LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, INFORMĀCIJA

Valsts kontroles 1996. gads

Turpinājums.

Sākums “LV” nr.258/259,

“LV” nr.260/262

Saturā

Valsts kontroles darbības vispārējais raksturojums

Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

Revīzijas darbs Privatizācijas procesa revīzijas departamentā

Kopsavilkums

Sadarbība ar ārvalstu augstākajām kontroles institūcijām

Juridiskais nodrošinājums

Informatīvais nodrošinājums

Valsts kontroles personāla sastāvs

Valsts kontroles 1996.gada budžets un tā izpilde

Revīzijas darbs valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

Valsts kontroles valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta veikto pārbaužu rezultātā pirms termiņa lauzti noslēgtie līgumi un atgūti valsts garantētie kredīti USD 2 550 000:

1. SIA “Bauskas klēts” — USD 250 000

2. SIA “Romas līnija” — USD I 300 000

3. SIA “Baltijas ķieģelis” — USD 500 000

4. SIA “Dane un Ko” — USD 500 000.

Izvērtējot departamentā veiktās revīzijas, visbiežāk konstatētie trūkumi valsts saimnieciskās darbības jomā ir:

1. Latvijas Republikas likumu neievērošana — visbiežāk tiek pārkāpts likums “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”, “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību”, “Par bezpeļņas organizāciju”, “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, “Par akciju sabiedrībām”, “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu”, “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, “Par uzņēmējdarbību”, “Par valsts uzņēmumiem”, “Par bankām” un “Kredītiestāžu likums”. Revīzijās atklāti daudz nodokļu likumu pārkāpumu. Izplatītākie ir sociālā un ienākuma nodokļu aprēķināšanas un nomaksāšanas normu neievērošana, tai skaitā apzināta apstiprinātā uzņēmuma peļņas plāna neizpilde, kā rezultātā valsts budžetā ir iemaksāts mazāks ienākuma nodoklis.

Valsts uzņēmumu saimnieciskajā darbībā pārkāpumi visbiežāk saistīti ar likumu “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatiem” normu neievērošanu. Lielākā kļūda, ar kuru revīzijās sastopas Valsts kontroles revidenti, ir uzskaites pamatprincipu neievērošana, un tie ir likuma “Par grāmatvedību” 11. un 13.pantos noteikto normu pārkāpumi. Grāmatvedības nesakārtotība un pamatlīdzekļu uzskaites nepilnības ir pamatā neobjektīvam priekšstatam par uzņēmumu patieso finansiālo stāvokli. Valsts uzņēmumi, pārņemot īpašumus, pamatlīdzekļu uzskaiti un inventarizāciju ne vienmēr veic atbilstoši pastāvošajiem noteikumiem, bet uzņēmumu reorganizācijas gadījumos bieži tiek pārkāpts likuma “Par grāmatvedību” 13.pants, jo netiek sastādīta slēguma bilance un jaunizveidotajās saimnieciskajās struktūrās bilances sadalīšanas rezultātā nesakrīt uzņēmumu aktīvi un pasīvi.

Revidenti bieži konstatē attaisnojuma jeb pirmdokumentu trūkumu grāmatvedības reģistros, kas noved pie nepareiza priekšstata veidošanās par uzņēmumu darījumiem un ir likuma “Par grāmatvedību” 10. panta normu pārkāpums.

2. Uzņēmumiem piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana ne vienmēr ir operatīva un ekonomiski pamatota un, slēdzot telpu nomu un apakšnomu līgumus, bieži netiek ievērotas Civillikuma normas. Nomas līgumu sakarā Valsts kontrole ir atklājusi, ka valsts uzņēmumi slēdz sev neizdevīgus nomas līgumus, bez ekonomiska pamatojuma nosakot zemas nomas maksas. Ir gadījumi, kad nav noteiktas konkrētas nomas maksas, pie tam tās nemaksā vispār vai maksā ar kavējumiem. Revīzijās konstatēts, ka valsts uzņēmumi, slēdzot nekustamās mantas nomas līgumus, pārkāpj likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” prasības.

3. Analizējot revīziju materiālu, konstatēts, ka viens no valsts uzņēmumu līdzekļu nelietderīgas izmantošanas veidiem ir piemaksas pie darbinieku algām un bezprocentu naudas aizdevumu izsniegšana strādājošiem. Raksturīgākie piemēri darba algu piemaksām ir valūtas piemaksas strādājošo algām, no darba algas fonda maksāta kompensācija par apkures tarifu paaugstināšanu, apmaksāti pasākumi darbinieku veselības stāvokļa uzlabošanai un piemaksas darba algām nodrošinātas, saņemot zaudējumu kompensāciju no apdrošināšanas akciju sabiedrības.

4. Valsts interešu ievērošanas nodrošinājumam uzņēmumos tiek nozīmēti valsts pilnvarnieki. Tomēr daudzos gadījumos Valsts kontroles veikto revīziju materiāli liecina par to, ka valsts pilnvarnieki uzņēmumos neveic likumā noteiktās funkcijas, viņi nenodrošina valsts intereses uzņēmumā un rezultātā tas strādā ar zaudējumiem, valsts pilnvarnieku darbs ir formāls un neefektīvs, netiek pienācīgi un saskaņā ar likumu realizētas pilnvarnieku un uzņēmējsabiedrību padomes funkcijas, kā arī valsts pilnvarnieki nepietiekami kontrolē uzņēmumu kredītu saņemšanas un izlietošanas gaitu. Vairākās revīzijās atklāti naudas līdzekļu pārmaksājumi pilnvarniekiem. Acīmredzot, šis plašais problēmu loks tiks atrisināts tikai tad, kad normatīvajos aktos būs detalizētāk reglamentāta valsts pilnvarnieku darbība.

5. 1996. gadā Valsts kontrole ir veikusi daudz revīziju par kredītu lietotājiem piešķirto aizdevumu rīcību ar tiem. Revīziju gaitā tika pārbaudīta kredītu piešķiršanas likumība un to izlietošanas un atmaksas iespējas. Visbiežāk revidenti konstatēja, ka aizdevumi nav nodrošināti ar garantijām, ka tiek piešķirti bez uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīzes, bez ražošanas finansu un biznesa plāna, daudzos gadījumos konstatēta nepareiza un nelietderīga rīcība ar kredītiem, revīzijās atklāti gadījumi, ka piešķirtie aizdevumi nav izlietoti paredzētajiem mērķiem un atsevišķas komercbankas izmantojušas daļu kredīta līdzekļu sava biznesa vajadzībām. Revīziju materiāli liecina par to, ka valstī nav bijusi pietiekama uzraudzība pār kredītu piešķiršanu un izmantošanu, ka Latvijas Banka neveica pienācīgu komercbanku darbības uzraudzību un nekontrolēja savstarpējo līgumu izpildi un, savukārt, komercbankas nekontrolēja kredīta līdzekļu izmantojumu.

6. Izvērtējot privatizācijas procesa revīziju materiālus, var secināt, ka galvenie pārkāpumi notiek, objektus privatizzējot, jo netiek ievēroti spēkā esošo likumu un tiesiski normatīvo aktu prasības. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Privatizācijas aģentūra ne vienmēr nodrošina kontroli pār privatizācijas gaitu atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” normām. Nepietiekami tiek veikta noslēgto ( arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto) līgumu izpildes kontrole, nepietiekami nodrošināta valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšana un attiecīgo norēķinu veikšana ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem. Revīziju materiāli liecina par to, ka privatizācijas procesā, nosakot objekta cenu, ne vienmēr tiek ņemtas vērā privatizācijas objekta kredītsaistības un ka Privatizācijas aģentūra, pārņemot savā valdījumā uzņēmumus, neveic pasākumus, kas veicinātu kredītu racionālu izmantošanu.

Uz revīziju pamata, kas 1996. gadā veiktas Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā, var secināt, ka Latvijas Republikā valsts manta tiek apsaimniekota neefektīvi, un bieži rīcība ar valsts mantu un budžeta līdzekļiem ir nelikumīga, nelietderīga un nesaimnieciska. Revīziju rezultāti liecina par to,ka augstākās valsts pārvaldes institūcijas nepietiekami efektīvi veic savas funkcijas. Tas galvenokārt attiecas uz Latvijas Republikas Ekonomikas, Finansu un Zemkopības ministrijām. Šo ministriju augstāko amatpersonu bezatbildīgās rīcības dēļ lielos apmēros ir izsaimniekots valsts īpašums un valstij piešķirtie ārvalstu kredīta līdzekļi.

Latvijas Republikas Finansu ministrija kā valsts īpašuma turētājs savas funkcijas pildīja neapmierinoši. Piemēram, Finansu ministrija radījusi valstij zaudējumus, samaksājot auditorfirmai par neizdarītu darbu un ar Ministru kabineta akceptu uz valsts rēķina segusi Latvijas Krājbankas zaudējumus. Finansu ministrija un Pasaules Bankas kredītu koordinācijas darba grupa, noslēdzot līgumus, nav prasījusi uzņēmumu biznesa plānus un kredīta nodrošināšanas garantijas, kā arī nav kontrolējusi kredīta izlietojumu.

Pārkāpumus kredītu piešķiršanā pieļāvusi arī Ekonomikas ministrija, jo kā Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja, piešķirot aizdevumus, pārkāpusi Fonda rīkotāja darbības nolikumu. Ekonomikas ministrija bez firmas ekonomisko rādītāju analīzes un biznesa plāna ekspertīzes pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, kā arī nelikumīgu galvojumu rezultātā valstij nodarījusi zaudējumus, dzēšot kredītu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

Valsts kontroles veiktais revīziju darbs ne tikai atklāj trūkumus valsts saimnieciskajā darbībā, bet arī palīdz daudzos uzņēmumos sakārtot grāmatvedības uzskaiti un pievērš uzņēmējsabiedrību vadības uzmanību nepilnībām, kuru novēršana palīdzēs turpmāk valsts budžeta līdzekļus izlietot un valsts mantu apsaimniekot daudz efektīvāk.

Lai uzlabotu darbu un novērstu revīzijās atklātos trūkumus, Valsts kontrole revidējamajām iestādēm izteikusi ierosinājumus :

1. Satiksmes ministrijai izstrādāt jaunu Civilās aviācijas administrācijas nolikumu.

2. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un sakārtot nepieciešamos normatīvos dokumentus, kas reglamentē un nosaka Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kontroles kārtību.

3. Latvijas Republikas Ministru kabinetam jāpieņem nepieciešamie likumdošanas akti, lai realizētu Ekonomikas ministrijas izstrādātajā koncepcijā par robežkontroli minētos pasākumus:

— pārdalīt budžeta līdzekļus no pašlaik uz valsts robežas funkcionējošajām struktūrām, novirzot tos jaunizveidotajai robežinspekcijai;

— apvienot esošās laboratorijas vienā materiāli un tehniski nodrošinātā laboratorijas sistēmā, sagatavojot tās akreditācijai;

— izveidot vienotu datu bāzi par robežu šķērsojošām kravām, sasaistot šo datu bāzi ar iekšējā tirgus uzraudzības struktūrām.

4. Lietderīgi būtu izveidot specializēto pārtikas preču muitas punktu tīklu uz Latvijas Republikas robežas, samazinot pašreizējo muitas punktu skaitu, caur kuriem atļauts ievest pārtikas preces, ja nav iespējams šo punktus nodrošināt ar kvalificētu darbaspēku un tehnisko aprīkojumu.

5. Valsts ieņēmumu dienestam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pieprasīt no uzņēmumiem iesniegt gada pārskatus likumā noteiktajos termiņos.

Aizvadītajā gadā departamentā revīzijas darbs ritēja piecos sektoros, kuros darbu organizēja un vadīja četri kolēģijas locekļi un viens vecākais valsts revidents.

Nozīmīgākās un raksturīgākās

revīzijas un pārbaudes departametā

Kolēģijas locekļa J.Āboliņa vadītajā valsts un pašvaldību uzņēmumu saimnieciskās darbības revīzijas sektorā strādāja 8 darbinieki, ir veiktas 13 pārbaudes, 3 no sektorā veiktajām revīzijām ir izskatītas kolēģijas sēdēs, bet viena iesāktā revīzija ir nepabeigta. Sektora darbinieki piedalījušies 11 tematisko un Valsts kontroles vadības operatīvo uzdevumu veikšanā citos sektoros.

Aizvadītajā gadā nozīmīgākās revīzijas sektorā bija privatizējamā valsts uzņēmuma “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca” saimnieciskās darbības un rīcības ar valsts mantu likumības revīzija un saimnieciski finansiālās darbības pārbaude Latvijas Republikas Zemessardzes SIA “Labais krasts”.

Revīzijā privatizējamajā valsts uzņēmumā “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca” (Pv/u “RJR”) konstatēts:

— privatizējamais v/u “RJR” iznomāts nelikumīgi;

— privatizējamā v/u “RJR” apgrozāmie līdzekļi nelikumīgi nodoti uzglabāšanai un realizācijai SIA “RJR”;

— nomas līgumu, kā nomnieka (SIA “RJR”) pārstāvis, parakstījis SIA “RJR” izpilddirektors, kurš vienlaicīgi bija privatizējamā v/u “RJR” galvenais inženieris;

— pieļauti pārkāpumi atsevišķu pamatlīdzekļu iznomāšanā;

— grāmatvedības uzskaitē nav pilnībā ievēroti LR likumi, LR Ministru kabineta noteikumi un LR Finansu ministrijas norādījumi.

Departamenta kolēģijas sēdē nolemts uzdot Privatizācijas aģentūrai:

— lauzt noslēgtos līgumus starp privatizējamo v/u “RJR” un SIA “RJR” par valsts īpašuma nomu, apgrozāmo līdzekļu — izstrādājumu no dārgmetāliem un dārgakmeņiem — nodošanu realizācijai, kā nelikumīgi noslēgtus;

— nodrošināt atklāto trūkumu novēršanu uzņēmuma vadībā un grāmatvedības uzskaitē.

LR Valsts kontroles padomes sēdē, izskatot privatizējamā v/u “RJR” sūdzību par Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu, nolemts uzdot LR Privatizācijas aģentūrai pārskatīt līgumus ar privatizējamo v/u “RJR” un par paveikto ziņot LR Valsts kontroles padomei.

Privatizācijas aģentūra Valsts kontrolei paziņojusi, ka pēc viņu viedokļa līgumi ir noslēgti likumīgi.

Pārbaudē SIA “Labais krasts” (SIA “LK”) konstatēts:

— reorganizējot valsts Zemessardzes uzņēmumu par SIA, pārkāpti LR likumi;

— grāmatvedības kārtošana neatbilst LR normatīvajiem aktiem;

— automašīnu uzskaite netika kārtota par katru vienību atsevišķi;

— trūka atskaites dokumentu par avansa norēķinu (Ls 1 500);

— bez papildizdevumu saskaņošanas automašīnu remontam paredzētie līdzekļi tērēti citām saimnieciskām vajadzībām.

Analizējot LR Zemessardzes un angļu firmas “ALLMAKES” noslēgto līgumu, konstatēts:

— līgums noslēgts bez LR Zemessardzes komandiera atļaujas, vienpusēji izdevīgi angļu pusei, un šīs līguma nepilnības radīja situāciju, ka 16 automobiļi atsūtīti tādā nolietojuma pakāpē, ka nav lietderīgi tos restaurēt;

— restaurētā viena automobiļa bilances vērtība (iepirkšanas cena un restaurācijas izmaksas) ir Ls 6 372, turpretī, pēc eksperta slēdziena, restaurētā “Land Roves 109” vērtība nepārsniedza Ls 3 500 robežu.

Departamenta kolēģijas sēdē nolemts uzdot LR Aizsardzības ministrijai:

— izvērtēt amatpersonu rīcību, kuras patvarīgi nodibināja SIA “LK”, nelikumīgi ieguldot pamatkapitālā nepabeigtu celtni (viesnīcu — kopmītni), noslēdza un realizēja neveiksmīgo darījumu ar firmu “ALLMAKES”;

— izvērtēt SIA”LK” pastāvēšanas lietderību un nodošanu Privatizācijas aģentūrai likvidācijai.

Pārbaudes materiāli nosūtīti LR Finansu ministrijai, LR Aizsardzības ministrijai, LR Zemessardzei un SIA “LK” direktoram.

Revīzijā valsts uzņēmumā (v/u) “Zemgales celtnieks” atklātie trūkumi:

— laika posmā no 1989.gada 31.marta līdz 1995.gada 20.aprīlim vairākkārt mainījies uzņēmuma juridiskas statuss: — nomas uzņēmums, — valsts firma, — valsts akciju sabiedrība, — valsts uzņēmums;

— uzņēmuma vadība rīcībā ar pamatlīdzekļiem pieļāvusi likumu un normatīvo aktu pārkāpumus;

— uzņēmuma vadība, slēdzot nomas līgumus ar uzņēmējsabiedrībām, pārkāpusi likumu par nomu, kā rezultātā valsts uzņēmumam nodarīti zaudējumi.

Izskatot revīzijas materiālus, kolēģijas sēdē nolemts:

— pārbaudes materiālus iesniegt LR Ģenerālprokuratūrā vadības darbības izvērtēšanai;

— VAS “Privatizācijas aģentūra” nodrošināt valstij nodarīto zaudējumu ieskaitīšanu valsts budžetā.

Kolēģijas locekle Dz.Levrence organizēja darbu lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu revīzijas sektorā, un pārskata periodā tajā strādāja 7 darbinieki. 1996.gadā ir veiktas 12 pārbaudes, 7 pārbaužu rezultāti izskatīti kolēģijas sēdēs. Nopietns darbs ieguldīts, lai pārbaudītu G—24 valstu kredītu piešķiršanas, izmantošanas un atmaksas iespējas Latvijas gaļas un piena pārstrādes uzņēmumos, kā arī v/ u “Latvijas agroķīmija” un tās republikas rajonu apvienībās. Valsts uzņēmumā “Latvijas agroķīmija” sektora darbinieki pārbaudīja arī Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules bankas jeb PB) aizdevuma piešķiršanas atbilstību normatīvajos aktos paredzētajiem noteikumiem un kredīta izmantošanas pareizību.

Kolēģijas locekle Dz. Levrence veica revīziju un apkopoja iepriekšējo gadu revīziju materiālus par SIA “Lata International” darbību. Izmantojot revīziju rezultātus un pamatojoties uz pārbaudēs izdarītajiem secinājumiem, sagatavots ziņojums “Par SIA “Lata International” darbību laika periodā no 1993. gada 5. marta līdz 1996. gada 1. oktobrim”, kuru kopā ar materiāliem, ko apkopos 1997. gadā, iesniegs Latvijas Republikas Saeimai un valdībai.

Sagatavots arī ziņojums “Par Latvijas Republikas valsts institūciju darbību pārtikas produkcijas kontrolē” un iesniegts Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam un Ministru kabinetam.

Valsts uzņēmumā “Latvijas agroķīmija” un republikas rajonu apvienībās departamenta darbinieki veica Eiropas Ekonomiskās Kopienas kredīta G-24 piešķiršanas, izmantošanas, norēķināšanās kārtības un atmaksas iespēju revīziju .

Pārbaudē konstatētie trūkumi:

1) v/u “Latvijas agroķīmija”:

— noteiktajā termiņā līdz 1996.gada 20.aprīlim nevar atmaksāt atlikušo G-24 kredīta summu USD 354 tūkst.;

— a/s “Banka Baltija” un “Depozītu bankā” iesaldēti USD 358 tūkst.;

— pircēju parāda summa pēc stāvokļa uz 01.11.95. ir USD 2,493 tūkst.;

— par G-24 kredīta saņemto produkciju debitoru parāds uz 01.11.1995. USD 1,181 tūkst.;

— pārskaitīts naudā rajona uzņēmumiem USD 352 tūkst., t.sk. pārskaitīts bez savstarpēji noslēgtiem līgumiem USD 283 tūkst.;

— neveic kontroli par to, kā uzņēmumi izlieto naudā saņemto kredītu;

— neveic savlaicīgu un regulāru savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ar rajonu valsts uzņēmumiem un sabiedrībām;

— nav pieprasītas atskaites no rajonu valsts uzņēmumiem un sabiedrībām par kreditētās produkcijas realizāciju un atmaksas iespējām;

2) LR Zemkopības ministrijas Likumības departamenta privatizācijas nodaļa nav izpildījusi LR AP 1993.gada 30.marta likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” 3.pantu; nosakot objekta nosacīto cenu, atsevišķos gadījumos netiek ņemtas vērā privatizējamo objektu kredītsaistības.;

3) LR Zemkopības ministrijas Likumības departaments nav veicis PB un G-24 kredītu izlietošanas pārbaudi rajonu valsts uzņēmumos un apvienībās.

Valsts uzņēmumā “Latvijas agroķīmija” veikta arī Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules bankas) kredīta piešķiršanas un izmantošanas pārbaude.

Atklātās nelikumības:

1) PB aizdevums USD 4 486,8 tūkst. tika izlietots, veicot maksājumus piegādātjfirmām, pirms LR Finansu ministrija 1994.gada 20.oktobrī bija noslēgusi līgumu ar aizdevuma saņēmēju — v/u “Latvijas agroķīmija”. Garantētājs līgumā nav norādīts. Biznesa plāns nav sastādīts;

2) v/u “Latvijas agroķīmija”:

— 1993. un 1994.gadā realizējis minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus ar cenu atlaidi par USD 104 tūkst., kas palielināja uzņēmuma zaudējumus;

— nav veicis savlaicīgu līgumsaistību izpildes kontroli un kredīta atlikuma salīdzināšanu;

3) LR Zemkopības ministrijas Likumības departamenta privatizācijas nodaļa:

— nav izpildījusi LR AP 1993.gada 30.marta likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” 3.pantu. Nosakot objekta nosacīto cenu, atsevišķos gadījumos netiek ņemtas vērā privatizējamo objektu kredītsaistības;

— nav veikusi savstarpēju atlikumu salīdzināšanu ar v/u “Latvijas agroķīmija” par kredītsaistībām ar privatizējamo objektu.

Revīzija veikta arī par G-24 kredīta piešķiršanu, izmantošanu un atmaksas iespējām Balvu SIA “Agroserviss”, Gulbenes SIA “Apgāde”, Limbažu v/u “Agroķīmija”, Limbažu SIA “Dialogs”, Saldus SIA “Agroķīmija”, Ventspils v/u “Agroķīmija” un firmā SIA “Ventspils koks”.

Pārbaudē konstatēts:

1) v/u “Latvijas agroķīmija”

— nav izpildījis līgumsaistības par minerālmēslu piegādi kopējā daudzumā par 1 104,7 tonnām, 567 tonnas piegādātas bez līguma;

— 1993.gada noslēgtajos līgumos nav uzrādījis piegādājamās produkcijas cenu;

— nav pieprasījis atskaites no rajonu valsts uzņēmumiem un sabiedrībām par kreditētās produkcijas realizācijas gaitu un savlaicīgas atmaksas iespējām, nav veicis savstarpējo norēķinu salīdzināšanu;

— iekasējot kredīta atmaksu skaidrā naudā latos, nav ievērojis attiecīgā datuma Latvijas Bankas (LB) noteikto USD valūtas kursu;

2) Zemkopības ministrijas Likumības departamenta privatizācijas nodaļa nav izpildījusi LR AP 30.03.1993. likuma “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” 3.pantu - nosakot objekta nosacīto cenu, netiek ņemtas vērā objekta kredītsaistības.

Pārbaudē par G-24 kredīta piešķiršanu, izmantošanu un atmaksas iespējām Latvijas gaļas un piena pārstrādes uzņēmumos konstatēts:

1) kredīts lopkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem 1993.gadā tika sadalīts starp visiem tajā laikā esošajiem uzņēmumiem, neizvērtējot katra uzņēmuma ekonomisko un finansiālo stāvokli, kā arī kredīta apjoma nepieciešamību;

2) kredīta līdzekļi uzņēmumos pārsvarā izmantoti apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, lai dzēstu iekrājušos parādus piegādātājiem, kā arī budžetam, nevis uzņēmuma attīstībai, kā to paredzēja LR Ministru Padomes 1993.gada 8.aprīļa lēmums Nr.179 “Par G-24 kredītu izmantošanu”. Līdz ar to attīstībai domātais kredīts pārvērtās par patēriņa kredītu, kas nespēja uzlabot uzņēmumu saimniecisko stāvokli;

3) kredītu termiņā atmaksāja tikai 8 uzņēmumi; pārējiem 18 uzņēmumiem kredīttermiņš tika pagarināts, arī tiem, par kuriem bija negatīvi auditoru slēdzieni un to finansu pārskati liecināja par maksātnespēju; kredītsaistības saskaņā ar grafiku pilda 6 uzņēmumi;

4) kredīta apkalpošana bija izdevīga Latvijas Bankai un Latvijas Zemes bankai;

5) laika periodā no 1993.gada līdz 1995.gadam notika daudzu gaļas un piena pārstrādes uzņēmumu privatizācija, kuras gaitā tika pieļauti pārkāpumi, kā arī daļēja valsts mantas izsaimniekošana;

6) nevienā no izveidotajām akciju sabiedrībām (izņemot a/s “Rīgas miesnieks” un a/s “Rīgas piena kombināts”) pienācīgi un saskaņā ar likumu savas funkcijas nav realizējušas sabiedrību padomes un valsts pilnvarnieki;

7) pamatojoties uz Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra noteikumu Nr.37 “Valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanas noteikumi” 3.punktu, G-24 aizdevuma atmaksas termiņš pagarināts līdz 1999.gada 1.jūlijam: Valsts Rēzeknes gaļas kombinātam, a/s “Rēzeknes piena konservu kombinātam”, a/s “Daugavpils gaļas kombināts”, a/s “Kurzemes piens”, a/s “Aizputes sausā vājpiena rūpnīca”, a/s “Krāslavas piens”, a/s “Sviesta-siera eksports”.

Pārbaudē valsts a/s “Liepājas gaļas kombināts” konstatētie trūkumi:

1) piešķirtais G-24 kredīts nav izmantots paredzētajiem mērķiem, esošo parādu segšanai;

2) LR Zemkopības ministrijas nenoteiktās rīcības rezultātā (6 mēnešu laikā uzņēmums divas reizes mainīja juridisko statusu) uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis nepārtraukti pasliktinājās, to veicināja neveiksmīgais privatizācijas process;

3) uzņēmuma amatpersonu bezatbildīgās rīcības rezultātā izsaimniekots valsts īpašums;

4) ievērojamo zaudējumu rezultātā LR Ministru kabinets 1995.gada 14.novembrī izdod rīkojumu Nr.679 par valsts a/s “Liepājas gaļas kombināts” likvidāciju.

Revīzijā konstatētais iekļauts kopējā aktā par gaļas un piena pārstrādes uzņēmumiem.

Balvu rajona gaļas pārstrādes uzņēmumā SIA “Balga” veikta revīzija par piešķirtā G-24 kredīta izmantošanu un tā atmaksas iespējām .

Pārbaudē atklātie pārkāpumi:

— 1993.gadā SIA “Balga” saņēma G-24 kredītu USD 70 000 apmērā. 45% no kredīta līdzekļiem izlietoti neatbilstoši biznesa plānā paredzētajiem mērķiem;

— līdz G-24 kredīta atmaksas termiņa pagarināšanai SIA “Balga” samaksājusi gandrīz visus kredīta procentus, pamatsummas atmaksa netika uzsākta;

— 1995.gada 29.maijā kredīts pagarināts līdz 1997.gada 15.aprīlim, nosakot jaunu kredīta likmi - 16,825% gadā;

— 1994.gada novembrī veiktā uzņēmuma valsts kapitāla daļas privatizācija faktiski nav notikusi. Gada laikā par parakstītajām daļām nav samaksāts;

— kopš 1994.gada SIA “Balga” strādā ar zaudējumiem. 1994.gadā uzņēmumā uzkrājās nerealizētā produkcija, kas gada beigās tika realizēta par cenām, kas zemākas par pašizmaksu. Uz 1995.gada oktobri kopējie zaudējumi sasniedz 136 tūkstošus latu;

— 1994. un 1995.gadā visi uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir pasliktinājušies. No 1995.gada oktobra uzņēmums pārtraucis darbību. No šī mēneša netiek veikti maksājumi par kredītu. Nekas neliecina, ka uzņēmums spēs atmaksāt kredītu.

Veikta pārbaude Saldus rajona piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Saldus piens” par Eiropas Kopienas aizdevuma izmantošanu un tā atmaksas iespējām .

Pārbaudē atklātie trūkumi:

— 1993.gadā k/s “Saldus piens” saņēma G-24 kredītu USD 180 000 apmērā, bet līgumā neparedzētiem mērķiem izlietoti USD 146 304 jeb 81,3% no kredīta summas;

— līdz G-24 kredīta atmaksas termiņa pagarināšanai k/s “Saldus piens” pilnībā samaksāja kredīta procentus, bet pamatsummas atmaksa netika uzsākta;

— pēc G-24 kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas k/s “Saldus piens” pamatsummas un procentu maksājumus veic grafikā norādītajos termiņos;

— finansiāli saimnieciskās darbības uzlabošanai pēdējo gadu laikā uzņēmums iegādājies pamatlīdzekļus kopsummā par Ls 36 716;

— 1995.gadā k/s “Saldus piens” finansiāli saimnieciskās darbības rezultāts ir Ls 25 747 zaudējums. Uzņēmuma finansiālais stāvoklis var uzlaboties tikai tad, ja patreizējie ražošanas apjomi palielināsies, jeb vismaz nesamazināsies.

Veikta pārbaude par Valsts Rīgas sadalošās saldētavas nodošanu Valsts īpašuma fonda valdījumā .

Pārbaudē konstatēts:

— 1992.gada 31.jūlijā LR Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr.296 “Par Rīgas pilsētas sadalošo saldētavu”, kurā uzdeva Rīgas pilsētas valdei līdz 1992.gada 15.augustam nodot Rīgas pilsētas sadalošo saldētavu Lauksaimniecības ministrijas pārziņā (pēc stāvokļa uz 1992.gada 1.augustu), kā arī Finansu un Lauksaimniecības ministrijai nodrošināt pašvaldībai tās ieguldītās daļas atlīdzināšanu atbilstoši bilances vērtībai (82 975,1 tūkst. rbļ. jeb Ls 414 875) un atrisināt jautājumu par jaunā valsts uzņēmuma finansiālo nodrošinājumu līdz nodošanai ekspluatācijā. Pašvaldības ieguldītā daļa nav atlīdzināta;

— no 1992.gada 23.novembra līdz 1994.gada 28.februārim objektu apsargāja Rīgas gaļas kombināts, samaksājot apsardzes darbiniekiem Ls 2048,5. Šo izdevumu kompensēšanai a/s “Rīgas Miesnieks” lietošanā nodota vakuumiepakošanas mašīna “Finnpak”. A/s “Rīgas Miesnieks” nav samaksāti Ls 421 par materiālu pārvešanu;

— pamatojoties uz Ministru kabineta 1995.gada 14.marta rīkojumu Nr. 117, LR Zemkopības ministrijas (ZM) un Valsts īpašuma fonda komisija ir apsekojusi saldētavu dokumentāli un dabā. Apsekošanas aktā (1995.gada 1.novembrī) nav uzrādīta patreizējā nepabeigtās celtniecības objekta vērtība un zaudējumi, kuri radušies to savlaicīgi nenododot Valsts īpašuma fondam;

— ZM inventarizācijas aktā (pēc stāvokļa uz 1995.gada 1.decembri) norādītā objekta kopējā faktiskā vērtība ir Ls 178 648;

— Rīgas sadalošās saldētāvas kopējā faktiskā vērtība no 1992.gada 15.novembra līdz 1995.gada 1.decembrim kritusies par Ls 287 754;

— objekta iekļaušana privatizējamo uzņēmumu sarakstā ir atbalstāma. 1996.gada 26.janvārī Zemkopības ministrija materiālus iesniegusi LR Privatizācijas aģentūrai.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments vairākas revīzijas veica organizācijās un uzņēmumos, kas nodrošina un atbild par cukura ražošanu Latvijas Republikā.

Viena revīzija veikta par Cukura ražošanas veicināšanas fonda (CRVF) izveidošanu, tā darbību un līdzekļu izlietojumu .

Pārbaudē konstatēts:

1. CRVF apstiprinātās tāmes 1994.gadam un 1995.gadam netiek izpildītas ne ieņēmumu, ne izdevumu daļā:

1.1. Fonds nav saņēmis visus likumā “Par cukuru” un likumā “Par valsts budžetu” paredzētos līdzekļus;

1.2. 1994.gada un 1995.gada tāmēs līdzekļu izlietojums paredzēts cukurrūpniecības modernizēšanai un attīstībai, bet reāli notiek nozares uzturēšana, neļaujot tai bankrotēt;

1.3. 1995.gada beigās daļa no CRVF pienākošās naudas pārskaitīta tieši cukurfabrikām.

2. Zemnieku atmaksātā nauda par parādu CRVF tiek iemaksāta nevis Fonda kontā, bet SIA “Latvijas cukurs” kontā. Pašreizējā grāmatvedības uzskaite nesniedz pilnīgu priekšstatu par Fonda līdzekļu kustību.

3. CRVF nolikuma 5.9 punkts nosaka, ka CRVF padomei par savu darbu jāsniedz pārskats Zemkopības ministrijai. Faktiski CRVF iesniedz tikai tāmes izpildi.

4. Līdz šim nav juridiski pamatota Zemkopības ministrijas funkciju (Fonda tehniskā apkalpošana) nodošana SIA “Latvijas cukurs”.

Veikta revīzija arī par Latvijas cukura līguma 1994 -1996.g. izpildi.

Pārbaudē konstatēts:

— 1995.gadā zemkopības ministrs, pretēji līguma nosacījumiem, atļāva Latvijas peļņas daļu pārskaitīt tieši cukurfabrikām;

— cukurfabriku līgumos paredzēto samaksu par pirmstermiņa kuģa izkraušanu (kopējā summa USD 135 000), Anglijas firma “MAN” pārskaitīja CRVF nevis cukurfabrikām;

— līguma izstrādē un apspriešanā nav piedalījušies Latvijas cukurrūpniecības speciālisti, tas apgrūtina līguma izpildes kontroli;

— cukura līgumu nosacījumi ir izdevīgi Anglijas firmai “MAN”, jo līgumu izpildes gaitā “MAN” saņēmis lielākus ienākumus (USD 6,6 milj.) nekā Latvijas cukurrūpniecība - 3 cukurfabrikas un CRVF (USD 2,2 milj.);

— līguma teksts ir neprecīzs - pieļauta kļūda tulkojuma daļā par to, kam jāpārskaita Latvijas peļņas daļa, nav nepārprotami noformulēts, vai 10 % par iepriekšfinansējumu jāatskaita pirms peļņas sadales, vai jāatskaita no Latvijas peļņas daļas;

— Latvijas puse nesaņem savlaicīgu un pietiekamu informāciju, lai varētu pārliecināties par “MAN” veikto naudas pārskaitījumu atbilstību līguma nosacījumiem. “MAN” sniegtā informācija ir neprecīza un nepilnīga;

— firmas “MAN” peļņas aprēķinos dažādos laikos ieniegtajās atskaitēs par vienu un to pašu jēlcukura kravu ir dažādi skaitļi, rezultātā Latvijas peļņa šobrīd ir par USD 474 000 lielāka nekā “MAN” uzrādīja sākotnēji;

— Zemkopības ministrija pati neveic līguma izpildes kontroli, kā arī nav uzdevusi to veikt citai institūcijai. Nav tiešas sadarbības starp “MAN” un CRVF un SIA “Latvijas cukurs” speciālistiem, kas veic Fonda tehnisko apkalpošanu.

A.Svirido vadītajā banku un kredītiestāžu revīzijas sektorā 1996.gadā strādāja 9 darbinieki, kuri veica 29 pārbaudes, 14 revīziju materiāli izskatīti kolēģijā, bet 4 uzsāktās lietas pārskata periodā nav pabeigtas, un darba nobeigums paredzēts nākošajā gadā. Galvenais darbības virziens sektorā bija kredītiestāžu izsniegto aizdevumu izlietošanas un to atmaksas iespēju pārbaude.

Sektorā veikta G—24 “AB Svenska Exportkredit” USD 1 500 tūkst. un Starptautiskā valūtas fonda STF—1 USD 1 300 tūkst. aizdevumu izlietošanas pārbaude SIA “Romas līnija” .

Veicot pārbaudi pēc LR Ministru prezidenta A.Šķēles pieprasījuma, konstatēts, ka a/s “Parekss — banka” kredītus pieprasījusi un kredītu sadales komisija aizdevumus izsniegusi nepamatoti. SIA “Romas līnija” iesniegto biznesa plānu nav izpildījusi. LR Finansu ministrija un Latvijas Banka nav kontrolējusi kredīta līdzekļu izlietojumu. Abus kredītus a/s “Parekss—banka” ir atmaksājusi no saviem līdzekļiem pirms termiņa. SIA “Romas līnija” izvairās iesniegt likumā paredzētos pārskatus par finansiālo darbību un pēc juridiskās adreses nav atrodama. Atzinums nosūtīts LR Ministru prezidentam.

Revīzijā, ko veica v/u “Rīgas tabakas fabrika” (“RTF”), pārbaudīja valsts kapitāla daļas ieguldīšanas lietderību un likumību SIA “Tabakas fabrika “House of Prince” Rīga Ltd” pamatkapitālā .

Pārbaudē konstatēts, ka v/u “RTF” pēc juridiskās adreses nav atrodams. LR Zemkopības ministrija, kuras valdījumā atrodas RTF, Valsts kontrolei par grāmatvedības atrašanās vietu neko nevarēja paskaidrot. SIA “Tabakas fabrika “House of Prince” Rīga Ltd.” dibināšanas līgumā paredzēts, ka RTF iegulda visus savus aktīvus un saistības saskaņā ar bilanci uz 01.07.1992. (izņemot ēkas un zemi), bet faktiski SIA “Tabakas fabrika “House of Prince” Rīga Ltd.” nodibināja 27.12.1992. Ar “RTF” mantu un naudu vēl pusgadu rīkojās “RTF” un LR Lauksaimniecības ministrija, izsniedzot bezprocentu aizdevumus fiziskām un juridiskām personām Ls 182 461 apmērā. “RTF” ir atstājusi SIA “Tabakas fabrika “House of Prince” Rīga Ltd.” rīcībā savus aktīvus Ls 488 360 apmērā. Dibināšanas līgumā “RTF” ieguldījums uz 01.07.1992. bija novērtēts Ls 380 tūkst., bet faktiski “Tabakas fabrika “House of Prince” Rīga Ltd.” saņēma Ls 868 360.

24.03.1994. nekustamās mantas nomas līgums (no “RTF” puses parakstījis J.Kinna) noslēgts, neievērojot LR likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” prasības.

Nav ievērots likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”. Valsts pilnvarnieki nav nodrošinājuši valsts kapitāla intereses uzņēmumā. Uzņēmums kopš dibināšanas strādā ar zaudējumiem.

Izskatot revīzijas materiālus, kolēģijas sēdē nolēma:

1) pārbaudes materiālus iesniegt LR Ģenerālprokuratūrā, lai izvērtētu “RTF” un LR Zemkopības ministrijas amatpersonu darbības likumību, dibinot kopuzņēmumu;

2) Valsts īpašuma fondam sniegt savu vērtējumu par ieguldījumiem SIA “Tabakas fabrika “House of Prince” Rīga Ltd.”, nomas maksu par nekustamo īpašumu un valsts pilnvarnieku darbu;

3) LR Privatizācijas aģentūrai pilnībā sakārtot “RTF” kā juridiskas personas tiesiski finansiālo statusu un izdalīt atsevišķā lietvedībā materiālus par SIA “Tabakas fabrika “House of Prince” Rīga Ltd.”.

Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudē SIA “Bauskas klēts” konstatēts:

— SIA “Bauskas klēts” nelikumīgi, citiem mērķiem izmanto Pasaules bankas kredītu USD 250 tūkst., kas tika piešķirts kondicionētās kviešu sēklas iegādei;

— SIA “Bauskas klēts” uz fiktīvu dokumentu pamata atvēra akreditīvu un piešķirtā kredīta līdzekļus pārskaitīja uz bijušā SIA “Bauskas klēts” komercdirektora D.Lagzdiņa kontu Vācijas bankā. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas faktu pret SIA “Bauskas klēts” amatpersonām tika ierosināta krimināllieta.

Pārbaudes laikā kredīts ir atmaksāts.

Izvērtējot revīzijas materiālus, 1996.gada 7.maija kolēģijas sēdē nolēma:

1) LR Finansu ministrijai pastiprināt kontroli par Pasaules bankas kredīta līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu, vienlaicīgi pilnveidojot un uzlabojot kredīta atmaksāšanas līgumu kvalitāti, un piedzīt auditorpārbaudes izdevumus Ls 6 215 no SIA “Bauskas Klēts”;

2) LR IeM Policijas departamenta Kriminālpolicijas pārvaldei revīzijas materiālus pievienot jau esošajai krimināllietai.

Pārbaudes materiāli tika nosūtīti LR IeM PD Kriminālpolicijas pārvaldei, LR Ministru kabinetam, LR Finansu ministrijai, LR Ekonomikas ministrijai un LR Zemkopības ministrijai.

Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudē v/u “Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca” (“OĶFR”) pārbaudē konstatēts:

— Pasaules bankas kredītu koordinācijas darba grupa un LR Finansu ministrija, noslēdzot līgumu, nav pieprasījusi no uzņēmuma biznesa plānu un kredīta nodrošināšanas garantijas;

— izmantojot kredītu, uzņēmums nav sasniedzis jūtamus pozitīvus finansiālos rezultātus. Uzņēmums strādā neefektīvi;

— uzņēmuma vadība (direktors A.Buls) pieprasījusi nepamatoti lielu kredītu, par to iegādājusies izejvielas tik lielā daudzumā, ka nespēj tās realizēt un radījusi zaudējumus Ls 879 466 apmērā;

— uzņēmuma vadība nav nodrošinājusi materiālo vērtību saglabāšanu; zādzību rezultātā uzņēmumam radīti materiālie zaudējumi Ls 90 tūkst. apmērā;

— LR Privatizācijas aģentūra, pārņemot savā valdījumā uzņēmumu, nav veikusi pasākumus, kas sekmētu kredīta racionālu izlietošanu un nodrošinātu materiālo vērtību saglabāšanu uzņēmumā.

Kolēģijas sēdē nolēma uzdot Privatizācijas aģentūrai nodrošināt v/u “OĶFR” privatizācijas procesā valsts garantētā kredīta USD 3 850 962 savlaicīgu atmaksāšanu un likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 62.panta prasību ievērošanu.

Banku un kredītiestāžu revīzijas sektora darbinieki veica vairākas Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudes.

SIA “Apvienība LK” konstatēti šādi trūkumi:

— LR Ekonomikas ministrija kā Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja, 1994.gadā piešķirot kredītus uzņēmējsabiedrībām, pārkāpusi fonda rīkotāja darbības nolikumu. LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre A.Bataraga, pārkāpjot savas pilnvaras, nelikumīgi piešķīrusi kredītu SIA “Apvienība LK” Ls 75 tūkst.;

— kredīts tika piešķirts sabiedrībai, kas finansiāli jau bija bankrotējusi un kurai nebija savas materiāli — tehniskās bāzes;

— LR Ekonomikas ministrijas kontroles trūkuma rezultātā Valsts īpašuma privatizācijas fonda glabātāja banka — a/s “Latvijas Kredītbanka” līgumu par kredītu izsniegšanas kārtību no fonda līdzekļiem nepildīja. Banka nekontrolēja kredīta līdzekļu izmantošanu.

Analizējot revīzijas lietu, kolēģija nolēma:

1) LR Ekonomikas ministrijai nodrošināt valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu no SIA “Apvienība LK” Ls 75 tūkst. un to atmaksu fondā;

2) LR Ekonomikas ministrijai izskatīt Privatizācijas departamenta direktora V.Zveja un departamenta fonda darbības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka J.Karlsberga atbilstību ieņemamajam amatam;

3) VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentam turpināt fonda līdzekļu piešķiršanas pamatotības, izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudes;

4) pārbaudes materiālus un kolēģijas lēmumu iesniegt LR Ģenerālprokuratūrā fonda līdzekļu izlietošanas likumības izvērtēšanai.

SIA “Anre” konstatēts:

— LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre A.Bataraga bez firmas ekonomisko rādītāju analīzes un biznesa plāna ekspertīzes nelikumīgi pieņēma lēmumu par kredīta piešķiršanu Ls 98 tūkst. apmērā, uzņemoties galvojumu par kredīta atmaksu;

— kredīts piešķirts firmai, kura strādā ar zaudējumiem un kurai ir lieli kavētie maksājumi kreditoriem;

— LR Ekonomikas ministrija nekontrolēja ar a/s “Latvijas Kredītbanka” noslēgtā līguma izpildi par kredītu izsniegšanas kārtību no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Banka nekontrolēja kredīta līdzekļu izlietojumu biznesa plānā paredzētajiem mērķiem;

— zinot SIA “Anre” finansiālo stāvokli, Ekonomikas ministrija un a/s “Latvijas Kredītbanka” neveica nekādus pasākumus, lai atgūtu aizdoto naudu;

— firma saimniecisko darbību ir pārtraukusi no 1995.gada augusta, visa manta ir pārgājusi PVAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “Anre—1” īpašumā. Līdz ar to kredīts ir neatmaksājams.

Departamenta kolēģijas sēdē nolēma, ka LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu Ls 98 tūkst. atlīdzināšana no SIA “Anre”.

Pārbaudes materiāli nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai, lai pievienotu agrāk nosūtītajiem materiāliem par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu nelikumīgu izlietošanu.

Pārbaudē I.Lejietes individuālajā uzņēmumā konstatēti šādi trūkumi:

— LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre A.Bataraga bez uzņēmuma ekonomisko rādītāju analīzes un biznesa plāna ekspertīzes nelikumīgi pieņēma lēmumu par kredīta piešķiršanu USD 120 tūkst., uzņemoties galvojumu par kredīta atmaksu;

— Ekonomikas ministrija pārkāpa kredītu piešķiršanas no Valsts īpašuma privatizācijas fonda kārtību un galvojumu izsniegšanas kārtību;

— a/s “Latvijas Kredītbanka” neveica kredīta līdzekļu izmantošanas kontroli. Banka kredītu izmaksāja skaidrā naudā;

— Ekonomikas ministrija un a/s “Latvijas Kredītbanka” neveica nekādus pasākumus, lai lauztu līgumu un atgūtu kredīta līdzekļus. Kredīts ir neatgūstams, jo uzņēmums saimniecisko darbību nav uzsācis un aizdevuma procentu maksājumus no 1995.gada neveic.

Kolēģijas sēdē nolēma, ka LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu USD 120 tūkst. atlīdzināšana un to iemaksa Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Pārbaudes materiāli nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai, LR Saeimas Prezidijam, LR Ministru prezidentam, LR Finansu ministrijai, LR Ekonomikas ministrijai un LR Ģenerālprokuratūrai.

Revīzijā SIA “Dane un Ko” pārbaudītas Starptautiskā valūtas fonda STF—1 USD 500 tūkst. aizdevuma izlietošanas un atmaksas iespējas SIA “Dane un Ko”.

Revīzijā atklāti šādi trūkumi:

— ārvalstu kredītu sadales komisija nepamatoti piešķīrusi kredītu, jo biznesa plānā ir falsificēti dati, tas ir nereāls, un uzņēmuma pašu kapitāls uz 01.01.1994. ir negatīvs;

— LR Ekonomikas ministrija (A.Bataraga) galvojusi par valsts garantēto kredītu. A.Bataraga nebija pilnvarota parakstīt galvojumu Privatizācijas fonda vārdā;

— LR Ekonomikas ministrijas nelikumīgā galvojuma rezultātā valstij radīti zaudējumi USD 500 tūkst., jo kredīts atmaksāts no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem;

— papildus, kā izsniegtā galvojuma finansiālo nodrošinājumu, LR Ekonomikas ministrija iesaldējusi Ls 300 tūkst. fonda līdzekļu, noguldot tos depozītos uz trīs gadiem a/s “Latvijas Kredītbanka”;

— LR Ekonomikas ministrija pēc “Interaudita” pārbaudes nav pieņēmusi lēmumu, lai atgūtu tās garantēto kredītu;

— LR Finansu ministrija nav kontrolējusi kredīta izlietojumu;

— SIA “Dane un Ko” kredītu izmantojusi nelietderīgi, nopērkot iekārtas, kuras netiek izmantotas, un nav spējīga kredītu atmaksāt, jo uzņēmums vairāk nekā gadu neveic nekādu saimniecisko darbību.

Izskatot pārbaudes materiālus, kolēģija pieņēma lēmumu, ka LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atlīdzināšana no SIA “Dane un Ko” Ls 287 tūkst. un to atmaksa Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Departamenta kolēģija nolēma pārbaudes materiālus un kolēģijas lēmumu iesniegt LR Ģenerālprokuratūrai fonda līdzekļu izlietošanas likumības izvērtēšanai.

Pamatojoties uz revīzijas materiāliem, LR IeM Policijas departamenta Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldē ir ierosināta krimināllieta.

Pēc VID pieprasījuma veiktajā pārbaudē VAS “Baloži” konstatēts:

— bez ekonomiska pamatojuma uzņēmuma līdzekļi Ls 69 tūkst. apmērā neattaisnoti iztērēti uzņēmēja kompleksās civiltiesiskās apdrošināšanas pasākumiem;

— uzņēmuma vadība darbiniekiem piemaksu darba algai nodrošinājusi, saņemot zaudējuma kompensāciju Ls 45 541 no apdrošināšanas a/s “Austrumu Alianse”, nesamaksājot sociālo nodokli Ls 17 305 un ienākuma nodokli Ls 11 385;

— apzināti neizpildot 1995.gadam apstiprināto peļņas plānu, valsts budžetā nav iemaksāts ienākuma nodoklis Ls 5 080 un dividendes Ls 595 .

Revīzijas materiālus izskatīja kolēģijas sēdē un nolēma:

— VID nodrošināt nesamaksāto nodokļu piedziņu un iemaksu budžetā likumā noteiktajā kārtībā;

— LR Labklājības ministrijai piedzīt no VAS “Baloži” budžetam pienākošo sociālā nodokļa summu;

— Privatizācijas aģentūrai pastiprināt valsts pilnvarnieku darba kontroli, lai nodrošinātu valsts līdzekļu lietderīgu un mērķtiecīgu izlietošanu.

Izskatot VAS “Baloži” iesniegto sūdzību, Valsts kontroles padome nolēma atstāt spēkā kolēģijas lēmumu un pārbaudes materiālus nosūtīt izvērtēšanai uz LR Ģenerālprokuratūru.

Sektora revidenti veica SIA “Doma” valdības garantēto kredītu izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudi, kā arī pārbaudīja valsts garantēto kredītresursu izmantošanu a/s “Trasta komercbanka” .

Pārbaudēs konstatēts:

— LR Finansu ministrija, noslēdzot līgumu ar SIA “Doma” par Pasaules bankas kredīta USD 1 399 509 atmaksāšanu, nav pieprasījusi kredīta nodrošināšanas garantijas; Pasaules bankas kredītu SIA “Doma” izmanto neveiksmīgi un šī iemesla dēļ paredzētajā termiņā tas netiks atmaksāts;

— G—24 kredīts USD 280 tūkst. apmērā pieprasīts nepamatoti, jo SIA “Doma” šāda summa nebija vajadzīga; akciju komercbanka “Riga—Bank” nav izmaksājusi visu G—24 kredītu, paturot USD 100 832 savā rīcībā 697 dienas. Komercbanka arī neatmaksāja Latvijas Bankai SIA “Doma” atmaksāto aizdevuma daļu USD 36 tūkst., paturot šo summu savā rīcībā 270 dienas. Tādējādi tika gūti USD 122 542 prettiesiski ienākumi;

— Latvijas Banka par komercbankas nelikumīgo rīcību nav aprēķinājusi un piedzinusi no tās soda naudu USD 31 561 apjomā.

Departamenta kolēģija pieņēma lēmumu:

1) noteikt uzrēķinu a/s `Trasta komercbanka” USD 122 452 par valsts garantēto kredītresursu prettiesisku izmantošanu;

2) Latvijas Bankai piedzīt no a/s “Trasta komercbanka” soda naudu — USD 31 561 un ieskaitīt to valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fondā;

3) LR Finansu ministrijai izdarīt izmaiņas Pasaules bankas kredīta atmaksāšanas līgumā, nodrošinot vienmērīgu kredīta atmaksu pa gadiem, sākot ar 1996.gadu, un kontrolēt kredīta atmaksāšanu; par nepareiza atzinuma sniegšanu piedzīt no “Invest—Rīga” tai samaksāto summu par auditorpārbaudes veikšanu.

Izskatot a/s “Trasta komercbanka” iesniegto sūdzību, Valsts kontroles padome nolēma atcelt kolēģijas lēmumu daļā par uzrēķina noteikšanu un pārbaudes materiālus izvērtēšanai nosūtīt LR Ģenerālprokuratūrai.

Uz materiālu pamata, kas iegūti, apkopojot revīziju rezultātus, sagatavoti 4 ziņojumi. Pārbaudīta Latvijas Bankas 1995. gada finansiālā darbība un revidēta privatizējamā VAS “Latvijas Krājbanka”, kā arī apkopota informācija par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu un tā atmaksas iespējām. VAS “`Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” pārbaudītas Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas lauksaimniecības kredīta izmantošanas un atmaksas iespējas. Revīziju rezultāti, kas apkopoti ziņojumos, nosūtīti Latvijas Republikas Saeimai un citām institūcijām, bet ziņojums par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu nosūtīts arī Latvijas Valsts prezidentam.

Apkopojot informāciju par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu un tā atmaksas iespējām , konstatēts:

1) bankrotējušajās komercbankās kredītu atlikums ir Ls 18,88 milj.; neatmaksātie kārtējie procentu maksājumi 1995.gadā ir Ls 1,46 milj. Neatmaksātie kredīti, kam lietošanas termiņš beidzas 1996. gada 1.pusgadā, ir Ls 1,88 milj.;

2) auditorfirmas pārbaudījušas 75% visu izsniegto kredītu, no tiem līgumā noteiktajā termiņā tiks atmaksāti 12%;

3) LR Finansu ministrija pēc auditorpārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem nav veikusi pasākumus to novēršanai. Biznesa plānos neparedzētiem mērķiem izmantotie kredīti uz 01.01.1996. ir 13,8 milj., bet atmaksāts pirms termiņa — Ls 3,6 milj.;

4) LR Finansu ministrija un Latvijas Banka nepilda “Kredītiestāžu likuma” 114.panta prasības par tranzītkredītu apkalpošanu. Bankrotējušo banku kredītsaistības nav nodotas citām bankām. Tās nav pārņēmusi arī Finansu ministrija, izņemot Alejas un Talsu komercbanku;

5) valsts revidenti atklājuši nopietnus pārkāpumus: valdības ārvalstu kredītu sadales komisija vairākos gadījumos kredītu piešķīrusi nepamatoti, Latvijas Banka nav kontrolējusi kredītlīgumu izpildi, Finansu ministrija, noslēdzot līgumus ar kredīta lietotājiem (Pasaules bankas kredīti), nav pieprasījusi garantijas vai ķīlas, kredīta līdzekļi izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem, Finansu ministrijas izvēlētās auditorfirmas kredītpārbaužu slēdzienos ne vienmēr sniedz patiesu vērtējumu par kredīta atmaksas iespējām;

6) parādu dzēšanai ārvalstu aizdevējiem pamatsummu un procentu maksājumos vidēji gadā jāatmaksā Ls 42 milj., bet 2000.gadā — Ls 93 milj. Bankrotējušo banku un maksātnespējīgo kredītņēmēju parādu dzēšanai no valsts līdzekļiem vidēji gadā būs jāatmaksā Ls 18 milj., bet 2000.gadā — Ls 40 milj.

Ziņojums par pārbaudes rezultātiem nosūtīts Latvijas Valsts prezidentam, LR Saeimas Prezidijam, LR Ministru prezidentam, LR finansu ministram, Latvijas Bankai.

Lai nodrošinātu līdzekļu rezervi aizdevumu atmaksāšanai un ar to realizāciju saistīto izdevumu segšanu, Finansu ministrijā izveidots valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonds .

Valsts kontrole 1996.gada oktobrī un novembrī veikusi pārbaudi par rezerves fonda līdzekļu izlietojumu. Konstatēts, ka Finansu ministrijā netiek plānoti aizdevumu apkalpošanas ieņēmumi un izdevumi saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem, bet tie tiek prognozēti.

Finansu ministrija nekontrolē Latvijas Bankas iesniegtos aprēķinus par aizdevumu apkalpošanas ieņēmumiem un izdevumiem. Kredīta apkalpošanas finanēšanas avoti var būt kredītu gala lietotāju samaksātie procenti, bet neievērojot to, ka daudzi kredītu lietotāji tos nav maksājuši, Latvijas Banka par aizdevumu apkalpošanu visos gadījumos aprēķinājusi maksu 0,5% gadā no aizdevuma līguma summas, tādējādi laikā no 1993.gada novembra līdz 1996.gada beigām saņemot nepamatotus ieņēmumus no rezerves fonda USD 0,620 milj., t.sk. 1996.gadā USD 0,249 milj.

No ārvalstu aizdevumu rezerves fonda sistemātiski tiek veikti pamatmaksājumi un procentu maksājumi kredītu lietotāju nemaksātāju vietā. No 1993.gada novembra izmakāti USD 5,41 milj., t.sk. bankrotējošo SIA “Lears” un “Lata International” vietā samaksāti USD 3,80 milj., par Latvijas attīstības aģentūras saņemto kredītu — USD 0,47 milj., SIA “Latvijas kurināmais” — USD 0,34 milj., par piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem — USD 0,56 milj. un par VAS “Dauteks” — USD 0,24 milj.

No rezerves fonda veiktas izmaksas, kas Finansu ministrijas 1995.gada rīkojumā Nr.143 nav paredzētas. 1995.gada novembrī piešķirts aizdevums Ls 137 310 pārskaitīšanai uz VAS “Latvijas krājbanka” speciālo noguldījumu kontu fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksām a/s “Banka Baltija”.

Sakarā ar to, ka rezerves fondā līdzekļu nepietiek, makājumi veikti arī no garantēto ārvalstu aizdevumu riska fondiem. Līdz 1996.gada beigām ārvalstu aizdevējiem pārskaitīts USD 1,58 milj., t.sk. par bankrotējušās SIA “Lata International” kredītu — USD 0,91 milj., par bankrotējušo banku “Latvijas Tautas banka” un “Siguldas banka” kredītiem — USD 0,035 milj., par VAS “Latvijas gāze” kredītu — USD 0,66 milj.

Valsts kontrole 1996.gadā pārbaudījusi G—24 un SVF kredītu piešķiršanu, izlietošanu un atmaksas iespējas SIA “Romas līnijas”, SIA “Dane & Co”, SIA “Doma”, SIA “Skabardis”.

Pasaules bankas piešķirto aizdevumu izlietošana pārbaudīta v/u “Latvijas agroķīmija”, SIA “Doma”, SIA Bauskas klēts”, Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā, SIA “Grindeks”, lauksaimniecības finansu sabiedrībā “Laukkredīts”.

Pārbaudīts ar valdības tiešajām garantijām izsniegtais kredīts a/s “Ādaži”.

Pārbaudēs konstatēts, ka vairākus kredītus valdības ārvalstu kredītu sadales komisija piešķīrusi, nepieprasot biznesa plānus (Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, v/u “Latvijas agroķīmija”), kredīta līdzekļi izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem (SIA “Bauskas klēts”, v/u “Latvijas agroķīmija”), saņemtie kredīti nav nodrošināti ar garantijām (SIA “Doma”, v/u “Latvijas agroķīmija”, SIA “Grindeks”, Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca) un tie tiek izmantoti neveiksmīgi un atmaksas iespējas ir apšaubāmas (SIA “Doma”, Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca, SIA “Grindeks” un a/s “Ādaži”).

Valsts kontrole konstatē:

1. Līdz 1997.gada 1.janvārim ar ārvalstīm:

1.1. noslēgti līgumi un izsniegti galvojumi par Ls 425,03 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 353,31 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 71,72 milj.;

1.2. saņemti ārvalstu aizdevumi par Ls 278,74 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 262,00 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 16,74 milj.;

1.3. atmaksāti ārvalstu aizdevējiem Ls 38,47 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 34,64 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 3,83 milj.;

1.4. pēc noslēgtiem līgumiem vēl nav saņemti Ls 146,29 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 91,31 milj.,

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 54,78 milj..

2. Valsts ārējais parāds uz 1997.gada 1.janvāri Ls 240,27 milj., t.sk.

— valdības ārvalstu aizņēmumi — Ls 227,36 milj.;

— valdības izsniegtās garantijas — Ls 12,91 milj.

3. 1996.gadā kredītu lietotājiem izsniegti kredīti — Ls 31,12 milj., atmaksāti ārvalstu aizdevējiem — Ls 20,02 milj.

4. Komercbanku apkalpošanā izsniegto G—24 un SVF kredītu atlikums ir Ls 14,68 milj., no kuriem ar komercbanku garantijām — Ls 7,24 milj., ar valsts garantijām — Ls 7,44 milj.

5. Finansu ministrijas apkalpojamie G—24 un SVF kredīti — Ls 21,42 milj., t.sk. Ls 13,48 milj., ko paredzēts atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem.

6. Pamatmaksājumu kontos Latvijas Bankā pirmstermiņa atmaksāto, uzkrāto un turpmākai kreditēšanai neizmantojamo kredītu kopsumma uz 1997.gada 1.janvāri — Ls 21,55 milj., par ko ārvalstu aizdevējiem jāmaksā procenti no valsts līdzekļiem.

7. Kredītlīgumos noteiktajā termiņā 1996.gadā neatmaksātie G—24 un SVF kredīti — Ls 14,08 milj., t.sk.:

VAS “Latvijas gāze” — Ls 6,30 milj.,

likvidēto un bankrotējušo komercbanku kredīti — Ls 7,35 milj.,

darbojošos komercbanku kredīti — Ls 0,43 milj.

8. Līdz 1996.gada beigām auditorfirmas pārbaudījušas 63% no izsniegtajiem G—24 un SVF kredītiem, 39% no izsniegtajiem SRAB un ERAB aizdevumu kredītiem.

Pēc auditoru slēdzieniem par drošiem kredītiem, kas tiks atmaksāti, uzskatāmi 11% no pārbaudīto kredītu kopsummas.

Biznesa plānos neparedzētiem mērķiem izmantoti 30% no pārbaudītajiem kredītiem.

9. Kredītu atlikums bankrotējušajās un likvidējamajās komercbankās Ls 19,7 milj.

Veicot tranzītkredītu nodošanu citām komercbankām, Finansu ministrija nav ievērojusi Latvijas Republikas kredītiestāžu likuma 114.panta nosacījumu par Latvijas Bankas līdzdalību lēmuma pieņemšanā.

10. Finansu ministrijas kontrole par kredītu izlietošanu un atmaksāšanu ir nepietiekama un valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonda apsaimniekošana ir neefektīva.

10.1. Nav veiktas auditorpārbaudes par SRAB aizdevuma lauksaimniecības attīstībai un JEXIM bankas aizdevuma rehabilitācijai izniegto kredītu izmantošanu un atmaksas iespējām.

10.2. Veicot sistemātiskus maksājumus kredītlietotāju nemaksātāju vietā, no rezerves fonda samaksāti USD 5,41 milj., no valdības riska fondiem — USD 1,58 milj.

10.3. Netiek kontrolēti Latvijas Bankas iesniegtie ieņēmumu un izdevumu aprēķini par aizdevumu apkalpošanu un ieņēmumu ieskaitīšana ārvalstu aizdevumu rezerves fondā.

Latvijas Banka no 1993.gada novembra līdz 1996.gada beigām saņēmusi nepamatotus ieņēmumus USD 0,620 milj. par kredītiem, kas nav izsniegti un par kuriem nav maksāti procenti.

11. Valsts kontroles pārbaudēs konstatēti nopietni pārkāpumi kredītu piešķiršanā un izlietošanā.

11.1. Ārvalstu kredītu sadales komisija atsevišķus kredītus piešķīrusi, nepieprasot biznesa plānus.

11.2. Finansu ministrija, noslēdzot līgumus ar kredītu lietotājiem, nav pieprasījusi garantijas vai ķīlas.

11.3. Kredītu lietotāji saņemtos kredīta līdzekļus izmantojuši biznesa plānos neparedzētiem mērķiem.

11.4. Vairums saņemto kredīta līdzekļu izmantoti neveiksmīgi un to atmaksas iespējas ir apšaubāmas.

12. 1996.gadā atmaksātas aizdevumu pamatsummas un procenti par kredītu lietošanu Ls 48,1 milj., no kuriem parādu dzēšanai ārvalstu aizdevējiem samaksāti Ls 32,19 milj., t.sk. kredītu lietotāju nemaksātāju vietā — Ls 6,4 milj.

Kolēģijas locekļa V. Vilciņa vadītā sektora revidenti arī veica pārbaudes valsts un pašvaldību uzņēmumos. Revīzijas veiktas galvenokārt Latvijas Republikas transporta uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kas aptver enerģētikas jomu.

1996. gadā sektorā strādāja 8 revidenti, veiktas 22 revīzijas, un no tām 9 revīziju rezultāti izskatīti departamenta kolēģijā, bet 4 lietas ir nepabeigtas.

Nozīmīgas revīzijas sektora darbinieki veica dažādu aviācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības izvērtēšanā. Apkopojot revīzijas rezultātus VAS “Latvijas aviolīnijas”, bija nepieciešama pretpārbaude Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā. VAS “Latvijas aviolīnijas” revīzijas sakarā bija jārevidē arī 1994. un 1995.gada finansiāli saimnieciskā darbība vairākos valsts uzņēmumos, piemēram, “Latvijas gaisa satiksme”, “Civilās aviācijas administrācija”, “Lidostā “Rīga” “, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Latvijas aviācijas centrs “Spilve” “.

Nopietnus pārkāpumus grāmatvedības uzskaitē un finansiāli saimnieciskajā darbībā Valsts kontroles revidenti pārbaudes gaitā atklāja valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”.

Papildus 1996.gadā veiktajai nozīmīgajai revīzijai valsts uzņēmumā “Latvijas kuģniecība” sektora revidenti atskaites gadā pārbaudīja arī privatizējamo VAS “Latvijas kuģniecība”. Par revīzijas rezultātiem informēts Latvijas Republikas Ministru prezidents, Privatizācijas aģentūra un citas institūcijas.

Paralēli revīziju darbam, ko LR Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fondā (VĪPF) veica banku un kredītiestāžu sektora darbinieki, arī V.Vilciņa vadītā sektora revidenti veikuši VĪPF ieņēmumu un to izlietojuma pārbaudi.

Revīzijā konstatēts:

— LR Ekonomikas ministrija kā Fonda rīkotāja tā darbībā nav nodrošinājusi LR likumu un citu normatīvo dokumentu ievērošanu un izpildi;

— kredīti privātuzņēmējiem piešķirti bez to finansiālā stāvokļa analīzes;

— nav notikusi izsniegto kredīta līdzekļu izlietojuma uzraudzība un kontrole.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas sēdē izskatīja Valsts īpašuma privatizācijas fonda pārbaudes materiālus, ko veidoja 3 revīziju atzinumi:

— VĪPF kredīta izlietošanas un atmaksas iespējas SIA “Apvienība LK”;

— Starptautiskā valūtas fonda STF—1 aizdevuma izlietošanas un atmaksas iespējas SIA “Dane un Ko”;

— LR Ekonomikas ministrijas VĪPF ieņēmumu un to izlietojuma pārbaude par laika periodu no 01.05.1994. līdz 01.01.1996.

Kolēģija nolēma uzdot LR Ekonomikas ministrijai izstrādāt un sakārtot nepieciešamos normatīvos dokumentus, kas reglamentē VĪPF līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kontroles kārtību, veikt visu izsniegto kredīta līdzekļu inventarizāciju un nodrošināt valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, kurus radījuši izsniegtie kredīti.

VAS “Latvijas aviolīnijas” (“Latavio”) pārbaudē konstatēts:

— 1994.gada 15.jūlijā LR Uzņēmumu reģistrā pēc “Latavio” pieteikuma veikti statūtu grozījumi, neievērojot LR 1993.gada 18.maija likuma “Par akciju sabiedrībām” 39.panta prasības, palielinot pamatkapitālu par Ls 8 000 000 uz pamatlīdzekļu rezerves pārvērtēšanas rēķina;

— jau 1993.gadā valsts aviokompānija “Latvijas aviolīnijas”, pārdodot lidmašīnas, atsevišķos gadījumos neievēroja likuma “Par valsts uzņēmumu” 11.panta prasības, kas paredz transportlīdzekļu pārdošanu saskaņot ar nozares ministriju;

— valsts aviokompānija nelietderīgi piedalījusies uzņēmējsabiedrību SIA “Trans East Airlines” un SIA “Latvian Airlines Leasing Service Ltd.” dibināšanā. Dibinot šos uzņēmumus, nav ievērotas likuma “Par valsts uzņēmumu” 15. un 17.panta prasības, jo nav Satiksmes ministrijas rakstveida atļaujas piedalīties uzņēmējsabiedrībās, nav iecelts valsts kapitāla daļas pārstāvis un nav ņemtas vērā dibinātāju darba attiecības valsts uzņēmumā;

— arī dibinot Latvijas — Zviedrijas kopuzņēmumu SIA “Trans East Airlines” (TEA), ģenerāldirektors E.Maharevs nav ievērojis likuma “Par valsts uzņēmumu” 15.panta prasības, kas paredz, ka valsts kapitāla daļas pārstāvi ieceļ ministrija.

— Neskatoties uz to, ka valsts aviokompānijas finansiālais stāvoklis pasliktinās, 1993.gada 15.jūnijā no a/s “Banka Baltija” uz 3 mēnešiem ņemts kredīts Ls 750 000 (LVR 150 milj.) ar procentu likmi 108% gadā.

— Neesot biznesa plānam par kredīta atmaksāšanu un neņemot vērā jau tā slikto finansiālo stāvokli, 1993.gada 19.jūlijā valsts aviokompānija “Latvijas aviolīnijas” noslēdza līgumu ar SIA “Transport Business Service” (turpmāk— “TBS”), piešķirot TBS ģenerālaģenta tiesības realizēt valsts aviokompānijas aviobiļetes Latvijā, NVS un uz atsevišķa līguma pamata būt par ģenerālaģentu arī citās valstīs, paredzot nepamatoti augstu komisijas likmi—18%.

— 1993.gada 21.jūlijā noslēgts līgums Nr.182 ar SIA “Latvian Airlines Leasing Service Ltd.” kā ar vienīgo ģenerālaģentu valsts aviokompānijas “Latvijas aviolīnijas” lidmašīnu un citas aviācijas tehnikas pārdošanā.

— Reorganizējot valsts aviokompāniju par valsts a/s, uzņēmums turpināja darboties bez reāla biznesa plāna un tā rezultātā arī bez nopietnas kontroles. Nebija programmas, kā atmaksāt kredītus un to procentus. Tomēr 10.12.1993. valsts a/s “Latvijas aviolīnijas” noslēdz kredītlīgumu ar a/s “Banka Baltija” par USD 7 000 000, kredīta atmaksa paredzēta 07.10.1994. Procentu likme 60% gadā.

— No šīs summas tika atmaksāta iepriekš ņemtā kredīta pamatsumma Ls 750 000 (USD 1 258 389), kā arī procenti un soda samaksa Ls 776 759 (USD 1 303 287) un pirmais maksājums USD 114 466. Bez tam 1994.gada 15.aprīlī valsts a/s noslēdza līgumu un iegādājās atvaļinājumam izmantojamus apartamentus ar 8 nedēļu lietošanas tiesībām “Pueblo Canario” (Spānija), par to samaksājot USD 50 000 (Ls 28 393). Minētais pirkums 1994.gada pārskatā nav atspoguļots;

— kopumā par kredītiem valsts a/s “Latvijas aviolīnijas” noslēgusi līgumus ar a/s “Banka Baltija” par USD 11 793 389, faktiski izmantojusi saimnieciskām vajadzībām tikai USD 5 485 599, savukārt atmaksājusi USD 5 257 225;

— pēc Valsts kontroles aprēķiniem valsts a/s vadības nelietderīgas un nepareizas rīcības rezultātā ar kredītiem, radīts zaudējums valsts akciju sabiedrībai USD 10 335 868.

Departamenta kolēģija saskaņā ar LR Civillikuma 1779. un 1782.pantu noteica uzrēķinu VAS “Latavio” Ls 191 601. Pārbaudes materiāli nosūtīti Latvijas Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai un vainīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības.

Pārbaudē valsts lidostu uzņēmumā (VLU) “Rīga” konstatēts:

— uzņēmums ir noslēdzis vairākus nomas līgumus, pārkāpjot Latvijas Republikas likumu un citu tiesību aktu prasības;

— atsevišķos gadījumos rīcība ar valsts mantu uzskatāma par nesaimniecisku, ir pieļauti likuma pārkāpumi tās realizēšanā;

— 1994. un 1995.gada pārskati nesniedz patiesu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, jo nepamatoti samazināti uzņēmuma aktīvi;

— peļņas un zaudējumu aprēķinā samazināts ar nodokli apliekamais ienākums, līdz ar to uzņēmums nav pareizi aprēķinājis un ieskaitījis valsts budžetā nodokļus;

— grāmatvedības uzskaite un pirmdokumentu noformējums neatbilst Latvijas Republikas likumu “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.

Pārbaudes materiāli izskatīti kolēģijā, kurā uzdots VLU “Rīga” novērst konstatētos pārkāpumus grāmatvedības uzskaitē, ieskaitīt valsts budžetā pienākošos nomas maksu un veikt uzrēķinu par kopējo summu Ls 25 139,39 . Tas noteikts par nepamatoti norakstītajiem izdevumiem uz ražošanas izmaksām un nelikumīgi pārdotajiem pamatlīdzekļiem.

Rīgas rajona VID nodaļa un VLU “Rīga” veikušas budžetā maksājamo nodokļu pārrēķinu, kura rezultātā valsts budžetā papildus ieskaitīti nodokļi par Ls 166 226,58.

Revīzija veikta Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Latvijas aviācijas centrs “Spilve” “(p/u LAC “Spilve”) par šī uzņēmuma finansiālo un saimniecisko darbību.

P/u LAC “Spilve” izveidots ar LR Ministru Padomes 1991.gada 17.jūlija lēmumu Nr.183 “Par lidostas “Spilve” nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā” pēc Rīgas pilsētas TDP IK un bijušās Latvijas Civilās aviācijas pārvaldes iniciatīvas uz valsts lidostas “Spilve” īpašuma bāzes. Vienlaicīgi tiek nodots Rīgas pilsētas pašvaldības lietošanā lidostas “Spilve” zemes gabals 405 ha platībā.

Ar LR Satiksmes ministrijas 1991.gada 8.novembra pavēli Nr.134 un 1992.gada 29.aprīļa pieņemšanas un nodošanas aktu, valsts īpašums, kura bilances sākotnējā vērtība bija 9,8 milj. rbļ., no valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” tika nodots pašvaldību uzņēmumam “Latvijas aviācijas centrs “Spilve””. Šī nodošana notikusi, neievērojot iepriekšminētā Ministru Padomes lēmuma Nr.183 nosacījumus un neveicot pamatlīdzekļu objektu novērtēšanu un inventarizāciju dabā.

Revīzijas gaitā atklājās:

— 4 gadu laikā p/u LAC “Spilve” nav realizējis nevienu no uzņēmuma izstrādātajām pamatkoncepcijām — biznesa plāna uzdevumiem. Tieši otrādi — LR Satiksmes ministrijas neieinteresētības dēļ mazā lidlauka attīstībā un Rīgas Domes neizdarības un neizlēmības dēļ pašvaldības uzņēmums ir novests līdz maksātnespējai un pašlikvidēšanai. To sekmēja arī uzņēmuma vadības neprasmīgā un nesaimnieciskā rīcība, kā arī tas, ka netika saņemts finansiāls atbalsts no Latvijas valdības;

— nav atrisināts arī jautājums par 405 ha zemes nodošanu p/u LAC “Spilve” rīcībā. No 1992.gada 13.aprīļa Rīgas pilsētas Kurzemes rajona Zemes komisijā iesniegtie dokumenti vēl joprojām atrodas Rīgas Domē;

— uzņēmuma ienākumi par pamatlīdzekļu nomu un cita saimnieciskā darbība nav nodrošinājuši p/u LAC “Spilve” nepieciešamo izdevumu un budžeta maksājumu segšanu;

— grāmatvedības uzskaite ir nesakārtota un neatbilst LR likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Tā rezultātā iesniegtie iepriekšējo gadu pārskati nav patiesi un nedod pareizu priekšstatu un objektīvu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli;

— LAC “Spilve” nav realizējusi statūtos paredzētos savas darbības galvenos virzienus un mērķus, kas saistīti ar mazās aviācijas attīstību;

— valsts manta, nododot to pašvaldības — Rīgas Domes rīcībā, nav pienācīgi uzskaitīta, saglabāta un tās izmantošana nav devusi gaidīto ekonomisko labumu — ienākumus peļņas veidā;

— Rīgas Dome nav savlaicīgi kontrolējusi un novērsusi nesaimnieciskumu p/u LAC “Spilve” uzņēmējdarbībā.

Departamenta kolēģija savā lēmumā uzdeva Rīgas Domei izvērtēt šī pašvaldības uzņēmuma turpmākās uzņēmējdarbības lietderību un lemt par tā likvidēšanu vai reorganizāciju, bet uzņēmumam — sakārtot grāmatvedības uzskaiti.

Valsts uzņēmuma “Latvijas Gaisa Satiksme” (v/u “LGS”) revīzijā atklāti šādi trūkumi:

— administrācija un arodbiedrība apstiprinājusi nepamatotu (matemātiski absurdu) valūtas piemaksu pie strādājošo algas, un rezultātā nelietderīgi izlietoti valsts uzņēmuma līdzekļi;

— no 1993. — 1996.gadam no darba samaksas fonda strādājošajiem nelikumīgi maksāta kompensācija par apkures tarifa paaugstināšanu, kuru Ministru Padome atcēla jau 1993.g. 30.aprīlī. Pavisam nelikumīgi izmaksāts Ls 63 599;

— pārkāpta nodokļu likumdošana — dzēšot aizdevumus saviem darbiniekiem, nodokļi netika ieturēti no viņu algas, bet samaksāti no uzņēmuma peļņas — Ls 3 296;

— atsevišķi trūkumi pieļauti grāmatvedības uzskaitē, t.sk. pilnībā nav ievēroti inventarizācijas noteikumi. Norēķinos ar Civilās aviācijas administrāciju nepareizā grāmatojuma dēļ radusies nodokļu pārmaksa;

— nav veikta pamatlīdzekļu obligātā apdrošināšana.

Analizējot revīzijas materiālus, Valsts kontrole konstatēja, ka LR Satiksmes ministrija nepietiekoši kontrolēja v/u “LGS” finansiālo darbību.

Departamenta kolēģija nolēma uzdot v/u “LGS” ieskaitīt valsts budžetā nodarīto zaudējumu summu, kopā Ls 66 895, kas pārskaitīta Valsts kases departamentam, bet vainīgās amatpersonas disciplināri sodītas.

Valsts kontrole ieteica Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam veikt v/u “LGS” pārbaudi par sociālā nodokļa aprēķināšanas un nomaksāšanas kārtību.

LR Satiksmes ministrijas institūcijas Civilās aviācijas administrācijā (CAA) veikta 1994./1995.gada finansiāli saimnieciskās darbības revīzija.

Pārbaudē konstatēts:

— CAA nodibināta kā institūcija, kas darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principa. CAA dibināšanai izlietoti budžeta līdzekļi un atskaitījumi no v/u “Latvijas Gaisa Satiksme” saimnieciskās darbības. Tālākā CAA darbība tiek finansēta no maksas par saimniecisko darbību un tas ir pretrunā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju”;

— CAA nolikuma izstrādē nav ņemtas vērā visas likuma “Par bezpeļņas organizācijām” prasības. Nolikuma nepilnības ir pamats tam, ka veikta nelikumīga rīcība, izsniedzot administrācijas darbiniekiem īstermiņa aizdevumus par Ls 9 050, apmaksājot pasākumus darbinieku veselības uzlabošanai un sponsorējot sporta organizācijas;

— Satiksmes ministrija nav noteikusi ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību par to daļu, kuru CAA saņem kā finansējumu savai darbībai.

Revīzijas materiāli izskatīti Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas sēdē, nolemts uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt jaunu nolikumu par CAA, atbilstošu spēkā esošajiem LR likumiem, bet Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam veikt CAA pārbaudi par sociālā nodokļa aprēķināšanas un nomaksāšanas kārtību.

Izvērtējot pārbaudes gaitā savāktos materiālus v/u “Tehnika un sports” , Valsts kontrole noteica veikt pretpārbaudes LR Zemessardzes Rēzeknes, Cēsu, Daugavpils un Limbažu aviācijas vienībās , kā arī Liepājas p/u “Kurzemes aeroklubs” .

Pārbaudes gaitā īpaša vērība veltīta aviācijas tehnikas un tās infrastruktūras pārņemšanas likumībai un norises gaitai no bijušās PSRS DOSAAF LPSR organizācijas Latvijas Republikas jurisdikcijā, kā arī tās izmantošanas likumībai un lietderībai SIA “Profesionālais sporta aviācijas centrs “Rīgas aeroklubs” “, Cēsu sabiedriskajā sporta organizācijā “Cēsu aeroklubs” un Zviedrijas aviācijas firmā “SKY DRIVERS AB”.

Revīzijā konstatēts:

— ar pieņemšanas — nodošanas aktu bijušais DOSAAF pamatkapitāls, kura vērtība noteikta LVR 19 890,9 tūkst. jeb Ls 99 454,50, nodots v/u “Tehnika un sports”. V/u “Tehnika un sports” direktors Juris Zvirbulis Valsts kontrolei pēc tās pieprasījuma izsniedza iepriekšminēto akta kopiju, bet bez nepieciešamajiem pielikumiem — bilances un saistību rakstiem. Neuzrādīja arī dokumentus par pamatlīdzekļu inventarizāciju, tos pārņemot un uzņēmumam uzsākot darbību, līdz ar to apgrūtinot darba grupai pārņemšanas likumības, uzskaites un lietderīgas izmantošanas pārbaudes veikšanu;

— pretpārbaudēs (LR Zemessardzes aviācijas vienībās) nav konstatēti bijušo PSRS DOSAAF LPSR organizācijas struktūrvienību — Cēsu, Daugavpils, Limbažu un Rēzeknes aeroklubu vadītāju saistību raksti par objektu materiālo vērtību saglabāšanu un v/u “Tehnika un sports” pārņemto pamatlīdzekļu vērtību apstiprinoši dokumenti;

— v/u “Tehnika un sports”, uzsākot savu darbību 1991.gadā, faktiski nav veicis no bijušās PSRS DOSAAF LPSR organizācijas pārņemtā īpašuma (pamatlīdzekļu) pieņemšanu, uzskaiti un pilnīgu inventarizāciju. Līdz ar ko pieļautās kļūdas iepriekšminētā īpašuma pārņemšanā un tālākajā grāmatvedības uzskaitē ļauj secināt, ka turpmākajos gados veiktās pamatlīdzekļu revīzijas, pārskati un inventarizācijas neatspoguļo uzņēmuma un tā apakšstruktūru patieso stāvokli.

Pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un LR Ministru kabineta 1996.gada 14.februāra rīkojumu Nr.47, VĪF 1996.gada 5.martā nodeva un VAS “Privatizācijas aģentūra” pieņēma savā valdījumā v/u “Tehnika un sports”. Valsts kontrole uzskata, ka sakarā ar v/u “Tehnika un sports” privatizāciju, būtu lietderīgi izskatīt jautājumu par visas aviācijas sporta tehnikas koncentrēšanu vienas struktūrvienības pārvaldīšanā.

Veikta papildus pārbaude privatizējamā VAS “Latvijas kuģniecība”.

Saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 20. un 21.pantu Valsts kontroles padomes 1996.gada 17.aprīļa sēdē izskatīta VAS “Latvijas kuģniecība” sūdzība par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas 1996.gada 23.janvāra lēmumu. Šajā sēdē Valsts kontroles padome atzinusi par nepamatotu VAS “Latvijas kuģniecība” sūdzību.

Kolēģijas lēmuma formulējums izmainīts tikai jautājumā par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes veikšanu attiecībā uz peļņas nodokļa neieturēšanu no ārkārtas ieņēmuma 1993.gadā par pārdotajām “Latinter Marine Ltd” akcijām USD 8 milj.

Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvalde informējusi Valsts kontroli, ka, veicot auditorpārbaudi un izvērtējot iesniegtos pārbaudes materiālus, tā pieņēmusi lēmumu par peļņas nodokļa papildu iekasēšanu no VAS “Latvijas kuģniecība” —Ls 1,098 milj.

Veikta revīzija VAS “Latvijas dzelceļš” par 1994.gada un 1995.gada I.pusgada finansiāli saimniecisko darbību .

Revīzijas gaitā konstatēts:

— 1993.gadā, dibinot VAS “Latvijas dzelzceļš”, tā pamatkapitāls noteikts par Ls 6,9 milj. mazāks, nekā vajadzētu būt atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 6.panta prasībām;

— pastāvošie dzelzceļa pārvadājumu tarifi netiek apstiprināti saskaņā ar LR Satversmes 81.pantu un neatbilst patreizējam valsts ekonomiskajam stāvoklim;

— kravu pārvadājumu maksas noteikšanā izmantotas LR Satiksmes ministrijas apstiprinātās (31.05.1994. pavēle Nr.113) atlaides, kuras palielina pārvadājamo kravu apjomu, bet samazina ieņēmumus. Atlaižu pielietošana nav devusi VAS “Latvijas dzelzceļš” vēlamo efektivitāti kravu pārvadājumu ieņēmumu palielināšanā, jo pārvadājumu pašizmaksas noteikšanas metodika ir novecojusi un neveicina ekonomiski pamatotu tarifu veidošanu;

— pasažieru pārvadājumi ir nerentabli un nelabvēlīgi ietekmē VAS “Latvijas dzelzceļš” finansiālo stāvokli. Īpaši tas attiecas uz dzelzceļa posmiem Saurieši — Ērgļi, Gulbene — Ieriķi, Aloja — Ipiķi, Liepāja — Ventspils. Zaudējumi netiek dotēti no valsts budžeta un tos nespēj segt ar ieņēmumiem no kravu pārvadājumiem;

— VAS “Latvijas dzelzceļš” nesaņem no valsts budžeta pilnā apmērā pienākošos kompensāciju par braukšanas maksas atvieglojumiem dzelzceļa transportā I un II grupas invalīdiem un politiski represētajiem — parāds ir Ls 557,5 tūkst.;

— no valsts budžeta nav piešķirts paredzētais Ls 450 tūkst. finansējums objekta “Lugaži — Valka savienojošais ceļš” 1,5 km ceļa izbūves nobeigšanai;

— pamatlīdzekļu uzskaite, inventarizācija un norakstīšana pēc patreiz spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem (instrukcijām) nenodrošina kravas vagonu un lokomotīvju pārraudzību, nav pabeigta izotermiskā ritošā sastāva pieņemšana, pārvērtēšana un uzskaite;

— sastādot gada pārskatus, nav veikta debitoru parādu analīze;

— nav laikā atmaksāti bezprocentu aizdevumu (kopražošanas uzsākšanai) parādi no firmām: IU “Margo” (īpašnieks I.Marčenoks), ZS “Radzes” (īpašnieks atkal I.Marčenoks) un SIA “Service” (direktors E.Garkaklis);

— uzskaitot un izlietojot peļņu, tiek pārkāptas LR likuma “Par akciju sabiedrībām” 80.panta prasības par akciju sabiedrības peļņas sadali, jo pieļauta peļņas sadale un izlietojums struktūrvienībām pirms gada pārskata apstiprināšanas. Valde atļāvusi tām struktūrvienībām, kurām ir peļņa, 40% no tās ieskaitīot patēriņa fondos;

— grāmatvedības dokumentos nepareizi atspoguļots peļņas sadalījums. Budžetā nav pārskaitītas dividendes par 1994.gadu — Ls 391,8 tūkst;

— pastāv disproporcija starp dažāda līmeņa vadošo darbinieku un apkalpojošā personāla skaitu (4 tūkst.) un strādnieku skaitu ~ 16,4 tūkst. Konstatēts arī administratīvo izdevumu pieaugums, jo darba apmaksa vadītājiem palielinājusies gandrīz 2 reizes, bet strādniekiem — tikai par 20,7%.

Kolēgijas sēdē nolemts uzdot VAS “Latvijas dzelzceļš” novērst revīzijas gaitā atklātos trūkumus grāmatvedības uzskaitē un finansiāli saimnieciskajā darbībā, t.sk. iemaksāt valsts budžetā dividendes par 1994.gadu— Ls 391,8 tūkst.

Satiksmes ministrijai ieteikts:

— izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai priekšlikumus kravu un pasažieru pārvadājumu tarifa jaunas kārtības noteikšanai, kas atbilstu patreizējai ekonomiskajai situācijai valstī;

— iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumu par degvielas akcīzes nodokļa noteiktas daļas ieskaitīšanu sliežu ceļu ekspluatācijas vajadzībām;

— kopīgi ar Tieslietu ministriju izstrādāt projektu rīkojumam par dzīvojamo un sociālās dabas objektu nodošanas kārtību pašvaldībām.

Revīzija veikta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas valdes p/u “Namu pārvalde “Valdemārs” “ (n/p “Valdemārs”) . 1994.gada janvārī apvienotas četras namu pārvaldes Nr.67.; 69.; 70.; 71. un izveidota apvienotā 69.namu pārvalde, kura pārdēvēta par n/p “Valdemārs”.

Revīzijā konstatēts:

— savlaicīgi netika grozīti n/p “Valdemārs” 28.08.94. reģistrētie statūti, kuri patreiz neatbilst n/p statusam. Ar 01.04.95. Vidzemes priekšpilsētas valde pārņēmusi n/p nekustamos īpašumus savā valdījumā un tā rezultātā n/p pašu kapitāls samazinājies vairāk kā par Ls 5 milj.;

— uz 01.07.96. n/p apsaimniekošanā ir: dzīvojamā fonda platība 329,4 tūkst. m2, iedzīvotāju skaits 15,3 tūkst., nedzīvojamā fonda platība — 27,5 tūkst. m2;

— regulāri pieaug debitoru un kreditoru parādi, kuri uz 01.07.96. attiecīgi bija Ls 1 658 tūkst. un Ls 2 172 tūkst., zaudējumi Ls 87,4 tūkst. Vidzemes priekšpilsētas valde 1995.—1996.g. pārskaitīja Ls 28,2 tūkst., samaksājot rēķinus par ēku remontu un uzturēšanu. Namīpašumu ekspluatācijas izdevumi regulāri pieaug un ievērojami pārsniedz ieņēmumus no īres maksas (bez komunālajiem maksājumiem) un no līdzekļiem, ko piešķir komunālo pakalpojumu piegādātāji par maksas iekasēšanu. Ienākumi no neapdzīvojamo telpu nomas pārtraukti ar 01.04.95. (nomas maksu iekasē priekšpilsētas valde);

— nav sakārtoti līgumi ar komunālo pakalpojumu galvenajiem piegādātājiem — ar Termofikācijas pārvaldi līguma nebija uz vietas, ar a/s “Rīgas siltums” (RS) vēl nebija noslēgts,bet līgums ar VAS “Latvijas gāzi” noformēts nepilnīgi;

— norēķinu saskaņošana ar piegādātājiem veikta neregulāri;

— īrnieku samaksātā nauda par komunālajiem pakalpojumiem netika savlaicīgi un pilnīgi pārskaitīta piegādātājiem.

Revīzijas procesā veiktajā saskaņošanā ar a/s “RS” konstatēts n/p parāds Ls 1 milj 635 tūkst.;

— no Rīgas Domes piešķirtajiem līdzekļiem dzēstas tarifu starpības par 1992./93., 1993./94., 1994./95. apkures sezonu Ls 964,7 tūkst. Nav pilnīgi pamatots n/p skaidrojums par tā saucamā “valsts parāda” rašanos un pieaugumu. Rīgas Domes Īpašuma departaments formāli, pēc n/p iesniegtajām atskaitēm, kontrolēja iekasētās naudas pārskaitīšanu siltumenerģijas piegādātājam. No atskaites par 1996.gada 9.mēn. izriet, ka īrnieki par siltumu (apkuri, ūdeni) kopā nomaksājuši Ls 890,0 tūkst., bet n/p pārskaitīja piegādātājam tikai Ls 701,3 tūkst. (78,8%). Par visu 1995.gadu šis rādītājs ir 60,8% .

Ar p/u “Rīgas ūdens” un VAS “Latvijas gāze” norēķini tika saskaņoti biežāk nekā ar a/s “RS” un ievērojamu parādu uz revīzijas nobeigšanas datumu nebija.

Namu pārvaldes uzskaitē ir 170 neapdzīvojamo telpu īrnieku, kuri maksā n/p par komunālajiem pakalpojumiem;

— no 1996.gada marta līdz maijam Rīgas Domes revīzijas komisija izlases veidā veica n/p “Valdemārs” dokumentāro revīziju. Revīzijas aktā nav analīzes par komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Vecākā revidente Dz. Zolte darbu organizēja tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu revīzijas sektorā. 1996. gadā strādāja 5 darbinieki, ir veiktas 13 revīzijas un pārbaudes, no tām 2 turpinās 1997. gadā, departamenta kolēģijas sēdēs izskatīti 5 pārbaužu materiāli, pie tam 1 no tiem sadarbībā ar V.Vilciņa vadīto sektoru. Sektorā apkopots Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās iesniegtiem 1995.gada pārskatiem”. Materiāls nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam un Latvijas Republikas Finansu ministrijas valsts ieņēmumu valsts ministrei.

Viena no nozīmīgākajām revīzijām sektorā 1996.gadā bija pārbaude VAS “Rosme”, kurā izvērtēja tās saimnieciskās darbības likumību, pareizību un lietderību, kā arī rīcību ar valsts mantu. Revīzijā atklātie trūkumi bija ļoti būtiski, un materiāli par šīs pārbaudes rezultātiem nosūtīti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai VAS “Rosme” darījumu likumības izvērtēšanai.

Pārskata gadā akciju sabiedrību dibināšanas likumību, valsts kapitāla daļas apsaimniekošanas lietderību un izmantošanas efektivitāti sektora darbinieki pārbaudīja tirdzniecības uzņēmumos: “Universālveikalā “Centrs” “ un “Bērnu pasaulē”. Pārbaudes materiāli par revīziju akciju sabiedrībā (a/s) “Universālveikals “Centrs” “ nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai, Ministru kabinetam un citām institūcijām. A/s “Bērnu pasaule” revīzijā uzmanība tika pievērsta arī privatizācijas likumības jautājumiem, un revīzijas rezultātā departamenta kolēģijas lēmums bija valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” un Ekonomikas ministrijai nodrošināt Ls 848 500 ieskaitīšanu Valsts īpašuma privatizācijas fondā. Materiāli par revīziju a/s “Bērnu pasaule” nosūtīti Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam, Ministru prezidentam un citām iestādēm.

Sektorā veiktā darba rezultātā konstatēti valstij nodarīti zaudējumi USD 2,039 milj. un Ls 1,191 milj. 1996.gadā atgūti Ls 204,5 tūkst., bet par USD 139,045 tūkst. materiāli nodoti LR Ģenerālprokuratūrai.

Veikta pārbaude a/s “Universālveikals “Centrs” “ (“UVC”) par dibināšanas likumību, valsts kapitāla daļas apsaimniekošanas lietderību un izmantošanas efektivitāti.

Revīzijā konstatēts:

— a/s dibināšanas pamatkapitāls — Ls 4 273 700, kuram atbilst 42737 akcijas, no kurām 61% ir valsts daļa —;

— a/s “UVC” saimnieciskā darbība ir bijusi nesekmīga, 1995.gads noslēgts ar Ls 548 695 lielu zaudējumu, palēninājusies preču aprite, preces nocenotas par Ls 462 226;

— pretēji likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 8.panta prasībām 07.12.94. nodibināta starpniekfirma SIA “Optimum — Baltija” kas par starpniecību saņēma 10% peļņu, tādējādi mākslīgi palielināta preču cena un tā rezultatā a/s “UVC” nesaņēma aptuveni Ls 80 tūkst.;

— bez ekonomiska pamatojuma noteiktās zemās telpu nomas maksas rezultātā a/s nesaņēma aptuveni Ls 33 tūkst. ienākumu;

— a/s “UVC” padome bez firmu biznesa plāniem un ekonomiskas analīzes (25.01.95.) devusi galvojumus kredīta saņemšanai SIA “Optimum — Baltic” (E.Karaļuns) par Ls 300 tūkst. un žurnālam “Vīri” par Ls 15 tūkst.;

— valsts pilnvarnieki (O.Ūdris, I.Znotiņa, U.Grūbe) nav pietiekoši kontrolējuši akciju sabiedrības valsts kapitāla daļas lietderīgu apsaimniekošanu un pieļāvuši likuma “Par akciju sabiedrībām”, “Par valsts un pašvaldību pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” un “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasību neievērošanu;

— VĪF vadība (J.Kosītis, G.Vilnītis) nav sekmējusi valsts kapitāla vairošanu, bet noslēgusi neizdevīgu aizdevuma un ķīlas tiesību līgumu ar SIA “Dressmann Baltija” par USD 2,83 milj. (24.11.95.). VK rīcībā nav informācijas par USD 1,9 milj. saņemšanu, par ķīlas līgumu, kurā noteikta a/s “UVC” valstij piederošo akciju ieķīlāšanu (akceptējusi finansu ministre I.Sāmīte) un par visa nekustamā īpašuma nomas līgumu (15.01.96.);

— VĪF nekontrolēja a/s “UVC” darbību un nav nodrošinājis valstij peļņu, bet apmierinājis privātstruktūru SIA “Optima — Baltic” un SIA “Dressmann Baltija” intereses;

— a/s “UVC” darbības laikā (1994.g. un 1995.g.) valsts pilnvarniekiem samaksāts vairāk kā pienākas: O.Ūdrim — Ls 2 380,50, I.Znotiņai — Ls 2 914,96, U.Grūbem — Ls 967 (kopā Ls 6,26 tūkst.).

Pārbaudes materiāli izskatīti Valsts saimnieciskās darbības revīziju departamenta kolēģijas sēdē un pieņemts lēmums revīzijas materiālus nosūtīt LR Ministru kabinetam, LR Aizsardzības ministrijai un LR Ģenerālprokuratūrai. Tiesībsargājošajai institūcijai jāizvērtē VĪF un SIA “Dressmann Baltija” 06.12.95. noslēgtā aizdevuma līguma par USD 2,83 milj., ko akceptējusi finansu ministre I.Sāmīte, atbilstību Latvijas valsts interesēm, nekustamā īpašuma nomas līgumu, Ls 300 tūkst. galvojuma došanas lietderību kredīta saņemšanai SIA “Optimum — Baltic”, VĪF amatpersonu un valsts pilnvarnieku darbības likumību un vainīgo personu saukšanu pie atbildības.

A/s “Bērnu pasaule” veikta revīzija par tās dibināšanas un privatizācijas likumību un valsts kapitāla daļas apsaimniekošanas lietderību un izmantošanas efektivitāti.

Pārbaudē konstatēts:

— a/s “Bērnu pasaule” ir Latvijas valsts universālveikala “Bērnu pasaule” tiesību un saistību pārņēmēja;

— a/s privatizācijas projekts izstrādāts un apstiprināts ar nepilnībām un trūkumiem, neievērojot likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”, “Par akciju sabiedrībām” un “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” prasības:

— nav atbilstoši likumam noteikta sabiedrības realizējamā valsts kapitāla daļas vērtība;

— projektā nav noteikts parakstīto akciju samaksas termiņš;

— nav izstrādāti noteikumi par neparakstīto akciju izlietojumu;

— nav noteikts, kādu veidu un kategoriju akcijas būs jaundibinātajā statūtsabiedrībā;

— nav noteikti privatizācijas projekta un tā posmu realizācijas termiņi;

nav izstrādāta un apstiprināta valsts kapitāla daļu izpirkšanas kārtība un termiņi;

— arī privatizācijas projekta realizācijā pieļauti vairāki pārkāpumi:

— iemaksas par parakstītām akcijām veikušas personas, kuras nekad nav bijušas darba attiecībās ar uzņēmumu ( A.Vasiļjeva, Ž.Orlova);

— 1994.gada beigās un 1995.gada sākumā akcionārs SIA “Gerkens & Co” paredzētos maksājumus nav veicis latos, bet par iegādātajām 2 925 akcijām 50% maksājis sertifikātos. Privatizācijas projektu izskatīšanas un apstiprināšanas komisija pieļauto pārkāpumu apstiprinājusi ar savu lēmumu 06.06.1995. pēc faktisko iemaksu veikšanas;

— privatizācijas komisija 1994.gada 28.septembrī pārskatīja mantas kopējās vērtības korekcijas koeficientus, un galīgā universālveikala “Bērnu pasaule” vērtība no Ls 1 690 200 samazināta līdz Ls 1 173 500, pielietojot vidējo korekcijas koeficientu 0,6230 (izmantojot viszemākos korekcijas koeficientus);

— statūtu 4.2.punktā norādīts, ka akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls saskaņā ar privatizācijas projektu ir Ls 325 000, kurš sadalīts 6 500 parastajās akcijās ar nominālvērtību Ls 50, kapitāla daļas sadalās šādi:

pensiju fondam 5%

uzņēmuma darbiniekiem 50%

firmai “Gerkens & Co” 45%.

— neievērojot Privatizācijas komisijas sēdes vērtējumu, kā arī, nenosakot pārējās valsts kapitāla daļas izpirkšanas kārtību un termiņus, faktiski valsts īpašums Ls 848 500 vērtībā (jeb 72%) tiek nodots a/s “Bērnu pasaule” lietošanā bez maksas;

— Privatizācijas aģentūra nav nodrošinājusi kontroli pār v/u “Bērnu pasaule” privatizācijas gaitu atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 3.daļas 1.nodaļas 8.panta - Privatizācijas aģentūras funkcijas, tiesības un pienākumi - 11. un 12.panta prasībām (LPA statūtu 4.13. un 4.14.punkts), kas nosaka, ka:

— tā kontrolē līgumu izpildi (arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto), veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus;

— nodrošina valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem.

Departamenta kolēģijas sēdē pieņemts lēmums uzdot:

— valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” novērst v/u “Bērnu pasaule” agrāk apstiprinātajā privatizācijas projektā pieļautās kļūdas un realizēt izmaiņas atbilstoši likuma prasībām;

— valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” un Ekonomikas ministrijai apstiprināt maksājumu grafiku un nodrošināt Ls 848 500 ieskaitīšanu Privatizācijas fondā.

Pārbaudes materiāli nosūtīti LR Saeimas Prezidijam, Ministru prezidentam, Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai un VAS “Privatizācijas aģentūra”.

Sektora darbinieki kontrolēja kolēģijas lēmuma realizācijas gaitu, jo bija saskaņots grafiks par Ls 848 500 iemaksu Privatizācijas fondā.

1996.gadā iemaksāti — Ls 204 457,94.

Privatizācijas aģentūra informējusi Valsts kontroli, ka atļāvusi SIA “Gerkens & Co” kārtot maksājumus sertifikātos.

Tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu revīzijas sektora darbinieki izvērtēja VAS “Rosme” saimnieciskās darbības likumību, pareizību un lietderību, kā arī rīcību ar valsts mantu .

Pārbaudē atklāts:

— VAS “Rosme” izveidota, pārveidojot v/u “Rosme”;

— pamatkapitāls noteikts Ls 500 000;

— ieguldījums pamatkapitālā nav dokumentāri pamatots;

— pārkāpts likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 6.pants;

(VAS “Rosme” prezidents — A.Prauliņš, galv. grāmatvede — R.Āboltiņa).

— reorganizējot institūtu “Komunālprojekts” un nododot Liepājas nodaļu VAS “Rosme” valdījumā, kā arī reorganizējot filiāli par bezpeļņas valsts uzņēmumu “Rīgas pils pārvalde” (MK 14.02.1995. rīkojums Nr.70), netika ievērotas likuma “Par uzņēmējdarbību” 35.panta prasības — netika sastādīts īpašuma sadalīšanas akts, pārkāptas likuma “Par grāmatvedību” 11. un 13.panta prasības — nebija izveidota nodošanas un pieņemšanas komisija, sastādīta slēguma bilance, netika veikta īpašuma, prasību un parādu inventarizācija;

— VAS statūtos noteiktā pamatdarbība, t.i., valstij piekrītošā nekustamā īpašuma apzināšana un izmantošanas analīze, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī civiltiesisko darījumu veikšana ar valsts mantu, ne vienmēr bija operatīva un ekonomiski pamatota;

— neievērojot Civillikuma 2115. un 2116. panta prasības, noslēgti telpu apakšnomas un sadarbības līgumi (Latvijas Literatūras fonds ar SIA “Gerkens un Co”; fonds “Latvija”— ar SIA “Lukoil Baltija” u.c.).

— īres nams Rīgā, Sporta ielā 1 netiek izmantots atbilstoši LR MP 23.12.1991. rīkojumam Nr.562—r. Šajā mājā un namā Jūrmalā, E.Birznieka—Upīša ielā 1, kur reģistrēta un darbojas SIA “Leda”, kā arī Brīvības ielā 38, kurā reģistrēta SIA “Klintenes”, tiek pārkāpts likums “Par dzīvojamo telpu īri”;

— viss nekustamais īpašums nav apdrošināts, nams E.Birznieka—Upīša ielā 13/2 nav reģistrēts Zemesgrāmatā atbilstoši LR MK 11.01.1994. noteikumiem “Par valsts un nekustamā īpašuma reģistrāciju un izmantošanu līdz īpašuma tiesību apstiprināšanai Zemesgrāmatā”;

— VAS vadība bez padomes lēmuma 1993.gadā izsniegusi Sporta ielas 1.nama iedzīvotājiem (Verro ģimenei) Ls 6 981 bezprocenta kredītu 3 dzīvokļu iegādei (viena dzīvokļa vietā);

— valsts pilnvarnieki (V.Bļinovs, I.Lišmanis, J.Audariņš, A.Maldups) nelikumīgi saņēmuši atlīdzību no VAS, no Valsts īpašuma fonda un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras. Kopā pārmaksātā summa (no 01.05.1995. — 01.08.1996.) ir Ls 3 080,86.

— Valsts kontrole secinājusi, ka valsts akciju sabiedrības “Rosme” nemitīga nodošana no vienas institūcijas pārraudzības otrai (Finansu ministrija, Valsts īpašumu fonds, Ārlietu ministrija) nesekmē valsts mantas apsaimniekošanas efektivitāti;

— nav likumīga pamata VAS “Rosme” 23.08.1995. noslēgtajam īres līgumam (reģ. Nr.083) ar Raiti Heniņu par 5.dzīvokļa īri Brīvības ielā 38, Rīgā.

— īres līgumu pārformēšana par savstarpēju 7. un 8.dzīvokļa maiņu (A.Šķesteris ar A.Anufrijevu) ir apšaubāma. Šim darījumam tālāk seko nepamatota naudas izmaksa: Aleksandram Anufrijevam — USD 69 045, Raitim Heniņam — USD 70 000.

Materiāli nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai, lai izvērtētu darījumu likumību par 5. un 7. dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 38 sakarā izmaksātajām naudas summām (USD 139 045,89).

Bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā (BOVU) “Šampētera nams” izvērtēta saimnieciskās darbības likumība, pareizība, lietderība un rīcība ar valsts mantu.

Revīzijā konstatēts:

— uzņēmuma pamatkapitāls ir Ls 65 300, kas sastāv no uzņēmuma pārziņā un apsaimniekošanā nodotās mantas, nekustamā un cita īpašuma, kas atrodas Ventspils ielā 53, Rīgā;

— no BOVU “Šampētera nams” pārziņā un apsaimniekošanā nodotā nekustamā īpašuma reāli ir apsaimniekoti 33%;

— pieņemot ēkas nav veikta ēku inventarizācija un novērtēšana;

— uz 1996.gada 4.septembri uzņēmumā darbojas 35 nomas līgumi. Nomas līgumi noslēgti neievērojot juridiski tiesiskās normas, nav nodrošināta likumā paredzētā uzskaites un reģistrācijas kārtība;

— BOVU “Šampētera nams” gada pārskati nesniedz patiesu informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem un īpašuma stāvokli;

— pārkāptas likuma “Par grāmatvedību” un likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” prasības:

— 1995.gada izmaksās iekļauti kapitālo remontu izdevumi par Ls 22 404,9;

— pielietotas paaugstinātas pamatlīdzekļu nolietojuma normas, kā rezultātā samazināta pamatlīdzekļu vērtība par Ls 19 126,87;

— budžetā nav ieskaitīti Ls 11 774,42, t.i., 50% no saņemtās nomas maksas par laika posmu no 01.01.1995. līdz 01.07.1996.;

— 1995.gadā nav veikta pamatlīdzekļu inventarizācija;

— Labklājības ministrija 1995.gadā pēc savstarpēji noslēgtā līguma pārskaitījusi BOVU “Šampētera nams” Ls 80 348, t.sk.:

— no pamatbudžeta Ls 54 958;

— no ārpusbudžeta līdzekļiem Ls 19 000;

— papildus no ārpusbudžeta līdzekļiem Ls 6 390.

— neatbilstoši tāmei BOVU “Šampētera nams” izlietojis Ls 8 550,72;

— BOVU “Šampētera nams” vadība (direktors J.Lācis), neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3. un 5.pantu, savā pārziņā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu veic nepietiekami. Rīcība ar valsts mantu un budžeta līdzekļiem ir nelikumīga, nelietderīga un nesaimnieciska.

Pēc kolēģijas ieteikuma veikta papildpārbaude Labklājības ministrijā un konstatēts, ka ministrija 28.03.1996. pārņemot savā valdījumā namu Rīgā, Citadeles ielā 7 (liters 69) to nav iekļāvusi savā bilancē, bet nodevusi apsaimniekošanā Valsts sociālās apdrošināšanas fondam, kura bilancē arī šis nams nav uzrādīts.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija izskatīja pārbaudes materiālus un nolēma:

— BOVU “Šampētera nams” noteikt uzrēķinu Ls 11 774,42 apmērā par budžetā neieskaitīto nomas maksu;

— uzdot BOVU “Šampētera nams” vadībai veikt pamatlīdzekļu inventarizāciju un atjaunot uzskaitē pamatlīdzekļu (ēku) vērtību par Ls 41 531,79.

Ieteica Labklājības ministrijai:

— izskatīt jautājumu par BOVU “Šampētera nams” direktora J.Lāča atbilstību ieņemamajam amatam;

— risināt jautājumu par BOVU “Šampētera nams” 67% neapsaimniekotā nekustamā īpašuma nodošanu citām valsts institūcijām.

Kolēģijas lēmums izsūtīts LR Ministru kabinetam, Labklājības ministrijai, Finansu ministrijai un VAS “Privatizācijas aģentūra”.