PIRMS NOTIKUMA

Rīgas politehniskajai “Alma mater” — 135

Rīgas Politehnikumā bija sākums daudzām eksaktajām un lauksaimniecības zinātnēm Latvijas teritorijā.

Rīgas Politehnikums sākumā bija privāta Baltijas guberņu pilsētu un muižnieku izveidota augstskola. Pagājušā gadsimta beigās to pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. Tad — trauksmainais 1919. gads. Šajā gadā faktiski uz šīs augstskolas bāzes radās trīs augstskolas. Divas no tām darbojās īsu laiku — Stučkas lielinieku valdības nodibinātā Latvijas Augstskola un Rīgas Tehniskā augstskola. Grūts, akmeņains bija ceļš līdz 1919. gada 28. septembrim, kad atklāja Latvijas Augstskolu, kuru vēlāk pārdēvēja par Latvijas Universitāti. Tās dibināšanā piedalījās daļa bijušo RPI mācībspēku un kupls skaits šī institūta latviešu izcelsmes absolventu. Par tiem jau pagājušonedēļ runāja RTU un LLU lauksaimniecības sekcijas sēdēs Priekuļos un Jelgavā, jo savulaik RPI bija arī lauksaimniecības nodaļa.

Šodien Rīgas Tehniskajai universitātei ir visraženākā darba diena. Tās pirmajā pusē konferencē “Rīgas Tehniskajai universitātei — 135” trīs sekcijās — augstskolas vēstures, inženierzinātņu vēstures, kā arī ķīmijas un bioloģijas vēstures — izvērtē “Alma mater” devumu vairāk nekā gadsimta garumā. Pēcpusdienā pulksten 16 Rīgas Tehniskās universitātes aktu zālē Kaļķu ielā 1 notiks konferences plenārsēde. To ievadīs universitātes rektors profesors Egons Lavendelis. Referātus lasīs LZA akadēmiķis Jānis Stradiņš, igauņu kolēģis profesors Kārlis Sīlivasks ( Siilīvask ), Dr. Ilgvars Grosvalds, profesore Emīlija Gudreniece un docents Sigizmunds Timšāns. Trešdien RTU jubilejas svinībās runās Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sigizmunds Timšāns

Attēlos:

Rīgas Politehniskā institūta absolvents Paulis Lejiņš bija pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Nesen atrastajā korporācijas “Selonija” 1905. gada albuma attēlā otrais no labās: Paulis Lejiņš

Profesors Dr. Arvīds Lepiks ( Leppiks ) ir viens no tiem, kurš līdzdarbojies četru Latvijas augstskolu — divu Latvijas Augstskolu (1919), Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (1939) un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (1945) — veidošanā
Talantīgais pedagogs, izglītības un zinātnes vēsturnieks pārstāvēja Latviju arī Eiropā — starptautiskajos kongresos. Rīgas Politehniskajā institūtā viņš vairākus gadus vadīja Valsts eksaminācijas komisiju

Atzīmējot RTU 135 gadu jubileju Priekuļos — Latvijas Izglītības un zinātnes centrā pieminēja RPI absolventu devumu, to pulkā arī talantīgo dabaszinātnieku un pedagogu Priekuļos un Latvijas Universitātē — docentu Jāni Bicki