cilvēkiem visiem ir piešķirta Latvijas pilsonība, un tas fakts, ka viņiem ir arī kādas citas zemes pilsonība, nemazina to apstākli, ka viņiem ir arī Latvijas pilsonība. Ja šāds cilvēks ir gatavs nākt uz Latviju un kandidēt Saeimas vēlēšanās, tad parāda nepārprotami, ka viņš vēlas savu dzīvi asociēt ar Latviju, ka viņš vēlas strādāt Latvijas labā. Ļausim viņiem to darīt! Es aicinu neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu un balsot pret, lai varētu vēlēšanās kandidēt arī visi tie, kam šobrīd ir dubultā pilsonība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins (TKB). Cienījamie deputāti! Es neatbalstu Bišera kunga priekšlikumu, tāpat neatbalstu arī to, ko teica Dinēvičs. Es uzskatu, ka katrs Latvijas pilsonis, vai viņš ir no Latvijas, vai ir no Krievijas, vai no Amerikas, var piedalīties vēlēšanās, var vēlēt un var tikt ievēlēts. Cits jautājums, es saprastu, ka kungi uzstātos un teiktu, ka viņš nedrīkst būt saistīts ar Valsts drošības komiteju senāk, ka viņš nevarētu būt bijis darbinieks vadošos kompartijas orgānos, tāpat sadarbojies ar citu ārzemju izlūkdienestu. To mēs varētu prasīt katram pilsonim, lai viņš pirms tam paraksta. Es domāju, par to jums vajadzētu padomāt, Dinēviča kungs! Tā ka es vēlreiz uzskatu, ka visi Latvijas pilsoņi ir vienādi un visiem ir vienādas tiesības. Tāpēc viņi ir Latvijas pilsoņi. Neatkarīgi no tā, kādas tautības viņi ir, kāds ir viņu sociālais stāvoklis, viņi var piedalīties vēlēšanās, viņi var tikt ievēlēti par deputātiem.

Cits jautājums, ja viņus nozīmē, var papildus varbūt vēlāk izskatīt, ja viņus nozīmē par valdības vadītājiem vai ministriem, varbūt tad, vai kādi cita veida ierobežojumi, bet tas iepriekš ir jānosaka ar likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums būtu jāskata kontekstā ar otru Bišera kunga priekšlikumu. Proti, kolēģis Bišers ierosina atļaut kandidēt tātad čekistiem un bijušajiem komunistiem, tātad tām personām, kuras ir veicinājušas okupāciju Latvijā. Savukārt aizliedz, ierosina aizliegt kandidēt tām personām, kuras okupācijas dēļ ir bijušas spiestas atstāt Latviju. Balsosim, kolēģi, pret šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt balsot par to punktu, par kuru iet diskusija, kā arī šeit debatēs mēs esam novirzījušies pietiekami tālu no šā jautājuma. Salīdzinot diskutējamo varbūt subjektu ar kaut kādiem 700 000 un tā tālāk. Jautājums ir par to, es pilnīgi piekrītu Rubina kungam, ka visiem, kas startē Saeimas vēlēšanās, visiem ir jābūt vienādām tiesībām. Balsojot, es jau pagājušajā reizē teicu, ka šīm starta pozīcijām ir jābūt visiem deputātu kandidātiem vienādām. Es vēl gribu atgādināt, ka nekādā gadījumā Demokrātiskā partija “Saimnieks” neiestājas par kaut kādām represijām vai negatīvām emocijām uz Latvijā nedzīvojošajiem latviešiem. Gluži otrādi. Vienīgi, par ko mēs varētu diskutēt, ir tas, ka latvietis Latvijā varētu atgriezties ne tikai caur Saeimu. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts Dobelis: “Nu pietiek!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, diskusijās ir sajauktas divas lietas. Pirmkārt, ir runa par pilsonību. Otrkārt, ir runa par pilsoņu tiesību ierobežojumiem. Ja mēs runājam par pirmo aspektu — par pilsonību, tad skaidrs, ka var piekrist domai, ka būtu ideāli, ja valstī dzīvotu cilvēki ar vienu pilsoņa statusu. Tas ir neapšaubāmi. Šajā kontekstā vēl joprojām es domāju, ka ir netaisna attieksme pret Rietumu latviešiem un Austrumu latviešiem. Mēs zinām, ka Rietumu latviešiem ir divas pilsonības, tanī pat laikā tiem latviešu cilvēkiem, kas arī ne labprātīgi aizbrauca uz Austrumiem, arī bēgļu gaitas nevar uzskatīt par labprātīgām, lūk, ka tiem ir ārkārtīgi lielas grūtības iegūt to vienu pilsonību šeit Latvijā. Tas tiktāl.

Bet šis jautājums principā neattiecas uz šodien debatējamo objektu. Šodienas debatējamais objekts ir pilsoņu tiesību realizācija par iespējām piedalīties, kandidēt mūsu parlamentā vai ne. Šajā kontekstā es nevaru piekrist. Šajā kontekstā es nevaru piekrist Bišera kunga ieteikumam, jo atcerēsimies, kā tad notika šī dubultpilsonības ieviešana? Toreiz, Augstākās padomes laikā, nebūdams deputāts, bet sekodams līdzi politiskajām norisēm Latvijā, es nācu pie pārliecības, ka bija jādara viss iespējamais, lai mēs nodrošinātu savas Latvijas valstiskās neatkarības noturēšanu. Un šajā sakarībā tika pieņemts lēmums, kas aicināja Rietumos dzīvojošos latviešus iesaistīties šajā procesā. Un lai viņi to varētu darīt, tika atļauta šī dubultpilsonība. Ļoti daudzi Rietumu latvieši atsaucās šai nostādnei un piekrita braukt uz Latviju, tanī pat laikā sagādājot nevienam vien lielas neērtības. Taču šīs neērtības tika pārvarētas, teiksim, savas dzimtās zemes nākotnes vārdā. Tā kā viņi ir pilsoņi, tad, neapšaubāmi, viņiem ir visas tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, jo tās ir pilsoņu tiesības, un pilsoņtiesību ierobežojumi nekādi nevarētu būt. Lūdzu nesajaukt divas lietas: pilsonību ar pilsoņtiesību ierobežojumiem!

Ja mēs gribam skatīt dubultpilsonības jautājumu, tad tas nav jāskata šodien, bet tas ir jāskata pavisam citā kontekstā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cik maz laika ir pagājis no 1991.gada, no 1990.gada 4.maija, mēs jau esam aizmirsuši to lepnumu, ka Latvijas valsts atjaunoja neatkarību, to lepnumu par tiem latviešu vīriem un sievām, kas izgāja grūtos kara ceļus, saglabāja savu Latvijas pilsoņa pasi, ar šo lepnumu atgriezās Latvijā un visiem mums rādīja šo savu ilgi saglabāto pilsoņa pasi, ka cilvēks neizvēlējās citu pilsonību. Daudziem dzīvē dažādi ir gājis. Es negribu pārmest nevienam no tiem, kas ir ieguvuši otru pilsonību, kas labi izveidojuši savu karjeru, kas šodien no otras pilsonības nevar atteikties objektīvu iemeslu dēļ. Bet mēs runājam par to, kādu mēs gribētu redzēt Latvijas valsti. Vai kāds cilvēks var uzlikt roku uz sirds šodien no klātesošajiem deputātiem, tiem, kuriem ir viena pilsoņa pase — Latvijas pilsoņa pase, ka šodien kāds no zālē sēdošajiem gribētu saņemt vēl kādas citas valsts pilsonību? Līdz ar to nodemonstrējot milzīgo ieinteresētību piesaistīt investīcijas, nodrošināt pilsonisko stabilitāti. Es gribu zināt, pie kuras valsts vēstniecības stāvētu tie cilvēki, kas vēlētos saņemt otru pasi, un ar ko tas būtu izsaukts? Vai tas nebūtu izsaukts zināmā veidā ar uztraukumu par Latvijas tālāko nākotni vai šaubām par to, ka šī pase var palikt uz mūžu mūžiem kā lepnums par vienīgās valsts pilsonību.

Vai mēs esam aizmirsuši tos paradoksus, kādi var izveidoties tuvākajā laikā, kad mēs vēlēsim Saeimu? Es nezinu vēl kādu citu valsti pasaulē, kur lepnums par citas valsts pilsonību būtu līdzvērtīgs savas valsts pilsoņa lepnumam. Izrādās, tas ir mūsu parlaments. Es negribu pārmest deputātiem citādi domājošajiem atšķirīgu viedokli no manis, bet es gribētu, lai katrs, pirms nospiež šo pogu, runātu par to. Par ko tad mēs diskutējam? Mēs diskutējam par to, ka ierobežojam pilsoņiem tiesības. Mēs esam aizmirsuši visus tos latviešus, kas grib atgriezties atpakaļ no Krievijas, jo viņiem šobrīd nav iespējams atgriezties ne jau tāpēc, ka viņiem ir otra pase kabatā, bet tāpēc, ka viņus Latvijā neviens negaida. Ne Saeima, ne valdība nav izskatījusi nevienu jautājumu, lai varētu viņiem garantēt atgriešanos. Ne jumtu virs galvas, ne sociālās garantijas. Praktiski mēs esam aizklapējuši durvis ciet. Rietumu latvieši var atgriezties, viņiem ir citas starta pozīcijas. Bet neiet runa šodien ne par investīcijām, ne par finansēm, ne par mūsu pilsoņa godu. Iet runa par to, cik liels un spēcīgs ir mūsu gods. Vai mēs esam gatavi nēsāt savā kabatā vienu pilsoņa pasi, vai sāksies process, ka ir vēlme stāvēt pie citu valstu vēstniecībām. Un nav svarīgi, kādas valsts vēstniecība tā ir — ASV, Krievijas (No zāles deputāts Sinka: “Ir gan!”), Baltkrievijas, Ukrainas vai Kazahijas. Izrādās, ka šodien mēs paši stimulējam šo procesu, aizmirsdami faktiski šīs Saeimas sanākšanas pirmsākumus, ar kādām milzīgām emocijām ļoti daudzi runāja par šo dubulto pilsonību.

Es gribētu nostāties un aicināt atbalstīt Bišera kunga piedāvājumu, jo ir runa tikai par morāles apstākļiem šajās likuma izmaiņās. Nekādā gadījumā neiet runa par ekonomiskiem rādītājiem. Es gribu balsot vēlēšanās, pat ja es piedalos vai nepiedalos kā Latvijas pilsonis, zinot, par ko es balsoju, ka es zinu, ka es balsoju par Latvijas pilsoni, kurš tāds uz mūžu paliks pie jebkuras situācijas, pie jebkuriem apstākļiem, kā mēs augsim, veidosimies, kādi mēs ieiesim pasaulē. Bet, ja man nav šīs garantijas, ka kāds no kolēģiem, par ko es balsošu Saeimā, pēkšņi īstajā brīdī neizvilks vajadzīgo pasi, aizmirstot šo lepnumu par Latvijas valsti, un tad, kad vajag, tad parāda ASV pasi, tad, kad vajag taisīt biznesu, parāda Krievijas pasi, bet Latvijas pase paliek, lai tautai stāstītu par lielo patriotismu no Saeimas tribīnes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Nacionālās Reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP/LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šodien televīzijā no rīta runāja Krievijas Latviešu biedrības vadītāja, un arī viņa izteica šo domu, ka mēs neesam piešķīruši līdzekļus ne valodas apmācībai, ne repatriācijas programmām, lai šie cilvēki varētu atgriezties Latvijā. Ja mēs ierosinām, Bišera kungs, šādus priekšlikumus, tad mums vispirms vajadzētu atzīties, ka mēs neesam šeit godīgi, ka mūsu mentalitāte ir tipiska padomju mentalitāte. Šeit Dinēviča kungs teica, ka Rietumu trimdas latviešiem ir pretēja mentalitāte. Es pilnībā piekrītu. Šī mentalitāte tiešām ir pretēja kolaboracionismam. Viņiem šī mentalitāte ir pretēja melošanai. Kā apliecinājums ir tas, ka mēs neesam spējuši, un arī šā gada budžetā mēs vispār neesam ielikuši nekādus līdzekļus latviešu diasporas jeb latviešu trimdas attīstībai. Es nerunāju, teiksim, par bagātajām valstīm, es runāju par tām izglītības programmām, par latviešu valodas programmām, par apmācību sistēmu Krievijā un citās NVS valstīs, kurās uzturas latvieši. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es aicinu Bišera kungu tomēr noņemt pašam šo priekšlikumu un atcerēties laiku, kad Bišera kungs bija Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks un vienlaicīgi PSRS Augstākās padomes Tautību palātas priekšsēdētāja vietnieks. Un saņēma naudu gan Latvijā, gan Maskavā neatkarīgās Latvijas laikā, un tas aboslūti netraucēja šos amatu savienojumus. Šie cilvēki nav saņēmuši pases neatkarīgās Latvijas laikā, viņi neizteica vēlēšanos, Čerāna kungs, saņemt otru ārzemju pasi, neatkarīgās Latvijas laikā, tas notika piespiedu apstākļos, un, ja jau mēs esam šeit pieņēmuši likumu, ka mēs viņiem piešķiram pilsonību, tad mēs nevaram latviešu pilsoņus dalīt divās daļās, tad mums ir jāmaina likumdošanas sistēma. Es domāju, ka “Saimnieka” juristi to ļoti labi saprot, to ļoti labi saprot gan Bišera kungs, gan Kaksīša kungs, ka pilsonim nevar būt divējādas tiesības, tātad sāksim šķirot pilsoņus. Vieni būs labie pilsoņi, kuri var vēlēt un tikt ievēlēti, otri būs sliktie pilsoņi, kuri var vēlēt, bet nedrīkst tikt ievēlēti. Tas ir viens. Otrkārt, es domāju, ka mums ir jāuzticas vēlētājiem, mums ir faktiski jānoraida visi ierobežojumi, ne tikai šis, bet visi ierobežojumi, kas apšauba pašu vēlētāju demokrātisko gribu un spējas ievēlēt, viņi taču var izvēlēties, par kuru balsot.

Un nākamais. Mums ir godīgi šeit jāpasaka, ja mēs tik ļoti gribam, lai atgriežas atpakaļ, teiksim, septiņdesmit vai simts tūkstoši ar visiem saviem radiniekiem, visi trimdas latvieši, tad mums ir godīgi jāpasaka, ka tā būtu katastrofa Latvijai. Skaidri un gaiši tā būtu katastrofa Latvijas sociālās nodrošināšanas sistēmai, jo tie daži desmiti, kas atgriežas vai simti gadā, saduras ar tik milzīgām grūtībām, un mēs nespējam praktiski atrisināt nevienu viņu problēmu, tātad valstī vajadzētu vispirms radīt sistēmu, vajadzētu garantēt šiem cilvēkiem iespējas, tātad mums ir jāpārskata budžets, jāpiešķir vairāk līdzekļu šīm repatriācijas programmām, dzīvokļu attīstībai, un tad mēs varam runāt. Nu mēs taču neesam pašreiz gatavi par šo sistēmu, un es arī neaicinu šeit šķirot pilsoņus vai, teiksim, radīt kaut kādu privileģētu kārtu ar divām pasēm, bet šo cilvēku skaits, pirmkārt, samazinās, otrkārt, mēs neesam... es vēlreiz uzsveru, gatavi pašreiz šos cilvēkus šeit uzņemt Latvijā, un tad kāpēc mums vajadzētu tos cilvēkus, kuri dažādu apstākļu dēļ un ne pēc savas gribas ir aizbraukuši, atkal sākt represēt?

Un pēdējais. Čevera kungs, ir elementāras pateicības jūtas pret tiem cilvēkiem, kuri šīs okupācijas laikā iznesa šo Latvijas neatkarības ideju un cīnījās, kaut arī trimdā, par šīs neatkarī-gās Latvijas valsts saglabāšanu. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”, otro reizi.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bišera kungs, mani nedaudz izbrīna jūsu priekšlikums, jo jūsu profesija ir jurists, un ļoti pareizi šeit no tribīnes runāja Liepas kungs, ka jautājums par dubultpilsonību nav šī likuma subjekts. Un, ja savā laikā valsts augstākā institūcija ir izšķīrusies par šo dubultpilsonību, tad, ja mēs gribam šīs lietas mainīt, tad mums ir jārunā par citiem likumiem, bet, ja jau tie ir Latvijas pilsoņi, tad aizliegt viņiem tikt ievēlētiem būtu netaisnīgi. Jautājums par dubultpilsonību, es vēlreiz atkārtoju, ir jārisina citos likumos, bet ne šajā.

Un otra lieta, ka mums tomēr vajadzētu pieņemt likumus, kas latviešu tautu vienotu, nevis šķeltu. Diemžēl šis likums šķeļ latviešu tautu, šis attiecīgais Bišera kunga piedāvājums. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB”/LNNK). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šodien atkal jāsecina, ka ir tomēr jāatgādina mūsu tautas vēsture. Liekas, ka par katru cenu ļoti daudzi, Saeimas deputātus ieskaitot, vēlas šo vēsturi pēc iespējas ātrāk aizmirst. Diemžēl, lai cik tas nepatīkami arī nebūtu. Var jau būt, ka tuvojošais 7.novembris vienu otru ir sācis spārnot, ka vajadzētu atcerēties pavisam citus laikus, varbūt ka tas ir labāk. Vai tiešām mēs nesaprotam, kāpēc ir radies šāds īpatnējs stāvoklis mūsu latviešu tautā? Mēs negribam par to vairs domāt nemaz? Un tagad mums tiešām ir jādomā, kā mēs varētu skaisti tikt galā ar šo stāvokli, kāds mums ir radies daudzu desmitu gadu laikā. Tagad mēs te sāksim filozofēt un sākt ar vienkārši diskrimināciju. Sāksim šķirot savu tautu kārtējo reizi. Vai mums tiešām nepietiek, ka citas tautas mūs ir šķirojušas, dalījušas, nospraudušas dažādas robežas mūsu starpā? Tagad mēs paši turpināsim to darīt. Es gribētu atgādināt tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri šeit ir vēl zālē, ka mēs toreiz arī runājām par to, ka ir nepieciešams atbalstīt visu latviešu tautu, ka ir nepieciešams pārliecināt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus piedalīties šeit Latvijas valsts celšanas darbā. Un tieši pateicoties LNNK un citu nacionāli noskaņoto Augstākās padomes deputātu rīcībai, mēs pieņēmām likumu, kas deva iespēju mūsu tautiešiem šeit aktīvi darboties. Mēs esam devuši iespēju viņiem startēt jau Saeimas vēlēšanās. Vairākas partijas ir ārkārtīgi aktīvi izmantojušas šos ārzemju tautiešus, izmantojušas ne tikai morāli, bet arī materiāli, pamatīgi izmantojušas. Tiešām tas jau ir aizmirsies? Jā, protams, ne visi, kas atbrauc no citurienes ir mums labi, bet tad man ir jāpaprasa, vai tie, kas šeit dzīvo, arī visi ir labi? Es gribētu atgādināt, ka frakcija, kura ierosina... no kuras nāk šis ierosinājums, viens deputāts no šīs frakcijas vairs neapmeklē sēdes, varbūt jūs zināt, kāda iemesla pēc viņš šeit vairs nav, un kāpēc mēs esam nevis simts, bet 99 deputāti? Viņš nav nekur izbraucis no Latvijas, izņemot tūrisma braucienos.

Un tāpēc, cik ilgi mēs šādā veidā paši pret sevi nostāsimies? Tiešām mēs radām lielu prieku citiem, kas vēro Latviju un kas tiešām acīmredzot priecājas par to, cik mēs rūpīgi un prasmīgi esam iemācījušies viens otru apkarot ar dažādiem paņēmieniem, pielietojot vēstures zināšanas, pielietojot juridiskās zināšanas, tikai ne tur, kur tas ir vajadzīgs. Vai tiešām mums ir bailes no konkurences? Ka nu nāks, vēl nāks no Rietumiem, no Austrumiem latvieši ar dubultpilsonību un mūs nabadziņus izkonkurēs ārā. Un tad nu netiksim kārotajās vietās, vai tas nepaliek smieklīgi? Tāpēc, cienījamie kolēģi, es kategoriski noraidu šādus un līdzīgus priekšlikumus, cienītais Bišera kungs, nu varbūt uz priekšu padomājiet un jau pie laika noņemiet savus nākamos priekšlikumus, kuri ir vēl trakāki par šitiem iepriekšējiem, katrā ziņā es aicinu balsot pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es šodien vispirms jums gribētu atgādināt to, ka vakar Latvijā arī bija zināma diena — 8.oktobris, kad Latvijā tika nodibināta Tautas fronte. Un vispirms es gribētu apsveikt tos zālē sēdošos cilvēkus, kuri piedalījās šajā pasākumā un veica šo darbu. Un atliek tikai izteikt nožēlu, ka mēs esam aizmirsuši to brīdi, kad visi bijām kopā, un atliek tikai izteikt nožēlu, ka Bišera kungs ir aizmirsis, cik grūti viņam toreiz gāja, no tribīnes aizstāvot juridiskās programmas daļu, un ka bija jāsauc palīgā cits jurists, lai varētu zālē atrisināt šīs problēmas. Toreiz, 8.oktobrī, arī Bišera kungam nebija problēmu sēdēt kopā ar no Rietumiem atbraukušajiem latviešiem, dibināt Tautas fronti un domāt par tautas nākotni. Šodien mēs patiešām dalām šos cilvēkus divās daļās, un tāpēc es gribētu vēlreiz atgādināt, ka likumā ir arī citas Latvijas pilsoņu kategorijas, uz kurām iestājas zināmi ierobežojumi, bet pēc ievēlēšanas. Un tāpēc mans aicinājums ir... vēlreiz es gribu atgādināt, ko es teicu pirmajā reizē, noraidīt Bišera kunga priekšlikumu un, ja ir vēlme, tad apspriest jautājumu par to, vai ir nepieciešams nolikt otru pilsonību tad, kad ir ievēlēts Saeimā, nevis jau pirms šī procedūra ir notikusi, līdz ar to cilvēkam mazinot viņa tiesības balotēties, jo tas būtu precedents, kāds ir saistīts ar Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kuri šobrīd atsakās no otras pilsonības, un tas būtu saistāms arī ar to, ka veselai rindai amatpersonu pēc ievēlēšanas Saeimā mēneša laikā ir jāizšķiras par to, vai viņš paliek postenī, vai viņš kļūst par Saeimas deputātu. Tāpēc es vēlreiz aicinātu deputātus nobalsot pret šo un iesniegt jaunus priekšlikumus, kurus apspriestu Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie deputāti! Man arī gribētos izteikt savu viedokli par tā saucamo dubultmorāli un šķirošanu. Kādu laiku atpakaļ, man liekas, ka bija trīs šķiras latviešu. Nu, pirmā šķira, tā ir tie latvieši, kuriem bija zināms šarms, patīkams amerikāņu vai angļu akcents, un viņiem bija vislielākā uzticība. Otras šķiras latvieši — tas ir tie, kas šeit piedzima, visu mūžu nostrādāja ar zināmu autoritāti, bet viņi piederēja pie otrās šķiras. Un bija arī trešā šķira — tie ir Austrumlatvieši, kuri nebija gaidīti šeit un kuri joprojām nav gaidīti, un es personīgi piederu pie tās trešās šķiras. Es saņēmu pilsonību, un tas jautājums bija izskatīts rajona tiesā, Augstākā tiesā, tas process bija ļoti ilgstošs, un tad, kad es strādāju Venecuēlā, es tur biju piecas reizes, un pajokoju, ka es nezinu, kas es esmu, tad man bija izteikts piedāvājums divu nedēļu laikā noformēt Venecuēlas pilsonību, tā kā kādam hokejistam vai futbolistam un tā tālāk. Ja es būtu piekritis šim jokam un tiešām saņemtu Venecuēlas pilsonību, tad laikam šodien es būtu Latīņamerikas bezdarbnieks un varbūt būtu sēdējis Olainē kopā ar kurdiem. Bet es negāju uz šo joku, es tomēr cīnījos par to, lai saņemtu to, kas man pienākas. Manam vectēvam bija zeme un māja Alūksnē, un es negribēju saņemt pilsonību par kaut kādiem nopelniem, es gribēju saņemt pilsonību... es saņēmu pilsonību kā latvietis, kuram tā pienākas. Bet man ir zināmas tiesības saņemt arī Krievijas pilsonību. Pēc jaunā Jeļcina dekrēta tie, kas ir dzimuši Krievijā, un es piedzimu Maskavā, es strādāju Krievijā, es esmu Krievijas akadēmijas akadēmiķis, un es saprotu, ka nekādas lielas problēmas saņemt Krievijas pilsonību man nav. Bet pieņemsim, ka vienā jaukā dienā es uzkāpšu uz šo tribīni un parādīšu jums, godātie deputāti, Latvijas zilo pasi un sarkano Krievijas Federācijas pasi. Kāda būs reakcija Saeimā? (No zāles deputāts Ābiķis: “Tas nav iespējams!”) To mēs varam vēl noskaidrot, kas ir iespējams un kas nav iespējams, bet es paredzu, ka vismaz momentā desmit Saeimas deputāti uzrakstīs Mandātu komisijai priekšlikumu, lai Kalnbērza kungam atņem deputāta mandātu.

Un visjocīgākais ir tas, ka tie desmit deputāti, ja tādu ie-sniegumu uzrakstīs, varbūt viņiem būs taisnība. Kā saprast mani, ko es aizstāvēšu, ja man būs tāda dubulta pilsonība? Tātad tad, kad šeit iet runa par dubulto morāli, par šķirošanu, tad man liekas... tur tā šķirošana ir, ka tie, kas atbraukuši no Rietumiem, ir tiesīgi saņemt dubultpilsonību, bet mans kolēģis akadēmiķis Preilis, kurš Tomskā ir Medicīnas akadēmijas rektors, kurš ir izsūtītais, kurš nevar atbraukt šeit, viņu šeit neviens negaida, un viņam nedos Latvijas pilsonību tāpēc, ka viņam ir Krievijas pilsonība. Lūk, tur ir dubultmorāle.

Kāds man ir priekšlikums? Es pilnīgi atbalstu Bišera kunga un Čevera kunga viedokli, ka tādam priekšnoteikumam ir jābūt, bet varbūt jāņem vērā Kreituses kundzes piedāvājums, ka nevajadzētu atņemt to dubultpilsonību, lai paliek. Tā ir jauka lieta, un lai parastais cilvēks mierīgi dzīvo un strādā dubultpilsonībā. Bet tikko pēc tam, kad viņš būs ievēlēts kā Saeimas deputāts, viņam būs jāizšķiras — un es atbalstu Bišera kunga piedāvājumu un balsošu par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, otro reizi.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Izskanēja interesants viedoklis — ja tiks ievēlēts, tad varēs arī izlemt — nolikt pasi, atteikties no kādas valsts pilsonības, un tā ir mūsu izpratnē patriotisko jūtu izrādīšana. Mums tādi patrioti bija. Kas netika ievēlēti par prezidentiem, divu mēnešu laikā i smakas nav vairs Latvijā, un patriotisms ar otru pasīti ir tu—tū. Un tieši tādā pašā līmenī es iedomājos situāciju — ja nu tas būtu noticis un cienījamais kungs Jerumanis būtu ievēlēts par Latvijas valsts prezidentu, kas, dodoties ārzemju komandējumā, vajadzības gadījumā var rādīt vai nu vienu, vai otru pasi... Bet kāpēc ne trešo, ceturto un piekto? Liels Latvijas patriotisms būtu, ja tāds nokalpojušais dubultpatriots pēc tā darba, ko viņš ir pavadījis Latvijā par prezidentu, pēc tam dotos ar savu daudz tuvāko pasīti uz savu dzimto pusi. Es negribu noniecināt nevienu klātesošo deputātu, kuram šodien ir divas pases. Es negribu noniecināt tos cilvēkus, kas Amerikā vai kādā citā pasaules valstī desmit, piecpadsmit un divdesmit gadus ir aktīvi cīnījušies par Latvijas neatkarību. To es negribu izdarīt. Bet tanī pašā laikā man dūšu šķebina, kad es dzirdu, ka Bišera kungu māca un norāda, un kritizē, ka Tautas frontes dibinātāji... cilvēks, kas savā laikā cilvēkiem lasīja lekcijas par marksisma—ļeņinisma ideoloģiju, tanī laikā, kad Bišers gatavoja Tautas frontes dokumentus... Jā, patiešām, patriotisms ir dziļi izteikts noteiktos vēsturiskos brīžos — tad, kad vajag saglabāt vienu dokumentu kabatā, tad, kad vajag saglabāt otru dokumentu kabatā. Katra latvieša patriotisms ir viens. Ja viņš izvēlējies kalpot Latvijai un grib spert šo soli un izbraukt un tikties ar deputātiem... ar vēlētājiem, viņš pasaka savai tautai — tauta, es esmu atgriezies jūsu šūpulī, man ir viena pilsonība ar jums, ar tiem, kas par mani balsos, un es esmu līdzīgs ar līdzīgiem.

Es šodien dzirdēju sava drauga Jura Dobeļa izteicienus. Izrādās, “Saimnieks” grib latviešus sadalīt pa pasauli. Ūja, ūja... kurā laikā tad tas ir izdomāts, un kurā vēsturiskā brīdī tas ir parādījies? Mēs esam aizmirsuši, kādas diskusijas notika visus šos laikus Saeimas augstajās tribīnēs par Rietumeiropas, Amerikas un Krievijas latviešu atšķirībām. Tanī laikā var pacelt augšā visas runas un monologus — Jurim Dobelim bija viedoklis, bet “Saimniekam” patstāvīgs, nemainīgs šinī jautājumā. Mēs nedalām latviešus, mēs dalām tos, kas grib iešļūkt “augstajā namā”, saglabājot iespējas savām biznesa vajadzībām nākotnē, es nerunāju par šodienu, es runāju par nākotni, šīs vajadzības braukāt ar divām pasēm. Tikai par to mēs runājam.

Un atcerēsimies Tautas fronti, un runāsim par tiem cilvēkiem, kas to ir dibinājuši un strādājuši ar pietiekoši labu pietāti attiecībā pret tiem, kas tanī laikā skraidīja ar PSKP grāmatiņām kabatā.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es runāju otro reizi. Beidzamo reizi es runāju par to, ka tam latvietim, kam ir tā otrā pase, ir lielākas iespējas palīdzēt savai tautai. Bet, ja vajadzīgs, ja viņam tā pase nevar būt, tad arī man tai nevajadzētu būt, jo tomēr kalpot tautai ir pirmajā vietā.

Bet es šodien gribu runāt par kaut ko pilnīgi citu. Mēs visi zinām, ka it īpaši augstākajos ešelonos mūsu tauta ir jāattīra. Un es domāju, ka tas ir dīvaini, ka tie, kas strādāja pret tautu, kas strādāja okupācijas varā, augstos līmeņos, pat tiesāja savus tautiešus par to, ka viņi nebija paklausīgi diezgan, ka tie kungi, kas tagad uz tautas rēķina uzkundzējas, tie kungi, kuri nodrošina, ka mūsu tranzīta ceļi kalpo lielam brālim, bet ne mūsu tautai, tie kungi, kas dara pirktspēju ārā no mūsu zemes un tā pataisa visu, kas mums ir, par samērā nevērtīgu, tie kungi tagad domā, ka viņi attīrīs mūsu tautu uz kaut kāda papīra pamata. Kāds deputāts jeb kāds deputāta kandidāts būs mazāk vērtīgs, viņš it kā būs neuzticīgāks tautai nekā tas, kam ir tikai viena pavalstniecība. Un es jums pateikšu, draugi, ka es ticu, ka liela daļa no mums, kas šeit sēž, nav lojāli mūsu tautai, un lielākai daļai no tiem ir tikai viena pavalstniecība.

Mēs nespēsim novērtēt cilvēku lojalitāti ar to, ka mēs teiksim, ka tikai tas, kam ir ierobežotākas spējas, ka viņš būs lojāls, un tam, kam būs iespēja braukt un runāt ar citiem un kūdīt pasauli, lai nāk mums palīgā, kas stāstīs pasaulei, kas šeit notiek, kuru nevarēs nobremzēt ar vīzu vajadzībām un tā tālāk, ka viņš būs lojālāks tāpēc, ka viņam nebūs šī iespēja kalpot tautai. Tas ir pilnīgs absurds.

Un es skatos uz tiem cilvēkiem, kas šeit nāk, teiksim, Bišera kungs, it kā cienījams advokāts, bet labi kalpoja padomju varai. Es skatos uz Kaksīša kungu. Es skatos uz pirmajiem sekretāriem šitanī Saeimā, tie visi it kā ir lojāli latviešu tautai. Es saprotu, ka viņi tagad ir pārdomājuši, it kā pārmetuši kažoku, tagad vairs nav okupantu kalpi, tagad viņi ir tautas kalpi. Bet skatiet, cik labi mūsu tautai iet! Un šie paši kungi, tie pirmie sekretāri un kādi, kurus vajadzēja no tautas izraidīt jeb vismaz samazināt viņu iespējas piedalīties it īpaši valdības procesā, tie kungi tika jums uzmaukti tāpēc, ka negodīgi trimdas latvieši citu valstu dienestā izpildīja līgumu. Un tie tautas kalpi, kas valdīja, tādi valda arī šodien. Un tagad, skati, mēs mēģināsim pierādīt, ka vislojālākais cilvēks Latvijai ir tas, kas sēž šeit Saeimā, bija labs okupantu kalps, tagad it kā būšot labs Saeimas kalps. Manuprāt, tā ir pilnīgi absurda runāšana. Manuprāt, tā ir pilnīga nomaskošana, par ko iet runa. Latvietis ir tas, kam ir tuva latviešu tautas nākotne, kam ir svēta mūsu zeme. Tas ir lojāls. Un es to lojalitāti izjūtu, ka tā daudziem trūkst. Būtu labi, ja mēs sāktu domāt ar mūsu tautu, to svēto mantojumu — mūsu zemi. Es tagad izlasīju tos beidzamos vārdus, kas nāk: Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai... Svētīts tas, kas par viņu droši krīt. Bet nē, sabiedrības padomes režīmā svētīts ir tas, kas nospiež pogu un saka — pārdosim visiem citiem pat par sertifikātiem. Tad saprotat, cik tālu mēs esam aizgājuši no to, ko mūsu dzejnieki, un to, ko mūsu kori ir dziedājuši, kas ir īsts un lojāls latvietis. Un nemuļķosim viens otru... vai kāds svešas tautas izdots papīrs vai nepapīrs pierādīs, vai kāds no mums ir lojāls tautai vai ne. Lielie tautas nodevēji nav čekas maisā. Par viņiem neviens papīrs nav izdots. Nolemsim paši savā sirdsapziņā, kuri mēs esam un strādāsim tautas labā, un netaisīsim kaut kādu teātra spēli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Kā par brīnumu nevēlas, tādēļ debates slēdzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad tika izteiktas visas iespējamās argumentācijas par un pret, tajā skaitā arī tādas, kas uz doto lietu nemaz neattiecas. 4. pants — deputāta Bišera priekšlikumu komisija iesaka neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt likumprojekta 4. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu!

Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 45, atturas — 6. Nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats. Nākošie priekšlikumi pie likumprojekta 5.panta. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Iesaku vispirms pievērst uzmanību panta 4.punktam, kur Juridiskā komisija iesaka vārdu “noziegumi” aizstāt ar vārdiem “noziedzīgi nodarījumi”, kas ir precīzāks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Absolūti vairs Prezidijā nedzird runātāju no tribīnes. Ja jums neinteresē, mēs tomēr gribētu zināt, ko referents ierosina, par ko vai pret ko balsot, kāds ir komisijas viedoklis. Es gribētu lūgt jums atļaut šādu iespēju — mums to uzzināt. Atvainojiet, Grīnblata kungs! Turpiniet, lūdzu!

M.Grīnblats. Tātad atbildīgā komisija 4.punktā iesaka aizstāt vārdu “noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”.

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina 5.punktā...

M.Grīnblats. 4.punkts tas ir.

Sēdes vadītājs. 4.punktā aizstāt vārdu “noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk ir vairāki priekšlikumi, kas attiecas uz panta būtību. Ir deputāta Bišera priekšlikums — svītrot 5. un 6.punktu. Kas attiecas uz bijušās PSRS, LPSR vai citu izlūkdienestu štata darbinieku tiesībām kandidēt. Un 6.punktu, kas attiecas uz PSKP Darbaļaužu internacionālo fronti un citu Augstākās padomes aizliegtu organizāciju biedru iespējām kandidēt uz Saeimu, un bija mazliet līdzīgs deputāta Bartaševiča priekšlikums, kur ir ieteikts svītrot 5., 6. un arī 7.punktu, ka Saeimas deputāta kandidātam nav jāprot valsts valoda atbilstoši augstākajai — 3.pakāpei.

Juridiskā komisija ir noraidījusi 5. un 7.punkta svītrošanu, bet Juridiskā komisija ar balsu vairākumu ir atbalstījusi 6.punkta svītrošanu. No savas puses kā deputāts Grīnblats gribu piebilst to, ka neatbalstu 6.punkta svītrošanu, jo šeit ir runa par organizācijām, kuru darbība ir novērtēta kā naidīga Latvijai, tāda, kā ir arī bijusi, un iesaku šo 6.punkta svītrošanu neatbalstīt, bet pēc...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Strādāt vairs nav iespējams. Es lūdzu jūs visus nomierināties un sekot likumprojekta apspriešanai. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Bet pēc loģikas Saeimai droši vien būtu jābalso sekojošā secībā — pats radikālākais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas paredz triju punktu svītrošanu, — 5., 6. un 7.punkta. Tad deputāta Bišera priekšlikums, kas paredz divu punktu — 5. un 6.punkta — svītrošanu, un pēdējais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz tikai 6. pun-kta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs! Atklājam debates. Runās Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (DPS). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais deputāts Lagzdiņš apgalvoja, ka ļoti saistās jautājums ar manu priekšlikumu pie iepriekšējā panta un mans priekšlikums pie šī panta. Es gan to negribētu darīt, jo tie ir pavisam dažādi priekšlikumi un dažādi apsvērumi. Es gribētu runāt par 5.punktu, par cik attiecībā uz 6.punktu atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Es uzskatu, ka likuma norma ir tikai tad vietā, ja mēs esam spējīgi nodrošināt šīs likuma normas izpildīšanu. Un, ja jūs izlasāt šo likuma normu, tur ir runa tiešām par PSRS, Latvijas PSR un citu valstu valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta darbiniekiem. Es atceros, kā šis pants iepriekšējā Saeimā tika “mocīts”, lai nodrošinātu attiecīgām partijām izdevīgu redakciju. Un ne velti šo punktu sauca par “Bojāra punktu”, jo “Latvijas ceļš” ļoti centās tajā laikā panākt, lai Ādamsona kungs varētu kandidēt un Bojāra kungs nevarētu kandidēt, kaut gan viņi bija mācījušies vienas sistēmas mācību iestādēs un strādājuši vienā un tajā pašā resorā. Bet, ja mēs paskatīsimies par šo punktu, tad mēs redzam, ka mums diemžēl nav iespēju reāli to izkontrolēt un pārbaudīt. Likuma norma it tikai tad nozīmīga, ja šo likuma normu var reāli pārbaudīt un realizēt. Diemžēl mums nav pieejami ne tikai citu valstu attiecīgo dienestu personu saraksti, bet arī PSRS izlūkdienestu, valsts drošības dienestu, un ir pieejama ļoti minimāla daļa, kas ir strādājuši Latvijas PSR iestādēs. Bet mums nav ne mazāko ziņu par tiem, kas ir strādājuši citās — Galvenajā izlūkošanas pārvaldē, arī tiešā PSRS Valsts drošības komitejas pakļautībā un tā tālāk. Un tad nu es atgādināšu, ka šeit, no šīs pašas tribīnes viens mūsu kolēģis stāstīja par to, ka iepriekšējās Saeimas deputāts esot bijis persona, kas viņu ir aģitējis iestāties ārzemju izlūkdienestā, kā šī izlūkdienesta pārstāvis. Tātad šis pants nenosargāja.

Arī presē ir parādījušās ziņas pēc šīs Saeimas ievēlēšanas, ka esot arī mūsu vidū tādi, kas neatbilstot šī panta ierobežojumiem, kas ir ienākuši, pārkāpjot šos. Es nevaru tos pārbaudīt, tāpēc es negribu nevienu saukt vārdā un negribu minēt. Bet katrā ziņā šī norma nedod reālu iespēju izslēgt. Tas ir viens apstāklis.

Otrs apstāklis. Tas ir tāds praktisks apstāklis, bet principiāls apstāklis, es gribētu teikt. Es domāju, ka mēs esam šeit tautas priekšstāvji, un mēs izlemjam tos jautājumus, ko tauta pati nevar izlemt. Un tiešām tagad šobrīd ir aktuāls jautājums — vai nākošajā Saeimā cienījamais Bojāra kungs varētu būt vai nevarētu būt? Es negribu uzskatīt sevi par Bojāra kunga advokātu. Ja kādreiz mēs esam strādājuši kopā un pat vienā katedrā, tad mūsu politiskie ceļi ir jau labi pasen izšķīrušies. Un tad, kad es savās atmiņās izteicu zināmu nosodījumu rindai viņa politisko aktivitāšu, viņš rakstiski piedraudēja avīzē “Neatkarīgā Rīta Avīze” jeb kura saucās toreiz “Neatkarīgā Cīņa”, ka viņš mani šaušot. Un, zinot Bojāra kunga ātro dabu, tie draudi bija diezgan nopietni. Bet kādas nu arī būtu manas attiecības ar viņu, es tomēr nevaru uzskatīt, ka šobrīd Bojāra kungs ir viens no populārākajiem politiķiem Latvijas tautā. Un ja mēs nedrīkstam izlemt šinī gadījumā tautas vietā jautājumu par to, vai viņš būs vai nebūs 7.Saeimā. Es domāju, ka šo jautājumu mums vajadzētu atstāt pašai tautas izlemšanai, un tauta zinās. Un ja... es domāju, tautai ļoti patīk mocekļi. Un mocekļus vienmēr ļoti ciena. Mēs, viņam neļaujot pašam iekļaut, tikai palielināsim viņa partijas popularitāti, ko pierādīja vēlēšanas Rīgas Domē, kur par Bojāru, kurš faktiski nevienam nebija pazīstams, bet tikai tāpēc, ka viņam bija uzvārds Bojārs, nodeva vislielāko balsu skaitu, vairāk nekā par jebkuru citu Rīgas pilsētas domnieku.

Tāpēc es domāju, ka šis jautājums, ko tauta pati varētu izlemt, izvērtēt katras personas nopelnus, gan viņas nopelnus padomju varas pastāvēšanas laikā, gan viņas nopelnus pārejas periodā, gan viņas nopelnus šobrīd. Un es domāju, ka šis jautājums mums nebūtu jālemj. Es vismaz šādu jautājumu negribu uzņemties uz sevi — lemt citu vietā — vai viņam ir jābūt vai nav jābūt šajā namā. Es domāju, ka to tauta ir spējīga pati izlemt, un es negribu būt gudrāks par tautu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu — 5.oktobra Saeimas sēdē saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz piecām minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un vienai minūtei — uzstājoties otro reizi. Pieņemot lēmumu, lūdzam ņemt vērā, ka šīs dienas sēdes darba kārtībā ir iekļauti 33 darba kārtības punkti. Iesnieguši deputāti Lībane, Inkēns, Vidiņš, Birzniece, Jurdžs, Boka, Seiksts, Sausnītis, Apinis un Kaksītis. Viens var runāt par, viens — pret šo iesniegumu. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Noteikti jau Sadarbības padome kārtējo reizi ir nolēmusi “aizbāzt muti”, jo, ja mēs paskatāmies, visi trīs lielie sadarbības vaļi šo jautājumu laikam ir apsprieduši. Un paši iedomājieties, šinī jautājumā par Saeimas Vēlēšanu likumu, kas ir primārais un ko šodien nopietni ir jāapspriež, šie kungi vienkārši kārtējo reizi grib nodarboties ar primitīvu mutes aizbāšanu. Vai patiešām šeit, vismaz šinī likumā nav normāli jāizdiskutē, jo tas būs atkarībā, kā valsts nākošos trīs vai četrus gadus tiks pārvaldīta. Es vēl saprastu, ka šie kungi parakstītu pēc šī likuma izskatīšanas, kad mēs pārietu jau pie tālākās dienas kārtības, tad es to saprastu. Šinī gadījumā tas ir klaji politisks gājiens, jo nav jau nevienam noslēpums, ka šis lielais trijnieks vispār gribēja aizliegt citu partiju izveidi, visādā veidā ierobežot citu partiju tiesības. Šinī gadījumā, neizvedot diskusiju par Saeimas vēlēšanu likumu, ko “Latvijas ceļa” kungi ar saviem pirkstiņiem grib atkal norādīt, kā būs atkal jābalso, šinī gadījumā tas ir klasisks politisks gājiens, lai nākošajā Saeimā patiešām ne Bojāra kungs, ne arī kāda cita partija. Vislabāk, es domāju, jums vajadzētu vispārībā izbeigt diskusijas, ielikt normas, ka sēž “Saimnieks” un “Tēvzemei” un tikai var balotēties, un pārējiem nav ko balotēties. Un tas būtu oriģināli un pareizi. Es domāju, ar jūsu darbības metodēm tas ir pilnīgi nākotnē gaidāms.

Sēdes vadītājs. Par šo iesniegumu vēlas runāt Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamais Lujāna kungs un citi protestējošie kolēģi! Es gribētu jums oponēt. Saeimas vēlēšanu likums nav primārais. Primārais ir valsts budžeta projekts pirmajam lasījumam un citi mūsu valstij un cilvēkiem vajadzīgi projekti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu ierosinājumu — saīsināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 27, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Turpinām debates apspriežamajā jautājumā. Pēteris Tabūns — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts Lujāns: “Pēter, tev tikai piecas minūtes!”)

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Nu, kā redzams, Lujāna kungam nekādā gadījumā neviens neaizbāzīs muti. Tas nu ir skaidrs. Bet lieta, cienījamie kolēģi, ir ļoti, ļoti nopietna, apspriežot šo jautājumu. Lībanes kundzei nebija taisnība, runājot par Vēlēšanu likumu šādā interpretācijā, Vēlēšanu likums ir ļoti svarīgs, un ir ļoti svarīgi, kāda tiek ievēlēta Saeima. Bet ko es gribētu sacīt? Maskas pamazām tiek nomestas, vai pareizāk, es gribētu teikt, ka maskas jau sen ir nomestas. Un tās mēs redzam. Un tās mēs zinām.

Un tas, kas notiek pašlaik, šo Vēlēšanu likumu apspriežot, es gribētu uzsvērt no pavisam cita, daudz nopietnāka viedokļa. Un gribu pajautāt: ejam uz īstu valsts neatkarību vai neejam, un vai gribam vai negribam īstu valsts neatkarību? Uz pirmo atbildot, šādi rīkojoties un šādus priekšlikumus ieviešot, neejam un neaiziesim. Tādus priekšlikumus, kādus nupat iesniedza Bišera kungs un aizstāv to. Uz otru atbildot — šķiet, negribam iet uz patiesu neatkarību. Es saprotu Bartaševiča, Golubova kungus, kuriem ir pavisam cita nostāja, viņi ir skaidri un gaiši interfrontieši bijuši un tā arī palikuši, bet, Bišera kungs, jūs aizstāvot šādu nostāju, jūs nācāt tribīnē nupat un skaidrojāt absolūti nepārliecinoši. Jūs gribat pieļaut, lai visi var piedalīties... kandidēt uz deputāta mandātu, visi, nešķirojot draugus, nedraugus.

Te taču ir skaidri un gaiši rakstīts, jūs priecājaties, ka 6.pants ir atbalstīts, man, godīgi sakot, ir izbrīns arī par komisiju, ka komisija ir daļēji atbalstījusi Bartaševiča un tātad šos Bišera priekšlikumus, kuri tagad ļaus kandidēt visiem pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušos partijas biedriem, Darbaļaužu internacionālās frontes, kara un darba veterāniem un tā tālāk.

Cik tālu tad mēs tā aiziesim? Vai šie cilvēki ir kļuvuši draugi, Bišera kungs? Ir kļuvuši draugi? Es domāju, ka nav kļuvuši draugi, jums ne, tad kuram, latviešu tautai viņi ir kļuvuši draugi, un jūs mums gribat ieskaidrot šādas lietas. Godīgi sakot, es gribētu sacīt, vai nu tā ir no latvieša puses muļķība, gļēvums vai nodevība. Un es atļaušos teikt arī no jūsu puses, citādi es to nevaru iztulkot. Un ne velti nesen “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK avīzē “Nacionālā Neatkarība” Uldis Ģērmanis teica — nogremdēt Latviju var tikai paši latvieši, un, ja mēs iesim šādu ceļu, tad mēs nogremdēsim Latviju. Un Latvija nebūs neatkarīga, pašlaik ir izvērsusies kampaņa jau par 700 000 nepilsoņu naturalizāciju, kas tas ir? Tā ir tīrā pašnāvība, tad mēs redzētu, kāda būtu šī Saeima un ko šī Saeima lemtu, to, ko nolēma 5.Saeima, jau vairums likumu ir laboti, un katru dienu tiek iesniegti labošanā un tiek atbalstīti Bartaševiča, Golubova un tā tālāk priekšlikumi, likumprojekti. (No zāles: “Pēter, kāp lejā!”) Vai tas smieklīgi, vai tas nav kauns, vai, latvieši, mums beidzot nevajadzētu nonākt pie sapratnes, ko mēs daram? Es aicinu atstāt redakciju pirmā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu laiks beidzies. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es šoreiz runāšu tikai juridiski un faktiski bez emocijām. Jūs zināt, ceru, lielākā daļa, kas ar Krimināllikumu ir iepazinušies, ka nozieguma pasūtītāju Krimināllikums soda bargāk par nozieguma izpildītāju. Starp citu, to mēs varējām redzēt pēc notikumiem Lietuvā, arī visā pasaulē ir tāda prakse. Mēs zinām skaidri, ka Centrālkomiteja... Komunistiskās partijas Centrālkomiteja rīkoja Drošības komiteju. Neviena viņu darbība nebija nesaskaņota ar Centrālkomiteju, pat Drošības komitejas īpašās grupas darbība, kas bija tā saucamā nāvessoda izpildītāja, nedrīkstēja rīkoties uz savu roku bez saskaņošanas ar Centrālkomiteju, tos slepenos nāvessodus piesprieda ar speciālu Centrālkomitejas locekļa rīkojumu, tagad mēs zinām, ka ierobežojumi piedalīties kā kandidātam vēlēšanās attiecas tikai uz Drošības komitejas darbiniekiem un uz tiem Komunistiskās partijas darbiniekiem, kuri pēc tā noteiktā datuma vēl skaitījās vai darbojās Komunistiskajā partijā.

Es šeit negribu aģitēt ne par vienu, ne par otru, bet vēlreiz atkārtoju, ka mūsu priekšlikumu kādreiz — ierobežot arī partijas funkcionāru iespējas piedalīties kā kandidātiem Saeimas vēlēšanās — noraidījāt jūs, cienījamie deputāti, noraidījāt tāpēc, ka jūs balsta gan “Latvijas ceļa”, gan “Saimnieka”, balsta šīs partijas funkcionāru nauda, šo partijas funkcionāru autoritāte un konkrēti cilvēki. Šo ierobežojumu mēs šajā Saeimā cauri nedabūsim, lai gan tas būtu pats pirmais ierobežojums, ja vispār kaut kas jāierobežo. Ja mēs ierobežojam tikai Bojāra dēļ Drošības komitejas darbinieku piedalīšanos, iespēju kandidēt, tad varu teikt tā, ka Bojārs bija no šiem štata darbiniekiem pats godīgākais, jo viņam pazuda papīri, un es atgādinu vēlreiz, ka manā lietā tur pazuda papīri, un es zinu konkrētu cilvēku, kas viņus iznīcināja. Iespējams, ka Bojārs izdarīja kaut ko līdzīgu, bet šobrīd vēl viņš to pat nedrīkst atzīties, jo draud par to represijas no speciālas “taikas”, ko jūs esat varbūt avīzēs pamanījuši, ir izveidojuši Krievijā melnie spēki, un viņiem rokas sniedzas joprojām pāri robežām. Tad ko mēs īsti te gribam ierobežot? Galvenos vaininiekus vai viņu pakalpiņus izpildītājus? Es esmu par galveno vaininieku ierobežošanu, bet tas nav iespējams, tāpēc es saku šoreiz, ja galvenos nevaram ierobežot, ja nevaram arī tos rezidentus uzzināt, kas strādā joprojām un ir bīstamāki par jebkuriem bijušajiem štata darbiniekiem, kuri bija mazi pakalpiņi, tad kāda jēga ierobežot vispār un neļaut tautai izlemt, kurš ir kas, jo tautu jau mēs tā esam panicinājuši, ļaujiet tautai izlemt par visiem, un tauta izlems. (No zāles deputāts Sinka: “Nu jau šķērsām!”) Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP).Tautas saskaņas partijas frakcija atbalsta visus šos trīs piedāvātos grozījumus, un man gribas atkārtot cienījamā Dobeļa vārdus par morāli. Savā laikā, kad Dobeļa kungs Tautas frontes dibināšanā sēdēja un tikās ar cienījamo Bojāra kungu, tad viss bija labi un jauki. Šodien cienījamais Dobeļa kungs un pārējā kompānija uzskata, ka Bojāra kungs nedrīkst atrasties šajā zālē. Augstākās padomes laikā, kad jūs bijāt kopā, viss bija labi. Šodien viņš nedrīkst atrasties. Kaut vai attiecībā uz 5.punktu par visiem tiem rezidentiem ir lielākā anekdote Latvijā. Latvijā ir tikai trīs zināmi VDK darbinieki — viens ir Noviks, kas jau ir miris, un viņš nepretendē ne uz Saeimu, ne Augstāko padomi, otrs bija “Latvijas ceļa” biedrs Andrejevs, kas tika ievēlēts, kas atzinās, un pēc tam izrādījās interesanta lieta, cienījamais “Ceļš”, kā jūsu morāle, paši jūs izvirzījāt viņu par vēstnieku Kanādā, un cienījamais prezidenta kungs šo ļauno čekistu arī atbalstīja par vēstnieku Kanādā. Dobeļa kungs, vai jūs neuzskatāt, ka šis bijušais čekists var radīt daudz lielākas problēmas Latvijai, būdams Kanādā kā vēstnieks, kur ir īstā morāle, tātad vēstnieks, kurš pārstāv Latvijas valsts funkcijas svešā valstī, kaut kāds dienesta darbinieks drīkst būt, bet Saeimas deputāts nedrīkst?

Kur ir visa šī morāle? Jūs tā visi moralizējāt. Un es patiešām domāju, sen jau stāsta baumas par atsevišķiem pilsoņiem ar dubulto pilsonību, ka viņi pa vakariem varbūt kā Štirlics nodarbojas ar rāciju uz muguras, iet uz mežiem un sūta signālus uz kādu vēstniecību vai sūta signālus uz citām valstīm, bet, iespējams, ka viņi ar to veicina Latvijas ekonomiku. Un tādēļ es uzskatu, ja patiešām arī kāds no šiem cilvēkiem iekļūs Saeimā, tad priekš tam mums ir varena struktūra — Satversmes aizsardzības birojs, kuram ir jānotver kāds ar rāciju uz muguras un jāpierāda, ka viņš veic kaitīgu darbību, tad attiecīgi tas atbilst 3.punktam vai 2.punktam, un attiecīgi šis cilvēks zaudēs savu mandātu. Un tā kā es saku, iedomājieties arī to paradoksu, Latvijā šodien ir tikai trīs grēkāži, tāpat arī ar lielo morāli, kad mēs neatļavām Kaula kungam kandidēt un kļūt par Saeimas deputātu, bet izrādās, ka būt par Ministru prezidenta biedru var.

Vai tad, kungi, mēs nenokļūstam līdz paradoksālai situācijai. Un tāpēc arī aicinu bijušo Vienības partiju, kura šodien ir izšķīdusi, atrodas dažādās vairākuma koalīcijās, kad jūs balsosiet par 6.punktu, tad jūs neaizmirstiet savu partijas bijušo bosu un to sarakstu, no kura jūs iekļuvāt, un kā tad jums būs ar to morāli, tā labi vai slikti? Tādēļ man gribas teikt, ka atsevišķi kolēģi te ļoti dikti runā par to morāli, tad papriekšu paskatieties spogulī. Sāksim ar “Ceļu”, paskatieties spogulī, pēc tam paskatieties “Tēvzemei un Brīvībai” spogulī, un pēc tam pārējie kolēģi var paskatīties, un tad izrādīsies tā, ka tā morāle ir tā pa reizei, kā Tabūna kungam, tad, kad 1.maijā un visos svētkos, kad partijas boss radiomājā bļāva un aicināja visus iet kolonnās, tad viņam bija viena morāle, šodien viņš bļauj otro un apvaino pārējos kolēģus, uzskatīdams laikam, ka Tabūna kungam tas mandāts tāds biezāks, tikai nezinu, ar ko iezieķēts. Un tad iznāk anekdotiska situācija, kā tā morāle mums tā grozās. Un arī patiešām, “Ceļa” kungi, kad, ja jūs gribat panākt Ādamsona kungu balotēšanās tiesības, bija viena morāle, šodien pret Bojāru jums aizvien ir otra morāle. Varbūt būsim ar vienu morāli šajā valstī, citādi ar to dubulto morāli var jau nokļūt beigās arī trako mājā, jo tā ir paveids slimībai.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB). Cienītie kolēģi! Sākšu ar latviešu tautas izteicienu — Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās! Tā es varētu komentēt šo te konkrēto piedāvājumu, ja to var vispār par tādu nosaukt. Nu, tagad mani interesē, kāds būs vēl nākamais piedāvājums? Nu Bartaševičs jau ir izdomājis piedāvājumu, valoda vispār nav jāprot, sēžot Saeimā, viņš vispār piedāvā izņemt ārā 7.punktu. Tas nozīmē, ka te var vispār bez valodas zināšanām nākt. Nu, ja jau Saeimā nevajadzēs šo mūsu valodu zināt, tad jau, protams, nekur citur arī tā nebūs jāzina. Nu, iepriekšējais runātājs kvēli aicināja balsot par šādu piedāvājumu. Tā kā līdzīgi šī te biedra Bartaševiča piedāvājumi jau agrāk ir izgājuši cauri, tad nav brīnums, ka ir cerības arī šoreiz panākt vismaz zināmu atbalstu. Protams, šī smagā valodas mācīšanās, tas ir kapa krusts gandrīz visiem tiem 700 tūkstošiem. Diemžēl ārkārtīgi daudzi šodien mēģina viņus kaut kādā veidā aizstāvēt, un jau tik tālu tas ir nonācis, ka mēs šad un tad dzirdam dažādu kolēģu ieteikumus no Rietumiem, protams, arī tagad, ka, nu, jums tas valodas eksāmens ir pārāk smags, lai kļūtu par pilsoni. Nu, protams, izņemsim tagad ārā, ka viņam vispār valoda nav jāprot, sēžot Saeimā, un tad jau tur arī to varētu izņemt gandrīz vai ārā. Protams, tālāk, jā, nu, te jau ir bijuši piedāvājumi, kad cietums kandidēja uz Valsts prezidentu, un mēs mierīgi tam piekritām un gājām aizklāti balsot, lūk, mēs arī ar to esam iegājuši pasaules vēsturē, pirmā valsts, ar daudz ko citu arī, protams. Jā, nu žēl, ka Noviks nomira cietumā, ļoti žēl, man liekas, ka šī likumprojekta ideju ierosinātāji labprāt ļautu arī Novikam kandidēt uz 7.Saeimu. Mēs atkal ar kaut ko būtu iegājuši vēsturē.

Jūs runājat, ka tautai jādod iespēja izvēlēties, tam es pilnīgi piekrītu, bet vai mēs jau atklāti nesākam par tautu ņirgāties, piedāvājot šīs, ja tā var nosaukt, iespējas? Nu ko mēs vēl tur pieliksim klāt, kam tad vēl atļausim kandidēt šajās vēlēšanās? Gandrīz visu mēs esam jau tagad aptvēruši. Mēs jau pašvaldību vēlēšanās šeit esam dzirdējuši, ka bija piedāvājums atļaut startēt visiem nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās. Ļoti jauki, tik tālu jau mēs esam tur, šeit nāca ar šo priekšlikumu, nopietni aizstāvēja to, labi, tad varētu nobeigt ar vienu vienīgo teicienu, un acīmredzot tas tiešām uz mums vienmēr attieksies,— kamēr būs auni, tikmēr būs cirpēji. Un šie cirpēji šodien ļoti aktīvi darbojas un mēģina mūs pārlieināt. Pirmkārt, jau mūs mēģināja pārliecināt iepriekšējā punktā, tagad atkal. Un tagad mums tā ļoti mierīgi pasaka, vienalga, kas viņš ir bijis, nu kāda starpība, pagātnē visam strīpa pāri, nu, nekas, gan jau vēl no šīs tribīnes skanēs vārdi par lustrāciju, jūs varat brīnīties vai nebrīnīties, bet ir jāieskatās nedaudz šo cilvēku pagātnē un ir jāizlemj, vai šādiem cilvēkiem ir tiesības sēdēt augstākajos varas līmeņos, vai viņiem nav tiesību? Katrā ziņā par šādu priekšlikumu nekādā gadījumā nevar balsot, un es izsaku tikai nožēlu, kad tik cienījama komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Jirgena kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu, un, kamēr tiek gatavota izdruka, vārds diviem paziņojumiem. Jurim Sinkam par Austrijas atbalsta grupas sanāksmi.

J.Sinka (TB). Dāmas un kungi! Austrijas atbalsta grupas dalībniekus lūdzu uz īsu sanāksmi tepat Dzeltenajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gundaram Valdmanim — par Kanādas draudzības grupas sanāksmi.

G.Valdmanis (TKB). Kanādas draudzības grupu es lūdzu palikt šeit Sarkanajā zālē, tā kā Dzeltenā zāle ir aizņemta, uz īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Un Dzintaram Ābiķim arī par komisijas sēdi. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju es aicinu uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzklausīsim reģistrācijas rezultātu.

A.Jirgens (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Viktors Dinēvičs, Kārlis Jūlis Druva, Odisejs Kostanda, Valdis Nagobads, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Anna Seile, Uldis Veldre, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums lūdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. Godātie kolēģi, aicinu visus šajā namā un blakus namos esošos deputātus atgriezties sēžu zālē. 48, 49, Leiškalna kungs — 50. Godātie kolēģi, vēlreiz aicinu visus atgriezties sēžu zālē! Kalnbērza kungs — 51.

Turpinām darbu. Debatēs runās Pauls Putniņš — LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu! Putniņa kungs neatrodas zālē. Nākamais... (No zāles: “Kā, viņš ir zālē!”) Ir? Piedodiet! Lūdzu, Putniņa kungs, jums vārds!

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Faktiski šā likumprojekta sakarā mēs esam pieskārušies vienam serdes jautājumam mūsu sabiedrības pastāvēšanā vai sabiedrības atdzimšanā. Ir divi viedokļi. Šeit Bišera kunga priekšlikumā faktiski arī ir zināma, teiksim, tāda loģika, kas ir ļoti izplatīta arī sabiedrībā. Proti, vajadzīgs rast sabiedrībā šo izlīdzinājumu, nerakāties pagātnē, neatskatīties, iet draudzīgi roku rokā uz priekšu.

Bet mēs zinām arī otru viedokli, un ar to es personīgi gribu dalīties, ka tā tomēr ir ilūzija, ka nav iespējams, ja mēs neieskatāmies pagātnē, neizvērtējam katrs savu pagātni, neizvērtējam savas sabiedrības pagātni, neizvērtējam mūsu stāju savas tautas priekšā. Tad tas Bišera piedāvātais variants faktiski ir liels malds un ilūzija. Mēs nekad nevarēsim attīrīties morāli, ja mēs neskatīsimies, neizvērtēsim savu pagātni. Šajā gadījumā šeit mēs esam saistībā ar konkrētu likumprojektu, bet ar šo lietu, ar šo priekšmetu, ar to mums būs jānodarbojas vēl ilgi, ja mēs domāsim nopietni par mūsu sabiedrības atdzimšanu. Konkrētajā gadījumā es, protams, aicinu visus kolēģus noraidīt Bišera kunga priekšlikumus un arī Bartaševiča kunga priekšlikumu. Es domāju, ka... Jā, arī komisijas priekšlikumu. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs izdarīsim svētīgu soli — nemānīsim sevi! Ja būs kādas grūtības, un tādas vienmēr būs ar identificēšanu, teiksim, ar noderību identificēšanu, nekas, ar to mums jāsamierinās, nekad lielas, galīgas skaidrības visos jautājumos nebūs. Ar to mums ir jāsamierinās, nebaidīsimies no šīm grūtībām! Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, diezgan dīvaina bija tomēr priekšlikumu iesniedzēja—autora argumentācija, ka likuma normas ir vajadzīgas tikai tad, ja tās spēj izpildīt. Es tomēr domāju, ka likuma normām ir arī preventīva nozīme. Manuprāt, šajā priekšlikumā, kas ir 5. un 6.punktā, daudzi cilvēki, uz kuriem tas tiek attiecināts, paši spēj ar savu godprātīgo attieksmi faktiski savu pagātni izvērtēt un acīmredzot nepiedalīties vēlēšanās uz Latvijas valsts augstāko likumdevēja institūciju — Saeimu.

Tā kā patiesībā mēs jau zinām, ka likums ir domāts tikai godīgiem cilvēkiem. Tie, kas ir negodīgi, tie vienmēr atradīs iespēju, kā apiet likumu, kā izvairīties, pārkāpt. Tas, ka mūsu valstī līdz šim nav spējuši pierādīt cilvēku sadarbību ar VDK, ar citām iestādēm. Tas, ka mūsu tiesas to nav varējušas izdarīt, tas, ka mūsu drošības un informācijas dienesti nav varējuši savākt, sagatavot nepieciešamo informāciju, ka to nav varējusi izdarīt prokuratūra, tas liecina tikai par šo iestāžu vājumu, par to atrašanos acīmredzot pagātnes kontrolē, pagātnes cilvēku iespaidā, kuri varbūt arī šodien iestājas par to normu, kas zināmā mērā šos pagātnes cilvēkus un šos Latvijas valstij bīstamos, pret Latvijas valsti vērstos iestāžu pārstāvjus, sadarbības cilvēkus mēģina no augstākās varas institūcijām izspiest.

Tā kā, es domāju, daudz ir ticis runāts par to, ka drošības institūcijās lielu iespaidu un devumu ir nesuši bijušie VDK cilvēki. Kur tad ir viņu devums? Ja mūsu valsts nav spējusi pierādīt, cik cilvēku vaina vai sadarbība ar mūsu valstij naidīgām institūcijām? Tā kā es domāju, ka norma ir jāatstāj, to nevar ņemt ārā no likuma savu preventīvo mērķu dēļ, arī faktiski mūsu pagātnes dēļ. Ja mūsu valstij nebūtu šīs pagātnes, ja mūsu tauta nebūtu cietusi šos zaudējumus, tad mums par to šodien nebūtu jārunā. Bet tas viss ir bijis, un to mēs nedrīkstam aizmirst. Šajā likumā šī norma ir kā laba liecība tam, kas ar mums ir noticis, un tam, kas ir bijis. Paldies par uzmanību! Es neatbalstīšu Bišera kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts Dobelis: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, atsevišķi precizējumi. Es gribu atgādināt un mani izbrīna Bišera kunga paziņojums, ka es esmu beidzis kaut vai kādu mācību iestādi VDK sistēmā. Gribu no šīs tribīnes apliecināt, ka es nevienā, diemžēl vai paldies Dievam, VDK mācību iestādē neesmu mācījies.

Otrkārt. Sakarā ar Tabūna kunga jautājumu par neatkarības atgūšanu vai neatkarības pazaudēšanu. Tabūna kungs, VDK un kompartija nav tās galvenās struktūras, kuras reāli šodien apdraud valsts neatkarību, bet reālā struktūra ir organizētā noziedzība. Un, ja mēs tagad atgriežamies pie 3 miljonu lietas “Latvenergo”, tad mēs paskatīsimies, kas tad reāli veicināja šā nozieguma rašanos? Tad izrādīsies, ka arī parlamentārieši pusotru gadu atpakaļ vai precīzāk — pagājušā gada 30.oktobrī — mainīja Civilprocesu kodeksu, lai varētu īstenot šo noziegumu. Man nav pamata apšaubīt arī ASV Kongresa lēmumu un tā paziņojumu, ka Latvijā korupcija ir sasniegusi neredzētu līmeni. Un organizētās noziedzības pārstāvji ir visās valdības struktūrās. Tas ir viens.

Tagad par jautājuma būtību. Te tik tiešām ir jāizvēlas, vai mēs gribam iet uz tiesisku valsti vai ne. Es vienmēr esmu bijis par to, lai cilvēks, kurš ir izdarījis noziegumu, atbildētu tiesas priekšā. Jau tās likuma normas, kuras mēs negrasāmies grozīt, to arī paredz. Tātad, ja persona ir izdarījusi tīšu noziegumu, viņa nevar kandidēt vēlēšanās. Diemžēl šī norma netiek attiecināta uz tām personām, pret kurām tiek piemērots noilguma termiņš, un šeit labs piemērs ir tieši Krisberga kungs, kurš bija izdarījis noziegumu 1972.gadā, bet diemžēl bija spējīgs kandidēt uz Saeimas vēlēšanām. Es būtu par to, lai visas personas, kuras ir izdarījušas noziegumus, netiktu pielaistas pie parlamentāriešu darba.

Otrs. Jāuzdod jautājums. Kas tad bija VDK? Mēs labi atceramies, visi esam beiguši gandrīz vienu un to pašu skolu. VDK bija kompartijas bruņotā dūre. Tātad kas deva šos rīkojumus? Tā bija Centrālā komiteja. Tātad pirmkārt būtu jāvēršas arī pret viņiem. Bet, ja tagad paskatāmies uz šo normu, uz 5.punktu, kuru Bišera kungs piedāvā svītrot. “Ir bijuši PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki”. Es gribētu saņemt, kaut vai no šīs tribīnes, atbildi uz vienu jautājumu: kur mēs ņemsim pierādījumus, ka viena vai otra persona ir bijusi VDK, vai Mi—5, vai Mi—6 vai CIP štata darbinieks? Kura ārvalstu valsts iestāde mums tādu izziņu iedos?

Pieļausim absurdu situāciju, ka Bojāra kungs pēdējā mirklī izdomā un kandidē uz nākamās Saeimas vēlēšanām. Tad ir cits jautājums: kas pierādīs, ka viņš faktiski ir bijis VDK darbinieks? Ja Bojāra kungs ņem un paziņo, ka viņš vienkārši visu šo laiku ir jokojis. Kur ir tā pierādījumu bāze? Tāpēc es esmu pret to, lai likumā tiktu ietvertas normas, kuras nav pierādāmas. Es neticu, ka jebkāda ārvalstu vēstniecība sniegs mums informāciju arī par tiem atsevišķiem kolēģiem, kuri it kā ir strādājuši vienā vai otrā ārvalstu speciālajā dienestā. Vai tas būtu Vācijā vai Anglijā, vai Amerikā. Es domāju, ka šajās iestādēs, ārvalstu iestādēs, muļķi nestrādā. Viņi nepieļaus tādu situāciju tāpēc, ka tur tik tiešām ir tiesiska valsts un par saviem cilvēkiem rūpējas, nepieļaus tādu situāciju, kā to pieļāva mūsu aizsardzības ministrs, kurš atļāvās aiziet pēc viņa rīkojuma, atļaujas darbinieks aiziet uz Krievijas vēstniecību un saskaņot Nacionālo bruņoto spēku karavīru sarakstus. Tas ir absurda kalngals! Bet, kā es jau teicu, es neticu, ka sevi cienoša valsts mums norādīs, kādas personas ir bijušas VDK darbinieki.Tāpat Krievija to nedarīs, vai CIP to nedarīs, vai arī Anglija, vai Vācija, vai Austrālija to nedarīs. Kā es jau teicu, es esmu par to, lai likumā būtu ietvertas tādas normas, kuras ir reāli piemērojamas dzīvē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Vidiņš (TB). Cienījamie kolēģi! Es gribētu šoreiz atbalstīt Mauliņa kunga un tāpat Kristovska kunga uzstāšanos. To, ko pašreiz runāja Ādamsona kungs, ka neko nevarēs pierādīt, vai viņš ir bijis VDK darbinieks vai ne. Nu tas mazliet ir absurdi. Es jums, Ādamsona kungs, varu pierādīt, ka mans gans no VDK — Kronbergs Imants, tāpat, kas mani vēl pratināja — Neilands, kas ir Drošības komitejas virsnieki, es viņus uz ielas pazīstu, un es viņus atcerēšos līdz mūža beigām. Tā kā pierādījumi ir liecinieku veidā.

Cits jautājums ir, vai 5.punktā mums vajadzētu pēc “bijušās PSRS un Latvijas PSR” atstāt “vai ārvalstu drošības dienestu darbinieki”. Atvainojiet mani, es ar lielāko prieku šodien Saeimā redzētu kādu CIP vai Bundestāga izlūkdienesta pārvaldnieku, kas ir cīnījies pret PSRS. Pret to valsti, kas ir mūsu tautu par trešdaļu padarījusi mazāku, kas mūs ir deportējusi un tā tālāk. Tā kā es absolūti neiebilstu, ja kāds no Rietumu aģentiem, kuri ir aktīvi darbojušies pret Padomju savienību — pret mūsu kopējo ienaidnieku, sēdētu šajā zālē un pieņemtu varbūt dažbrīd saprātīgākus lēmumus nekā mūsu cienījamie kolēģi — Bartaševičs, Deņisovs un Golubovs. Tas ir par 5.pantu. Es katrā ziņā šo priekšlikumu trešajam lasījumam iesniegšu.

Ja mēs runājam par 6.punktu, ko Bišera kungs piedāvā izslēgt, katrā ziņā, Bišera kungs, es neesmu sevišķi uz kristīgām pozīcijām — piedot tiem cilvēkiem, kas man ir ļaunu darījuši. Bet viņi ir darījuši ļaunu ne tikai man, viņi ir darījuši ļaunu mūsu valstij, mūsu un mūsu tautai. Un tamdēļ, ja viņi ir aktīvi darbojušies pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, ja viņi visos mītiņos ir bļaustījušies par tā saucamajiem “fašistiem un naciķiem”, ko šodien arī dara daži preses izdevumi, kuri, atrodoties Augstākās padomes deputāta statusā, ir balsojuši pret Latvijas neatkarību, es nezinu, kamdēļ viņiem šeit būtu jāatrodas. Un es nezinu, kamdēļ šiem deputātiem, kas šeit sēž pašreiz Saeimā un kuri iet Krievijas vēstniecībā, atverot durvis ar kāju, un visu informē, to, kas notiek šeit, kamdēļ viņiem šeit ir jāsēž? Un es nezinu, kādā veidā viņi var pat nēsāt Latvijas ģerboni pie kreisā atloka, ja viņi visu tik smuki, iztapīgi ziņo Krievijai? Ja viņi brauc uz Krievijas Domi sūdzēties par krievu skolas likvidāciju šeit, ka viņi negrib šeit šos jautājumus risināt. Un tad, Bišera kungs, jūs gribat šo kategoriju vēl papildināt.

Tagad, ja mēs runājam par 7. punktu. Bartaševiča kungs, es nezinu, kamdēļ jūs gribia diskriminēt savus vēlētājus, uzstājoties viņu priekšā tikai krieviski. Jo principā šis... Varbūt tā norma nav domāta šeit, ka jūs varbūt varat šeit runāt angliski vai krieviski, kā jums izdevīgāk, lai gan tas būtu pret Kārtības rulli, es jūs sapratīšu, bet Latgales... viena no Rogovkas sādžas, viena veca tantiņa jūs nesapratīs krieviski. Ja jūs esat diskriminējuši mūs 50 gadus, atvainojiet mani, kāpēc jūs šo politiku vēl turpināt līdz šai dienai? Bartaševiča kungs, padomju laikos bija tāds teiciens starp latviešiem, protams, nevis starp jums mīļotajiem vecākajiem brāļiem, kaut jūs pasē skaitāties latvietis: ja neprot iemācīties latviešu valodu, tad viņš ir muļķis, ja viņš negrib iemācīties latviešu valodu, tad viņš ir šovinists. Un, Bartaševiča kungs, man nav pieņemams Saeimā, ka šeit sēdētu viens jeb otrs no šīs kategorijas. Un tamdēļ es aicinātu neatbalstīt šos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Runājot par Vēlēšanu likuma 5. pantā ierosinātajiem grozījumiem, konkrēti, 5., 6. un 7. punktā, es aicinu neatbalstīt nevienu no tiem, ne deputāta Bartaševiča redakciju, kas paredzētu izslēgt visus šos trīs punktus, ne deputāta Bišera redakciju, kas paredzētu izslēgt divus punktus, ne arī atbildīgās komisijas atbalstīto redakciju, kas paredzētu izslēgt vienu no šiem. Es varu piekrist tiem iepriekšējiem runātājiem, kas teica, ka šeit šajā sarakstā nav uzskaitīti tie paši galvenie vaininieki, kas ir bijuši vainīgi šeit okupācijas varas īstenošanā Latvijā, un ka citām cilvēku kategorijām vēl būtu šeit lielāka vaina, un šeit jārunā vispirms ir par Komunistiskās partijas nomenklatūru. Un tas, ka šī situācija ir šāda, nozīmē tikai vienu lietu, ka mums uz trešo lasījumu ir jāiesniedz tāds priekšlikums, kas aizliegtu vēlēšanās kandidēt arī bijušajiem PSKP nomenklatūras darbiniekiem, un frakcija “Latvijai” jau šādu priekšlikumu ir gatavojusi, un tas acīmredzot arī šādā veidā tiks iesniegts. Tas būtu tas principiālais lēmums, ko mēs varētu izdarīt šeit okupācijas seku pārvarēšanai tagad Saeimas vēlēšanu likumā.

Ja mēs runājam par piedošanu, es esmu tajās pozīcijās, ka piedošana ir vajadzīga, bet mēs nevaram runāt par piedošanu tajā brīdī, kad pretinieks vēl turpina... ka pretinieks pats nav nožēlojis savu vainu un ka viņš vēl pats turpina savu apspiešanas politiku pret mūsu tautu. Joprojām bijusī komunistiskā elite ir uzkundzējusies mūsu sabiedrībai, mūsu tautai, tā ir atmodas laikā nonākusi atbildīgos un saimnieciski būtiskos valsts varas amatos un no šiem amatiem ir spējusi iegūt visu ekonomisko varu mūsu valstī kopā ar dažiem līdzskrējējiem. Līdz ar to tautas cīņa pret komunistisko eliti nav beigusies, un līdz ar to šeit arī ir pāragri runāt par jebkādu piedošanu.

Bet es uzskatu, ka sabiedrībā jāveicina tādi procesi, kas būtu vērsti uz okupācijas seku izzināšanu un novērtēšanu, un novēršanu. Un šiem procesiem gala rezultātā, neapšaubāmi, būtu jābeidzas ar piedošanu. Bet pašam šim procesam ... Bet aicināt uz piedošanu vai izlīgumu šī procesa sākumposmā ir vienkārši nekorekti, jo šeit nav runa, teiksim, par piedošanu, šeit ir runa par piekāpšanos stiprākam pretiniekam, kurš joprojām turpina cīņu pret mums. Un vēl.

Kategoriski man nav pieņemams jautājums par aizmiršanu, ka mūsu tauta, teiksim, aizmirstu to, kas ir noticis šajos okupācijas gados, jo līdz ar to tās saites, kas ir izveidojušās, un tā cilvēku sabiedriskā situācija, ko šī okupācijas režīma kolaboranti ir ieņēmuši, tā tiek stiprināta un faktiski zūd... Viņi būtu tikai ieinteresēti par to, lai šeit tiktu pazaudēta jebkāda nopietna pretestība.

Mums ir tautā vajadzīga šī pretestība, un tātad, kā jau teicu, šī okupācijas seku izvērtēšana un pārvarēšana nav notikusi, un tāpēc arī šobrīd vēl mums pāragri atteikties no šādiem ierobežojumiem, un tāpēc es aicinātu šobrīd neatbalstīt nevienu, teiksim, nevienu no šajā pantā piedāvātajiem grozījumiem pēdējos trijos punktos un pēc tam trešajā lasījumā nobalsot visiem par to, lai tiesības kandidēt vēlēšanās tiktu liegtas arī bijušajiem Komunistiskās partijas funkcionāriem. Es uzsveru, ka tieši būtu nepieciešams vērsties pret Komunistiskās partijas funkcionāriem, acīmredzot vēršanās pret ikvienu Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedru būtu pārāk asa, un tas nebūtu vajadzīgs, bet tas, ka mēs varētu šeit ierakstīt Vēlēšanu likumā ierobežojumu kandidēt funkcionāriem, tas tieši būtu atbilstoši pašreizējai situācijai un veicinātu ātrāku okupācijas seku pārvarēšanu un labāku Latvijas valsts pārvaldi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs atkal runājam par tautas traģēdiju, kā mēs atļaujam tiem, kas mūsu tautai ir darījuši ļaunu un dara ļaunu, ka mēs atļaujam viņiem slēpties aiz tā, ka viņi norobežo vienu indivīdu vai divus ar pilnīgi mākslīgu norobežojumu. Kāda svētība ir 1991. gada 13. janvārim? Bet Latvijā šodien augstos policistu amatos ir Bugaja kungs, kas it kā ir dauzījis cilvēkus pie Brīvības pieminekļa pāris dienas pirms tam. Viņš nav savus grēkus nožēlojis, viņš amatā vēl ir.

Mums Saeimā sēž pirmie sekretāri, mums Saeimā sēž tādi, kas ir tiesājuši disidentus, un tie it kā ir tīri, jo viņi atbalsta to, ka mēs sodīsim Rubiku, pataisīsim par tautas varoņiem Bojāru un Kaulu, mums te ir daudz... Viņi ir tīri, jo viņiem ir nacionāla stāja, viņi nekūda, lai mēs izskatītu mūsu pagātni, lai mēs pieņemtu to grēksūdzi, par ko Kārlis Čerāns tikko runāja, lai mēs atlīdzinātu, cik mēs spējam, tās sāpes, kas ir bijušas... Jo ko mēs tagad darām? Represētie nekā nedabū vairs. Černobilieši ir pilnīgi piemirsti. Tie, kas cieta zem represiju varas, kas šeit bija, tie upuri, tie tiek piemirsti, un tie tautas varoņi, kas tagad sēž starp mums, tie skata, ka viņi pierāda savu nacionālo stāju ar to, ka viņi izolē vienu mazu nevainīgo daļu un pierāda ar to savu tautisko stāju un lojalitāti tautai. Bet mums nav tautā izmeklēšana, kas ir Pugo. Saprotu, ka Krievija negrib atbildēt, mēs it kā negribam pateikt, ka mēs Krievijai prasījām... Mēs negribam saprast, kas ir vara, kas gāja zem tā vārda. Mēs negribam saprast, ka bijušie izlūkdienesti, ej... tie, droši tie, kas brauca pāri par Vjetnamu ar lidmašīnām un ziņoja, kur ir kas un nezin kas... mēs negribam saprast, ka tie strādnieki bija tieši saistīti ar drošības komitejām un tā tālāk...

Mēs negribam saprast, ka čeka atbildēja pirmajiem sekretāriem, mēs spēlējam teātri. Mēs uzliekam kaut kādus iežogojumus un sakām, ka ar to mēs tagad tautu vedam uz izlīdzību, uz piedošanu, uz jaunu sabiedrības uzbūvi. Un viss, ko mēs būvējam šodien, ir uz smiltīm un uz netaisnībām. Bet mēs vēl aizvien šo te turpinām.

Manuprāt, ir noilgums, un tie septiņi ar pusi gadi, kuri būs pirms nākošās Saeimas vēlēšanām, ir varbūt diezgan noilgums tiem, kas krita tāpēc, ka viņi it kā kaut ko vēl darīja pēc 1991. gada 13. janvāra. Bet nav noilguma tiem, kas rīkojās partijā pirms tam, kas sodīja, tiem, kas represēja, tiem, kas dauzīja pie Brīvības pieminekļa, tiem, kas sūtīja vagonos uz Černobiļu. Tiem, kas čekas namos cilvēkus spīdzināja. Bet mēs viņus negribam atrast. Havels mums ir piedāvājis, ka mēs varētu taisīt lielu konferenci, izmeklēt, kas šeit īsti notika, nozīmēt vainīgos. Ne ka pret viņiem asinskāre man būtu. Bet lai tie saprot, ka viņi ir grēcinieki, lai viņi nolūdzas un saprot, ka viņiem nav atļauts turpināt to genocīdu, kas pret mūsu tautu šodien notiek. Bet nē. Viņi slēpjas aiz diviem pantiem. Manuprāt, 5. pantā ir jāņem ārā — ir bijušais... Es nezinu, vai mans draugs Juris Sinka ir vai nav bijušais... bet es zinu, ka viņš man stāsta, ka viņš gādāja meža brāļiem...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs. (No zāles: “Vēl minūte!”)

G.Valdmanis. ... ieročus... ievest kārtībā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izslēdziet tribīnēs mikrofonu. Māris Vītols, LZS, KDS, LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es uzstājos šeit, lai neatbalstītu, uzstājos pret deputāta Bišera un deputāta Bartaševiča priekšlikumiem. Es uzskatu, ka ir nepieciešams saglabāt šos ierobežojumus, un vēlos to arī pamatot — kāpēc.

Pirmkārt, es uzskatu, ka mūsu sabiedrība vēl joprojām ir pārejas laika sabiedrība, kurā demokrātiskie principi nav dziļi iesakņojušies, un šī demokrātiskā sabiedrība jeb demokrātija mūsu valstī nefunkcionē pilnvērtīgi. Vēl joprojām. Joprojām valstī nedarbojas pilsoniskā sabiedrība, kura varētu kontrolēt valsts varu. Joprojām nav beidzies politisko partiju veidošanās process. Šī politisko partiju sistēma tā arī vēl pilnvērtīgi neveic savas demokrātiskās sabiedrības uzdevumus. Bet pats galvenais — nav arī vidusslāņa joprojām sabiedrībā, kas ir katras demokrātiskas sabiedrības garants un katras demokrātiskas sabiedrības mugurkauls. Es gribētu teikt to, ka šīs visas struktūras izveidojās tikai 10 vai pat 20 gadu garumā, un tās nerodas vienā vai dažos gados. Es gribētu demokrātiju, mūsu demokrātiju salīdzināt ar mazu bērnu, kuram ir tikai seši gadi šobrīd. Un es gribētu arī teikt to, ka demokrātija nav bezpalīdzīgs bērns, kurš ir apmaldījies svešā pilsētā un kurš iet tur, kur viņu kāds ved. Kamēr bērns ir mazs, kamēr bērnam ir tikai seši gadi, viņš ir jātur pie rokas. Es uzskatu, ka demokrātiskā valstī un demokrātiskai sabiedrībai, vēl jo vairāk šādas sabiedrības parlamentam ir tiesības aizsargāt demokrātiskos principus, uz kuriem šī sabiedrība balstās. Demokrātija nav bezpalīdzīga, tai ir tiesības sevi aizsargāt.

Katra demokrātiska valsts izveido aizsardzības mehānismus, sietus, caur ko politiskā procesa laikā politiskā sistēma tiek atsijāta no demokrātijai potenciāli bīstamām politiskajām ietekmēm un tendencēm. Un patiesībā šie ierobežojumi kandidēt noteiktiem šo grupu cilvēkiem ir šāda aizsardzības sieta sastāvdaļa. Es uzskatu, ka vēl nākamajās vēlēšanās mums šis bērns, kas ir mūsu demokrātija, ir jātur pie rokas. (No zāles deputāts Sinka: “Bet kurš būs tas turētājs?”) Tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Tā kā minūte palikusi mūsu demokrātiskajā parlamentā, tad es gribētu arī norādīt Zemnieku savienības vienam no līderiem Paulam Putniņa kungam, varbūt viņš uzliks roku uz krūtīm un varēs pierādīt simtprocentīgi, ka viens atsevišķs rumpītis — bijušais aktīvs partijas biedrs — nav kāds aģents. Bet diemžēl es domāju, ka arī pēc 5.panta Pauls Putniņa kungs to neva-rēs pierādīt.

Tāpat mani ļoti satrauc Vidiņa kungs. Es ceru, ka viņš aizies pēc šīs sēdes uz izlūkdienestu vai paziņos par to, kādi fakti viņam ir zināmi, jo tādi paši fakti savā laikā bija zināmi cienījamajam Grīga kungam. Jo man arī rodas jautājumi — no kurienes Vidiņa kungam nāk informācija, kas notiek Krievijas vēstniecībā? Varbūt pats reizēm slepeni piestaigā tur un informē. Un iespējams, ja informācija par Saeimas darbību, tad to var izlasīt arī “Latvijas Vēstnesī”. Nav obligāti jāiet speciāli. Es brīnos, ka Krievijas vēstniecība laikam nevar iegādāties šos materiālus. Tādēļ, cienījamie kolēģi, var jau, protams, palikt smieklīgi, nodarbosimies ar smieklīgumu tālāk, bet es ceru...

Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.

M.Lujāns. Jā. Paldies! Demokrātija.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB). Cienītie kolēģi! Es tikai gribu vēl vienu reizi atgādināt tiem, kas te runā par juridisko pusi. Likumam ir ne tikai burts, bet arī gars. Un šādi piedāvājumi absolūti izbojā šo likuma garu. Es gribētu atgādināt. Šī 6.punkta izņemšana, ko šodien īpaši neviens tā negribēja uzsvērt. Te taču ir uzsvērti apzināti visi tie, kas visu 1991.gadu jau pēc 13.janvāra ārkārtīgi agresīvi darbojās pēdējā mirklī, agonija viņus bija pārņēmusi, un tomēr viņi turpināja darboties, cerēdami uz panākumiem, līdz pat augustam. Un mēs šādiem cilvēkiem taisāmies dot iespēju kandidēt uz Saeimu. Es domāju tomēr, es aicinu padomāt par to, kuri balsos par šī priekšlikuma atbalstīšanu. Ko jūs vispār esat ar to sapratuši.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies... Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu atbalstīt arī Vidiņa kungu tajā jomā, ka dabiski, ka nevar būt parlamentārietis, kurš nepārzina valsts valodu. Tas ir absurds.

Otrkārt. Es gribētu jums atgādināt arī par juridiskajām sekām. Mums vēl visiem atmiņā ir tā saucamie “Saeimas piecīši”, tā saucamie bijušie VDK aģenti, kur bija tiesas procesi. Ar ko tie beidzās? Ne ar ko. Analoģiska situācija būs arī šeit. Tāpēc es apelēju pie jūsu veselā saprāta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs — Tautas saskaņas partijas frakcija.

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie deputāti! Tā kā neviens priekšlikums nav formulēts tā, ka es varētu par to balsot, mans priekšlikums ir sekojošs — balsot ne pēc priekšlikumiem, bet pa apakšpunktiem, pa punktiem, citādi nevar orientēties, kā balsot.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (TKP). Godātie, cienījamās! Šis jautājums ir atkal un atkal katram ļoti sāpīgs. Un tas ir sāpīgs visai mūsu tautai. Sāpīgs tiem, kas kaut ko slēpj, sāpīgs tiem, kas nevar pateikt patiesību, sāpīgs tiem, kas saistīti ar šiem cilvēkiem, viņu tuvākajiem cilvēkiem, viņu ģimenei, viņu radiem. Un kamēr nenotiek šī lielā grēksūdze, kas tiešām šos 50 gadus ir spējuši tomēr vairāk vai mazāk nodot savu valsti, savu tautu, arī savu ģimeni, ka šiem cilvēkiem vajadzētu nākt ar atklātu atzīšanos. Un ja nupat minēja Ādamsona kungs, ka “Saeimas piecīšu” lieta nav devusi nekādus rezultātus, tad es teikšu, ka šī lieta, tā bija, saprotams, politiska lieta — tieši četras dienas pirms Krievijas — Latvijas pazemojošā Latvijai līguma parakstīšanas, lai Ulmaņa kungam nedrebētu arī roka, lai viņš parakstītu šo līgumu, un diemžēl nedarbojās toreiz labi mobilie sakari, un Gaiļa kungs vai kāds cits, kas solīja neaizskaramību šiem pieciem cilvēkiem, nespēja sazvanīties ar Kalifornijas kalnos slēpojošo Andrejeva kungu. Andrejeva kungs to nezināja un par daudz ātri izšāva savu atzīšanos, un nu viņš it kā viens ir vainīgais. Viņam vajadzēja izturēt šo tiesas maratonu, un viss būtu bijis kārtībā. Un mani arī kādreiz varbūt māc šaubas, ja es būtu atkārtoti piekritis sadarboties ar Valsts drošības komiteju, droši vien es šodien būtu bijis kāds profesors, komisijas vadītājs vai vismaz sūtnis Venecuēlā vai vēstnieks. Man jāsaka, ka VDK un organizētā noziedzība ir tieši saistīta, ja te kāds saka, ka nav saistīta, tad vismaz Krievijas pieredze, Latvijai nav šīs atklātības un šīs pieredzes, to pierāda. Man jāatceras ir ne tikai Valsts drošības komitejas tie darbinieki, kas šodien slēpjas zem dažādām maskām. Bet man jāatceras ir partijas funkcionāri. Un viens no tādiem bija Inkuļa kungs, kas ievilka Jūrmalu ļoti smagā, nopietnā mahinācijā, garantējot kredītu bankai, ko šodien Jūrmala nevar atmaksāt, un tirgo savas zemes par pusvelti, lai atdotu kaut daļu no šī garantētā kredīta. Es saskatu šajā garantijā noziedzības pazīmes, jo šis Inkuļa kungs, partijas funkcionārs, kas tagad tirgojas ar zivju konserviem, veikli iztirgoja Jūrmalas labākās zemes Jūrmalā.

Dārgie kolēģi! Daudzi tie cilvēki, kas šodien gribētu jums uzticēties, tiem 100 cilvēkiem, gaida no jums atzīšanos. Gaida šo atklātību, jo visgrūtākais ir dzīvot starp cilvēkiem, ar tiem cilvēkiem, ja tu zini un jūti, ka viņi skaidri, atklāti un, kā viņiem šķiet, pārliecinoši — melo. Un mēs nevaram uzticēties tiem cilvēkiem, kas pasaka, ka viņi nekā nav zinājuši, un apgalvo to, gan būdami valsts pilnvarnieki, gan būdami padomēs, ka viņi nekā nezina, viņi nekā nav sapratuši, ka valstij nozog 3 miljonus latu, ka valstij nozog 18 miljonus dolāru, ka valstij nozagti 54 miljoni dolāru un tā tālāk, un tā tālāk. Ja būtu šī atklātība, tad Valsts drošības komitejas darbinieki, kas ir iesaistīti šajās mahinācijās, ja viņi būtu atzinušies savā sadarbībā, savos grēkos, teiksim tā, tad šīs mahinācijas, bez šaubām, būtu grūtāk izpildāmas, jo šeit šos cilvēkus rausta kā marionetes aiz diegiem attiecīgi cilvēki, attiecīgas organizācijas. Šoreiz tas nav vairs VDK, šoreiz tā nav PSRS Komunistiskā partija, šodien tie ir cilvēki, ko sauc par noziedzīgas organizācijas organizatoriem.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš. Aicinu neatbalstīt priekšlikumus, par kuriem es runāju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu konkrēti par katru no punktiem.

Pirmkārt, par valodu. Jebkurai politikai ir divi pamataspekti — pragmatiskais un ideoloģiskais. Turklāt reāli nozīmīgāks šobrīd ir pirmais no tiem. Tā tas ir valodas politikā. Un valodas politikas pamatuzdevums ir stabilitāte valstī. Un valsts stabilitātei no valodas politikas viedokļa ir nepieciešams, pirmkārt, lai valsts pamatnācijas valoda varētu brīvi funkcionēt un attīstīties, otrkārt, lai citu valodu lietošanas ierobežojumi būtu tādi, kas objektīvi nepieciešami iepriekšminētā punkta īstenošanai. Un šobrīd, kā jau teicu, svarīgāks ir šis pragmatiskais aspekts. Un, atgriežoties pie pragmatiskā aspekta, ir jāsaka atklāti, ka diemžēl šobrīd ir nepieciešami ierobežojumi citu valodu lietošanā, kas pēc kāda laika, kad latviešu valoda brīvi funkcionēs visās dzīves sfērās, patiešām pilnvērtīgi un pilntiesīgi funkcionēs kā valsts valoda, kļūs mazāk aktuāla vai pilnīgi neaktuāla. Es pareģoju, ka varbūt pēc 10 gadiem šie valodas ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami, jo Latvijā nebūs pilsoņu, kas nemāk latviski.

Kas attiecas uz 5.punktu, par Drošības dienesta darbiniekiem. Šeit visi, nevis visi, bet atsevišķi runātāji vilka vienlīdzības zīmi starp ārštata darbiniekiem un štata darbiniekiem. Teikšu atklāti, ka faktiski šodien ārštata darbinieku lieta, diemžēl šī “maisu lieta” ir sevi diskreditējusi. Ja tāds cilvēks kā Jānis Stradiņš varēja atrasties maisos, un acīmredzot tikai tāpēc, ka viņš kā zinātnieks brauca komandējumos un bija spiests rakstīt atskaites, tad tiešām šī “maisu lieta”, šī ārštata darbinieku lieta sevi ir diskreditējusi. Tāpēc nevar novilkt vienlīdzības zīmi šobrīd starp ārštata darbiniekiem un starp tiem, starp kuriem ir nepārprotami pierādījumi, ka viņi ir bijuši štata darbinieki. Ja man būtu atklāti jārunā par Bojāra kungu, nepārprotami viņš ir ļoti spējīgs cilvēks, kurš parlamentā būtu varbūt pat vērtīgs cilvēks, bet diemžēl nevar likumu pakārtot vienam cilvēkam, jo, ja iet runa par Bojāru, tad tikpat labi ietu runa arī par daudziem citiem šiem štata darbiniekiem, kuri ir nodarījuši lielu ļaunumu mūsu tautai.

Un pats pēdējais — 6.punkts. Par tiem, kas ir darbojušies visās šajās uzskaitītajās organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra. Es uzskatu, ka tie cilvēki, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās šajās organizācijās, nepārprotami ir neatkarīgās Latvijas ienaidnieki. Un ienaidniekus atbalstīt šobrīd es neesmu gatavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, vai nav smieklīgi šie argumenti, ka nav pierādījumu, lai noteiktu vainu tiem, kuri ir bijuši vainīgi. Nav bijis gribēšanas pierādīt. Tas, ka Vidavskis Daugavpilī ir mēra amatā aizvien, ir mūsu kauns. Mūsu visas Latvijas kopīgs kauns! Skaidri un gaiši tiesībsargājošo institūciju kauns! Es gribu redzēt šodien, kas balsos un atbalstīs šos priekšlikumus. Un tad lai tie cilvēki vairs nekad neņem mutē vārdus — par latviešu tautas un Latvijas neatkarības interešu aizstāvēšanu. Es gribu redzēt un tauta un arī iedzīvotāji grib redzēt, kas balsos par šādiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Sinka, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNKK frakcija. Lūdzu!

J.Sinka (TB/LNNK frakcija). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es esmu par 5.panta pirmā lasījuma tekstu un noraidu visus labojumus. Ja mēs gribam parādīt iecietību pret tiem, kas aktīvi vēl darbojās komunistu partijā par ļaunu mūsu tautai un mūsu valstij pēc 1991.gada 13.janvāra, tad ko lai mēs sakām par tiem, kas izmeta mūsu disidentus, cīnītājus par tautas brīvību šeit pat Latvijā, no Latvijas? Tie, kas atbalsta šos grozījumus šodien, es gribētu zināt, ko viņi darīja 1987.gada jūlijā, kad jaunais Rolands Silaraups ieradās Pasaules brīvo latviešu Dziesmu svētkos Minsterē, tikko izmests no Latvijas. Kur ir šī sirdsapziņa? Kur atradās šie cilvēki 1988.gada maijā un iepriekšējos mēnešos, tajā laikā, kad VDK darbinieki brutāli sagrāba uz ielas daudz cietušo Lidiju Lasmani–Doroņinu un viņai uzlika mājas arestu. Šī brutālā vara, kas ir atbildīga par mūsu tautas ciešanām, mēs parādām tai milzīgu toleranci. Es gribu prasīt vēlreiz šiem cilvēkiem, kas tagad aktīvi atbalsta šos grozījumus, kur viņi bija tajā laikā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, Nacionālās Reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (LNRP, LZP). Augsti godātie tautas pārstāvji! Opozīcija un pozīcija! Īpaši pozīcija! Protams, ir slikti, ka nākamajā Saeimā mēs nevarēsim ievēlēt Juri Bojāru. Es, protams, domāju, ka Jurim Bojāram vajadzētu būt šeit, mūsu vidū. Bet, ja mēs pieņemam šo punktu un atbalstām, kā tas ir iesniegts, tad šeit būs daudz bojāru un vēl citi. (No zāles: “Tas ir kompromiss!”) Es lūgtu padomāt tos, kas atbalsta šo punktu, kāda būs Saeima tad, kad būs daudz bojāru un vēl citi līdzīgi? Tāpēc es nevarēšu šo punktu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK) . Godātie Saeimas deputāti! Pie visa tā garā, kas šeit tika runāts, tātad komisija ir atbalstījusi 6.punkta svītrošanu un nav atbalstījusi 5. un 7.punkta svītrošanu. Es gribētu pievērst uzmanību arī tam, ka šeit, protams, daudz tika runāts par to, ka bieži vien šīs normas ir grūti piemērot, un kā pareizi viens no deputātiem, laikam Kristovska kungs, teica, ka šeit ir arī preventīva nozīme, jo godprātīgs cilvēks tīši likumu nepārkāps. Attiecībā uz gadījumiem, kur tiešām varbūt bijušie izlūkdienestu vai dažādu citu iestāžu darbinieki kandidē, un bieži vien nevar zināt, vai viņi tiešām ir tādi bijuši vai nav.

Es gribētu pievērst uzmanību šā paša likumprojekta 8.lappusei. Tātad 13.pants, kur Juridiskā komisija, ņemot vērā visu agrāko pieredzi, ir stipri vien precizējusi šā panta saturu. Tas nosaka, ka Centrālai vēlēšanu komisijai ir jāsvītro pieteiktie kandidāti, ja kandidāts neatbilst šā likuma 4. un 5.panta prasībām, kā arī tām prasībām, par kurām mēs pašlaik diskutējam. Es uzsveru: ja Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā ir attiecīga Satversmes Aizsardzības biroja, Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas iestādes izziņa vai tiesas spriedums. Tad konkrētos gadījumos, ja šāda lieta ir pierādīta, tad Centrālā vēlēšanu komisija svītro. Ja nav pierādīts, tad loģiski, ka var būt arī pretējas situācijas. Ne kā ziņotājs, bet kā Saeimas deputāts piebildīšu, ka es arī aicinu balsot pret 6.punkta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, pēc visai auglīgas apspriešanas situācija ap 5.pantu izskatās pašlaik šāda: Saeima ir vienojusies, ka tiek saglabāts ar izmaiņām 5.panta 4. apakšpunkts. Par to mēs esam vienojušies. Strīdīgi jautājumi ir par 5., 6. un 7.apakšpunktiem. Ierosinājumi ir dažādi.

Kā pirmo radikālāko balsosim deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kurš ierosina svītrot 5.panta 5.,6. un 7.apakšpunktu. Balsosim šo priekšlikumu vispirms. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt deputātu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 63, atturas — 4. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums — svītrot 5.pantā 5. un 6. punktu. Balsojam tagad šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 53, atturas — 6. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk balsojam, godātie kolēģi, atbildīgās komisijas ieteikto redakciju, kas ir dokumenta 6.ailītē augšējā stūrī apakšā. Tātad skan šādi: “Izslēgt 6.punktu, uzskatīt līdzšinējo 7.punktu par 6.punktu”. Balsojam šo komisijas atzinumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 44, atturas — 4. Arī šis punkts netiek pieņemts.

Tādēļ, godātie kolēģi, likumprojekta 5.panta redakcija paliek tāda, kāda tā ir jums izsniegta dokumenta 2.lappuses kreisajā augšējā ailītē ar izdarītajām izmaiņām 4.apakšpunktā. Paldies! Lūdzu tālāk, Grīnblata kungs!!

M.Grīnblats (TB/LNNK) . 6.pants. Šeit ir viens deputāta Bišera priekšlikums. 6. pants nosaka gadījumus, “ja par Saeimas deputātu ir pieteicies Valsts prezidents, Valsts kontroles darbinieki, tiesneši, prokurori, vai militārpersonas...” Bišera kunga priekšlikumā ir šādi, ka šīm personām ir jāatstāj nevis ieņemamais amats pēc saraksta reģistrēšanas, bet gan jāaptur sava darbība, un tikai ievēlēšanas gadījumā šādas personas zaudē savu iepriekšējo amatu. Juridiskā komisija uzskata, ka šāds variants tomēr ļautu gan Valsts prezidentam, gan kontrolieriem, gan prokuroriem, gan militārpersonām pārāk spēcīgi ietekmēt sabiedrisko domu, un Juridiskā komisija paliek pie tā, ka šīm visām personām ir jāatstāj ieņemamais amats. Turklāt vēl viena mēneša laikā ir jāziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Jo pretējā gadījumā paliek neskaidrs, ka viņi it kā šo amatu ir pametuši, bet paziņo kaut kad pēc trim mēnešiem, kas varbūt rada lielas neskaidrības. Tātad Juridiskā komisija nav atbalstījusi Bišera kunga priekšlikumu, bet iesaka tātad pirmām kārtām neskaidro terminu “militārpersona” mainīt ar “policists” vai “karavīrs”, kas atbilst likumdošanai, un noteikt precīzāk reģistrēšanos. Tātad pēc saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā rakstveidā jāpaziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai. Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas variantu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Te mēs saskaramies atkal ar šo cienījamo dubulto morāli. Ja mēs tā mīlam tautiešus no ārzemēm ar dubulto pasi, tad ir jautājums: kāpēc mēs neuzticamies savas valsts prezidentam? Kāpēc mēs viņam uzliekam tādu risku, ja viņu neievēl, tad viņš vairāk nav ne Saeimas deputāts, ne arī Valsts prezidents.

Ja mēs šos kungus tā saudzējam, tos cienījamos tautiešus no ārzemēm, ka mēs atļaujam viņiem ar dubulto pavalstniecību, varbūt nākotnē izskatīsim jautājumu, ja viņu ievēl, tad viņam jāatsakās no pavalstniecības, vai mēs kārtējo reizi, cienījamie kolēģi, nenokļūstam nonsensā, nu tad jau spēlējiet līdz galam! Tad jāatļauj arī tas, ka vismaz aptur Valsts prezidents uz to brīdi, jo citādāk iznāk anekdote. Šie kungi, kas ir ar dubulto pavalstniecību, kas dien citas valsts armijā vai varbūt ir kāds rezidents, tie var balotēties, var tikt ievēlēti, pat nekas viņiem nekait, bet šajā gadījumā Valsts prezidentam par to, vai kādai citai amatpersonai, ja grib balotēties, tikai par to, ka viņš grib balotēties, jāatstāj amats. Padomāsim arī par mūsu valsts iedzīvotājiem. Ja jau mēs tā mīlam tautiešus no ārzemēm. Šinī gadījumā es aicinu atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs, lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Tātad Juridiskā komisija aicina palikt pie tā komisijas varianta, kas ir pēdējā ailē, kur šīm amatpersonām ir jāatstāj amats viena mēneša laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, tātad iebildumi bija par Juridiskās komisijas atzinumu. Balsojam Juridiskās komisijas atzinumu par to, ka netiek atbalstīts Bišera kunga priekšlikums, un likumprojekta 6.panta pirmā daļa pēc vārda “prokurors” jums ierakstītajā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Acumirkli! Godātie kolēģi, deputāts Bišers uzstāj uz sava priekšlikuma balsošanu, tādēļ balsosim deputāta Bišera priekšlikumu vispirms.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt 6.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 37, atturas — 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir vajadzīgs balsojums par atbildīgās komisijas iesniegto redakciju? Nav vajadzīgs. Paldies! Tā tiek pieņemta.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Nākamais ir 8.pants, un pirmais ir deputāta Bišera priekšlikums — svītrot 8.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments”, ko arī Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neieibilst pret šo Juridiskās komisijas atzinumu. Paldies. Tas tiek pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošie ir deputāta Vītola priekšlikumi, no kuriem es aicinātu vispirms uzmanību pievērst pirmajiem trijiem, kas būtu skatāmi vienā grupā, un Vītola kunga priekšlikumu jēga — droši vien viņš to paskaidros sīkāk pats. Tātad ievēlamo deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā nosaka proporcionāli vēlēšanu apgabalā vēlētāju skaitam. Šāds termins ir minēts Latvijas Satversmes 7.pantā, kur ir tieši tā arī sacīts, Satversmē sacīts: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.” Un vēlētāju skaits ir to personu skaits, kuri atbilstoši Latvijas likumdošanai var balsot, nevis vēlējušo skaits un nevis to skaits, kas ir vēlēšanās piedalījušies. Tā kā šeit ir pretruna ar Satversmi, tad Juridiskā komisija nav atbalstījusi nevienu no pirmajiem trim Vītola kunga priekšlikumiem, kur iet runa par to, ka vēlētāju skaita vietā nāktu faktiski vēlējušo skaits, un būtībā to skaits ne tikai, kuri ir vēlējuši, bet kuru vēlēšanu zīmes atzītas par derīgām. Pēdējie divi Vītola kunga priekšlikumi būtu skatāmi atsevišķi, jo tiem ir mazliet cita jēga. Varbūt pabeigsim debates par šiem pirmajiem trijiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Centīšos paskaidrot savu priekšlikumu būtību. Atšķirībā no Grīnblata kunga es neredzu šī priekšlikuma pretrunu ar Satversmi, jo faktiski nav nodefinēts un nav šodien precīza definīcija šīs Satversmes noteiktam vēlētāju skaitam, tas var būt gan balsstiesīgo skaits, gan arī vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits. Es gribu teikt, kādu problēmu es vēlos risināt ar šo priekšlikumu. Šī problēma ir tāda, ka Satversmes 6.pants, kuru nevar grozīt pati Saeima, nosaka to, ka Saeimu ievēl proporcionālās vēlēšanās. Un proporcionālu un vienlīdzīgu vēlēšanu princips pamatā ir, ka vēlētājs... viens vēlētājs, viena balss.

Līdzšinējā Saeimas vēlēšanu pieredze liecina par to, ka faktiski ar esošo mandātu sadalījumu pa vēlēšanu apgabaliem mēs pārkāpjam šīs proporcionālitātes principu. Pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabalu vēlētāju skaitam, kuru savukārt konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem. Ko tas nozīmē, kolēģi? Tas nozīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija vēl pirms vēlēšanām vēlēšanu mandātus pa vēlēšanu apgabaliem sadala, balstoties uz pieņēmumu, ka visos vēlēšanu apgabalos būs vienāda vēlētāju aktivitāte, un balstoties uz pieņēmumu, ka vēlētāji balsos savās dzīvesvietās. Tomēr Saeimas vēlēšanu likums neierobežo vēlētāju tiesības izvēlēties pašam vēlēšanu apgabalu, kurš var būt atšķirīgs no vēlētāju dzīvesvietas. Un līdz ar to šī iemesla dēļ veidojas vēlēšanu rezultātu izkropļojumi tieši dažādās vēlētāju aktivitātes un vēlētāju balsošanas ārpus savām dzīvesvietām dēļ. Rezultātā ir vajadzīgs dažāds vēlētāju skaits, lai ievēlētu vienu deputātu dažādos vēlēšanu apgabalos. Kā piemēru es varu minēt to, ka, piemēram, pagājušās vēlēšanās Rīgā piedalījās mazāk vēlētāju, bet ievēlēja vairāk deputātu. Un savukārt Vidzemē bija vairāk vēlētāju, bet ievēlēja mazāk deputātu nekā Rīgā, un Rīgā bija mazāk savukārt vēlētāju.

Kā šo problēmu varētu risināt? Šeit ir vairāki ceļi. Viens ceļš ir ierobežot vēlētāju tiesības izvēlēties vēlēšanu apgabalu, bet tā būtu vēlētāju tiesību ierobežošana, kas nebūtu pareizi. Otra lieta ir veidot vēlētāju sarakstus un reģistrēt šos vēlētājus laikus pirms vēlēšanām pie noteikta vēlēšanu apgabala, bet tas ir ļoti dārgs process. Tāpēc es ierosinu katrā gadījumā šo risinājumu veidot tā, ka mandātus sadala pēc vēlēšanām pa vēlēšanu apgabaliem, izejot no nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu katrā vēlēšanu apgabalā, tādējādi, pārdalot vienu vai divus mandātus šajos vēlēšanu apgabalos, mēs ļoti paaugstinātu šo proporcionalitāti. Jebkurā gadījumā šī ir Satversmes problēma — šī proporcionalitātes principa īstenošana, un es nezinu, vai šim sauklim — viens vēlētājs, viena valsts — atbilst tas, ka, piemēram, pagājušās vēlēšanās pieci Latgales vēlētāji iespaidoja vēlēšanu iznākumus tieši tikpat, cik seši balsotāji Vidzemē. Tātad šeit nav vienāds svars katrai vēlētāju balsij, un es piedāvāju šo principu, kā piedāvājumu... varbūt tas vēl ir jāizdiskutē gan frakcijās, gan arī ar juristiem, un pamatīgāk un nopietnāk Juridiskajā komisijā, un uz trešo lasījumu tas kā mehānisms ir atbalstāms. Jebkurā gadījumā tas paaugstina proporcionalitāti, paaugstina vienlīdzību un nosaka, ka katra vēlētāja balsij ir vienāds svars. Līdz ar to es uzskatu un aicinu šajā gadījumā atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Vidiņš (TB/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Māra Vītola ieteikto priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka šeit būs atkarīgs viss no vēlētāju aktivitātes. Bet, tie iedzīvotāji, par ko mēs... kā intereses mēs it kā aizstāvam tanīs vēlēšanu apgabalos, ir tas svars, tāds pats, it kā tie, kuri piedalījās. Tā kā principā mēs diskriminēsim tos vēlētājus, kuri ir mazāk aktīvi dotajās vēlēšanās, bet varbūt nākošās vēlēšanās, ja mēs labi strādāsim, viņi būs daudz aktīvāki nekā šeit... kā šajās vēlēšanās bija aktīvi. Tā kā es ieteiktu... es ceru, ka es diezgan nesakarīgi jums stāstīju, bet ka to domu jūs sapratāt, un tādēļ es aicinātu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es arī diemžēl nevaru atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu, jo, lai gan viņš uzskatīja, ka viņa priekšlikums nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, manuprāt, Satversmes 7.panta redakcija tomēr nozīmē to, ka šāda pretruna ir, un es jums varbūt no-lasīšu. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgaba-lā, nosakāms proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam. Te ir divas pazīmes. Pirmkārt, sadalot vēlēšanu apgabalos, tas var būt tikai pirms vēlēšanām, nevis pēc vēlēšanām, un arī vārds “ievēlams”, nevis “ievēlēts” nepārprotami nozīmē, ka tas notiek pirms vēlēšanām, tāpēc šī pretruna te ir, un es domāju, ka papildu arguments tam ir tas, ka tie cilvēki, kas izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, pieņēma arī Saeimas vēlēšanu likumu aptuveni tādā redakcijā, nu šo pantu es runāju aptuveni tādā redakcijā, kādā tas ir pašlaik. Un tādēļ mēs nevaram izlikties, ka šādu pretrunu šeit nav, un tāpēc diemžēl deputāta Vītola priekšlikums ir noraidāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Juridiskā komisija ir aicinājusi šos Vītola kunga priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Vītola priekšlikumus 8.pantā, pirmo, otro un trešo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 39, atturas — 16. Nav pieņemti. Lūdzu, Grīnblata kungs, tālāk!

M.Grīnblats. Nākamais Vītola kunga priekšlikums attiecas uz 8.panta otrās daļas 4.punktu — gadījumos, kad, dalot ar ciparu 100 visu vēlētāju skaitu, divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, tad līdz šim mandātu skaits tiek palielināts tur, kur veselais skaitlis ir mazākais. Savukārt Vītola kungs iesaka lietot lielāko. Juridiskā komisija šo jautājumu apskatīja, bet uzskata, ka šāda varbūtība, ka, piemēram, dalot, pieņemsim, Vidzemē, iznāktu 25,57 mandāti un Zemgalē, pieņemsim, 14,57, šāda varbūtība ir ārkārtīgi niecīga un, lai izdarītu likumā kaut kādu grozījumu, vajadzētu īpašus argumentus. Jāsaka, ka Juridiskajai komisijai šādu īpašu argumentu nebija, un uzskatīja, ka labāk ir palikt pie iepriekšējās kārtības, jo nav īpašas pārliecības, kādēļ lai to speciāli mainītu. Ja Vītola kungam ir kādi spēcīgāki argumenti, dabiski, ka Saeima tos ir gatava uzklausīt. (No zāles deputāts Vītols: Neuztur balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Vītola kungs neuztur balsojumu. Deputāti Juridiskās komisijas atzinumam par šo Vītola kunga priekšlikuma daļu neiebilst. Pieņemts Juridiskās komisijas atzinums. Paldies!

M.Grīnblats. Un tālāk Vītola kunga priekšlikums — izslēgt trešo daļu, kur Juridiskai komisijai šāda argumentācija, taisnību sakot, nebija zināma, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinuma par šo Vītola kunga priekšlikuma daļu. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Pēc tam Juridiskā komisija 8.pantā aicina izslēgt vārdu “pirmā”, kas attiecas uz vēlēšanu dienām, ko Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk 9.pants, kur bija priekšlikumi arī pirmajā lasījumā un šeit ir saņemts ļoti daudz priekšlikumu. Tātad pirmā lasījumā jēga, ko Saeima konceptuāli akceptēja, bija tāda, ka kandidātu sarakstus var iesniegt attiecīgās politiskās organizācijas un tā tālāk, kuras reģistrējušās ne vēlāk kā trīs gadus pirms vēlēšanām un ka šis punkts neattiecas uz partijām, kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām. Šeit ir saņemta vesela grupa viedokļu. Radikālāko viedokli pārstāv deputāti Ilga un Aivars Kreitusi un Nacionālā reformu partija un Zaļā partija, kuri aicina šo pantu pilnībā svītrot, tātad paliek pie tā varianta, kāds likumā pastāv līdz šim. Deputāts Eniņš aicina trīs gadu vietā likt četrus mēnešus. Juridiskā komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem iepriekš minētajiem variantiem. Savukārt deputāti Grīnblats, Straume un Jirgens aicina trīs gadus aizstāt ar vienu gadu, ko arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Otru priekšlikumu, kas būtu skatāms tikai pēc tam, kad mēs šos grozījumus atstājam spēkā, ka šī piektā daļa par vienu gadu nevar attiekties uz Saeimas vēlēšanām, kuras tiek rīkotas Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, jo, protams, ka ārkārtas vēlēšanu procedūra aizņem apmēram četrus mēnešus, un šajā gadījumā viens gads ir jau pagājis, tādējādi šeit varētu rasties situācija, ka pie varas esošas vai Saeimā esošas politiskās partijas provocē krīzi vai veicina krīzi, vai neko nedara, lai šo krīzi novērstu, kuras rezultātā tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas, un varbūt kāda politiskā partija, kura būtu normālos apstākļos gadu pirms vēlēšanām reģistrējusies kā jaundibināta, šajā situācijā, loģiski to nevar izdarīt un vēl uz gadiem trim, četriem tiek izslēgta no politiskās spēles. Juridiskā komisija ir šo priekšlikumu noraidījusi, taču es pats kā viens no šī priekšlikuma iesniedzējiem uzturu to spēkā gadījumā ja, protams, tiek pieņemts arī iepriekšējais variants par vienu gadu.

Tālāk nākamajā lappusē par šo pašu pantu ir arī deputāta Bišera priekšlikums, kur arī trīs gadi tiek aizstāti ar ne vairāk kā vienu gadu, ko Juridiskā komisija tāpat ir atbalstījusi. Deputāta Bišera priekšlikums par sesto daļu, kura tika pieņemta pirmajā lasījumā, tātad par partijām, kas apvienojušās, kur tiešām nebija skaidrs, kas notiek, ja partijas izveidojas trīs mēnešus pirms vēlēšanām, pēc tam apvienojas un tad it kā kandidē, tad iegūst priekšrocības, šeit ir Bišera kunga priekšlikums, ja visas, tātad partijas divas vai vairāk, kas apvienojušās, ir nodibinājušās ne vēlāk kā vienu gadu pirms, ko arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums uzreiz par piekto, sesto un septīto daļu, manuprāt, šeit gan ir zināma tehniska kļūme, ka sestā daļa nav redzama, bet, ja es nekļūdos un Lagzdiņa kungs droši vien precizēs, tad ar sesto daļu ir saprotams piektās daļas vidus, kur sākās — šā panta piektās daļas “noteikumi neattiecas “, jo šeit tiešām var saprast, ka sestās daļas it kā nemaz nav. Tā noteikti ir vienkārši tehniska kļūda. Tātad Lagzdiņa kunga priekšlikums ir ne vēlāk kā trīs gadi, un tālāk par partijām, kuras apvienojušās, ja vismaz viena no tām ir reģistrējusies trīs gadus iepriekš. To Juridiskā komisija nav atbalstījusi, tāpat nav atbalstījusi to, ka piektās un sestās daļas priekšlikumi, kas ir Lagzdiņa kungam, neattiecas uz ārkārtas vēlēšanām. Es jau par to minēju, ka, manuprāt, personīgi es labprāt piekristu Lagzdiņa kunga domām, kaut gan Juridiskā komisija to noraidīja. Visbeidzot arī Bartaševiča kunga priekšlikums, kur arī iepriekš nobalsoto trīs gadu vietā ir ne vēlāk kā vienu gadu pirms, ko faktiski Juridiskā komisija arī ir atbalstījusi.

Tādējādi mums šeit ir vesela grupa priekšlikumu, kas pēc sava rakstura ir divu veidu, tātad faktiski ir trīs veidi. Pirmais radikālākais ir vispār svītrot to, kas pirmajā lasījumā tika pieņemts, tas ir deputāti Kreitusi un Nacionālā reformu partija un Zaļā partija, otra priekšlikumu grupa tātad ir viens gads, jo dažādās variācijās un dažādu deputātu iesniegtie viens gads, izņemot Lagzdiņa kungu, kurš šeit paliek pie trijiem gadiem, un vismazāk radikālais priekšlikums ir deputātam Eniņam — trīs gadu vietā likt četrus gadus. Savukārt, ja tiek pieņemts kāds no priekšlikumiem, kur ir trīs gadi, viens gads un četri mēneši, tad, protams, attiecīgi var skatīties priekšlikumu arī par septīto daļu, kas ir 48.pants, kas ir Grīnblata, Straumes un Jirgena redakcijā un Lagzdiņa redakcijā arī 7.pants. Tāpat atsevišķi būtu skatāms Bišera priekšlikums par sesto daļu, tātad tam ir nozīme tikai tad, ja pieņem šo triju gadu, vienu gadu vai četru mēnešu variantu, pretējā gadījumā arī Bišera kunga priekšlikums par 6. daļu tas nebūs skatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteicies Jānis Strods, Tautas kopa “Brīvība”.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi! Runājot par šo te 9. pantu, es gribētu skart divas lietas. Pirmkārt, žēl, ka esmu palaidis garām jautājumu par kandidātu sarakstu iesniegšanu. Tas ir par to, kuriem ir tiesības iesniegt kandidātu sarakstus. Acīmredzot es iesniegšu šeit priekšlikumus vēl uz trešo lasījumu, bet, izskatot Latvijas Republikas Satversmi vispār, es konstatēju, ka tajā neviena vārda nav teikts par partijām. Ne runājot par vēlēšanām, ne runājot par Valsts prezidenta ievēlēšanu, ne sastādot Ministru kabinetu, šīs partijas nav nemaz šeit minētas. Taču Vēlēšanu likumā mums nez kāpēc šīs partijas ir uzurpējušas visu varu un tiesības tātad piedalīties vēlēšanās un izvirzīt savus kandidātus. Un es domāju, ka šodien, kad mūsu politisko partiju biedri vispār sastāda tikai 1% no visa vēlētāju skaita, tas nav normāli, ka tikai partijas var piedalīties šajās vēlēšanās, un es domāju, ka uz trešo lasījumu šeit vēl jāizdara zināmi priekšlikumi.

Tālāk, runājot par tieši šo te terminu, tātad... kad partijām tur vienu vai trīs gadus vispār līdz nākošajām vēlēšanām ir jāreģistrējas, es domāju, tā nav normāla situācija. Nekur demokrātiskajās valstīs pārsvarā tā tas nav. Un es uzskatu, ja mūsu valstī var rasties tāda situācija, ka līdz vēlēšanām tur pusgada laikā vai triju mēnešu laikā var rasties politiska organizācija, kura var uzvarēt šajās vēlēšanās, tad tas ir kaut kāds nonsenss, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu vēlēšanu sistēmu vai ar visu sabiedrību, jo nekur pasaulē nav tāda gadījumā, kad pusgadu pirms vēlēšanām rodas jauna partija un tā uzvar šajās vēlēšanās.

Un tāpēc es domāju, ka mans priekšlikums ir neatbalstīt ne trīs gadus, ne vienu gadu, vienkārši, ja cilvēki vēlas piedalīties vēlēšanās, kaut arī divus vai trīs mēnešus pirms vēlēšanām, jeb, ja viņi spēj iesniegt savus kandidātu sarakstus un paspēj nodibināt partiju, tas viņiem ir jāļauj. Un, ja tiešām tāds nonsenss sanāk, tad šī partija spēj tik ātrā laikā iekarot vēlētāju uzticību vispār un gūt ļoti daudz balsu, tad acīmredzot nav kaut kas kārtībā ar mūsu proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vispirms vienam faktam, par ko nerunāja Grīnblata kungs, ka Juridiskajā komisijā, apspriežot manu un Aivara Kreitusa iesniegto priekšlikumu, kā arī Nacionālās reformu partijas un Zaļo partijas priekšlikumu — izslēgt šo ierobežojumu, Juridiskajā komisijā visi tās locekļi atturējās. Neviens nebalsoja par, neviens nebalsoja pret. It kā strausi ieslēpj galvas smiltīs un izliekas, ka viņi nekā nezina un atturas no šī priekšlikuma atbalstīšanas vai noliegšanas.

Bet mums jau ir skaidrs, ka trīs gadi un tas, kas te bija ielikts, bija rakstīts trijām lielām partijām, jo kaut kas jau cilvēkiem ir jāizvēlas, jo, kā Rainis teicis, zārks jau nevar palikt tukšā. Tikai, vai šajā brīdī, arī tad, kad ir atstāts gads, mēs kaut brīdi esam domājuši par Latviju kā demokrātijas valsti, kuru mēs tikko kā ļoti aizstāvējām, kad spriedām, vai drīkst štata darbinieki balotēties vai nedrīkst, un domājuši par to, ar kādu demokrātijas veidolu mēs sevi pārstāvam tad, kad sakām, ka mēs esam ļoti augsti attīstīti un pretendējam uz Eiropas Savienību un uz sarunu sākšanu.

Tāpēc es šeit aicinātu kolēģus vēlreiz pārdomāt, kas notiek, un izvērtēt godīgi — vai Bojārs ir Latvijas Saeimai vairāk vajadzīgs nekā Andris Šķēle, jo šobrīd izskatās tā, ka Bojārs ir vajadzīgs, pat Zaļo partijas pārstāvis Eniņa kungs teica, ka viņš labprāt viņu redzētu šeit, varbūt pat partijā uzņemtu, bet ar šādu nostāju, ka nedrīkst šīs partijas balotēties, kas nav trīs vai vienu gadu, vienalga, jo pārejas noteikumus mēs vēl neesam nobalsojuši, mēs principā jau esam it kā paziņojuši, ka esam nobijušies no potenciālā Šķēles, Paula, Petera vai arī tālāk Gunta Ulmaņa veidotās partijas. Varbūt vajag būt godīgiem un beigt šeit no šīs zāles mācīt Latvijas tautu un Latvijas vēlētājus. Varbūt beidzot godīgi pateiksim, lai vēlētāji paši izšķiras, paši izlemj un paši izvērtē, jo tas nav mūsu uzdevums — mācīt, kā rīkoties ar aizliegumiem un sodiem, jo visi vēlētāji ir pilngadīgi un atbild par savu rīcību.

Un tāpēc es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumu un, ja vēl kādam ir šaubas, tad ieskatīties šodienas avīzē “Diena” otrajā lappusē un vēlreiz pārdomāt — kas ir demokrātija, kādu tēlu mēs pasaulē gribam nest, un vai mēs esam tie, kam ar pātagu jāmāca vēlētājs, kā viņam ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Jo tuvāk mums nāk vēlēšanas, jo lielākus demokrātu aizstāvjus uz tribīnes droši vien mēs dzirdēsim ar katru brīdi, kas būs gatavi aizstāvēt gandrīz visus pa labi un pa kreisi, runājot par Eiropu un par visu pārējo. Pie šī jautājuma izskatīšanas saskāros ar vienu lietu. Ka mēs dažreiz nepamanām, kas mums notiek deguna priekšā, ka šodien bezdarbnieku pabalstu nevar saņemt cilvēks, kurš nepārvalda un nevar apliecināt savu latviešu valodas prasmi, ka viņš zina latviešu valodu. Viņam jāiedod šis papīrītis, lai viņu varētu piereģistrēt, lai viņu varētu saskaitīt. Saskaitīšanas māka mūsu sabiedrībā ir spilgti izteikta. Jā, šodien mēs zināmā veidā diskutējām par brīvu, demokrātisku valsti, par tās brīvībām katram vēlētājam izvēlēties, par ko viņš grib balsot, par tām tiesībām, ko var dot tikai atsevišķos gadījumos... ierobežojumus var liegt tikai tiesas lēmums, nevis viena vai otra politiska griba, kādas tiesības ierobežot.

Šodien mēs spilgti dzirdam, ka kāds it kā ir nobijies no jauna politiskā spēka veidošanās. Nē, neviens nav nobijies. Es domāju, ir absurda situācija, ka ļoti daudzi politiķi vienu laiku runā vienu, pēc kāda laika runā savādāk. Ja visas šīs mūsu runas ir saistītas ar bailēm no priekšvēlēšanu kampaņas, tad es gribētu pateikt, ka es kā DPS priekšsēdētājs aicinu šodien visus DPS frakcijas biedrus neatbalstīt šīs izmaiņas, neatbalstīt, jo beigu beigās mūsu pieņemtie lēmumi būtu saglabājami savās konsekvencēs un nevis populistiskajā runāšanā, ka vienu brīdi tas ir izdevīgi, otru brīdi tas nav izdevīgi. Šī likumprojekta izmaiņu atbalstītāji pirmajā brīdī bija daudz vairāk, nekā mēs varam iedomāties.

Šodien kāds mēģina rādīt ar pirkstu — lielās trīs partijas mēģina uzurpēt varu. Es ar gandarījumu varu uzņemt, ka šīs lielākās partijas ir spējīgas vienoties. Mani uztrauc citi procesi, ka partijas var dzimt, ka iestājas process, ka partijas var jukt.

Paldies Dievam, ka šodien izveidojušās mūsu frakcijas no tā saucamajiem “klīstošajiem holandiešiem”. Paldies Dievam. Jo tā ir vismaz viena kopējā doma cilvēku kopai, un tas ir pozitīvi.

Droši vien pozitīvi ir arī tas, tie procesi, ka Latvijā katru dienu kā sēnes dzimst partijas. Jā, mēs varam uz šiem procesiem raudzīties, bet no visas demokrātijas viedokļa — ja ir palicis gads līdz vēlēšanām, tad šinī periodā mainīt spēles noteikumus nedrīkst. Nedrīkst likumus pieņemt ar atpakaļejošu spēku, līdz ar to nākotnes jautājumus atstāsim tiem deputātiem, kas sēdēs 7. Saeimā. Lai viņi izlemj, kādu viņi redz šo demokrātiju. Es aicinu DPS frakcijas deputātus balsot pret vai atturēties.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja, es aicināšu deputātus atbalstīt deputātu Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikumu, kā arī LNNK... Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas priekšlikumu — izslēgt no likumprojekta diskriminējošās normas. Un to ir nepieciešams izdarīt, lai mēs tiešām likumā arī panāktu to, ka nepaliek šie absurdie ierobežojumi, ka partijas nevar piedalīties vēlēšanās, ja tās nav reģistrējušās trīs gadus pirms Saeimas vēlēšanām. Un es ceru, ka Čevera kungs arī to tieši bija domājis tad, kad viņš šeit runāja pirms manis.

Bet tad es absolūti viennozīmīgi gribu atbalstīt to, ka mēs nedrīkstam valstī veidot kādus ierobežojumus politiskajām partijām piedalīties Saeimas vēlēšanās, un šis viedoklis ir pamatots vienkārši ar domām par mūsu valsti, un mēs nedrīkstam veidot absurdas konstrukcijas mūsu valsts iekārtā. Un vienas vai otras politiskās konjunktūras dēļ.

Un šeit tika piesaukti dažādi iespējami politiski spēki, kas varētu parādīties pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, dažs labs vēl mēģinātu baidīt ar dažādiem iespējamiem politiskajiem spēkiem, bet es varu pateikt arī to pilnīgi skaidri, ka mūsu tauta ir pietiekami gudra, lai viņa novērtētu gan tā paša Šķēles kunga līdzšinējo darbību Ministru prezidenta amatā un visu to antisociālo politiku, kas tika veikta tajā laikā, gan arī to, kāds varētu būt segums mūziķa Raimonda Paula iespējamajai ienākšanai politikā un viņa politiskajai darbībai. Tā ka šeit acīmredzot nevajadzētu būt, no kā baidīties, un es domāju, ka šeit šīs diskriminējošās normas mēs mierīgi varam atļauties slēgt no šī likuma ārā, un to var atļauties darīt tie, kam šādas zināmas bailes varbūt pastāv.

Es šeit tiešām par šādām... es uzskatu, ka par šādām bailēm šeit vispār nebūtu pat arī jādomā, un šeit ir jāpieņem vienkārši lēmums, kurš ir saprātīgs attiecībā no valsts uzbūves viedokļa. Un līdz ar to ir jāatbalsta šie priekšlikumi, kas paredz izslēgt likumprojekta 1.pantu, un līdz ar to izmest ārā pirmajā lasījumā pieņemtās un ar valdošā vairākuma triju lielo partiju deputātu balsīm atbalstītās diskriminējošās normas. Protams, mēs varam vēl tālāk runāt par to, vai nebūtu jāmaina šis Saeimas likums vēl konceptuālāk, bet tas būtu saistāms tad ar izmaiņām Satversmē, bet tas būtu... tā būtu tad cita runa. Ja mēs paliekam pie šīs proporcionālās vēlēšanu sistēmas, ka mums veidojas šie 5 vai kāds cits deputātu... šo apgabalu skaits, tad mums arī neapšaubāmi... mēs nedrīkstam patvaļīgi ierobežot partiju iespējas piedalīties vēlēšanās. Jo mums ir jāveicina jaunu cilvēku ienākšana politikā, jāveicina tādu cilvēku ienākšana politikā, kas nav ar šo politiku līdz šim sasmērējušies un kam varbūt, teiksim, no valdošajām partijām neviena nav pieņemama, bet kas gribētu nākt ar kādu savu domu, un ir jāveicina šo cilvēku aktivizācija, un mēs nedrīkstam pieņemt tādas normas, kas šo cilvēku aktivizāciju ierobežotu. Es aicinu atbalstīt šī li-kumprojekta 1. panta izslēgšanu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma deputāts Grīgs vēlas sniegt paziņojumu par balsojumu.

O.Grīgs (TB/LNNK). Cienījamo Prezidij, es esmu kļūdījies 5. panta balsojumā, kas attiecas uz Bartaševiča kunga priekšlikumu. Es esmu nobalsojis “atturas”... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

O.Grīgs . ... “atturas”, bet es esmu pret. Tā ir kļūda.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Ir vēl viens dokuments. Deputāts Dozorcevs lūdz: “Izdarīt atkārtotu balsojumu par 5. panta 5., 6. un 7. punktu atsevišķi, kā es to lūdzu. Bet sēdes vadītājs, pārkāpjot 133. pantu Kārtības rullī, to neizdarīja.” Godātais Dozorceva kungs, pārbalsošanu lūgt var tikai pieci deputāti. Šo dokumentu esat parakstījis jūs viens, tādēļ tas nav skatāms.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties, un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Kārlis Jūlijs Druva, Odisejs Kostanda, Anna Seile, Uldis Veldre, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums beidzies. Lūdzu turpināsim Saeimas plenārsēdes darbu. Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas Vēlēšanu likumā”. 9.panta redakcija. Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Šeit atkal kārtējais mēģinājums ierobežot to jēdzienu, ko mēs Latvijā gribētu saukt par demokrātiju. It kā vēlētāji paši nevar izdomāt, par kuru partiju viņi grib vēlēt. Mums šeit ir likts projekts priekšā, ka, ja partija nav pastāvējusi kaut kādu noteiktu laiku, tad tā partija nav tautai atbalstāma. Tautai pat nedos iespēju to partiju atbalstīt. Un skatieties uz padomes pārstāvju viltību! Šodien ir it kā otrais lasījums. Es jums varu apgalvot, ka šodien nekas nepatīkams nenotiks. Bet trešajā lasījumā tāpat kā bija ar akcīzes nodokli, tāpat kā bija ar zemes nodokli, kur tas jau bija ceturtajā lasījumā, pēc tam, kad Ulmaņa kungs to atsūtīja atpakaļ, tad notiks tie brīnumi, un galu galā varētu būt, ka mēs nolemsim, ka Latvijā nedrīkst balsot par tādu partiju, kas nav dibināta Krievijā jau pirms Pirmā pasaules kara. Šitāds ierobežojums, manuprāt, ir pret Satversmi, pret demokrātisko jēdzienu, un tas pat nedrīkstētu būt mūsu dienas kārtībā. Šodienas sastāvā es piedāvāju, ka mēs balsojam ar Kreituses kundzi — izslēgt šitos ierobežojumus pilnīgi. Bet es gribētu, lai tauta padomā par to, kā mēs tiekam maldināti, it kā šeit viss būs labi. Šodien neuzliks šito pretdemokrātisko ierobežojumu, šodien gan runās, ka, nu, zini, varbūt tur tomēr kaut kas prātīgs ir, kaut kādam ierobežojumam varbūt vajadzētu būt. Varbūt divas nedēļas, varbūt četri mēneši, varbūt viens gads. Četri varbūt ir par daudz. Un mēs šitā te vienkārši spēlēsim teātri un sagatavosim tautu uz to, ka nokritīs giljotīna ar trešo lasījumu. Būs jau lielākā daļa tvaiku nogāzti, un tad mēs redzēsim, kāda demokrātija šeit būs.

Mēs redzam to gandrīz katrā likumā, katrā solī šeit, kā mēs tautu mānām, it kā mēs esam pret tautas nodevējiem, un tāpēc tie, kas kaut ko darījuši pēc kaut kāda speciāla datuma, ir vainīgi. Un tie, kas pirms tam, — tie nav vainīgi. Mēs tagad redzam, ka mēs ievelkam vienu citu jēdzienu, ka būs kaut kāda strīpa, ka drīkst ierobežot kāda politiska partija, drīkst startēt Latvijas Saeimas vēlēšanās. Un kādas tiesības mums ir šitādu fundamentālu jautājumu spriest? Tautai ir brīva izvēle. Mēs tās tautas izvēli nedrīkstam ierobežot, ne vismaz kā šeit. Vienkārši atkal ar kaut kādu datumu. Un ziniet, to datumu noteiks tikai trešajā lasījumā. Šite te visās šitās debates ir spēle. Bet saprotu, ka tā ir spēle, mērķtiecīga spēle. Sadarbības padome un varbūt kāda padome Maskavā ir nolēmusi, ka tautai ierobežos demokrātisko spēju — nodrošinās, ka paliks varā tie varturi, kas šodien ir, un tautai nebūs spējas veidot jaunus ziedus, kas varbūt varētu mūsu tautu izvest no tā tuksneša, kurā mēs tagad esam.

Tā spēle ir redzama, tā ir viegli prognozējama, un es jums lūdzu skatīties tad, kad mēs lasīsim trešajā lasījumā, būs atkal četri gadi, būs atkal viskautkādas nejēdzības, un beigās izslēgs no spēles visas tās partijas, kas ir radušās beidzamajā gadā, visas tās partijas, kas grib veidoties pa jaunu, un mēs paliksim it kā tikai ar tiesībām balsot par tiem pašiem, kas mūs ir nodevuši līdz šai dienai. Es jūs brīdinu, es jums lūdzu šodien balsot par Kreituses kundzes variantu, bet vispār šitas temats nedrīkstētu būt Saeimas godam un tiešām par viņu lemt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Eniņš.

G.Eniņš (LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt visus balsot 9.pantā par pirmo priekšlikumu, tas ir, par visdemokrātiskāko priekšlikumu, ko iesnieguši Kreitusi un arī Zaļā partija, tas ir, svītrot jebkurus ierobežojumus jaunajām partijām, kas var likumā noteiktā kārtībā piedalīties Saeimas vēlēšanās. Šie citi priekšlikumi, pretēja rakstura priekšlikumi, lai gan tagad kautrīgi samazināti no trīs gadiem uz gadu, kas aizliedz partijām, atļaut tikai tām partijām, kas gadu ir reģistrējušās, savā būtībā nav godīgi, lai neteiktu — nekaunīgi. Tie deputāti, kas savu bērnību ir auguši laukos, atceras, kā izskatās lielā sivēnu kūtī, kad saimniece nāk ar nēšiem, ar ēdamo un ielej silē. Sile ir pietiekami gara, tur pietiek vietas visiem rukšiem rindā baudīt dienišķo viru, bet sivēni ir satraukušies un grūstās, kož viens otram ausīs, kviec. Tie stiprākie rukši ar priekškājām ieliekas silē, un nu jau vairs visiem nav vietas. Kāds tiek atgrūsts. Pavisam brangākie makani — rukši iekāpj ar visām četrām kājām šķērsām silē un tādā veidā cer sev iegūt vairāk barības. Un atliek tagad tikai kādiem trīs vislielākiem sivēniem iekāpt šādā veidā ar četrām kājām silē, pārējie neviens vairs pie ēšanas netiek. Bet es gribu teikt, mēs, Saeimas deputāti, negribam būt sivēni un neesam tādi, tāpēc ir negodīgi pie siles tos mazākos, vājākos atgrūst un nelaist nepavisam. Un redziet, šis ierosinājums jau ir ieguvis lielu nepopularitāti, jūsu ierosinājums presē. Vienkārši tas ir kaut mazdrusciņ apkaunojoši. Tātad balsosim par demokrātisko priekšlikumu, lai visiem būtu vienādas tiesības — arī tām mazām, jaunām partijām. Un, ja šo priekšlikumu nobalsosim, tad es savu priekšlikumu par četriem mēnešiem noņemšu no balsošanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (TKB). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Manuprāt, šis jautājums varbūt nav nemaz tik svarīgs, ja mūsu sabiedrība, mūsu cilvēki īsti izprastu, ko nozīmē vēlēšanas. Vai Saeimas vēlēšanas ir prieka diena, svētku diena, kā tas ir Velsā, kā tas varbūt ir Bosnijā tagad, vai tā ir traģēdija tautai. Kārtējā traģēdija, kas atgriežas ik pa trim gadiem, kad pie varas nāk partijas, kas it kā ievēlētas no dažādu vēlētāju grupu pārstāvjiem, interesēm, ka tie ir cilvēki, kas aizstāvēs visu viņu intereses vai daudzas viņu intereses. Bet izrādās, ka viņi vienojas, apvienojas, un veidojas pavisam kaut kas cits. Un mēs atceramies šos cilvēkus, atceramies šos solījumus. Un tāpēc man patiešām ir bailes. Ir bailes no tā, ka mūsu vēlētāji var atkal izdarīt izvēli, balstoties tikai uz pēdējo trīs nedēļu saņemtām ziņām, informāciju, televīzijas pārraidēm vai radio dziesmām. Jau šodien mēs esam liecinieki tam, ka ik rītu un vakaru mūs saldi iežūžo tik mīļās un visiem tik dārgās Raimonda Paula melodijas. Ir jau sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, un tas ir jūtams ik raidījumā, ik vārdā. Tā Skrundā kādreiz jautāja kundzei — vai jūs iesiet uz vēlēšanām, un par ko jūs balsosiet. Man vienalga, es neiešu. Skaidroju, cik svarīga ir viena balss, vai piecu minūšu debates, vai desmit, vai piecpadsmit minūtes. Ar vienu balsi izšķiras šis jautājums, un jūs daudz ko neuzzināt, ja tās debates ir divas minūtes vai piecas. Viņa pateica — nē, man vienalga. Bet tad jautāju: “Vai par Raimondu Paulu balsosiet?” “Jā, balsošu!” “Kāpēc?” “Nu, lai viņš labāk komponē!” Cik es zinu, tad šeit ir mūsu mūziķis, viņa skolnieks Ojārs Grīnbergs, un šeit viņš tiešām var realizēt savu talantu, trenējoties uz taustiņinstrumenta un nospiežot atbilstošo pogu.

Ja atceramies, kā iesāka savu karjeru Vienības partija, dažas nedēļas pirms vēlēšanām uzbāzīgā reklāma — Kaula kungs ozollapu vainagā pasludinājis sevi par prezidentu vairākas reizes dienā. Un, lūk, 8, 9 cilvēki ir ievēlēti Saeimā. Ja tikai ir nauda, tautu var viegli apmuļķot. Var jau apmuļķot, solot atdot izkrāptos līdzekļus, kā to, piemēram, darīja Gaiļa kungs. Un, ja es jautāju vienam apkrāptajam, vai jūs balsosiet par Gaiļa kungu, viņš teica “Nē, par Gaiļa kungu es nebalsošu vis!” Es saku: “Par ko jūs balsosiet?” “Par Gorbunovu gan!” Nu, lūk, tāds ir apmēram nejauši aptaujāto vēlētāju domāšanas veids. Un varbūt tiešām, ja partijas pastāvētu kā Amerikas Savienotajās Valstīs 100, 150, 15, 20 gadus, varbūt tad tiešām mēs varētu tām uzticēties. Un, no vienas puses, šķiet, ka tāds priekšlikums, ka partijām vajadzētu būt stabilām un šiem cilvēkiem pazīstamiem, par ko balso. No otras puses, mēs tiešām liedzam demokrātijai attīstīties. No vienas puses, okupēta valsts, vergu psiholoģija, kas trenēta 850 gadus, no otras puses, brīvība un neatkarība. Pagaidām, šķiet, pēdiņās.

Tiešām, atkal solīs Čevers tikt galā ar organizēto mafiju, Grīnblata kungs būs droši vien izdomājis atkal kādu ļoti nacionālu gājienu, kā, piemēram, ierobežot pilsonībā uzņemšanas kvotas vai stingri cīnīsies par skaisto nosaukumu “Tēvzeme un Brīvība”. Guntis Ulmanis glābs no skarbiem vējiem, sala varonīgos vaiņodniekus un pavēlēs Krištopanam, ko darīt. Un tā mūsu vēlētāji atkal ticēs, atkal uzticēsies, ka šī valsts, šie parlamentārieši aizstāvēs viņu gribu un viņu intereses. Lai Dievs dod mūsu vēlētājiem saprātu, nobalsot par tiem cilvēkiem, kas nepiekrāps viņu uzticību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins (TKB). Deputāti! Tautas kopa “Brīvība” neatbalsta nevienu no šiem grozījumiem, jo tie visi ierobežo demokrātiju. Vēlēšanās nevar ierobežot cilvēkiem vēlēt par citu Latvijas pilsoni, ierobežojot kaut kādu laiku, kad tai partijai ir jābūt reģistrētai. Lai viņi reģistrē to partiju, kad viņi grib, ja viņi dabū cilvēkus, kas par viņiem balso, vēlētāji iepazīstas ar visām programmām, lai balso par viņiem, vienalga, kad tā ir reģistrēta. Nedrīkst ierobežot nevienu. Protams, mēs saprotam... Es nesapratu gan, es atvainojos, Eniņa kungs, ko jūs domājāt zem tiem trim sivēntiņiem? Vai tiešām mūsu lielās trīs partijas, ka viņas ierobežo šo demokrātiju. Es nezinu, bet, protams, mēs jau vairākkārt esam runājuši, ka es domāju, tā bija liela kļūda no lielo partiju puses — “Latvijas ceļa”, “Saimnieka” un “Tēvzemei un Brīvībai”, ka viņi ierosināja šos grozījumus. Es neatbalstu nevienu no šiem grozījumiem un aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, LNNK un Zaļās... Piedodiet, “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Protams, var balsot par priekšlikumu, var balsot pret, tikai šeit, runājot par šīm lietām, nevajadzētu tiešām, nu, jāsaka skaidri un gaiši, runāt ne par to, par ko ir jārunā. Ozoliņa kunga runa pilnīgi atbalstīja to, ka jaunu partiju parādīšanās pirms vēlēšanām ir nevēlama parādība. Skaidri un gaiši viņa runā tas bija pateikts. Viņš tieši kritizēja tās partijas, kuras parādās īsu brīdi pirms vēlēšanām. Balsos, iespējams, otrādi.

Eniņa kungs runāja par sili un par visādiem te radījumiem, es nezinu, cik viņam kurš dzīvnieks patīk labāk vai vairāk, bet viņš arī galīgi nav sapratis, ko šis ierosinājums piedāvā. Nevienu no šeit esošajām partijām viņš absolūti neskar. Līdz ar to tas tikai nozīmē, ka šeit atnākšana bija tukša izrunāšanās, lai pievērstu sev uzmanību.Tēlotu lielo demokrātu tautas priekšā, ka, lūk, es esmu pret ierobežojumiem. Paskatieties visi iepriekšējo vēlēšanu rezultātus! Paskatieties, ko tas ir devis. Īsi pirms vēlēšanām parādījušās partijas ir piesaistījušas gandrīz pusi no vēlētājiem. Tā tas bija 5.Saeimā, un tā tas bija arī 6.Saeimā. Daļa no šīm partijām ir izjukušas. Daļa no šīm frakcijām ir izjukušas. Tātad, protams, var tēlot lielu demokrātu un balsot pret visiem ierobežojumiem. Tā galu galā ir pavisam cita lieta. Tikai tad nevajag nākt tribīnē un runāt galīgi pats sev pretim. Ja nesaprot, tad labāk nenāciet uz šejieni un neuzstājieties, jo jūs paši ar saviem argumentiem runājat pavisam otrādi. Un jūsu balsojums būs pretējs.

Jā, šodien tiešām te ir kaut kāda fantastiska izrunāša-nās par kaut kādu triju partiju vienošanos. Es lūdzu tos, kas tā te runā, paņemt izdruku pēc tam, kad būsim nobalsojuši, un jūs labi redzēsit, kāda ir tā vienošanās un kurš ar kuru ir vienojies. Mūsu partijas priekšlikums bija un pa-liek, lūk, šis viens gads vienkārši tāpēc, lai palīdzētu veidoties šai partiju sistēmai.

Būtu ļoti interesanti šiem pašiem runātājiem paskatīties acīs pēc tam, kad īsi pirms 7.Saeimas parādīsies jaunas, spožas partijas, kur tagad braši vīri krāj naudu, krāj pieredzi un skatās un ļoti veiksmīgi īstajā brīdī pasniegs sevi tautai kā jaunie glābēji. Paskatieties, kas ļoti bieži parādās laikrakstos, kādas aptaujas ir, protams, šeit visi ir slikti, šeit neviens neprot strādāt, ir vajadzīgs pilnīgi jaunus, tūlīt viņi nāks. Un kuri nāks, to jūs arī labi redzat. Tāpēc ir ļoti jocīgi runāt par šādu pārprastu demokrātiju. Neapšaubāmi, es saprotu, ka šī pseidotēlošana, ka mēs esam par demokrātiju, šodien iegūs pārsvaru, par to es nemaz nešaubos, bet es domāju, ka tā būs vienkārši skaista liekulība, kur katrs sevi gribēs parādīt no tās labākās puses. Tāpēc es varu skaidri un gaiši pateikt, ka mūsu partija vienkārši nevēlas mānīt savus vēlētājus. Mēs nevēlamies mainīt savu nostāju, jo tā ir loģiski pamatota. Un jebkurā gadījumā mēs to protam aizstāvēt, bet mēs nespēlēsimies ar lētiem lozungiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi. Viena minūte.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es labprāt jums ieskatītos acīs pirms un pēc vēlēšanām. Bet es gribētu papildināt savu runu ar to, ka visi šie priekšvēlēšanu paņēmieni ir triki, un tie ir jāzina mūsu vēlētājiem. Un tie ir jāzina arī mums. Un tie bija jāzina arī man, kad es piekritu iet televīzijā un runāt par uzņemšanas pilsonībā ierobežošanu, par ko es lāgā nezināju, ne šo priekšlikumu, ne šo likumu, bet tie cilvēki, kas to veidoja, tie negāja un atteicās tanī brīdī, tāpēc būsim godīgi!

Dobeļa kungs, es neesmu pret demokrātijas ierobežošanu, un es balsošu tieši par demokrātiju, tāpat kā es balsoju katru reizi pret mutes aizbāšanu, jūs balsojat vienmēr otrādi, cienījamais Dobeļa kungs. Paskatīsimies acīs! Tieši tāpēc es aicinu balsot pret demokrātijas ierobežošanu un atļaut vēlētājiem pašiem izvēlēties tos cilvēkus, lai gan tie vēlētāji, gan mēs varam ieskatīties viens otram acīs.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu at-gādināt un paskatīties, kas ir šie demokrātijas aizstāvji. Un kur viņi ir bijuši, un vai tieši viņi nav tie, kas mānījuši tautu? Valdmaņa kungs, kur jūs bijāt, kādā sarakstā jūs startējāt un ko jūs solījāt tautai? Kādā veidā, ne jau balsojot par Valdmani, bet par neesošo Kaulu, sarakstā jūs iekļuvāt? Kur jūs tagad esat? (Zālē smiekli.) Kur jūs tagad, kādu partiju izveidojāt? Jūs atkal gribat apmānīt tautu kārtējo reizi. Un Leopolds Ozoliņš, kurš nupat arī uzstājās, kur jūs bijāt? Kāpēc jūs esat ampelmaņu komandā tagad? Vai lai neapmānītu tautu?

Eniņa kungs, kur jūs bijāt? Kopā ar Zīgeristu. Un tagad “zaļais” esat. Varbūt paspēsit līdz 7.Saeimai vēl būt kaut kur citur? Kā daži jau pamanījušies piecās sešās partijās pabūt. Lūk, šie cilvēki ir tie, kuri pašlaik aizstāv šo demokrātiju. Padomājiet, pašlaik tautas apmānīšana jau gadu pirms vēlēšanām ir kļuvusi par galveno vadmotīvu. Un atkal, kam būs daudz vairāk naudas, kā Kauls kaut kur atrada no kāda mafijas varenā un katru dienu dziedāja radio: “Kauls Ministru prezidents”. Un tauta uzķērās naudas dēļ. Lūk, kur jautājums. Un jūs tagad aizstāvat it kā demokrātiju. Paši nodarbodamies faktiski ar maldināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Rubins — otro reizi.

A.Rubins (TKB). Mēs esam par to, lai katrā apgabalā ievē-lētu vienu deputātu. Nav vajadzīgas tās partiju listes. Pieņemsim tādu likumu, ka katrā apgabalā ievēlēs vienu deputātu, un arī par prezidentu balsos visa tauta. Mums ir savs kandidāts — Leopolds Ozoliņš. Savukārt Tabūna kungam es gan gribu atgādināt, jūs šeit pieminējāt visus cilvēkus, kurš ko ir darījis, bet jūs aizmirsāt pateikt, ka jūs taču ēdāt Zīgeristam no rokas banānus. Zīgerists taču jūs baroja. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs . Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Man ļoti patīk uzstāšanās no tā kunga, kas bija vislabāk pazīstams Latvijā par to, ka viņš nes Zīgerista kungam banānus. Un viņš runā par godīgumu un visu ko citu. Es startēju ar 50 cilvēkiem, kas gribēja Latvijas laukus glābt. Astoņi no mums tika Saeimā. Mēs esam atraduši katrs citādāku ceļu, bet mums vēl katram ir tas pats mērķis. Es domāju, ka seši no maniem draugiem vēl maldās. Kalnbērza kungs un es esam uz pareizā ceļa. Es ceru, ka mēs sanāksim kopā, tā cerība — laukus glābt no prezidenta vadītās lauku iznīcināšanas komandas un no padomes pārstāvjiem — vēl ir dzīva. Vienības partija vēl ir dzīva. Un mēs nāksim atpakaļ!

Sēdes vadītājs . Valdmaņa kungs, viena minūte ir pāgājusi! (Zālē ovācijas.) Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Atļausit man no šīs tribīnes izteikt sirsnīgu pateicību Valdmaņa kungam par lauku glābšanu, jo rezultāti tiešām pēdējos gados ir acīm redzami. Valdmaņa kungs ir lieliski pastrādājis Latvijas laukos, un lai nu viņš tā turpina strādāt!

Sēdes vadītājs . Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Debates par 9.panta priekšlikumiem ir beigušās. Juridiskā komisija atbalstījusi sekojošo. Izceļot visus dažādos priekšlikumus par un pret, Juridiskā komisija ar balsu vairākumu atbalstījusi piektās daļas redakciju, kas paredz, ka kandidātu sarakstus var iesniegt tikai tās politiskās organizācijas vai apvienības, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrējušās ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un šis pants jāskata kontekstā ar Juridiskās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 3.punktu, kas ir jums izsniegtā dokumenta 222.lappusē, kur sacīts: “Šā likuma 9.panta piektā daļa...” Tātad Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā — “Stājas spēkā līdz ar 7.Saeimas sanākšanu”. Citiem vārdiem sakot, šis viens gads šobrīd, kad ir oktobris sācies, nevar attiekties uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, tātad nevar skart ne tās partijas, kuras ir valdībā, ne tās partijas, kuras ir opozīcijā, ne tās partijas, kuras ir pajukušas, ne tās partijas, kuras atrodas ārpus Saeimas, ne tās partijas, kuras vēl deputāti nodibinās līdz nākamās Saeimas laikam. Šī norma varētu stāties spēkā uz priekšdienām. Ja šis pants tiek pieņemts, tad varētu būt runa par sesto daļu, kas precizē, bet par to jēga balsot ir tikai pēc tam.

Sēdes vadītājs . Paldies! Čerāna kungs vēlas runāt par kārtību, kādā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Tikai vienu lietu gribēju pateikt, ka saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso vispirms tie priekšlikumi, kas nosaka attiecīgu pantu izslēgšanu. Tāpēc es aicinu balsot vispirms deputātu Kreituses un Kreitusa priekšlikumu, kas ir identisks ar Reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu — izslēgt no likumprojekta attiecīgi šo 1.pantu. Es ceru, ka pozitīva balsojuma gadījumā tālāk balsojums nebūs vajadzīgs.

Sēdes vadītājs . Čerāna kungs, jūs šoreiz drusciņ ļaunprātīgi izmantojāt šo iespēju runāt par lietu, kā tā tālāk virzāma. Mēs to zinām, kā Kārtības rullī ir noteikts un kāda ir balsošanas kārtība. Paldies par atgādinājumu! Es ceru, ka jūs vienmēr tikpat konsekventi pieturēsities pie Kārtības ruļļa prasībām.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam LNNK un Zaļās partijas deputātu priekšlikumu — svītrot likumprojekta 1.pantu. Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par — 52, pret — 17, atturas — 4. Pants tiek svītrots. Līdz ar to nākamie priekšlikumi pie šā panta vairs nav balsojami.

M.Grīnblats . Vienīgais priekšlikums, tātad ko es Juridiskās komisijas vārdā atgādinu deputātiem, tas ir pašas Juridiskās komisijas priekšlikums — visā pantā izslēgt vārdus “pirmās, kas skar vēlēšanu dienas...”, ko komisija jau iepriekšējā pantā akceptēja.

Sēdes vadītājs . Paldies!

M.Grīnblats. Tātad, godātie deputāti, nākamais ir 10.pants, kur pirmais ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt pirmajā daļā, kur ir runa par to, ka kandidātu sarakstā norādāms par katru kandidātu, svītrot vārdus “ārvalstu pilsonība”, “pavalstniecība, ja tāda ir”. Mūsuprāt, šāda norma tomēr ir vajadzīga, kaut arī likums neliedz kandidēt tātad arī pēc mūsu pieņemtā balsojuma par 4.pantu “Latvijas pilsoņiem, kuriem ir arī citas valsts pilsonība”, tomēr būtu ļoti labi, ja vēlētāji zinātu, ka kādam deputātu kandidātam šāda pavalstniecība ir, tādēļ Juridiskā komisija šādu priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bišera priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats . Nākamais ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt panta trešo daļu, kas paredz, ka vienu un to pašu kandidātu var pieteikt vienā vai arī vairākos vēlēšanu apgabalos, citā redakcijā, kuras jēga ir tāda, ka vienu kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Juridiskā komisija ir uzskatījusi, ka tomēr vēlēšanas ir vairāku sarakstu sacensības, un katrs saraksts var vēlēties vienu kandidātu izvietot arī vairākos apgabalos, jo tāpat viņu ievēlē tikai vienā. Bišera kunga priekšlikums ir pretējs, bet Juridiskā komisija Bišera kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Principa dalīšanai... valsts dalīšanai vēlēšanu apgabalos pamatā ir ideja, ka tiek dalīta balotēšanās. Ja mēs uzskatītu, ka visiem ir jābalotējas visur, tad mums bija jāatbalsta Vītola kunga priekšlikums, kurš tieši tādu priekšlikumu ienesa, ka var... jāsastāda vienots saraksts visai valstij, un tad tikai saskaita, kur ir ievēlēts. Šajā gadījumā es uzskatu, ka notiek vēlēšanu rezultātu izkropļošana un faktiski tautas apkrāpšana ar tā saucamām lokomotīvēm, ka ir lokomotīves, kur, teiksim, vienam sarakstam iegūst 15 mandātus par trīs... teiksim, trīs lokomotīves iegūst 15 mandātus, bet viņas var aizņemt tikai trīs vietas, un tad tie mandāti tiek sadalīti personām, kuras faktiski nebūt nav ievēlētas. Es domāju, ka tā ir vēlēšanu idejas izkropļošana, un tāpēc es uzskatu, ka katram kandidātam būtu jābalotējas tikai vienā apgabalā, un tad cilvēki zinātu, ka tiešām viņi šo cilvēku ievēlēs, viņš arī būs viņu pārstāvis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vairāk deputātu debatēs... Vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs ieklausīsimies uzmanīgi cienījamā Bišera kunga priekšlikumā, tad katrai partijai jāuzstāda vismaz 500 kandidāti, nu, vismaz, tātad uz katru apgabalu pa 100 cilvēkiem, ja ir pilns saraksts. Ja mēs runājam par kādu solīdu partiju, kas, teiksim, utopiski domā, ka viņi paņems 100 vietas Saeimā, protams, var arī iziet uz pretējo, ka vienkārši katrai partijai līdz ar to ir jāsamazina kandidātu skaits uz to doto vēlēšanu apgabalu, bet šeit tomēr diez vai būtu loģiski atbalstīt Bišera kunga iniciatīvu. Protams, saprotu, ka tas ir izdevīgi lielajai partijai, kur varētu atrast katrā apgabalā kādu zināmu daudzumu populāru cilvēku, bet tajā pašā laikā tas ir neizdevīgi mazām partijām. Un šajā gadījumā es saprotu, ka Bišera kungs savā veidā veic lobismu. Kaut gan man liekas, ka arī vēsturisks gadījums, kad “Saimnieka” partija mēģināja piestādīt ēnu kabinetu no savu cilvēku sastāva, tomēr parādīja, ka pat “Saimnieka” partijai ir grūti sastādīt valdību vienai pašai. Līdz ar to šajā gadījumā es tomēr atstātu iepriekšējo mehānismu, kas ir funkcionējis, un šajā gadījumā neatbalstītu Bišera kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, kuri seko konkrētiem tekstiem un konkrētiem balsojumiem. Šis te Bišera kunga piedāvājums brīnišķīgi parāda, ka nav vis attieksme pret likumu kā tādu, bet ir attieksme likumu piemērot attiecīgai partijai vai attiecīgam grupējumam. Jo iepriekšējais balsojums bija tieši pretējs, tas it kā pavēra iespēju milzīgam partiju skaitam piedalīties, turpretī šis, lūk, šis balsojums, šis priekšlikums ir taisni pretējs. Tas dod iespēju tieši nelielam partiju skaitam ar pamatīgu kandidātu sarakstu izkonkurēt visas tās mazās partijas. Tad, lūk, te jau ir tā jūsu morāle, jūs jau ņemat to likumu tā, kā jums tas ir vajadzīgs, un es nešaubos, ka iepriekš visi balsojušie par saņems zināmas summas no tiem, kas tās jaunās partijas īsi pirms vēlēšanām taisīs. Vismaz dažas partijas noteikti. (No zāles: “Ko tu muldi! Tie ir meli!”)

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, es ļoti gribētu, lai starpsaucieni būtu mazāk emocionāli. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Otro reizi.

I.Bišers (DPS). Vienas minūtes laikā es gribētu iebilst Lu-jāna kungam. Pēc mana priekšlikuma 500 cilvēkus nekādā gadījumā nav iespējams uzstādīt, var uzstādīt tikai 100 cilvēkus un ne vairāk, jo vairāk vietu nav. Un tāpēc arī tur šīs bažas nav, un, ja kādai partijai nav, tad var startēt ar diviem kandidātiem. Mēs atceramies, ka Liberālā partija vienās Saeimas vēlēšanās kandidēja, kur tai visā Latvijā bija tikai divi kandidāti.

Sēdes vadītājs . Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godāto Prezidij! Es biju re-ģistrējies runāt par nākamo savu priekšlikumu, kas ir uzreiz aiz Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Pirms dodu vārdu atkārtoti komisijas vārdā Grīnblata kungam, esmu saņēmis Rubina parakstītu vēstuli: “Lūdzu piesaukt mūsu frakcijas deputātus kā runātājus, lūdzu, neaizmirstiet nosaukt mūsu frakciju.” Godātais Rubina kungs, uz jūsu pieteikuma debatēs šī frakcija nav norādīta, te ir jūsu pieteikums, un man ir bail nosaukt jūsu frakciju, jo var būt, ka tā ir mainījusies. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Tātad, godātie deputāti, Bišera kunga priekšlikums par 10.panta trešo daļu jaunā redakcijā, vienu vēlēšanu apgabalu, ko Juridiskā komisija iesaka noraidīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi? Godātie kolēģi, tātad balsojam deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par deputāta Bišera priekšlikumu 10.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 50, atturas — 10. Nav pieņemts.

M.Grīnblats . Godātie deputāti, nākamais priekšlikums par 10.pantu ir deputāta Vītola priekšlikums, pievērsiet uzmanību 10.panta otrajai daļai, kas pašlaik skan šādi: “Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.” Vītola kungs piedāvā, ka sarakstā pieteikto skaits nedrīkst būt lielāks par 100, citiem vārdiem sakot, ka viens saraksts var izvirzīt vienus un tos pašus cilvēkus pilnīgi visos vēlēšanu apgabalos, kas ir diametrāli pretēji Bišera kunga priekšlikumam. Juridiskā komisija, izsverot par un pret, ir šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt priekšlikuma iesniedzējs deputāts Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie Sa-eimas deputāti! Mana priekšlikuma būtība ir dot iespēju visos vēlēšanu apgabalos reģistrēt vienādus deputātu kandidātu sarakstus un noteikt, ka katrā vēlēšanu apgabalā var pieteikt maksimālo deputātu kandidātu skaitu, tātad līdz 100 deputātu kandidātiem. Ko tas dotu vēlētājiem, politiskajām partijām un vēlēšanu komisijām, jo tieši šīs trīs grupas ir iesaistītas vēlēšanu procesā? Pirmkārt, šāds priekšlikums ir vēlētāju interesēs, jo, ja katrā vēlēšanu apgabalā būtu reģistrēti visi deputātu kandidāti, ko partija piedāvā, tas nozīmē, ka vēlētājiem būtu lielāka izvēle jeb iespēja izvēlēties no visiem partijas piedāvātajiem kandidātiem un viņiem nevajadzētu doties uz citu vēlēšanu apgabalu, lai atbalstītu kādu konkrētu politiķi, ko viņš grib atbalstīt, viņš to varētu atbalstīt savā vēlēšanu apgabalā. Otrkārt, tas dotu priekšstatu vēlētājiem, cik tad patiesībā ievērojama jeb cik daudz politiķu konkrētā partija var piedāvāt. Tas dotu objektīvu priekšstatu, ka vēlētājs savā vēlēšanu apgabalā var redzēt visu komandu, ko konkrētā politiskā partija piedāvā, un redzēt, cik vērā ņemamu politiķu vispār tajā partijā ir, jo šobrīd ar 27 kandidātiem partijas var izveidot pilnus sarakstus visos vēlēšanu apgabalos un radīt iespaidu, ka viņiem ir šī komanda.

Otrkārt, šis priekšlikums ir partiju interesēs, jo tas nozīmē, ka pēc šāda principa, ka vēlēšanu saraksti tiek reģistrēti visi vienādi visos vēlēšanu apgabalos, tā saucamās lokomotīves neaizņem citu deputātu kandidātu vietas. Šeit ir piemērs ar “Latvijas ceļu” vai jebkuru citu partiju pagājušās vēlēšanās, kur atsevišķi deputātu kandidāti startēja vairākos vēlēšanu apgabalos. Un līdz ar to faktiski aizņēma citu deputātu kandidātu vietas, tas nozīmē, ka pēc manis ierosinātā priekšlikuma partijas varēs izvirzīt vairāk deputātu kandidātu jeb faktiski visus 100 deputātu kandidātus.

Treškārt, līdz ar to veidosies lielāki šie saraksti. Es domāju, ka tādā veidā faktiski arī partijas labāk varēs prognozēt šos vēlēšanu rezultātus un objektīvāk izveidot šos sarakstus, ko piedāvāt. Nākamais jautājums ir, piemēram, arī tāds pats, kāda situācija bija Zemnieku savienībai iepriekšējās vēlēšanās. Zemnieku savienības koalīcijas pieeja bija tāda — neļaut vienam deputātu kandidātam kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos, un katrs deputātu kandidāts kandidē tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tātad mērķis bija izvirzīt 100 deputātu kandidātus. Rezultāts bija tāds, ka partijas līderi startējot piedalījās tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un faktiski cilvēki nepazina šo sarakstu, jo bija vēlēšanu apgabali, kuros šie līderi nebija vispār izvirzīti, un cilvēki nevarēja identificēt šos sarakstus, izejot no šiem partijas līderiem.

Treškārt, šāds piedāvājums atvieglo vēlēšanu komisiju darbu, jo vēlēšanu komisijas, lietojot vienādas vēlēšanu zīmes visos vēlēšanu apgabalos, lietotu arī vienādus protokolus, un līdz ar to tas atvieglotu vēlēšanu iznākumu noteikšanu un atvieglotu to datorizētu apstrādi. Līdz ar to es uzskatu, ka visas grupas, kuras ir iesaistītas vēlēšanās, iegūst no šī priekšlikuma, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomju pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs jau redzējām un redzam, cik akurāti un pieklājīgi mūsu Prezidijs izturas pret deputātiem. Deputātam nav jāpierakstās otrajā lasījumā, bet Prezidijam gan viņu būtu jāpazīst, būtu jāzina, kur viņš ir, kurā frakcijā un tā tālāk. Ja viņš to nespēj darīt, tad ir ļoti iespējams, ka varētu pieņemt viņa atlūgumu un viņu atlaist atvaļinājumā. Tā ir vienkārši krasa nepieklājība. Ir arī parlamentārā tradīcija, ja prezidējošam cilvēkam ir kaut kas sakāms, ka viņš noliek savu vietu, atnāk uz tribīni un izlieto savas iespējas runāt, strīdēties, izteikt viedokli, pakaitināt savu pretinieku, ja viņš grib, bet, kad viņš sēž Prezidija krēslā, viņam it kā būtu jābūt neitrālai personai, kas pārvalda, par pareizu rīcību, un ne tas, kas vadīs kaut kādus skaļus apvērsuma jokus un muļķa dzīšanu.

Bet tagad par lietu. Mūsu gudrais finansu eksperts ir izdomājis, ka, ja Latvijā būs 40 politiskās partijas un 100 kandidātu katrā, tad būs 4000 kandidātu, kurus būs jāatpazīst, un ka būs vieglāk šitos 4000 kandidātu rezultātus apkopot tāpēc, ka viņi parādīsies piecreiz tanī pašā kārtībā. Jūs redzat, ar kādu lielu gudrību un prātu tiek sastādīti mūsu valsts aprēķini vienalga kur. Nu pilnīgi kauns!

Risinājums tanī jautājumā, par ko mēs runājām, ir, ka partijai jāizvēlas, kurā apgabalā kandidēs tās kandidāts, un balsotāji iepazīsies ar katru partijas kandidātu, cerams, tikai viens vai divi viņu apgabalā, un ievēlēs to kandidātu, kuru viņi tad turēs par atbildīgo. Viņi to cilvēku labi pazīs, un viņi varēs izvēlēties sev piemērotāko kandidātu. Ne no 4000, bet no ļoti ierobežota skaita. Un, kad šitā sistēma sāksies, tad katrā vēlēšanu iecirknī būs tikai divi vai trīs izcili cilvēki, kuri būs daudz spējīgāki nekā citi, teiksim, atpazīšanā un reputācijā, un tā mēs sāksim ievest tautā pareizus tautas pārstāvjus.

Šitas gājiens uz otro pusi, ka mēs maldināsim tautu ar vēl lielākiem un lielākiem sarakstiem, tad ziniet, mūsu partijā arī mēs atradīsim kaut kādu Juri Bojāru, vēl kādu, un ievēlēsim ne to Ozoliņu, ne to Bojāru mūsu sarakstā.

Ja tauta grib meklēt pareizo risinājumu, tad lai tā varbūt padomā par to, ko Tautas kopa piedāvā. Mēs piedāvājam partijām nākt, ielikt viņu spēcīgākos kandidātus mūsu kopējā sarakstā, un tauta tad varēs izvēlēt, vai tie kandidāti patiešām der. Mēs nevienu nesodīsim par viņa pretējo viedokli, mēs viņu sodīsim par godaprāta trūkumu. Būs tad valsts mērogā pirmā izsijāšana, ja tam cilvēkam nav godaprāta, viņš mūsu kandidātu sarakstā nebūs. Un tas arī ir tāpat ar Vienības partijas locekļiem. Mēs stāvam par to pašu ideju. Mēs, kas tikām ievēlēti šeit, Saeimā, mēs, kas strādājam kopā. Mums būs atšķirīgi viedokļi, kā mēs to veiksim, bet mēs turēsimies kopā zem Brīvības partijas širmas. Un tā, manuprāt, ir pareizā demokrātija. Katram savs viedoklis, kopējs mērķis — tautas labklājība. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vidiņa kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es nezinu, vai jūs uzmanīgi šo dokumentu skatījāties... Tad, kad mēs izšķīrām jautājumu par Kreituses kundzes priekšlikumu... atvainojiet, abu... Kreituses kundzes un kunga priekšlikumu, mēs faktiski nobalsojām par šī likumprojekta 1. panta izslēgšanu. Es šinī dokumentā 1. pantu nekur neesmu redzējis. Nē... nu ir, te ir formulēts... Es lūdzu tam izskaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Vidiņa kungs, vajadzēja to noskaidrot, pirms balsojāt, tagad ir par vēlu. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Īss komentārs arī Vidiņa kungam. Tātad, nobalsojot Saeimā par likumprojekta 1. panta svītrošanu, runa ir nevis par Saeimas vēlēšanu likumu, bet par likumu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kur 1. pants bija tas, ko pieņēma jau pavasarī kā 5. un 6. daļu. To svītroja, ne jau paša likuma 1. pantu. Un pašlaik tātad ir Vītola kunga priekšlikums, jūs dzirdējāt debates, kur Juridiskā komisija iesaka tomēr noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vidiņa priekšlikumu likumprojekta 10.... piedodiet, par deputāta Vītola priekšlikumu — likumprojekta 10.panta 2.daļā aizstāt vārdus “un tālāk kā tekstā”. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 29, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats . Godātie deputāti! Nākamais arī ir deputāta Vītola priekšlikums — izslēgt no 3. daļas 1. punkta vārdus “pēc saraksta”, tātad kuri nāk vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos, mūsuprāt, tas pēc būtības nebūtu balsojams, jo tas ir saistīts ar iepriekšējo nupat jau noraidīto.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt Māris Vītols, lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Šis un arī nākamie priekšlikumi, kuri ir iesniegti, ir saistīti ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, tāpēc es neuzturu balsojumus par tiem ne par šo, ne par tiem nākamajiem, kas būs, un tālāk.

Sēdes vadītājs . Paldies, Vītola kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti, nākamais ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 10.1 pantu, kurā noteikta kārtība, kādā deputāta kandidāts apliecina ziņas par sevi, un šeit ir sacīts — kandidāts pie zvērināta notāra uzrādījuma kārtībā apliecina priekšvēlēšanu paziņojumu. Juridiskā komisija to neatbalstīja, jo uzskatīja, ka šāda procedūra būtu pārāk dārga un pārāk sarežģīta un dotu pārāk daudz darba zvērinātajiem notāriem vēlēšanu gados, kas arī vispār nav vēlams. Tādēļ aicinām to noraidīt!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vēlas runāt deputāts Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu iedziļināties šī priekšlikuma būtībā un tomēr gribētu dzirdēt normālu argumentāciju, kāpēc Juridiskā komisija to ir noraidījusi? Mēs ļoti ilgi diskutējām un debatējām par 5. panta būtību, par to, vai čekisti, bijušie čekas, VDK darbinieki, ārvalstu specdienestu darbinieki, bijušie kompartijas darbinieki var kandidēt vēlēšanās. Un es arī teicu, ka ir problēmas, lai viņus sauktu pie atbildības pastāvošās likumdošanas ietvaros. Vienīgais ceļš, kā mēs tik tiešām varam īstenot šo likumu, Vēlēšanu likumu dzīvē, ir tas, ko piedāvā Lagzdiņa kungs. Tādā redakcijā, kā viņš arī piedāvā, ka katrs sarakstā ietvertais kandidāts pie zvērināta notāra uzrādījuma kārtībā apliecina priekšvēlēšanu paziņojumu... un tālāk kā tekstā. Tas ir vienīgais ceļš, ja mēs tik tiešām negribam pieļaut šī likuma normu pārkāpumu. Un es aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamais Ādamsona kungs! Pirms jūs aizstāvat kādu priekšlikumu, es ieteiktu jums paskaitīt, cik tas izmaksās un cik ārkārtīgi lielā mērā tas sadārdzinās tiem, kas vēlas piedalīties vēlēšanās, sarakstu iesniegšanu. Mums nav tiesību liegt mazākām partijām iespējas piedalīties vēlēšanās un iesniegt savus sarakstus tikai tāpēc, lai kaut ko... lai birokratizētu šo te iesniegšanas procedūru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums šajā valstī pastāv Centrālā vēlēšanu komisija, kura ir spējīga veikt visas šīs funkcijas.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka šis priekšlikums rada zināmas grūtības, neapšaubāmi, bet tanī pašā laikā mēs te ļoti kvēli cīnījāmies par tiem ierobežojumiem. Mēs bijām pret šo pantu izslēgšanu. Tagad mēs nezin kāpēc negribam piekrist kaut kādai, vismaz kaut kādai normai, kas dod zināmas garantijas un dod zināmas pārbaudes iespējas. Šeit nevar būt arguments par kaut kādu sadārdzināšanu. Tie, kas vēlas kandidēt, tie, kas stāda sarakstus, es domāju, lai viņi paši lemj. Tā ir viņu problēma, kuri grib šeit kandidēt. Tas nevar būt pretarguments. Jebkurā gadījumā mēs jau esam šajā likumā vairākas reizes ļoti īpatnēji balsojuši. Diemžēl šis likums ir ārkārtīgi nopietns, un attieksme pret to ne vienmēr izskatās īpaši nopietna. Ja jau mēs tik ļoti gribam maksimāli kaut savu iespēju robežās noteikt, kurš var kandidēt un kurš nevar, kāpēc mēs esam pret šo normu? Ko tā dara sliktu, interesanti? Kādi ir iemesli to vispārīgi nepieņemt? Tāpēc es katrā ziņā uzskatu, ka labāk mēs šādu normu atbalstām, nevis mēs to noraidām.

Sēdes vadītājs . Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamo Prezidij, augsti godātie deputāti! Es sākšu ar to, ka uzdošu jautājumu — un ko tad tas dod labu papildu? Par sliktu, ja runātu par sliktu, tad tiešām būtu daudz jārunā, bet labu arī, Dobeļa kungs, neko nedod. (No zāles deputāts Dobelis: “Balsosim!”) Vai tad, ja nebūs šāda dokumenta, tad nebūs pamata saukt pie kriminālatbildī-bas? Vai tad notāra dokuments būs tad izšķirošais? Vai notāri izdarīs šo izziņu izmeklēšanu un pēc tam nodos tiesai? Pie tam uzrādījuma kārtībā. Tad atbildiet katrs sev — vai jūs visi saprotat, ko nozīmē — uzrādījuma kārtībā. Es ļoti lūdzu ne-runāt par lietām, kuras jūs līdz galam neapzināties, kā tas būs. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija tātad nav atbalstījusi deputāta Lagzdiņa priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu 10.1 pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Lagzdiņa priekšlikumu likumprojekta 10. pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 47, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats . Godātie deputāti! Nākamie ir priekšlikumi par likuma 11. pantu. Pirmais ir deputāta Bišera priekšlikums — svītrot no 11. panta 4. punkta “c” punktu — par ārvalsts pilsonību, un “g” punktu — par sadarbošanos ar dažādu valstu drošības dienestiem. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, un Bišera kungs laikam arī māj, ka it kā...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Bišera priekšlikumu 11.pantā? Deputāts Bišers noņem savus priekšlikumus, tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Nākamie ir deputāta Lagzdiņa priekšlikumi saistībā ar nupat noraidīto pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāts Lagzdiņš noņem savu priekšlikumu.

M.Grīnblats . Tātad divi panti ir noņemti. Un nākamais priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums.... tātad, ka kandidātu sarakstiem ir saglabājams numurs, kas tiem bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, ja ir attiecīgas partijas attiecīgs paziņojums. Bet Juridiskā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Un pēdējais priekšlikums par 11. pantu ir no pašas Juridiskās komisijas — pie 4. panta “a” punkta aiz vārdiem “gads kā ziņa, kas vajadzīga par deputātu” pierakstīt arī “dzimums un tautība”, ko Juridiskā komisija pati atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Tālāk nākamais ir 12.pants. Tātad tas ir deputāta Vītola priekšlikums, ko viņš jau atsauca... jā, ir jau atsaukts...

Sēdes vadītājs . Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. 13. pantā pirmais priekšlikums ir deputāta Vītola, kas arī ir atsaukts. Tātad tas nav skatāms. Un nākamais punkts tātad ir priekšlikums no deputāta Bišera par kārtību, kādā tātad kandidātu var svītrot no saraksta, ja tas ir pārkāpis tos likuma pantus, kā 4. un 5., kas uz viņu attiecas.

Juridiskā komisija to ir izskatījusi un daļēji ņem Bišera kunga priekšlikumu vērā, piedāvājot šādu variantu, skatīt labajā pusē — tātad 8. lapaspuses pēdējā ailē par 13. panta 2. daļas 1. punkta “a” apakšpunkta izteikšanu: ja kandidāts tātad neatbilst šā likuma 4. un 5.panta prasībām, ja Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā ir attiecīga Satversmes biroja, Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas iestādes izziņa vai tiesas spriedums, ko arī Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas piedāvātajai 13.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Un vēl pie šī paša panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums pie “d” punkta — kandidāts miris — maza piebilde: ko apstiprina Dzimtsarakstu nodaļas izdota apliecība.

Sēdes vadītājs . Arī šim ierosinājumam deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Nākamais tātad ir 14.pants, kur ir divi Vītola kunga priekšlikumi. Tie būtu automātiski noņemami, un deputāta Jirgena priekšlikums, kas, manuprāt, arī ir noņemamas.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Tālāk ir 15.pants. Šeit ir deputāta Bišera priekšlikums par laiku, kad Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina ziņu publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”, izteikt citā redakcijā. Savukārt Juridiskā komisija iesaka daļēji to ņemt vērā, bet noteikt šādu redakciju, ka tomēr ne vēlāk kā 10 dienas pirms parastajām vēlēšanām un 20 dienas Saeimas vēlēšanas atbilstoši Satversmes 48.pantam. Tātad mazliet citā redakcijā, neatbalstot tieši Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti šim atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Bišera priekšlikumu un piedāvātajām izmaiņām 15.pantā piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Šeit vēl ir otrs deputāta Bišera priekšlikums attiecībā... kas, manuprāt, nav uzturams spēkā. (No zāles deputāts Bišers: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers atsauc. Tālāk!

M.Grīnblats. Tālāk par 16.pantu ir deputāta Vītola priekšlikumi, kas ir noņemami, un ir arī deputāta Bišera priekšlikums, tātad par to, ka tiek mainītas dažas daļas. Ja Bišera kungs tās neuztur, tad komisija tās ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Pašas Juridiskās komisijas priekšlikums 16.pantā — izslēgt vārdu “pirmās”, kas ir pieņemts vairākos citos pantos.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk par 17.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir arī ņēmusi vērā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Par 20.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums — precizēt formulējumu, ko komisija ir atbalstījusi, taču ieslēgusi ne šajā pantā, bet 22.pantā.

Sēdes vadītājs . Deputāti Juridiskās komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Bez tam Juridiskā komisija ierosina svītrot 20.panta otro daļu, kur ir runa par to, ka vēlētājus pārbauda pie ieiešanas vēlēšanu iecirknī, bet šī panta jēga ir iekļauta citā pantā mazliet uz priekšu.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidija pārstāvji! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Es izprotu, ka mēs ikkatrs esam dabūjuši vēstuli no PBLA par maiņām, kuras viņi gribētu redzēt 20.pantā. Mēs šeit it kā esam vairāki trimdas latvieši. Es uzskatu par godu šitanī gadījumā uzstāties un pieprasīt, lai mēs debatētu arī PBLA iesniegto maiņu 20.pantā. Viņu ierosinājums bija tāds, ka trimdas latvieši drīkst balsot un ka viņi drīkst balsot pa pastu, un, ja pastmarka, pasta nozīme ir pirms vēlēšanu datuma, tad viņu balote skaitās. Tur nav jāsūta nekādi pases noraksti, jo ir jau katrā ārzemju vēstniecībā reģistrēti latviešu pilsoņi.

Man likās, ka viņu pieprasījums ir ļoti korekts un pareizs. Es neizprotu, kāpēc mēs esam šito priekšlikumu ignorējuši. Es lūdzu atbildīgajai komisijai atļaut par to mums vismaz balsot trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par 20. panta otrās daļas izslēgšanu? Nevēlas. Debates pabeigtas. Komisijas vārdā — Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Godātais Valdmaņa kungs! Runa bija par 20.panta otrās daļas svītrošanu, kur ir noteikta kārtība, ka viens no Vēlēšanu komisijas locekļiem pie komisijas pārliecinās, vai viņš ir piedalījies Saeimas vēlēšanās, nevis par ārzemju latviešiem. Un šis pants ir pārcelts uz 22.panta otro daļu, kur tagad Vēlēšanu komisijas loceklis vēlēšanu telpās pārliecinās — ir vai nav viņš iepriekš balsojis. Galīgi ne par tematu. Komisija iesaka atbalstīt un svītrot otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 20.panta otrās daļas izslēgšanu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Tātad 22.pantā deputāta Vītola priekšlikums ir atsaucams, tātad tas ir atsaukts, un tajā pašā pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kur ir pārceltā norma, kuru es nupat minēju. Tātad, ka vēlēšanu telpās viens no Vēlēšanu komisijas iepriekš pārliecinās, ka personas pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, kas ir iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret piedāvāto 22.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Bez tam Juridiskā komisija iesaka šī paša panta trešajā daļā pie vārda “apzīmogo” papildināt ar “attiecīgās”. Tātad, ja būtu redzams, ka zīmogs ir tieši no šīs vēlēšanu komisijas, nevis no citas.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats . Par 23.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, kur vēlētājiem tiek dota iespēja personīgi iemest aploksni vēlēšanu kastē, un Juridiskā komisija to arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Pie šī paša panta ir Juridiskās komisijas papildinājums par jaunu piekto daļu, ko Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk par 25.pantu tātad. Deputāta Bišera priekšlikums par vēlētājiem, kuri dažādu fizisku trūkumu dēļ paši nevar parakstīties šeit. Šī redakcija ir precizēta, un Juridiskā komisija to arī atbalsta ar nelieliem labojumiem.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. 27.pantā Bišera kungs iesaka pirmajā daļā precizēt par vēlēšanu dienām, ko Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Grīnblats . Deputāts Bišers iesaka izslēgt panta otro un trešo daļu, ko arī Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Grīnblats. Par 28.pantu līdzīga rakstura Bišera kunga priekšlikums — vārdi “pirmajā izslēgšanas” attiecas uz vēlēšanu dienām. To arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. 29.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums par balsu skaitīšanas uzsākšanu, ko arī Juridiskā komisija ir uzsākusi mazliet precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 29.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Par 32.pantu bija deputāta Vītola priekšlikums, ko, manuprāt, viņš atsauc. Jā. Tas ir atsaukts.

Par 34.pantu. Šeit ir pašas Juridiskās komisijas precizējums, kur ir jāatzīmē protokolā pēc izsniegto aplokšņu skaita arī vēlētāju sabojāto aplokšņu skaits, ko Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

M.Grīnblats . Tālāk par 35.pantu ir iesniegta jauna redakcija no deputāta Bišera, kuru Juridiskā komisija tātad ir izskatījusi. Lielākoties šie priekšlikumi ir ņemti vērā, tikai ar to īpatnību, ka tie ir ņemti vērā daļa šajā pantā, un daļa ir pārcelta uz 36. un 37.pantu, lai būtu nodalītas funkcijas, ko veic iecirkņa komisija, rajona komisija un Centrālā vēlēšanu komisija. Tāpēc Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt visu 35. pantu pilnīgi jaunā redakcijā, kuru jūs redzat labajā malā.

Sēdes vadītājs . Pret 35.panta redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Nākošais pants ir 36.pants, kur arī tātad ir iesniegta jauna redakcija no deputāta Bišera. Juridiskā komisija to arī ir daļēji atbalstījusi, bet daļu no šiem pantiem iekļāvusi iepriekšējā un daļu nākamajā pantā. Tāpēc Juridiskā komisija piedāvā 36.pantā pilnīgi jaunu redakciju, kas redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti 36.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

M.Grīnblats . 37.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums par šī panta izslēgšanu, bet tas ir kontekstā ar to, ko mēs jau pieņēmām. Tas būtu noraidāms. Bišera kungs to arī atsauca, un Juridiskā komisija iesaka 37.pantu jaunā redakcijā, kur Bišera kunga iepriekšējā priekšlikuma daļa ir ņemta vērā.

Sēdes vadītājs . Arī 37.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats . Tālāk ir 38.pants, kur tātad pirmajā lasījumā bija pieņemta redakcija, ka vēlēšanu mandātu sadalīšanā piedalās saraksti, kuri pa Latviju saņēmuši ne mazāk kā 5%, ja tos iesnieguši likumā reģistrētā kārtībā reģistrētās politiskās organizācijas, bet ne mazāk par 7%, ja tos iesniegušas divas vai vairākas politiskās organizācijas, un šeit ir vesela virkne priekšlikumu, kas skar šo priekšlikumu, gan arī procentu barjeru. Tātad pirmie ir priekšlikumi no deputāta Lagzdiņa, deputātes Seiles, deputāta Eniņa un Nacionālo reformu partijas un Zaļās partijas — pilnībā slēgt šo pirmā lasījuma 2. pantu, atgriezties pie iepriekšējā.

Tālāk ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurš iesaka noteikt 4% sarakstiem, ko iesniedz viena organizācija, un 5% sarakstiem, kurus iesniedz divas vai vairākas organizācijas. Ne šo pirmo, ne šo otro Juridiskā komisija nav atbalstījusi. Tālāk ir deputātu Ilgas un Aivara Kreitusa priekšlikums, kuri iesaka noteikt kopīgu normu — 4% visu veidu sarakstiem. Un pēdējais priekšlikums ir deputāta Vītola, kas pēc konteksta arī nebūtu atbalstāms. Tātad runa ir tikai par šiem pirmajiem priekšlikumiem. Juridiskā komisijā nav atbalstījusi nevienu no šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Strods, Tautas kopa “Brīvība”.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi! Gan es, gan daudzi mani kolēģi esam mažoritārās vēlēšanu sistēmas piekritēji. Diemžēl pagaidām jāsamierinās ar vienu no sliktākajām vēlēšanu sistēmām pasaulē, kas ir. Tā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Un šodien tieši šajā pantā iet runa par šo te procentu barjeru. Šeit ir runa par 5 un 7%. Es gribētu pateikt, ka jau kaut viena procenta barjera šajā te proporcionālajā vēlēšanu sistēmā vispār šo te sistēmu pēc būtības diskreditē un neatbilst būtībai — šai te proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Un es gribu nolasīt nelielu citātu no pasaules vēlēšanu sistēmas tādas brošūras, kas izdota Latvijas Universitātes Politisko zinātņu katedrā, kur teikts, ka augstākā barjera tiek lietota, kad valsts ir izlēmusi atklāti atbalstīt lielāku partiju eksistenci. Un labs piemērs šai jomai ir Turcija, kur pastāv, piemēram, 10% vēlēšanu barjera. Un papildvietas tai partijai, kas guvusi vēlētāju vislielāko atbalstu. Un šeit kā piemērs tiek minēts partija “Tēvzeme”, vispār diezgan līdzīgs nosaukums mūsu partijai “Tēvzemei un Brīvībai”, kas, piemēram, 1987.gada vēlēšanās ieguva tikai 36% vēlētāju balsu, bet ar 10% barjeru viņi dabūja 65% no parlamenta deputātu vietām. Un pārējās astoņas partijas, kas nav iekļuvušas un ieguva 20%, vispār nedabūja nevienu mandātu. Tātad jau 10% galīgi izkropļo šo sistēmu, bet 5 un 7% arī zināmā mērā diezgan stipri to kropļo. Un zemēs ar autoritāro režīmu ierobežo demokrātiju, partiju sarakstu sistēma var tikt pilnīgi izkropļota, kļūstot par neproporcionālas sistēmas formulu. Tāpēc es iestājos pret šo te 7% barjeru un vispār esmu arī pret 5% barjeru, un aicinu, kā lai saka, noraidīt šos te priekšlikumus, ko bija iesniegusi mūsu vadošā trijotne. Vēl jo vairāk mani izbrīna, ka šeit sākumā priekšlikumus, kuri bija nobalsoti pirmajā lasījumā, ir iesniegusi arī tāda partija kā “Latvijas ceļš”, kas sevi uzskata par liberāļiem. Man vispār nav saprotams, kā liberāla partija var ierobežot kāda cita tiesības. Paldies! Es aicinu vienkārši noraidīt priekšlikumus par 7% barjeru.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu vispirms atgādināt, ka mēs jau ar šī Vēlēšanu likuma otro lasījumu esam ķērušies pie Satversmes labošanas. Jo piekrītot tam, ka vēlēšanas notiek vienā dienā, mēs esam sākuši labot Latvijas Satversmi, kas nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek divās dienās. Un tagad atliek tā, ka mēs gandrīz vai šantāžas ceļā piespiežam labot Satversmi, jo vēlēšanu likums labo to jau tagad.

Otra lieta. Pie mana priekšlikuma pa 4% klāt bija piebilde, ja tas nav pretrunā ar Satversmes 6.pantu, kas paredz Latvijā proporcionālas vēlēšanas, un Satversmes 77.pantu, kas nosaka, ka 6.panta labojumi ir pieļaujami tikai tad, ja tauta par to ir nobalsojusi. Un ka par šo jautājumu ir jāsaņem atbilde no Satversmes tiesas. Diemžēl Juridiskā komisija nereaģēja uz šo manu piebildi par atbildes saņemšanu no Satversmes tiesas un nav griezusies, cik es zinu, Satversmes tiesā, lai tā novērtētu vispārībā procentu barjeras ieviešanu Latvijas Saeimas vēlēšanu likumā, nelabojot Satversmi. Manuprāt, mēs šodien ķeramies atkal klāt pie Satversmes un labojam. Un man ļot žēl, ka Juridiskā komisija nemēģināja pakonsultēties, jo es neierosināju Juridiskajai komisijai iesniegt šādu prasību tiesā un izskatīt lēmumu kārtā.

Es šodien sāku domāt par kaut ko citu, ja nav šādas reakcijas, vai nevajadzētu Saeimai 35 deputātiem iesniegt šādu prasību Satversmes tiesā, lai izskatītu Satversmes tiesa un novērtētu, vai, ieviešot procentu barjeru, mēs pārkāpjam vai nepārkāpjam Latvijas Satversmes 6.pantu, un tad domāt par tālāko rīcību. Jo redziet, kas ir, ja ievieš procentu barjeru kā tādu, tad noteikts procents vēlētāju netiek pārstāvēti Saeimā, jo, es varu kļūdīties, un žēl, ka šeit arī nav apkopoti dati, un deputāti nav iepazīstināti, cik procenti palika ārpus 6. Saeimas, es varu kļūdīties, bet vairāk nekā 10% vēlētāju, kas izteica savu gribu par partijām, kuras neiekļuva Saeimā, palika ārpus Saeimas. Vai tas ir labi vai slikti, tas ir diskutējams jautājums, bet, manuprāt, līdz ar to vēlēšanas nav proporcionālas, jo nav proporcionāli pārstāvēti vēlētāji, kas piedalās vēlēšanās. Un tāpēc vispārībā procentu barjera, manuprāt, ir Satversmes tiesā izšķirams jautājums, un tikai pēc tam tas ir balsojams Saeimā, un tāpēc es aicinātu deputātus apsvērt iespēju vistuvākajās dienās iesniegt šo prasību Satversmes tiesā, saņemt atbildi un tad izšķirties par to. Es šodien aicinu noraidīt koalīcijas procentu, bet 5 vai 4, šis jautājums vispār par proporcionalitāti, 6. un 77.pantu Satversmē, un 6.Saeimas rīcību, grozot vēlēšanu likumu.

Sēdes vadītājs . Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti nevēlas runāt. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK) . Tātad Juridiskā komisija bez visiem tiem priekšlikumiem, par kuriem mēs runājām, ir atbalstījusi arī priekšlikumu 38.panta pirmajā daļā svītrot pirmo teikumu — “Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija”, jo šī norma ir iegājusi jau citā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, godātie kolēģi, balsojam četrus pirmos priekšlikumus, kuri ir līdzīgi, — svītrot likumprojekta 2.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 23, atturas — 17. Nav pieņemts.

Tad tālāk, godātie kolēģi, ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 28, atturas — 12. Arī tas nav pieņemts.

Un tālāk ir Ilgas Kreituses un Aivara Kreitusa priekšlikums aizstāt 38.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 23, atturas — 19. Nav pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, un tālāk izriet, ka deputāta Vītola priekšlikums, viņš pats jau teica, 38.panta, gan viens, gan otrs, viņš noņem tos, nav tie balsojami.

Tā, Grīnblata kungs, tad tālāk par 40.pantu.

M.Grīnblats. Par 40.pantu ir deputāta Bišera priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bišers savu priekšlikumu noņem, tātad tas vairs nav balsojams, nav skatāms. Paldies!

M.Grīnblats. Par 41.pantu iepriekšējā lasījumā bija pieņemta norma, kas paredzēja procedūru Saeimas deputāta atsaukšanai, un šeit ir vesela virkne līdzīgu priekšlikumu, tātad izslēgt šo 3.pantu, ko iesnieguši Grīnblats, Straume, Jirgens, Lagzdiņš, Saeimas Juridiskais birojs, deputāti Ilga un Aivars Kreitusi, Nacionālā reformu partija un Zaļā partija un deputāts Bišers. Pēc tam ir arī pie šī paša panta mazliet atšķirīgs priekšlikums no deputātes Seiles, kur iet runa par to, ka būtībā tiek piedāvāta šī panta jauna redakcija, skatīt nākamajā lappusē. Tātad ievēlētais Saeimas deputāts pēc Saeimas lēmuma zaudē savu mandātu, ja viņš attiecīgā Saeimas sasaukuma laikā ir iestājies citā partijā, no kuras kandidāta saraksta viņš Saeimā nav ievēlēts. Viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša saraksta. Juridiskā komisija izskatījusi šo priekšlikumu un arī to ir noraidījusi. Iesaka atbalstīt pirmos priekšlikumus par šo grozījumu svītrošanu pilnībā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai jums ir iebildumi par Juridiskās komisijas slēdzienu par priekšlikumiem, kuri ir izteikti par likumprojekta 41.pantu, kurus nosauca Grīnblata kungs, gan par deputātu Jirgena, Lagzdiņa, Juridiskā biroja, Kreituses un Kreitusa, LNNK, Zaļās partijas, deputāta Bišera un deputātes Seiles priekšlikumiem? Nav iebildumu. Tātad tiek akceptēts Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Paldies!

M.Grīnblats. Nākamais ir likumprojekta 44.pants, kuru iesaka svītrot deputāts Vītols, bet Juridiskā komisija nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Deputāts Vītols noņem. Paldies!

M.Grīnblats. Tālāk pie 45.panta ir analoģisks Vītola kunga priekšlikumu, kuru Juridiskā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs arī noņem. Paldies!

M.Grīnblats. Pie šī paša panta ir divi Juridiskās komisijas priekšlikumi — aizstāt pirmajā daļā vārdu “divus” ar “trīs” un izsvītrot pirmajā daļā vārdus “pirmās, kas skar vēlēšanu dienas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk 46.pantā ir analoģisks Juridiskās komisijas priekšlikums, kur vārdus “vienā no vēlēšanu dienām” aizstāt vienkārši ar vārdiem “vēlēšanu dienu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. 48.pantā ir līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikums, ko tā aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. 50.pantā ir deputāta Mauliņa priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet pati ir piedāvājusi citu priekšlikumu par vēlēšanu zīmju iznīcināšanu pēc tam, kad atbilstoši 49.panta kārtībai ir publicēti visi vēlēšanu rezultāti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās debatēs Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es nolasīšu jums arī tiem, kam nav priekšā dokuments, līdzšinējo panta formulējumu un pēc tam mūsu ieteikto. Līdzšinējais 50.pants skan tā: “Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas.” Tātad tūlīt pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas, tad, kad faktiski var sākties normāla pārbaude uz vietām. Tāpēc mēs ierosinājām, lai varētu pārbaudīt un kaut ko darīt, neļaut šos vēlēšanu pirmdokumentus iznīcināt, bet saglabāt, un tāpēc mums ir šāds formulējums: “Visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas pēc nākošā sasaukuma Saeimas ievēlēšanas.”

Normālās valstīs, normālās demokrātijas valstīs šis princips tiek saglabāts, mēs vienīgie radām iespēju iznīcināt pirmdokumentus, tikai pēc kuriem var pārbaudīt vēlēšanu pareizību jau tūlīt pēc publicēšanas. Tas ir nodrošinājums, lai tiktu segti visi viltojumi un nāk tie gaismā. Pieredze bija tāda, ka viltojumi jau bija nākuši gaismā un vienkāršas kļūdas, jo tajā protokolā grūti pateikt, vai tas ir viltojums vai nav, jo bija šāda veida kļūda protokolā — 291 vietā bija 219. Nu, pasakiet vai tā ir kļūda vai tīšs ierakstījums, jo kļūdīties var, tikai cipari jāapmaina vietām. Bet uz šī rēķina var notikt viltošana. Un, ja pirmdokumenti, vēlēšanu zīmes un aploksnes būs iznīcināti, neviens nevarēs pārbaudīt, kas un kā, vēl mazāk varēs pārbaudīt, kā ir ar krustiņiem, tas ir, ar svītrojumiem un krustiņiem. Rezultātā vēlēšanās, es jums negribu nosaukt paņēmienus, kā var to vēl izmantot, jo tā būtu padomu došana viltotājiem, jo mēs piedzīvojām, redzējām, kādā veidā viltojumi notika, un nekādi nevarēja ne pierādīt, ne pārbaudīt, tāpēc ka vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes bija iznīcinātas, tagad, kad ar skaneri skaitīs, šī viltošanas iespējas būs daudzkārt lielākas. Uzskatām, ja šajā punktā netiks pieņemts mūsu labojums, mēs uzskatām, ka tiek gatavota vēlēšanu rezultātu viltošana. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs, lūdzu!

M.Grīnblats. Godātie deputāti, Juridiskā komisija iesaka noraidīt deputāta Mauliņa priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas jauno 50.panta precizēto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Jāņa Mauliņa priekšlikumu likumprojekta 50.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret— 21, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, atkal pienācis ir pārtraukuma laiks. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Mārim Rudzītim.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Ienākuši divi dokumenti, deputātu ierosinājums ir nodibināt Latvijas Republikas un Azerbaidžānas Republikas starpparlamentāro sadarbības grupu, un otrs dokuments ir — nodibināt Latvijas Republikas un Indijas Republikas starpparlamentāro sadarbības grupu. Interesentus lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma izsludināšanas pulcēties šeit, Baltajā zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godājamie deputāti! Par 50. pantu ir palikusi vēl nenobalsota Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 50. pantu? Nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Un visbeidzot likuma pārejas noteikumi, kur sakarā ar to, ka 9. panta 5. daļa un grozījumi 41. pantā nav pieņemti, vesela virkne priekšlikumu atkrīt un nav balsojami pēc būtības, tomēr izskatāmi ir priekšlikumi pašā augšā, tas ir, deputāta Bišera priekšlikumi un deputāta Vītola priekšlikumi — izslēgt pārejas noteikumus kā tādus, un pārejas noteikumi... tātad nevis tie, kas tika skatīti pirmajā lasījumā, bet, kas ir pašlaik spēkā, proti, jūs redzat kreisajā ailītē par vēlētājiem, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi. Un Juridiskā komisija uzskata, ka varbūt arī šāda norma ir lieka, bet šobrīd to simtprocentīgi droši apgalvot nevar, un nekāda liela nelaime nebūs, ja šie divi panti pārejas noteikumos tomēr paliks spēkā. Tā kā Juridiskā komisija ir ieteikusi noraidīt Bišera un Vītola priekšlikumus, lai pārejas noteikumos šie divi punkti tomēr saglabātos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Tas tiek pieņemts. Paldies!

M.Grīnblats. Tādējādi visi priekšlikumi uz šo otro lasījumu ir izskatīti, un Juridiskā komisija var tikai aicināt pieņemt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi par trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

M.Grīnblats. Tātad priekšlikumu iesniegšanas datums visoptimālākais būtu 16. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka šeit ir tomēr tikuši pieņemti diezgan apjomīgi grozījumi un būtu vēlams deputātiem un frakcijām, strādājot pie trešā lasījuma grozījumiem, redzēt apkopoto otrā lasījuma pieņemto tekstu, tad man būtu lūgums šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vēlāku, tas ir, 23. oktobri, un lūgt Juridisko komisiju apkopot šī otrā lasījuma redakciju un to izdalīt deputātiem vai vismaz frakcijām, bet priekšlikums termiņam man būtu 23. oktobris. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā... Varbūt ir vēl kādi priekšlikumi? Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt vēl vēlāku laiku priekšlikumu iesniegšanai, jo trešajā lasījumā mēs varam galīgi šo likumprojektu noformēt tad, kad būs pieņemti trešajā lasījumā grozījumi Satversmē. Un līdz ar to atkarībā no tā, kādā termiņā mēs pieņemsim grozījumus Satversmē vai nepieņemsim, var būt nepieciešami zināmi grozījumi Vēlēšanu likumā, jo šie abi ir saistīti, un Satversmei ir jāiet pa priekšu, un tikai tad varēs galīgi izteikt priekšlikumus attiecībā uz šo Vēlēšanu likumu. Tāpēc es piedāvātu 1.novembri.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk priekšlikumu nav. Lujāna kungam ir vēl priekšlikums?

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! No vairākuma... Dabiski, ka es pilnībā atbalstu arī Bišera kungu, tikai es neatbalstu Bišera kungu kategoriskajā viņa piedāvājumā, ka šeit ir jāsaista ar Satversmi. Pieņemsim Vēlēšanu likumu, cienījamais Bišera kungs, un tad mēs atbalstīsim arī Satversmi. Jo citādi, piedodiet, mēs atbalstīsim jūsu priekšlikumus uz Satversmi, un pēc tam jūs ar savu mašīnu nobalsosit trešajā lasījumā Vēlēšanu likumu tādu, kā jūs gribēsit. Nu nevajag arī mūs par muļķiem uzskatīt, Bišera kungs! 1. novembri var atbalstīt, jā. Bet pa priekšu tomēr.. vēlreiz atkārtoju... un es arī aicinātu Prezidiju aktivizēt jautājumu, lai normāli izietu Vēlēšanu likums, un tad mēs runāsim par Satversmi.

Sēdes vadītājs. Jums tātad nav konkrētu priekšlikumu? Tad kādēļ jūs nācāt tribīnē? Es jautāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Jums tādu nav.

Tātad ir pašlaik trīs termiņi — 1. novembris, 23. oktobris un 16. oktobris. Balsojam par tālāko termiņu — 1. novembris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 7. Pieņemts 1. novembris.

Pirms izskatām nākamos darba kārtības jautājumus, ir vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izklāstīts dokumentā nr. 3203—A, kurā viņi lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā pārcelt 33. punkta — Saeimas lēmuma projekts “Par korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” izskatīšanu pēc darba kārtības 13. punkta. 13. punkts mums ir Pieprasījumu komisijas atzinums. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Tad lūdzu, ja ir iebildumi, tad tribīnē argumentējiet šos iebildumus, Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis (TB). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Šodien ir daudzi svarīgi punkti, un viens no tiem mums ir trešajā lasījumā jāpieņem likums “Par pašvaldību izlīdzināšanu 1997. gadā”, un, ja sāksies atkal ļoti garas debates šeit par šo lēmumprojektu, mēs diemžēl to šoreiz nepieņemsim, un tas ir nepiedodami vēlu jau atlikts. Es uzskatu, ka mums vajag obligāti šodien pieņemt pašvaldību izlīdzināšanu 1997. gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Balodis ir runājis pret. Vai vēlas kāds runāt par? Deputāts Lagzdiņš — lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu, jo, manuprāt, šī lēmumprojekta apspriešana neprasīs pārāk ilgu laiku, jo visi ir iepazinušies ar attiecīgo institūciju pārskatiem, un šis projekts ir ļoti lietišķs un tur nekādu emocionālu batāliju nevarētu būt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par izmaiņām darba kārtībā — 33. punktu pārcelt pēc 13. punkta. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 20, atturas — 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir dokuments nr. 3220 — Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un lūdz papildināt darba kārtību ar lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” otrajam lasījumam, projektu izskatīšanu. Komisija lūdz izskatīt iepriekš minēto lēmuma projektu pēc darba kārtības... kā pirmo darba kārtības punktu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav? Esam par to vienojušies.

Nākamais — 5 deputāti... tātad Latvijas Nacionālā reformu partija un Zaļās partijas frakcija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu ierosina šīsdienas plenārsēdes 22. darba kārtības punktu — likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” — atlikt un izskatīt pēc Vēlēšanu likuma pieņemšanas trešajā lasījumā. Tas ir tas, ko mēs jau lēmām. Kiršteina kungs vēlas pamatot. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Jā... Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Nu nebūtu loģiski katru dienu likt šos Satversmes grozījumus, zinot, ka tik un tā šis kvalificētais vairākums nebūs, un šodien mēs pieņēmām pilnīgi antikonstitucionāli jeb pretēji Satversmei vērstu lēmumu par to, ka ir divkārša proporcionalitāte — 7 % koalīcijas sarakstiem un 5% šiem sarakstiem.... jūs ziniet, ka tas radīs ļoti lielas problēmas... Ja trešajā lasījumā mēs nevaram izmainīt, teiksim, uz 3% vai kaut ko citu, loģiski, ka tur būs jāiesaista Valsts prezidents vai arī Satversmes tiesai būs jāizskata, un tikai pēc tam mēs varēsim balsot par šiem Satversmes grozījumiem, tāpēc es aicinu netērēt laiku un pagaidām neizskatīt vispār šos Satversmes grozījumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Jirgens — vēlas runāt pret.

A.Jirgens (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā trešajā lasījumā mēs varam izskatīt un pieņemt tikai pēc tam, kad ir pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Jo mēs nevaram ierakstīt Vēlēšanu likumā, ka vēlēšanas notiek vienā dienā, ja Satversmē šī norma nav pieņemta un joprojām ir spēkā esošā redakcija, ka vēlēšanas notiek divas dienas. Tā kā vispirms ir jābūt skaidrībā par to, kā šis process ir regulēts valsts pamatlikumā, un tikai pēc tam mēs varam pieņemt speciālo likumu. Tāpēc es aicinu noraidīt šo Latvijas Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim piecu deputātu iesniegto priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 25, atturas — 4.

Balsojam otrreiz. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi par piecu deputātu priekšlikumu svītrot 22.darba kārtības jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 31, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais arī ir piecu deputātu ierosinājums — likumprojektu, kas iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā ar nr. 23 “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, pārcelt aiz darba kārtības 14.punkta, likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Tātad 23. aiz 14. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai ir iebildumi deputātiem? Iebildumu nav. Paldies! Izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Vēl, godātie kolēģi, jums ir izdalīts pieprasījums —10 deputātu pieprasījums Ministru prezidentam G.Krastam, finansu ministram R.Zīlem par to, kādiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām šogad ir izsniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām. Motivācijai vārdu lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis pieprasījums saistīts ar valsts līdzekļu izlietojumu, konkrēti ar valsts uzņēmumu līdzekļu izlietojumu, un mūsu rīcībā ir nonākusi neoficiāla informācija par to, ka Finansu ministrija ir devusi atļauju uzņēmumam “Ventspils nafta” sponsorēt Latvijas Basketbola līgu aptuveni par summu — 4 miljoni ASV dolāru. Tāpēc mēs gribam noskaidrot, vai šī summa atbilst patiesībai, kā arī, protams, šāda informācija dabiskā veidā izvirza vispārēju jautājumu par to, kādiem valsts uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, vai uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām ar valsts kapitāla daļu šajā gadā ir sniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām tas ir bijis. Šāda informācija būtu ļoti svarīga, lai redzētu to, kādā veidā notiek rīcība ar valsts mantu un ko patiesībā valsts ir šajā gadā atļāvusies darīt. Tas tiek formulēts kā pieprasījums tāpēc, ka šeit parādās šī summa — 4 miljoni ASV dolāru, kas ir visai liela un kas faktiski ir ļoti tuva tai summai, kuru bija paredzēts nozagt “Ventspils naftas” un bankas “Baltija” darījumu rezultātā, ja to tādā veidā izdarīt neizdevās, tad rodas aizdomas par to, vai šeit šis darījums nav nokārtots šādā veidā. Tāpēc es lūdzu no Finansu ministrijas pilnīgi konkrētu atbildi, un, ņemot vērā to, ka šī situācija ir tik nopietna un summas ir tik lielas, tas tika virzīts pieprasījuma veidā. Es ļoti ceru, ka mēs Pieprasījumu komisijā šo jautājumu izskatīsim, un, ja varēsim konstatēt to, kāda ir situācija, visiem šeit radīsies šī skaidrība par to, kādā veidā šī sfēra ir tikusi regulēta un kas šajā jomā valstī ir noticis šajā gadā, jo valsts līdzekļu taupīšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Un būtu nepiedodami, ja šis taupības režīms kaut kādā mērā būtu neievērots par tik lielu summu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Vēl ir divi iesniegumi. Pirmais. 10 deputāti lūdz šā gada 9.oktobra sēdi turpināt līdz darba kārtības 17.punkta likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu” otrā lasījuma izskatīšanai.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu... Vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu — sēdi turpināt līdz 17.darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 16, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais. 10 deputāti lūdz pārcelt šīsdienas vakara sēdi uz 16.oktobri. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Kārlis Čerāns vēlas runāt pret.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Es gribu jums visiem atgādināt to faktu, ka jau pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sēde tika pārcelta uz šodienu, tāpēc šāds lēmuma projekts nav korekts, jo Saeima jau vienreiz ir lēmusi par to, kad skatīt atbildes uz tiem jautājumiem, kuri bija iekļauti jau pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtībā. Faktiski ar šādu lēmumu mēs nonākam pretrunā ar to, ko mēs esam paši iepriekš lēmuši. Nerunājot nemaz par to, ka šāds lēmums klaji ignorē arī mūsu valsts Satversmes normas, kas nosaka deputātiem tiesības uzdot valdībai jautājumus un līdz ar to pēc lietu iekšējās loģikas paredz tiesības deputātiem saņemt atbildes uz šiem jautājumiem. Es saprotu, ka valdošajai koalīcijai ļoti nepatīk opozīcijas konstruktīvā darbība un nepatīk opozīcijas ierosinātie jautājumi, kas ir izskatāmi, mēs varam pašķirstīt šodienas vakara sēdes darba kārtību un tos jautājumus, kurus valdošā koalīcija gribētu neizskatīt, tas ir, gan par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu par maksājumiem no valsts īpašumu privatizācijas iegūtajiem līdzekļiem, par akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” privatizācijas noteikumiem un to, kādā veidā tajos ir paredzēta Latvijas zemnieku interešu aizstāvība, par Abrenes apriņķa teritorijas atdošanu Krievijai, par jaunatnes izglītošanu Eiropas Savienības jautājumos un tās aktivitātēs, par Ministru kabineta veiktajiem pasākumiem, lai visas valsts amatpersonas iesniegtu papildinājumus savām valsts amatpersonu deklarācijām saskaņā ar Satversmes tiesas 11.jūlija spriedumu, un par principiem, pēc kuriem tiek noteiktas valsts budžeta dotācijas akreditētām privātskolām, par motivāciju Latvijas—Krievijas robežpunkta “Vecumi” neatvēršanai starptautiskiem kravu pārvadājumiem.

Tie praktiski ir jautājumi no visām dzīves sfērām, un valdošā koalīcija ar šādu balsojumu klaji ignorē opozīcijas tiesības — panākt šo jautājumu, kaut arī ļoti īsu, bet tomēr izskatīšanu pēc būtības, šeit, Saeimas sēdē, un konkrētu atbilžu prasīšanu no ministriem. Ja šādā veidā Saeima atļaujas lemt, tad jau nav pilnīgi nekādas jēgas tam, kas mums ir rakstīts likumos, un nav nekādas jēgas tam, kas ir rakstīts Satversmē, tad tiešām ir jābrīnās, kādu cieņu pret likumiem un Satversmi mēs varam prasīt no vienkāršiem cilvēkiem, ja paši deputāti atļaujas likumus un Satversmi nepildīt. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš vēlas runāt par.

J.Vidiņš (TB). Cienījamie kolēģi, mēs jau pieņēmām tagad lēmumu — turpināt sēdi, kārtējo sēdi līdz tam, kamēr izskatīsim 17 jautājumus. Es domāju, ka mums jānodarbojas vairāk ar likumdošanu. Opozīcijas konstruktīvam darbam, man liekas, šodien viņa savu devumu jau ir ieguldījusi pietiekoši, un es domāju, ja par daudz tas konstruktīvisms nāk, it sevišķi no Čerāna kunga, ka tas izsauc zināmu alerģiju pārējiem deputātiem.

Bet es gribu atzīmēt, Čerāna kungs, sekojošo: uz visiem jautājumiem visas atbildes jūs esat saņēmuši. (No zāles deputāts Čerāns: “Nav taisnība!”) Kādēļ jūs gribat piespiest mani kā brīvu cilvēku nīkt šeit, klausīties jūsu opusus tajos jautājumu un atbilžu šovos. Es vispār vienreiz jau iesniedzu to labojumu Saeimas Kārtības rullī, lai piedalās tie, kam interesē, un lai radioklausītāji, kuriem interesē, arī ieslēdz radio, jo tas faktiski ir propagandas materiāls, jums tikai domāts. Es iesaku balsot par šo deputātu priekšlikumu, un šodien tiešām mēs normu būsim izpildījuši opozīcijas viedokļa uzklausīšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojot deputātus es aicinu ņemt vērā to, ko teica Vidiņa kungs, ka mēs norunājām strādāt līdz 17.darba kārtības jautājumam. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 19, atturas — 9. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Ādamsons. Pirmais jautājums — par termiņa pagarināšanu trim likumprojektiem. Triju likumprojektu izskatīšanai. Dokuments nr. 3220.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es lūdzu noņemt šo jautājumu no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, Aizsardzības un iekšlietu komisija bija ierosinājusi pagarināt termiņus trim likumprojektiem. Pašlaik viņi savu iesniegumu noņem. Tātad paliek spēkā tas, kas mums bija agrāk ierakstīts darba kārtībā. Paldies!

Nākamais. Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Veldres, Grīnberga, Kazāka un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Zelgalvis vēlas runāt apspriežamajā jautājumā.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Mēs šodien visu dienu intensīvi spriedām par Vēlēšanu likumu. Diemžēl mēs nespriedām par principiālām, būtiskām izmaiņām mūsu vēlēšanu sistēmā. Šādas izmaiņas no mums gaida mūsu vēlētāji. Tāpēc, ņemot vērā mūsu vēlētāju intereses, mēs iesniedzām šādu priekšlikumu.

Es pavisam īsumā centīšos pamatot šo priekšlikumu.

Tātad pāriet uz deputātu ievēlēšanu pa apgabaliem. Pirmkārt, vēlētāji vieglāk orientēsies balsošanas procedūrā, nevarēs manipulēt ar cilvēkiem un apmānīt tos ar skaistiem partiju nosaukumiem vai, izmantojot partiju populāros līderus, tā saucamās “lokomotīves”, samulsināt cilvēkus. Ja balsošana būs pēc apgabalsistēmas, tad katram deputāta kandidātam būs individuāli jāstājas vēlētāju priekšā un jāpārliecina viņi. Tā cilvēki spēs nekļūdīgāk izdarīt savu izvēli un balsot.

Otrkārt, ja deputāti ir ievēlēti no apgabaliem, tad var mainīt Saeimas darbu atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Un tās ir — par to jau mūsu frakcija “Latvijai” iesniedza savus priekšlikumus — vienu nedēļu strādāt Saeimas plenārsēdēs un komisijās, otru nedēļu strādāt savā vēlēšanu apgabalā, tikties regulāri ar vēlētājiem, ar iedzīvotājiem, ar pašvaldībām, apmeklēt skolas, uzņēmumus, un tā tālāk. Tas mazinās plaisu, kas ir radusies šodien faktiski jau starp varu, no vienas puses, un tautu, iedzīvotājiem, no otras puses.

Treškārt, ja deputāti tik ievēlēti no apgabaliem, tad var piemērot to atsaukšanas principu. Ja deputāts nepilda vēlētājiem dotos solījumus, balso pretēji vēlētāju gribai, neierodas regulāri tikties ar vēlētājiem, ar iedzīvotājiem savā apgabalā, viņu vēlētāji var atsaukt un ievēlēt citu. Tātad tautai ir dotas tiešām demokrātiskas iespējas, demokrātiska vēlēšanu sistēma.

Otrs priekšlikums par prezidenta vēlēšanām. Ierosinājums ir visai tautai ievēlēt prezidentu. Prezidenta vēlēšanas 6.Saeimā parādīja, ka faktiski valda tirgus un pērkamības atmosfēra. Mēs zinām, ka prezidents tika ievēlēts ar 53 deputātu balsīm. Prezidentu tomēr ievēlēja, bet kāda tautas uzticība prezidentam ir šobrīd? Šajā apšaubāmajā veidā ievēlēts valsts prezidents pēc tam ir atkarīgs no partijām, ir atkarīgs no bagātiem uzņēmējiem, nevis rīkojas tautas interesēs.

Raksturīgs piemērs šeit ir Autovadītāju civiltiesiskās apdrošināšanas likums, kuru mēs sākumā pieņēmām pēc frakcijas “Latvijai” priekšlikumiem, kur tika nobalsots par 20 latu apdrošināšanas maksājumu, kas atbilda iedzīvotāju interesēm un bija ekonomiski pamatots, bet prezidents likumu apturēja un atdeva Saeimai pārskatīšanai. Viņš nedzirdēja tautas protestus, neredzēja tos 20—40 tūkstošus savākto parakstu par to, bet rīkojās kā apdrošināšanas firmu lobijs. Vai tas ir pieņemams šodien tautai vai nav? Mēs uzskatām, ka nav. Tāpēc ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents, neatkarīgs no bagāto firmu un partiju interesēm, partijām. Paldies! Aicinu atbalstīt un nodot šo projektu komisijām!

Sēdes vadītājs . Aigars Jirgens vēlas runāt pret.

A.Jirgens (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas, ko šeit propagandē deputāts Zelgalvis un kurš pārstāv frakciju “Latvijai”, tātad par pāreju no proporcionālās uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, tas diemžēl iesniegtajā likumprojektā neatspoguļojas nekādā veidā. Šī priekšlikuma autori liek priekšā sadalīt Latviju nevis piecos vēlēšanu apgabalos, kā tas ir šeit, bet sadalīt 100 vēlēšanu apgabalos, bet nemainot proporcionālo vēlēšanu principu, kas ir ietverts Satversmes 6.pantā, kurā izmaiņas frakcija “Latvijai” neparedz. Pieņemot šādu projektu, mēs radām situāciju, ka saglabājas proporcionālā vēlēšanu sistēma, tikai kandidātu saraksti tiek iesniegti nevis piecos apgabalos, bet 100 apgabalos. Manuprāt, tas absolūti nav racionāli un nav vajadzīgs, un nav tam nekāda pamatojuma. Ja vēlas kādas nopietnas izmaiņas, tad vajag arī nopietni sagatavot dokumentus. Bez tam Satversmes 6. panta izmaiņas prasa visas tautas nobalsošanu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par Saeimas atzinuma projektu — nodot iesniegto likumprojektu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 29, atturas — 14. Iesniegtais likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Veldres, Kazāka, Kušneres un Liepas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret, vai kādam ir iebildumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Jums visiem ir izsniegta darba kārtība. Jūs ar to varējāt iepazīties jau kopš pirmdienas. Un, ja kāds vēlas par kaut kādu jautājumu runāt, pieteikties debatēs par vai pret, tad es lūdzu to izdarīt savlaicīgi. Pēdējā brīdī skriešus nāk te, iesniedz... Nu nevar tā, manuprāt, tik vieglprātīgi. Inese Birzniece, frakcija “Latvijas ceļš”, vēlas runāt pret.

I.Birzniece (LC). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Radioklausītāji! Es atvainojos, ka es par ātru neskrēju, lai nodotu lūgumu runāt, bet vismaz es izpildīju lūguma lapiņu. Es esmu pret nodošanu komisijām, jo man liekas, šāds aizliegums no prasības celšanas brīža tiesā, tas nozīmē, ka, ja kāda civillieta ir tiesā, atbildētājam ir aizliegts mainīt dzīvesvietu. Juridiskām personām atrašanās vietu. Tā gandrīz ir kriminālsankcija. Man liekas, ka varētu runāt, ka ir jāinformē tiesa par dzīvesvietas maiņu, bet es domāju, šī ir nedemokrātiska un pret cilvēktiesību normām. Es aicinātu nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs . Par runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 49, atturas — 7. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Par vai pret, iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns vēlas runāt pret.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šodien mums piedāvā nodot Saeimas komisijām dokumentu, kas vēl uz gadu nostiprinātu valstī pastāvošo kārtību, kad mums ir viena privileģēta valsts šķira, kurai ir ļauts aizmirst to, ka valsts patiesībā pastāv cilvēku dēļ, bet nevis cilvēki valsts dēļ. Valsts neskopojas ar līdzekļu tēriņu birokrātiskā aparāta finansēšanai. Tajā pašā laikā nekas nav izdarīts, lai atrastu iespējas palielināt skolotāju algas līdz tādam līmenim, kāds būtu pienācīgs par viņu veikto darbu. Valsts budžetā nav paredzēti būtiski līdzekļi pensiju pieauguma nodrošinājumam, un budžeta projekts ir orientēts joprojām uz netaisnīgā pensiju likuma īstenošanu, kas 1997. gada pirmajos septiņos mēnešos ir ļāvis 47% no visām pensijām piešķirt 25 latu apmērā vai pat mazākas. Nopietni pasākumi, atskaitot dažus populistiskus priekšvēlēšanu trikus, nav iecerēti demogrāfiskās problēmas risināšanā, un tas ir situācijā, kad Latvijā divreiz vairāk taisa zārkus nekā kar šūpuļus. Un būtībā var teikt, ka valdošajiem politiķiem šis jautājums joprojām ir vienaldzīgs. Neskatoties uz masīvo līdzšinējo opozīcijas spiedienu šajā jautājumā. Valdība, protams, cer izmantot Šķēles teroristisko diktātu, piespiežot uz antisociālo un galēji prettautisko 1997.gada budžetu, kuram valdošās partijas gan pašas ir piekritušas. Lai demonstrētu 1998.gadā kaut minimālus relatīvus uzlabojumus, bet jebkuram nopietnam analītiķim būs skaidrs, ka arī 1998.gadā valsts veiktie pasākumi sociālajā un demogrāfijas jomā ir acīmredzami nepietiekami. Godātie kolēģi! Es gribu uzsvērt vienu lietu, ka patiesībā mums ir jārīkojas otrādi. Vispirms naudas līdzekļi ir jāatrod bērniem, skolotājiem un pensionāriem un tikai pēc tam ierēdņiem un birokrātiem — to, kas paliek pāri. Tikai šādā veidā var tikt īstenots paaudžu solidaritātes princips, un šāda ir normāla kārtība, kura pastāv jebkurā ģimenē. Vidējā paaudze rūpējas gan par nākamās paaudzes izglītošanu, gan arī par to, lai vecākajai paaudzei būtu iespējas cienīgi pavadīt vecumdienas.

Šis budžeta projekts vēl jo vairāk padziļina valstī jau tā aso centralizācijas problēmu, ka pašvaldības vairāku gadu garumā īstenotas politikas rezultātā tiek mērķtiecīgi un sistemātiski ierobežotas to funkciju pildīšanā. Un tām pienākošās lomas realizācijā — organizēt un nodrošināt iedzīvotāju vietējo pašpārvaldi. Gadu no gada tiek samazināta salīdzināmās funkcijās izteikta pašvaldību daļa valsts kopbudžetā. Un tāpēc nebrīnīsimies, ja tajā dienā, kad Saeima šādu budžeta projektu skatīs pirmajā lasījumā, ja tas tiešām tā notiks, tad daudzās pašvaldībās valsts karogi būs izkarināti ar sēru lentām. Un tik tiešām, tās ir sēras, ja cilvēkam nevar tikt nodrošināts viņa dzīvē visnepieciešamākais, un tās ir sēras, ja atsevišķu politiķu kategorija vispirms jau ir cietsirdīga pret savu tautu, bet bez tam ir arī absolūtā neizpratnē par to, kas ir nepieciešams valsts attīstībai un uzplaukumam nākotnē. Šeit jāatzīmē tas, ka tieši pašvaldības ir tās, kas maksā sociālos pabalstus trūkumcietējiem, uztur skolu infrastruktūru un veic daudzus, dažādus, cilvēkiem tieši vajadzīgus un tieši saredzamus darbus. Pašvaldībām ir arī jādomā pilnīgi konkrēti par savas teritorijas attīstību. Bet Rīgas kungiem jau pastāv tikai Rīgas centrs un metropole, un dažs labs ļoti labprāt novilktu Latvijas robežu tepat ap Ogri, Jelgavu un Tukumu, tā teikt, lai mazāk problēmu. Bet cilvēki dzīvo visur Latvijā. To mēs esam uzsvēruši un nemitēsimies uzsvērt un atgādināt arī turpmāk. Kas budžeta projektā iestrādāts, lai nodrošinātu zemnieku saimniecību, preču un resursu cenu paritāti, nosacīti sakot, lai degvielas un piena cena būtu vienāda? Nekas. Kāda ir valdības apņemšanās panākt nodokļu iekasēšanas uzlabojumus? Praktiski nekāda. Šādus jautājumus var uzstādīt bez sava gala. Un ir skaidri redzams, ka šajā budžeta projektā problēmas ir nevis atsevišķās tā ailītēs, bet pašā metodoloģijā un vērtību sistēmā, pēc kādas tas ir sastādīts. Tādēļ es aicinu šo budžeta projektu Saeimas komisijām nenodot, bet atdot atpakaļ valdībai kardinālai pārstrādei. Paldies!

Sēdes vadītājs . Par vēlas runāt Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Ļoti cienījamais Čerāna kungs! Es gribētu teikt, ka jūs, iestājoties pret budžeta nodošanu komisijām, iestājieties arī pret pašu budžeta izskatīšanu Saeimā. Tas nozīmē, ka jūs un jūsu frakcija vienkārši nevēlas, lai tiktu pieņemts nākamā gada budžets. Tas nozīmē, ka jūs un jūsu frakcija iestājas pret to, lai nākamgad nauda būtu pensionāriem, skolotājiem, mediķiem, karavīriem, policistiem, visiem tiem, kam budžets naudu vienkārši piešķir. Es vienkārši aicinu jūs tos populistiskos trikus, par ko jūs runājāt un ko jūs tik veiksmīgi šeit izmantojāt, pataupīt pirmajam lasījumam, jo tad jums būs vairāk nekā piecas minūtes, kad jūs varēsiet uzstāties šeit. Lūdzu atbalstīt šī likuma nodošanu komisijām!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu visām Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 13, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1998.gadam” nodots visām Saeimas komisijām.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Militārpersonu izdienas pensiju likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbil-dīgā komisija. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu “Dzelzceļa likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”.

J.Kazāks (TKL). Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Pirmkārt, es gribu pateikt — paldies Dievam, ka Vaiņodes pikets ir beidzies, un es gribu izteikt cerību, ka šie Vaiņodes piketētāji netiks piešmaukti. Līdz ar to cilvēki atgriezušies normālā dzīvē. Un, skatoties caur tādu ticamības prizmu, mēs gaidījām jauno Dzelzceļa likumu. Visiem ir skaidrs, ka strādāt ar gadsimta sākuma metodēm un tehnoloģijām nevar, tāpēc arī jāmeklē iespējas, kā iegūt un izvest dzīvē jaunas tehnoloģijas. Ir vajadzīga īslaicīgas attīstības koncepcija ne tikai uz pieciem, bet gan vismaz uz desmit, piecpadsmit, divdesmit gadiem, jo dzelzceļš ar savu infrastruktūru ir par daudz nopietns objekts, lai lēmumus un projektus, kā arī to nostādnes mainītu katru vai katru otro gadu. Diemžēl uz šodienu mums šādas koncepcijas nav, tāpēc arī manā skatījumā valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” valda tāds haoss, kur var atļauties vienu brīdi slēgt līnijas, bet jau pēc pāris brīžiem vai gadiem solīt šo līniju atjaunot.

Tā, lūk, mēs arī strādājam bez kādām programmām, plāniem, vārdu sakot, uz labu laimi, šodien tas ritēja salīdzinoši gludi, ja neskaita Vaiņodes incidentu, bet ko darīt rīt? Mūsu galvenā valsts maģistrāle Zilupe–Ventspils vidēji dienā uz vienu pusi izlaiž 14–16 smagsvara sastāvus, sastāvā vidēji 50–60 vagoni, to sastāda vidēji 200 asis, un slodze uz vienu asi pārsniedz 25 tonnas, šāda caurlaide pilnīgi jaunu sliežu ceļu nolieto divu gadu laikā. Neskatoties ne uz ko, šī sistēma ir jāsakārto, bet ar ko sākt? Attīstības koncepcijas nav, bet ir Dzelzceļa likuma projekts. Manuprāt, vispirms vajadzīga koncepcija, kurā parādīt virzienu, kā attīstīsimies vai privatizēsim dzelzceļu, vai paturēsim valsts pārziņā. Manuprāt, ar privatizāciju šeit nevajadzētu steigties, jo mums ir pārāk maza valsts, lai sadalītu dzelzceļu, un lai neiznāk tāpat kā Lielbritānijā, ka ik pēc laika šo sistēmu gan privatizē, gan arī nacionalizē.

Šodien negribētos iedziļināties šī likuma pantu analīzē, bet varu sacīt droši, ka likumprojekts izstrādāts ļoti nekvalitatīvi, kaut kas paņemts no vecā, tas ir, Ulmaņlaika likuma, kaut kas no padomju laika, un klāt pielikta lielā privatizācijas būtība. Praktiski šis projekts atzīst tikai vienu, tas ir, galveno maģistrāli Zilupe–Ventspils, pārējās tiek iztirgotas jau ar likuma palīdzību. Tiek veidots mistisks dzelzceļa fonds, un šī fonda turētājs ir Satiksmes ministrija, kādēļ ne Dzelzceļa departaments? Vai pat akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, kas tieši nodarbojas ar dzelzceļa struktūras saglabāšanu? Ar to vēl par maz, bet 13.pantā pateikts skaidri un gaiši, dzelzceļā būs dubultā grāmtvedība, dārgie kungi un dāmas, palasiet 13.pantu, jūs redzēsiet. Un tā praktiski katrā pantā kaut kas ir samudžināts, nepateikts skaidri un gaiši, visur divdomības. (No zāles: “Iesniedz priekšlikumus!”) Tāpat pārejas noteikumos 3. un 4.punktos, citēju: Izveidot dzelzceļa administrāciju” — citāta beigas. Otrs citāts: “izveidot tehnisko inspekciju” — citāta beigas. Vai tad visu laiku nebija jeb tā strādāja, ka nemanīja, ka tādas institūcijas jau pastāv? Ar vienu vārdu var pateikt, ka man uz doto momentu pat jāsaka, ir kauns par saviem bijušajiem kolēģiem dzelzceļniekiem, kuri ir izstrādājuši, sagatavojuši tik neveiksmīgu likumprojektu un to iesnieguši mums izskatīšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Par vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Kazāka kungs, cienot jūsu kompetenci, tik tiešām, šajos dzelzceļa jautājumos, un es nebūt neapšaubu, ka tā ir lieta, ko jūs pārzināt precīzi un perfekti, es tomēr iesaku arī jums atbalstīt likuma nodošanu Tautsaimniecības komisijai, un pārkalsim, ja jums tur kaut kas nepatīk, mēs varam no šī likuma izveidot labu, tā teikt, trešā lasījuma paraugu, kur ir ņemtas vērā visas jūsu iebildes, ja tās atbilst dzelzceļa koncepcijai un attīstībai, es domāju, nobalsosim pirmajā lasījumā, jo citādi mums jāgaida piecu deputātu parakstīts alternatīvs likumprojekts, un šī gaidīšana var vilkties ilgi, bet tiešām mēs šeit sēdē, kas bija veltīta tieši šiem pasažieru pārvadājumu jautājumiem, veltījām ļoti daudz šai problēmai, viens no uzstādījumiem bija tas, ka mums ir vajadzīgs jauns Dzelzceļa likums. Mums ir trīs lasījumi, mēs varam izdarīt krasas un pat radikālas izmaiņas, ja tas atbilst būtībai, tā kā aicinu deputātus balsot par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 7, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu iecelšanu” , Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.3181 — par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu iecelšanu. Izskatīja Saeimas Juridiskā komisija un atbalsta. Kā pirmo balsojam, tātad iecelt Zemgales apgabaltiesā Sandru Siliņu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļu tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu par tiesnešu iecelšanu Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā. Balsojums slēgts. Godātie kolēģi, es aicinu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Piedodiet, nav kvoruma. Godātie kolēģi, vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 6. Sandra Siliņa iecelta par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

M.Grīnblats . Un otrs lēmums — iecelt Latgales apgabaltiesā Līviju Slicu par Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs . Deputāti runāt par šo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 6. Līvija Slica iecelta par Preiļu zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu, acumirkli, es esmu palaidis vienu darba kārtības jautājumu garām. Lēmuma projekts “Par L.Staša ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā.

Godātie kolēģi, jums dokumentā nr.3187 redzams Saeimas lēmuma projekts par deputātu Leonardu Stašu. Vai deputāti vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 16. Deputāts Leonards Stašs ievēlēts Saeimas Revīzijas komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru pre-zidentam G.Krastam, finansu ministram R.Zīlem un labklājības ministram V.Makarovam . Pieprasījumu komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija noraidīja šo pieprasījumu. Un sniegšu tuvākus paskaidrojumus, lai būtu lielāka skaidrība. Un noraidīja ne tāpēc, ka negribētu risināt šo problēmu, ka zēnam ir vajadzīga palīdzība, viņš zaudējis abas rokas, bet tieši otrādi, gribot palīdzēt un izvairoties no garas runāšanas šeit Saeimā, kā tas mēdz būt — veselas dienas garumā, komisija izvēlējās netradicionālu veidu, komisija aizsūtīja vēstuli Ministru prezidentam, finansu ministram un Labklājības ministrijai, un akciju sabiedrībai “Latvenergo”, lūdzot rast kopīgu risinājumu un arī varbūt netradicionālu izņēmumu kārtā. Diemžēl šis risinājums nav sekojis, jo iestājusies jauna situācija, un situācija ir sekojoša: mēs jau esam saņēmuši komisijā divas vēstules, ar kurām es tomēr atļaušos iepazīstināt, cienījamie kolēģi. Tātad raksta “Latvenergo” prezidents Birkāna kungs: “Paldies par jūsu ieinteresētību cietušā zēna liktenī. “Latvenergo” patiesi vēlējās palīdzēt Gatim Caunītim, lai gan 1994.gada 24.aprīlī tika pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu par šo gadījumu, un “Latvenergo” darbinieku vaina pārbaudes rezultātā nebija konstatēta.” Šobrīd situācija ir mainījusies. Ir ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 110.panta pirmās daļas, un “Latvenergo” ir atzīts par civilatbildētāju, kur civilprasības summa sastāda 51 792 latus. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, izmeklēšana ir pabeigta, lieta atrodas ekspertīzē, un plānojas, ka oktobrī tiks nodota tiesā. Pie šādiem apstākļiem, mūsuprāt, ir jāgaida tiesas spriedums, laiks, kad varēja risināt jautājumu citā ceļā, ir jau pagājis. Vēstule ir saņemta arī no Labklājības ministrijas, es nelasīšu, tā ir garāka, kur tiek skaidrots, ka zēnam attiecīga ārstnieciskā palīdzība tiek sniegta, un faktiski zēns tiek gatavots operācijai, bet par protezēšanu vēl pāragri runāt, tāpat arī sacīts, pāragri runāt par protezēšanai nepieciešamo summu. Tāda, lūk, ir šī situācija šobrīd. Tātad vai nu... droši vien nāksies gaidīt šīs tiesas rezultātus vai varbūt attiecīgajām institūcijām, kurām mēs esam uzrakstījuši vēstuli, tomēr sēsties pie galda un atrisināt šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Paldies. Pieprasījumu komisijai par darbu, par sūtītajām vēstulēm, es tiešām arī piekrītu šim secinājumam, ka šajā situācijā, kad ir ierosināta krimināllieta, tālāk šī pieprasījuma virzīšana nav loģiska, bet šeit tikai gribu vēl norādīt to, ka patiesībā šis jautājums bija atrisināms arī bez tiesas iejaukšanās, bet atsevišķu valsts amatpersonu neizdarības dēļ tas netika izdarīts. Tagad tiešām mums ir situācija, kurā mēs šobrīd esam, un mums ir tā situācija jārespektē, un tāpēc es arī šo pieprasījumu neuzturu, un es domāju, ka visi pieprasījuma parakstītāji būs ar mieru, teiksim, ja mēs visi kolektīvi atsauksim savus parakstus zem šī pieprasījuma, un tā viņa nodošanu tālāk nebalsosim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tā kā pieprasījuma iesniedzēji savu pieprasījumu atsauc, tad balsošana nekāda vairs nav vajadzīga. Jautājums izskatīts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram A.Rāviņam . Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja. Bija ieradies uz komisiju zemkopības ministrs un parlamentārais sekretārs, un piezīmēšu vēl, ka viņi sniedza tādus argumentētus paskaidrojumus, kas pārliecināja komisijas deputātus un arī faktiski iesniedzējus par konkrēto situāciju šobrīd graudu iegādē, un komisija pieprasījumu pārveidoja par jautājumu. Un šķiet, ka arī iesniedzēji ar to ir apmierināti, jo galu galā viņu, tā sakot, pēdējais vārds bija tāds, ka viņi patiešām gribētu, lai par šo situāciju graudu iegādē, no kurienes viņi nāk un cik lielos daudzumos, par cenām un tā tālāk, uzzinātu plašāka sabiedrība un arī jūs visi deputāti, ne tikai Pieprasījumu komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteicies Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es esmu apmierināts daļēji, protams, ar to atbildi, ko es esmu saņēmis no ministra Rāviņa kunga, mēs kā pieprasītāji... nu mēs esam apmierināti tik tālu, ka apstiprinājās tas, ko mēs iepriekš teicām, un šis pieprasījums par to, vai graudi ir importēti uz Latviju no Černobiļas apkārtnes, radās jau ne tikai tāpēc, ka šeit bija zemnieku pikets un bija sarunas ar piketētājiem, un galvenais uztraukums bija par to, ka zemniekiem, izaudzējot ražu, uzreiz pēkšņi izrādās, ka nav to kur likt, un visi apcirkņi dzirnavniekos pilni, tur ir sapirkti graudi, kā izrādījās arī no zemkopības ministra atbildes, sapirkti par cenu, kas ir 100 lati plus pievienotās vērtības nodoklis, un pēc tam mēs redzējām, ka no zemnieka nepērk pat par 50 latiem vairāk tonnā graudus...

Nu tās ir tādas diezgan dīvainas situācijas, bet galvenais ir tas, ka, neskatoties uz to, ka pirmajā brīdī pēc tam, kad šeit sākās runas par lieliem graudu iepirkumiem no Ukrainas, no Černobiļas apkārtnes, no Černobiļas ietekmes zonas, pirmajā dienā avīzē parādījās atbilde no Spruča kunga, no Zemkopības ministrijas augsta ierēdņa, ka graudi tiekot importēti no Vācijas. Pēc tam, kad mēs teicām, ka mēs taisīsim deputātu pieprasījumu, parādījās pavisam īss ziņojums avīzē, ka nu kaut kas jau ir vests arī no Ukrainas. Parādījās “Dienas Biznesā” garš raksts par Latvijas tēla graušanu, kurš bija pilnīgi neloģisks, kurā bija runa par to, ka latviešiem grūtāk būs eksportēt savus graudus, ja mēs šeit runāsim par to, ka mēs vedam kaut kādus graudus no Ukrainas un kaut ko tamlīdzīgi. Nu šajā gadījumā mēs no Zemkopības ministrijas esam saņēmuši garu garās tabulas, kur ir redzams, no kurienes ir ievesti graudi, un tāds graudu ievedums ir daudzas tonnas — 1996. gadā — 204 tūkstoši tonnas — un šeit ir smalki redzams, no kurām vietām Ukrainā un ļoti tuvu Černobiļai, pat līdz 90 kilometru attālumā, ir vesti graudi. Tātad jautājums ir bijis pilnīgi pamatots, saasinātā uzmanība no zemnieku puses, izskanējušās pārdomas ir bijušas pilnīgi pamatotas, un es brīnos par to, ka tas neizsauca šeit Zemnieku savienības pārstāvju vidū uztraukumu. Nu mums bija laba diskusija, laba saruna bija ar zemkopības ministru par šo ievedumu, protams, mēs nevainojam Rāviņa kungu, bet mēs runājām par situāciju kopumā. Mēs runājām par to, ka šodien ir par maz teikt — mēs pārbaudām, vai graudi nebija radioaktīvi... Es domāju, ka graudi tiešām nebija radioaktīvi, bet mēs labi zinām, ka ir radioaktīvo elementu pussabrukšanas periodi, mēs labi zinām, ka ir smagie metāli — svins, stroncijs, bārijs un citi, dzīvsudrabs it īpaši, — un svina un dzīvsudraba daudzums, pēc manā rīcībā esošajiem datiem jau no mikrobiologiem, tiešām pārsniedz graudos to līmeni, kāds ir normāli. Tātad tās sekas, kas bija tad, kad notika Černobiļas traģēdija, tās sekas jau ilgu laiku saglabājās uz šajā zemē izaugušo labību, un ne jau mēs varam tikai mērīt tādu parametru kā radioaktivitāte...

Tāpēc es domāju, ka šis jautājums bija savlaicīgi pacelts, labi, ka tas ir ar zemkopības ministru apspriests, man, protams, patiktu, ja šis jautājums plaši tiktu šeit kā pieprasījums apspriests no Saeimas tribīnes, jo mēs labi zinām, par ko ir pārvērtušies jautājumi. Vispirms jau tūliņ nobalsos atkal par to, ka jautājumu sēdi nevajag noturēt, tur uzdotie jautājumi bezgalīgi krājas viens otram galā, mēs atbildes nevaram dzirdēt, mūsu gribēšana jau ir, un tikai šeit jautājumu atklāti apspriest no tribīnes, lai šeit ministrs pasaka viedokli, lai visi redz, ka tas, par ko pirmajā brīdī bija uztraukums un ko dažas avīzes paziņoja kā Latvijas tēla graušanu, ka tā ir pilnīga patiesība, ka ir šādas garas tabulas, ka ir redzams, ka ir vesti graudi tiešām no Ukrainas, un nesaprotami, kāpēc no Ukrainas un kāpēc tik milzīgi daudz tieši no Ukrainas, acīmredzot tāpēc, ka tas bija krietni lētāk un izdevīgāk nekā no citurienes, tātad jautājums ir aktuāls, un, ja ir pieprasījums, tad mēs šo jautājumu šeit varam vispusīgi apspriest, un visi deputāti var runāt. Jautājuma gadījumā, protams, ir īsa atbilde, bieži vien tikai rakstiska, un uzdevējs uzdod vēl kādu papildu jautājumu. Tā kā no vienas puses mēs, prasītāji, esam apmierināti, es saprotu, ka šeit pieprasījumu spēku samēra dēļ droši vien noraidīs, es protams, palūgtu balsojumu tomēr par šo pieprasījumu, un es arī piekrītu tam, ko izteica Tabūna kungs, ka mēs tādā gadījumā gribētu vismaz jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Kreitusa kungs lūdza balsojumu par pieprasījumu, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu Saeimu izteikt attieksmi par pieprasījuma pieņemšanu zemkopības ministram! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 28, atturas — 13. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” . Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3163.

Sēdes vadītājs . 3163.

J.Vidiņš. Pirmais priekšlikums... Mēs tagad skatām to otrajā lasījumā. Tā. Pirmais priekšlikums ir no deputāta Vidiņa, un priekšlikuma būtība...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu vēl nedaudz uzmanības! Vēl koncentrēties dažu jautājumu izskatīšanai un tad varēsim atslābināties. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.Vidiņš. Un priekšlikuma būtība ir tā, lai reģionālās televīzijas jēdzienu paplašinātu, nevis sašaurinātu, kā bija iesniegts no Nacionālās radio un televīzijas padomes pirmajā lasījumā, jo tur... Pēc tagad spēkā esošā likuma par reģionālo televīziju varēja uzskatīt tās televīzijas programmas, kuras bija droši uztveramas viena rajona robežās. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām, ka par tādām var uzskatīt, ja droši uztver viena rajona robežās vai tā lielākajā daļā. Mans priekšlikums savukārt bija tas, ka var droši uztvert viena rajona... un vēl citu rajonu robežās. Tā ir tā lietas būtība.

Komisija it kā daļēji šo manu priekšlikumu... šo deputāta Vidiņa priekšlikumu pieņēma, lai gan es kā deputāts gribētu runāt, ka es tomēr lūdzu balsojumu par šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vēlas runāt Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Tā ir tīri tehniskas dabas problēma. Ir vesela rinda rajonu, kur tiešām rajons tiek ar televīzijas signālu apskaņots un kāds neliels viņa nostūris netiek apskaņots. Ja likumā ir ierakstīts — viss rajons, tad tas tiek saprasts arī burtiski. Tāpēc ir labojums, kurš paredz — lielāko daļu rajona. Ja arī, pieņemsim, kāds kakts, un mēs zinām, ka ir tādi kakti, no apraides viedokļa netiek apskaņots. Es piekrītu Vidiņa kungam, ka viņš saka, ka pievieno vēl citus rajonus. Tas ir pilnīgi pareizi. Bet ir tādas vietas, kuras tehniski, kur ir mežains, kuras ir tehniski grūti apskaņot. Tāpēc ir šis it kā sašaurinājums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Vidiņš, lūdzu!

J.Vidiņš. Es kā komisijas priekšsēdētāja biedrs. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam deputāta Vidiņa priekšlikumu — 7. panta 3. daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 22. Nav pieņemts.

J.Vidiņš . Tātad otrais priekšlikums, ko Cilvēktiesību komisija ierosina, tas ir, šo jēdzienu mazliet tā pieņemamāku taisīt, tas ir, respektīvi, par reģionālām uzskatīt, kuras var... ja tās programmas var pieņemt viena rajona robežās vai tā lielākajā daļā...

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Vidiņš . Tagad uz 7. panta 5. daļu bija deputāta Vidiņa priekšlikums — mazliet papildināt. Cilvēktiesību komisija to nepieņēma. Es balsojumu arī kā deputāts neuzturu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Bet deputāts Vidiņš prasa...

J.Vidiņš . Nē, nē, es neuzturu...

Sēdes vadītājs. Jūs neprasāt. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš . Analoģiska situācija ir ar 7. panta 6. daļu, ka komisija to manu priekšlikumu nepieņēma, un es pašreiz balsojumu pēc sarunas ar Inkēna kungu neuzturu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Tagad Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis aizstāt 13. panta 2. daļu ar vārdiem “tālāk kā tekstā”, un Cilvēktiesību komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu 13. pantā piekrīt? Pieņemts.

J.Vidiņš. Tālāk ir deputāta Vidiņa priekšlikums — 42. pantu papildināt ar jaunu 7. daļu. Un tās būtība ir sekojoša: nav pašreiz iestrādāts mehānisms, kādā veidā padomes locekļi var nomainīt savu priekšsēdētāju. Un tamdēļ es ierosināju, ka to varētu izdarīt trīs padomes locekļi, to pieprasot. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to nepieņēma, es kā deputāts lūdzu tomēr balsot.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vēlas runāt Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Savā būtībā Vidiņa kunga priekšlikumā nav nekas slikts. Tikai, ja mēs ierakstām, ka to var darīt tikai trīs cilvēki, tad tas, pirmkārt, rada nepatīkamu asociāciju, jo mēs zinām, ka likumā ir kvota vienai partijai — trīs cilvēki, tad iznāk, ka tā ir partijas grupa, kas pieprasa priekšsēdētāja noņemšanu, kas no demokrātijas viedokļa neizskatās pārāk pareizi. Un ir vēl viens mīnuss Vidiņa kunga priekšlikumam — likumā tiešām nav noteikts, kādā kārtībā, pieņemsim, cik cilvēkiem ir jāierosina. Līdz ar to šodien priekšsēdētāja noņemšanu var ierosināt viens padomes loceklis, attiecīgi izvirzot to uz balsošanu. Vidiņa kungs paceļ šo kvo-tu līdz trīs. Es saprotu, ka viņš negrib šādu efektu sasniegt, bet tā iznāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Lujāna kungs.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šinī gadījumā mūsu kolēģis Inkēna kungs nedaudz maldināja augsto namu, jo šinī gadījumā nav runāts uzreiz par paša priekšsēdētāja pārvēlēšanu, ir tikai tas, ka trīs padomes locekļi var šo jautājumu izvirzīt, un tad notiek balsojums. Tāpat es ļoti jūtos izbrīnīts, ka šodien Inkēna kungs runā par kaut kādu partiju ietekmi, jo nesen, kad notika balsojums, tad visi sita pie krūtīm kulakus un teica, ka tur gandrīz nekādas partijas ietekmes nav, būs labi, profesionāli cilvēki. Tad kā īsti? Kad “Ceļš” mānās un kad nemānās? Un šinī gadījumā arī patiešām var jau teikt daļēji, ka it kā ja nav noteikts, tad viens var izvirzīt. Bet tikpat labi arī padomes priekšsēdētājs var pateikt — tā kā nav noteikts, tad arī attiecīgi balsojums nevar notikt. Tādēļ es šinī gadījumā aicinātu atbalstīt Vidiņa kungu par to, ka patiešām trīs padomes locekļi var pacelt jautājumu un notiek balsojums. Ja attiecīgi, piedodiet, viens politiskais grupējums it kā, kā Inkēna kungs stāsta un draud, ka varētu pārņemt varu padomē vai kaut ko izdarīt, es domāju, ka pārējie politiskie grupējumi, kuri ir mobili, to neatļaus, un sliktākā gadījumā šo jautājumu izskatīs Sadarbības padome.

Sēdes vadītājs . Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Vidiņa kungs uzstāj par savu balsojumu.

J.Vidiņš . Es lūgtu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Vidiņa priekšlikumu — 42.pantu papildināt ar jaunu septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 6, atturas — 22. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Vidiņš . Tālāk ir deputāta Vidiņa priekšlikums — 44.panta ceturto daļu papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nu tas vairs nav balsojams, Vidiņa kungs! Mēs esam...

J.Vidiņš. Cienījamais priekšsēža kungs, tas ir balsojams, jo tas ir papildinājums 44.pantam. Mēs balsojām par 42.

Sēdes vadītājs . 42. Paldies, atvainojiet! Jums taisnība!

J.Vidiņš . Šeit ir lietas būtība šāda. Es ierosinu, ka jebkuru padomes locekli Saeima var atsaukt pēc piecu deputātu pieprasījuma. Saeimas Cilvēktiesību komisija šo manu priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Bet jūs prasāt balsojumu.

J.Vidiņš . Es domāju, ka šeit tūlīt ies diskutēt. Es pēc tam tad lūgšu vārdu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vidiņa kunga priekšlikumā ir tāda loģika, protams, ka Saeima izveido padomi, Saeima, protams, var radīt mehānismu, kā to pārveidot vai vēl kaut kādā veidā. Taču galvenā doma Radio un televīzijas likumā ir padomes neatkarība. Cik neatkarīga būs Radio un televīzijas padome, ja piecu deputātu iesniegums tiks debatēts, kā pie mums tagad ir parasts, veselām dienām, un bieži vien mēs neprotam tomēr debatēt, nereti iznāk tā, ka cilvēkam pēc tam neērti parādīties uz ielas tad, kad Saeima par kādu ir dienu runājusi. Es ļoti gribētu lūgt neatbalstīt šo priekšlikumu tikai aiz viena apsvēruma, proti, būtu jāpanāk, lai šī institūcija strādā maksimāli neatkarīgāk. Cik to var īstenot, tas ir cits jautājums, bet es ļoti lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man šinī gadījumā gribētos pat brīnīties, ka retu reizi no “Tēvzemei un Brīvībai” puses var parādīties kāda loģiska, demokrātiska doma. No vairākuma pārstāvjiem to sagaidīt ir ļoti brīnumaini. Jo, redziet, es pilnīgi labi saprotu arī šajā gadījumā Vidiņa kungu un pilnīgi arī atbalstu. Patiešām, vajadzētu beidzot arī padomāt vairākumam, vai nevajadzētu kādam opozīcijas pārstāvim arī ieiet iekšā, jo pagaidām, cik es atceros, krēsli tur ir sadalīti brālīgi. Vienam ir trīs, otram ir divi beņķi, un trešajam atkal ir trīs. Tā kā padome ir draudzīgi sadalījusi lielākā vairākuma daļā, tad patiešām būtu patīkami pa reizei, ka arī opozīcija varētu mēģināt kādu no šīs slēgtās sabiedrības pulciņa mēģināt izvākt laukā. Tās būtu patiešām veselīgas debates, un pie reizes arī varbūt šī slēgtā pulciņa kompānija varētu nopietnāk un aktīvāk strādāt, jo citādi pēdējā laikā iepriekšējā Radio un televīzijas padomes darbība bija pārvērtusies par kaut kādu masonu ložas darbību, kurā visi zināja, ka patiešām viņi gandrīz kā Repše ir neatsaucami. Vienīgi vajadzēja gaidīt to, vai nu apzagsies, vai pats vairs nenāks, vai beigās izkausies publiski. Vēl varēja cerēt uz to, ka kāds no viņiem izkritīs. Šinī gadījumā es vismaz aicinu obligāti opozīciju atbalstīt un ceru, ka “Tēvzemei un Brīvībai” arī atbalstīs savu kolēģi Vidiņu. Paldies! Uz pārējiem diviem es neceru.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Lujāna kungs, jums ir pilnīga taisnība, vismaz uz mani jūs droši varat necerēt. Šis labojums izjauc visu to likuma būtību, kāda ir iestrādāta Radio un televīzijas likumā, jo Radio un televīzijas likumā, kurš balstās uz attiecīgām Eiropas Padomes direktīvām, pats galvenais ir tas, ka sabiedriskā radio un televīzija nav tieši atkarīga no politiķiem. Tā ir atkarīga no valsts, no valsts politikas, no budžeta, bet ne tieši no politiķiem. Šādā ziņā salīdzinājums ar valsts bankas prezidentu ir pilnīgi pareizs. Arī viņš ir neatkarīgs. Viņa atkarība slēpjas termiņā, pēc kura viņu pārvēl. Arī padomes locekļi tiek pārvēlēti ik pa četriem gadiem, un tajā brīdī, ja kāds no viņiem nav strādājis atbilstoši, attiecīgi Saeima viņu nepārvēl, kā tas ir noticis arī pirms neilga laika, kad tika pārvēlēti šīs padomes locekļi. Bet, ja katrā brīdī jebkura partija varēs raustīt šos padomes locekļus, tas nozīmēs tiešu Saeimas un politisko partiju diktātu radio un televīzijas sistēmai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Deputāts Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Vidiņš (TB/LNKK). Cienījamie kolēģi! Kamdēļ vispār šāds labojumu projekts radās? Es strādāju tanī Saeimas komisijā, kas tapa izveidota, lai pārbaudītu Latvijas radio un televīzijas padomes darbību. To, ko Inkēna kungs teica, tiešām tā ir tik neatkarīga, ka neatkarīgāka nevar būt, Dievs dod, ja Latvijas Republika būtu tik neatkarīga, kāda ir Latvijas radio un televīzijas padome! Un atvainojiet mani, ja mūsu Satversmē ir iestrādāts mehānisms, kādā veidā atsaukt Valsts prezidentu, tad tagad, es domāju, ka kaut kādu atsevišķu personu nostādīšana pat virs prezidenta līmeņa, kad viņš vispār ir neaizskarams un neatsaucams, pēc to deputātu ierosmes, kas viņus pašus ir ievēlējuši, man liekas, tomēr ir nedaudz absurdi. Cienījamie deputāti, es šeit nedomāju partiju spēles, jo es personīgi domāju, strādādams šajā izmeklēšanas komisijā, ka tiešām šajā padomē vajadzētu būt nevis partiju pārstāvjiem, bet godīgiem, tautā ļoti pazīstamiem cilvēkiem, kuri nav sašmucējušies ne padomju laikos, ne tagadējos laikos. Galvenokārt šo labojumu projektu es devu tādēļ, ka šis jautājums principā ir nobriedis. Es tāpat Inkēna kungam varētu prasīt: vai tad kaut kāda zināma neatkarība nepiespiedīs šos padomes locekļus strādāt daudz godprātīgāk? Man kā deputātam viss.

Sēdes vadītājs . Aigars Jirgens, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es šobrīd esmu diezgan nepatīkamā situācijā, jo tā laikam ir pirmā reize, kad man nākas runāt pret kāda savas frakcijas kolēģa viedokli. Šajā gadījumā tas tiešām tā ir, jo, protams, var teikt, ka nav pareizi tas, ka padomes locekli praktiski vispār nevar atsaukt. Bet, ja viņu var atsaukt ar piecu deputātu parakstiem, es domāju, tas arī nav nopietni. Un, ja šāda norma tiks pieņemta, tad šī norma tiks izmantota tikai un vienīgi dažādām politiskajām spēlītēm, un ļoti bieži mēs Saeimā ar šiem jautājumiem dabūsim nodarboties. Pilnīgi nevajadzīgi. Es domāju, ja šādu mehānismu ieliek, tad tam ir jābūt daudz nopietnākam, vismaz trešdaļai Saeimas locekļiem tad vajadzētu pieprasīt, un varbūt uz likumprojekta trešo lasījumu arī šādu normu varētu ieteikt, bet ar piecu deputātu parakstiem — es nevaru piekrist šādam ierosinājumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcija. Godātie kolēģi, vēl mazliet pacietības! Nedzird vairs galīgi neko.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Nevajadzētu šo Radio un televīzijas padomi tā “frizēt” par nepolitisku padomi. Nu nav taču tā! Tā jau gribētos nostādīt. Tad jau optiski tā arī pēc likuma izskatās, ka tā būtu neatkarīga no politikas, no politiskām partijām. Bet vai jūs neatceraties, kādā veidā, ar kādu procesu, cik vēlēšanu gājienos ievēlēja jaunos locekļus? Tur nebija politiskas intereses? Vai tur nav politiska atbildība attiecīgajām partijām? Nevajag tā nostādīt šīs lietas! Ja nu vēl šo padomi var pārvērst par kaut cik visai sabiedrībai atbildīgu, kas ņem vērā arī citu, tur nepārstāvēto frakciju un partiju viedokļus, tad tikai tādā veidā, ka šie cilvēki ir arī kaut kā atsaucami. Tie pieci deputāti jau nevar atsaukt, tas jau tā arī nav domāts, bet ierosināt atsaukšanu, to taču var viegli izšķirt. Ja mēs tā to nostādām, ka tā ir tik neaizskarama, ka to nevar atsaukt, nu tad nav ko brīnīties, ka šie deputāti, respektīvi, nevis šie deputāti, bet šie ievēlētie un atbildīgie, par partijām atbildīgie cilvēki, zinās, kā nostādīt radio un televīzijas darbu līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Man ir ļoti nelaba sajūta, ka tas tā ir izdarīts.

Sēdes vadītājs . Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi deputāti! Šis labojums pēc savas būtības patiesībā neko nevar uzlabot padomes darbā tāpēc, ka pašā likumprojektā jau ir iestrādāta šī partiju politiskā pārstāvniecība. Tātad padomes darba demokrātija ir ārkārtīgi nosacīta, pie tam tas ir ļoti saudzīgi teikts. Tāpēc, ja ir šis papildu nosacījums, ar kuru kā priekšlikumu nāk deputāts Vidiņš, tas, protams, varētu mazdrusciņ sarūgtināt padomes pārstāvjus...

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, nu es ļoti lūdzu! Godātie kolēģi, es vēlreiz ļoti lūdzu, vai man saukt uzvārdos vai? Lūdzu, turpiniet!

A.Rugāte . Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis priekšlikums patiešām var radīt lielāku spriedzi padomes locekļu darbā, jo tā ir zināmā mērā uzraudzība no Saeimas puses, no visu politisko pārstāvju puses tam darbam, ko veic sabiedriska padome, kā tā ir noformulēta, šīs nozares uzraudzībai. Taču tajā pašā laikā, ja reiz likumā ir iestrādāta ne sevišķi demokrātiska šīs padomes izveidošanas metodoloģija, tātad šai pārstāvniecībai, es domāju, nevajadzētu būt īpašā pretrunā, šim priekšlikumam nevajadzētu būt īpašā pretrunā ar šādu nedaudz politizētu uzraudzību šīs padomes darbā. Varbūt ka šajā vēlajā vakara stundā ir pārāk grūti izprast šīs attiecības starp padomes ievēlētajiem locekļiem un tām interesēm, kas ir pārstāvētas politiski un kuras ir atļautas pēc likuma. Un to, ko ir mēģinājis izdarīt demokrātijas un šīs nozares darbības uzlabošanas nolūkā deputāts Vidiņš, iesniedzot šādu priekšlikumu, taču, godātie kolēģi, ja mēs nevaram šobrīd nekā citādi izveidot šo padomi, tad varbūt, ka ir atbalstāms šis priekšlikums tādēļ vien, lai patiešām šī politiskā interese par sabiedrības saziņas elektroniskajiem līdzekļiem būtu tādā gadījumā nedaudz demokratizētāka, nekā tā ir šobrīd. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un tad jau acīmredzot laika gaitā mēs redzēsim šā priekšlikuma darbības būtību, jo beigu galā jāteic, ka agri vai vēlu pienāks tas brīdis, kad tieši pēc Eiropas nostādnēm mums būs, mums nāksies, ja ne mums, tad nākamajai Saeimai, nāksies strādāt pie šā likuma demokratizācijas. Tad, protams, šī politiskā pārstāvniecība atkal kļūs par mūsu diskusiju un sarunu objektu, un jācer, ka tad šīs politiskās pārstāvniecības iespaids nebūs tik liels, kāds tas ir bijis, šo likumu pieņemot pirms dažiem gadiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vidiņa kungs, lūdzu!

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šajā ierosinājumā nav tāda doma, ka piecus Saeimas deputāti var atsaukt. Ja mēs uzmanīgi izlasām šo 44.pantu, tad tur ir rakstīts: “Saeima atsauc pirms termiņa padomes locekli...” un tad ir pirmais, ja viņš tur trīs mēnešus neattaisnoti nav apmeklējis un tā tālāk. Un ja ierosina pieci deputāti. Tātad jebkurš Saeimas lēmums ir balsojams, tātad mums ir jābalso, un daudz ko tie pieci deputāti var pieprasīt. Bet, ja Saeima nenobalso, katrā ziņā jums ir komisijas lēmums uz rokas, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, bet es lūgtu deputātus tomēr to atbalstīt un balsot.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Vidiņa priekšlikumu — 44.panta ceturto daļu papildināt ar 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 16, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. (No zāles: “Nevajag!”) Par — 38, pret — 16, atturas — 20. Tātad priekšlikums ir pieņemts. Jūsu priekšlikums ir pieņemts.

J.Vidiņš. Paldies! Es tur 36 redzēju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma mums jāizskata 10 deputātu priekšlikums — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 17.punkta izskatīšanai. Modris Lujāns vēlas runāt šajā jautājumā, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl es nezinu, ko mēs darīsim tad. Vai nu deputātiem nav jāiet šodien uz frakciju viedokli, atsakāmies no tā un turpinām darbu, vai attiecīgi tomēr ir jāiet, lai Prezidijs dod atļauju, un tad mēs ejam. Bet līdz ar to var sākt trūkt kvorums. Tādēļ piedodiet, ka mēs nobalsojām ar tādu lēmumu, tad attiecīgi ar to ir jārēķinās.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par darbu bez pārtraukuma līdz 17.jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 28, atturas — 6. Turpinām darbu. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tālāk Juridiskais birojs ir iesniedzis grozījumus 56.pantā, to, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Komisija to atbalstīja. Lūdzu, apskatieties tekstā, un es iesaku deputātiem arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt grozījumus 56.pantā — iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Vidiņš . Līdzīgs, loģisks Juridiskā biroja priekšlikums ir izmainīt 62.pantu. Tas arī ir ļoti loģisks, un es lūgtu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Vidiņš. Es lūgtu balsot par dokumenta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 7, atturas — 6. Pieņemts.

J.Vidiņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 15.oktobrim.

Sēdes vadītājs . Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 15.oktobris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ar nr.23. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”” . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Es saprotu, ka deputāti ir noguruši, bet es lūdzu koncentrēties darbam. Mēs strādāsim ar diviem dokumentiem. Dokumentu numuri attiecīgi ir 3196 un 3196a. Tātad izskatām grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” trešajam lasījumam.

Uzsākam likumprojekta izskatīšanu pa pantiem. Mēs esam saņēmuši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur viņi piedāvā atšķirīgu redakciju no tās, kas ir nobalsota otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu, daļēji atbalstījusi. Diemžēl šis priekšlikums nav iesniegts tādā veidā, ka to varētu atbalstīt kā priekšlikumu, bet uz šī priekšlikuma pamata Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tātad, godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu nr.3196. Pirmie divi priekšlikumi — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Deputātiem nav pret tiem iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemti.

M.Vītols . Nākamais ir piecu deputātu priekšlikums, kurš atkārtojas. Šie pieci deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus arī par citiem likuma pantiem, kur piedāvā izslēgt no šī likuma virkni likumprojekta pantu un noreducēt šo likumu tikai uz nodokļu prognožu izmaiņas un īpašuma nodokļu procentuālā atskaitījuma pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un dotācijas sadalīšanas principiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma, ka tā neatbalsta šādu pieeju šī likuma trešajam lasījumam, un piedāvā savus priekšlikumus. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu — neatbalstīt piecu deputātu priekšlikumu — svītrot likumprojekta 1.pantu, bet izteikt 1.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 4.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur tiek mainīta bilance. Tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Tāds pats ir arī 5.priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Mēs izskatām pašlaik 4.priekšlikumu. Te pieteicies bija deputāts Čerāns debatēs. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs iedziļināties tomēr šajā jautājumā, un šis ir ārkārtīgi nopietns jautājums, jo tas skar finanses visās mūsu valsts pašvaldībās. Un otrajā lasījumā mums ir pieņemta normāla redakcija, kas atbilst faktiskajam zemes nodokļa likumam, kas ir stājies spēkā šajā gadā un kas patiesībā izlabo tās kļūdas, kas bija šajā likumā pieļautas, ņemot vērā to, ka šis zemes nodoklis, ka pats likums ir stājies spēkā pēc tam, kad ir sastādīta šī pašvaldību finansu izlīdzināšanas prognoze. Un otrajā lasījumā mēs bijām nonākuši līdz tādam modelim, kas apmierina lielāko daļu no pašvaldībām, kas paredz pietiekamu šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa līmeņa pārdali, un kas ir pats svarīgākais, tad lauku un mazpilsētu pašvaldībām dot pietiekamu dotāciju. Es aicinātu deputātus atbalstīt šo otrā lasījuma redakciju un noraidīt visus priekšlikumus, kas ir iesniegti uz trešo lasījumu. Un pilnīgi konkrēti sākt ar šī priekšlikuma noraidīšanu, kas maina šo bilanci. Es aicinātu tomēr deputātiem neizturēties vieglprātīgi pret mazo pašvaldību interesēm. Var jau saprast, ka šeit atsevišķām partijām ir vēlme visas valsts dzīvi pakārtot tikai tam, kas notiek Rīgā, un ir šī vēlme, lai šī attīstība notiktu Rīgā. Es jau, runājot par nākamā gada budžetu, šeit teicu, ka daži deputāti un politiķi un pat politiskie spēki ļoti labprāt šo Latvijas robežu novilktu ap Ogri, Jelgavu un Tukumu, lai, tā teikt, nebūtu nekādu problēmu. Bet tas nevar būt pieņemams. Mums ir jāņem vērā arī pārējo pašvaldību intereses, un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribēju tikai precizēt. Par cik Čerāna kungs spekulēja ar jēdzieniem “mazās pašvaldības”, “lielās pašvaldības”, tad, lai būtu tomēr precīzi, skaidri, otrais lasījums tiešām tika rediģēts, lai atrastu nepieciešamo kompromisu, kāds tas tagad ir trešajā lasījumā. Otrais lasījums negatīvi ietekmē arī mazās pašvaldības, Čerāna kungs, jūs to labi zināt. Bet toties ir ļoti, ļoti labvēlīgs acīmredzot jūsu ļoti iemīļotajai pilsētai Jelgavai. Jūsu partijas bosa dēļ. Bet tajā pašā laikā diez vai jūs paskaidrosiet, ka otrā lasījuma redakcijā, piemēram, sāpīgi tika skartas Ludzas rajona pašvaldības. Es nezinu, vai jūs tās saucat par kaut kādām bagātām centrālām pašvaldībām? Preiļu rajona pašvaldības, vēl virkne Latgales rajona pašvaldības, kuras diez vai varēs nosaukt par tām bagātākajām, kurām vajadzētu samazināt dotāciju, pateicoties šai redakcijai. Tāpēc, es domāju, nevajadzētu spekulēt visu laiku ar to vienu jēdzienu — lielās, mazās. Ir atrasts nepieciešamais kompromiss uz trešo lasījumu, un par to ir jānobalso. Protams, ka vienmēr izlīdzināšana būs kādam sāpīga. To nav iespējams absolūti nesāpīgi izdarīt. Bet šis, es domāju, ir vispār pieņemams kompromiss visiem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo jautājumu? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols. Aicinu atbalstīt bilances izmaiņu 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr.4. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 5.priekšlikumā tiek mainīta bilance pašvaldību atskaitījumiem pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols . 6.priekšlikumā tiek mainīts skaitlis, kas attiecas uz procentuālo īpašuma nodokļa atskaitījumu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un arī liek mainīt bilanci. Tas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to nav atbalstāms 7.priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 8.priekšlikumā arī tiek mainīta bilance, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Arī 9.priekšlikumā ir bilances izmaiņas, kas tiek atbalstītas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols . 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. 11.priekšlikums ir piecu deputātu priekšlikums, kas nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 12. un 13.priekšlikumus, kuri ir faktiski identiski.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols . 15.priekšlikums — piecu deputātu priekšlikums, kas nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols . Arī 16.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols . Kolēģi, es tagad aicinātu jūs sameklēt dokumentu nr.3196a. Tā ir 5.lappuse, kur ir ieviesusies tehniska kļūme redakcijā, un mēs strādātu tagad ar 5.lappusi tādu, kāda ir iesniegta dokumentā nr.3196a. Šeit ir 17.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols . 18.priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par dotācijas sadalīšanas principiem, kas ir atbalstīti Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 19.priekšlikums nosaka kārtību, kādā tiek kompensēts tas, kas netiek... tātad kādā veidā valsts kase piešķir aizdevumus pašvaldībām, kurām ir samazināta kompensācija jeb nepietiekoša kompensācija. To Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt Ēriks Zuda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man jāatzīst, ka šis dokuments, kas ir ar nr.3196, pa-rādījies pēdējā brīdī, es īsti nepiekrītu tam priekšlikumam, tai redakcijai, kas ir pārejas noteikumu 4.punktā, kur teikts, ka aizdevums no valsts kases tiek piešķirts nevis Pašvaldību izlīdzināšanas fondam, bet konkrēti pašvaldībām. Es domāju, ka ar to tiek nekorekti atrisināta situācija, kas radusies sakarā ar finansu izlīdzināšanu. Pašvaldības nav vainīgas, ka finansu izlīdzināšana tika ievilkta un radušās problēmas, gan zemes nodokļa izmaiņas, sakarā ar tām izlīdzināšanas kārtības sakarā, drīzāk mēs esam šeit vainīgi, un tāpēc nebūtu korekti, ka pašvaldībām jāaizņemas viņu pašu nauda. Es domāju, ka pareizi ir, ka valsts piešķir pašvaldībām naudu, ka valsts piešķir šo naudu pašvaldību finansu izlīdzināšanai un no turienes to saņem. Un mums valsts līmenī ir jāatrisinā šī problēma, nevis jāliek pašvaldībām aizņemties šo naudu, tāpēc es lūgtu jūs atbalstīt to priekšlikumu, to redakciju, kas ir pārejas noteikumu 4.pantā, kas bija mums izdalīta materiālos ar nr. 3196 un kas bija sākotnēji sagatavotā variantā. Un es domāju, ka šis ir ļoti pēkšņi radies variants, un es lūdzu neatbalstīt tādu variantu. Bet atbalstīt to, kas ir dokumentā nr.3196.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Māris Vītols — komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu tādā redakcijā, un Budžeta komisijas priekšlikums ir izteikts tādā redakcijā kā tas ir dokumenta nr.3196a. Līdz ar to tas ir vienīgais priekšlikums, kas šobrīd tiek piedāvāts no Budžeta komisijas.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

Ē.Zunda (DPS). Diemžēl, kolēģi, tādā gadījumā kaut kas nav korekti, jo es līdz pēdējam brīdim nezināju, ka šāds priekšlikums parādās no Budžeta komisijas, jo visu laiku cirkulēja šis oficiālais dokuments, un šeit bija šis Budžeta komisijas priekšlikums, tādā gadījumā šeit nav korekts skaidrojums par to, ka tā ir tehnisku kļūdu novēršanai parādījusies, šī papildus lapiņa, tādā gadījumā šeit ir citas viltības. Es lūdzu tomēr par balsojamiem uzskatīt abus šos divus priekšlikumus un izšķirties par vienu no viņiem, jo nevar būt, ka šis iesniegtais, kas visiem deputātiem bija uz rokas, ka tagad pēkšņi tas paliek par neoficiālu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, godātais Zundas kungs, mēs diemžēl varam balsot tikai tos priekšlikumus, kas nav atsaukti līdz balsošanai, tā kā Budžeta komisija ir atsaukusi šo iepriekšējo priekšlikumu, mēs par to nevaram balsot. Diemžēl Kārtības rullis to neatļauj, mēs varam balsot tikai par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir dokumentā nr.3196a. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu vēlreiz balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Piecu minūšu pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Pagarināt pārtraukumu līdz tam brīdim, kamēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņems lēmumu.

Sēdes vadītājs . Komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Budžeta un finansu komisija, izskatot radušos situāciju, pieņēma lēmumu atsaukt dokumentu, kurš ir iesniegts ar nr.3196a, un turpmāk, izskatot šo likumprojektu trešajā lasījumā, strādāt tikai un vienīgi ar dokumentu nr.3196.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

M.Vītols . Tātad mēs šobrīd esam pie 19.priekšlikuma, ko iesniegusi Budžeta un finansu komisija, ko tā atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 19.Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 20. ir piecu deputātu priekšlikums, kas Budžeta un finansu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret komisijas atzinumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 21. ir arī piecu deputātu priekšlikums, ko nav atbalstījusi Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas atzinumam piekrīt.

M.Vītols . Nākamais ir 22.priekšlikums, ko ir iesnieguši pieci deputāti, ko nav atbalstījusi Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs . Tas ir kurā lappusē, lūdzu?

M.Vītols. Tas ir 8.lappusē.

Sēdes vadītājs . 8.lappuse, 22.priekšlikums, komisijas atzinums — neatbalstīt. Deputāti šim atzinumam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir 23.priekšlikums, Budžeta un finansu komisija, kura piedāvā izteikt 2.un 3.pielikumu jaunā redakcijā, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 2.un 3.pielikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 27.lappusē, 24.priekšlikums, ko iesniedz pieci deputāti, kas nav atbalstīts Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu — neatbalstīt deputātu Apiņa, Birznieces, Marjašas, Bērziņa un Keiša priekšlikumu — iebildumu nav.

M.Vītols . Pēdējais ir 25.priekšlikums, 28.lappusē, Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, priekšlikums pieņemts.

M.Vītols . Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu balsot par šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 5. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments ir nr.3096. Jums visiem dažas nedēļas atpakaļ tika izdalīts pārskats par 1996.gada budžeta izpildi, klāt arī pievienoti Valsts kontroles atzinumi, un arī pievienoti materiāli, ko ir izskatījis Ministru kabinets. Un tādēļ lūdzu sakarā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.panta trešo daļu, kura teksts skan tā: “Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu”, un Guntars Krasts ir pirmais premjers, kurš arī šādu pārskatu ir iesniedzis. Un lūdzu tādēļ atbalstīt Saeimas lēmumu, kurš skan: “Latvijas Saeima nolemj apstirpināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskatu, norēķinus par budžeta izpildīšanu.”

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts “Par Genādija Ambalova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonī-bas likuma izpildes komisijas vārdā — Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Genādija Ambalova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un komisijas lēmums bija pozitīvs.

Genādija Ambalova dzīves gājums, kā arī rekomendācijas ir jums visiem izdalītas. Genādijs Ambalovs ir mediķis, torakālās ķirurģijas speciālists, jaunās ārstu paaudzes audzinātājs un pasniedzējs, un arī zinātnieks.

Aicinu izteikt savu viedokli par Genādija Ambalova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem balsojot.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti runāt par apspriežamo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — nav. Genādijs Ambalovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Un šodien izskatāmais pēdējais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu” . Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi, izskatām steidzamības kārtībā otrajā un galējā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Investīciju bankas pamatlīgumu”.

Bija iesniegts viens priekšlikums, kuru pats iesniedzējs Dinēviča kungs atsauca. Līdz ar to priekšlikumus Budžeta un finansu komisija nav saņēmusi, un lūdzu atbalstīt likumprojektu galējā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 6. Likums pieņemts.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Tā kā esam vienojušies strādāt līdz šī jautājuma izskatīšanai, pirms sēdes slēgšanas vārdu paziņojumam lūdz deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais Saeimas vadītāj, godātie kolēģi! Kā rāda izdruka, balsojot par dienas kārtības 7.punktu, mana balsojamā mašīna ir nostrādājusi otrādi. Ar šo es paziņoju, ka esmu par likumprojekta “Valsts budžets 1998. gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies, Putniņa kungs! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Alfreds Čepānis, Kārlis Jūlijs Druva, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Anna Seile, Andris Tomašūns, Uldis Veldre, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs . Paldies! Godātie kolēģi! Sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā plenārsēde — 16. oktobrī pulksten 9.00. Bet paziņojumu vēl vēlas dot deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (TKB). Cienījamie kolēģi! Kanādas atbalsta grupā ir šeit ielūgumi uz trešdienas vakaru Kanādas vēstniecībā... ne otrdien, bet trešdienas vakarā. Šeit ir jūsu ielūgumi. Lūdzu, pienāciet!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!