Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Latvijas Republikas Valdība un Ukrainas Valdība (turpmāk tekstā — "Līgumslēdzējas Puses”),

vēloties intensificēt ekonomisko sadarbību abu valstu savstarpēja izdevīguma interesēs,

tiecoties radīt un uzturēt labvēlīgus nosacījumus vienas valsts ieguldītāju ieguldījumiem otras valsts teritorijā,

apzinoties, ka ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība saskaņā ar šo Līgumu stimulēs darījumu iniciatīvu šajā jomā,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā:

1. Termins “ieguldījums” aptver visu formu aktīvus, kurus ekonomiskās darbības nolūkā vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs ir ieguldījis otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar šīs otrās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem, un konkrēti, bet ne tikai, ietver:

/a/ kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī jebkuras citas lietu tiesības “in rem”, tādas kā hipotēkas, ķīlu zīmes, vērtības apgrūtinājumus un līdzīgas tiesības;

/b/ uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas, akcijas, obligācijas bez nodrošinājuma vai jebkura cita veida līdzdalību uzņēmējsabiedrībā;

/c/ mantiski prasījumi vai prasījumi par izpildījumu, kuram ir ekonomiska vērtība, kas saistīta ar ieguldījumu;

/d/ ar ieguldījumu saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, tajā skaitā autortiesības, preču zīmes, patentus, rūpnieciskos dizainparaugus, tehnoloģijas, “know–how”, komercnoslēpumus, preču nosaukumus un “good–will”;

/e/ visa veida tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar likumdošanu vai saskaņā ar līgumu un jebkuras likumos noteiktās licences un atļaujas, tajā skaitā koncesijas uz dabas resursu izpēti, ieguvi, kultivēšanu un izmantošanu.

Jebkura tās formas izmaiņa, kādā aktīvi tiek ieguldīti, neietekmē to kā ieguldījumu raksturojumu ar noteikumu, ka šīs izmaiņas tiek veiktas atbilstoši tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā ir veikts attiecīgais ieguldījums.

2. Termins “ieguldītājs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

a/ termins “fiziska persona” nozīmē jebkuru fizisku personu, kurai ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonība saskaņā ar tās likumiem;

b/ termins “juridiska persona” attiecībā uz vienu vai otru Līgumslēdzēju Pusi nozīmē jebkuru uzņēmumu, kas reģistrēts vai nodibināts un atzīts par juridisku personu saskaņā ar tās likumiem.

3. Termins “ienākumi” nozīmē summas, kas gūtas no ieguldījuma, un konkrēti, bet ne tikai, ietver peļņu, procentus, kapitāla vērtības pieaugumu, akcijas, dividendes, autora honorārus vai maksas.

4. Termins “teritorija” nozīmē:

a/ attiecībā uz Latvijas Republiku — Latvijas Republikas teritoriju, ieskaitot teritoriālos ūdeņus un zemūdens dzīles, pār kurām Latvijas Republika īsteno savas suverēnās tiesības attiecībā uz šo teritoriju jūras gultni un augsnes apakškārtu un šo teritoriju dabas resursiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

b/ attiecībā uz Ukrainu — tās suverēno teritoriju, kā arī jūras un zemūdens teritorijas, kurās Ukraina, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, realizē savu suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju.

2. pants

IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā veicinās un radīs labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem savā teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem.

2. Katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vienmēr piemērojama godīga un taisnīga attieksme un tiem garantēta pilna aizsardzība un drošība otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. pants

NACIONĀLAIS UN VISLIELĀKĀS LABVĒLĪBAS REŽĪMS

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā piemēro tādu godīgu un taisnīgu režīmu otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemērotu savu ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem savā teritorijā piemēros tādu godīgu un taisnīgu režīmu attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu vai nodošanu, kurš ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemērotu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

3. Šī Līguma noteikumi nav skaidrojami kā tādi, kas uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem priekšrocības, kuri izriet no jebkura režīma, priekšrocības vai privilēģijas, kuru piešķir pirmā Līgumslēdzēja Puse īstenojot:

/a/ jebkuru muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu vai monetāru ūniju vai līdzīgus starptautiskus līgumus, kas ir vērsti uz šādu ūniju vai institūciju izveidi, vai citas reģionālās sadarbības formas, par kuru dalībniecēm ir vai var kļūt viena vai otra Līgumslēdzēja Puse;

/b/ jebkuru tādu starptautisku līgumu vai vienošanos, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.

4. pants

ZAUDĒJUMU ATLĪDZĪBA

1. Ja vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem tiek nodarīti kaitējumi karu, bruņotu konfliktu, nacionālo ārkārtas stāvokļu, apvērsumu, dumpju, sabiedriskā miera un kārtības traucējumu vai citu analoģisku notikumu rezultātā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse tiem garantē tādu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai citu noregulējuma mehānismu, kas nebūs mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru šī otra Līgumslēdzēja Puse garantētu saviem ieguldītājiem vai trešās valsts ieguldītājiem.

2. Neierobežojot šī panta 1. punktā definētos noteikumus, tiem vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuri jebkurā no šajā punktā minētajiem gadījumiem cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar to, ka:

/a/ tās bruņotie spēki vai kompetentās valsts varas iestādes ir rekvizējušas viņu īpašumu,

/b/ tās bruņotie spēki vai kompetentās valsts varas iestādes ir īstenojušas tādu viņu īpašuma iznīcināšanu, kuras iemesls nav bijusi kauju gaita vai situācijas radīta nepieciešamība, tiek piemērota adekvāta un efektīva kompensācija par zaudējumiem, kas radīsies rekvizēšanas gaitā vai īpašuma iznīcināšanas rezultātā. Kompensācijas maksājumiem jābūt nekavējoties brīvi pārvedamiem brīvi konvertējamā valūtā.

5. pants

EKSPROPRIĀCIJA

1. Nevienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi nav nacionalizējami, ekspropriējami vai pakļaujami tādiem piespiedu pasākumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuru rezultāts ir tāds pats kā nacionalizācija vai ekspropriācija (turpmāk tekstā “ekspropriācija”), izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts valsts interesēs. Ekspropriāciju veic saskaņā ar likumā noteikto kārtību bez jebkādas diskriminācijas, un to īstenojot, tiek garantēta tūlītējas, adekvātas un efektīvas kompensācijas izmaksa. Šādas kompensācijas apjoms ir vienāds ar to tirgus vērtību, kas ekspropriētajam ieguldījumam bija tieši pirms ekspropriācijas vai pirms brīža, kad tika atklāti paziņots par gaidāmo ekspropriāciju.

Kompensācijas apjomā tiek iekļauti procenti, kas aprēķināti saskaņā ar Londonas starpbanku kredītlikmi (LIBOR) par laiku no ekspropriācijas datuma, to izmaksā bez aizkavējumiem, tai ir jābūt efektīvi realizējamai un brīvi pārvedamai brīvi konvertējamā valūtā.

2. Cietušajam ieguldītājam ir tiesības uz to, ka saskaņā ar ekspropriāciju veicošās Līgumslēdzējas Puses likumiem šīs Līgumslēdzējas Puses tiesu iestāde vai cita neatkarīga iestāde nekavējoties izskata viņa lietu un novērtē viņa ieguldījumu saskaņā ar šajā Pantā formulētajiem principiem.

3. Šī panta 1. punkta noteikumi tiek piemēroti arī gadījumos, kad viena Līgumslēdzēja Puse ekspropriē uzņēmējsabiedrības īpašumus, kam ir juridiskas personas statuss vai kas ir izveidota saskaņā ar tās teritorijas jebkurā daļā spēkā esošajiem likumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder akcijas.

6. pants

PĀRVEDUMI

1. Līgumslēdzējas Puses garantē maksājumu brīvus pārvedumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un to ienākumiem. Pārvedumus izdara brīvi konvertējamā valūtā bez ierobežojumiem un neattaisnotiem kavējumiem. Šādu maksājumu kategorijā konkrēti, bet ne tikai, ietilpst:

/a/ kapitāls un papildsummas ieguldījuma uzturēšanai vai tā palielināšanai;

/b/ peļņa, procenti, dividendes un citi tekošie ienākumi;

/c/ aizņēmumu atmaksāšanas līdzekļi;

/d/ autora honorāri vai maksas;

/e/ ieņēmumi no ieguldījuma pārdošanas vai likvidācijas;

/f/ fizisko personu ienākumi par darbu saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem, kuras teritorijā ir veikts ieguldījums;

/g/ kompensāciju, kas paredzētas 4. un 5.pantos.

2. Šī Līguma nozīmē par valūtas maiņas kursiem tiek uzskatīti tie prevalējošie komerciālie kursi, kuri pārveduma datumā ir spēkā attiecībā uz tekošajiem darījumiem, ja vien nav norunāts savādāk.

3. Maksājumu pārvedumi tiek uzskatīti par veiktiem bez “nepamatotiem aizkavējumiem”, kas minēti šī panta 1. punktā, ja tie ir veikti laikā, kas parasti nepieciešams šāda pārveduma veikšanai. Šis laika periods nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

7. pants

TIESĪBU PĀRŅEMŠANA

1. Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta institūcija veic maksājumu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, kas dota attiecībā uz kādu ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse atzīst, ka:

/a/ jebkurus ieguldītāja prasījumus pārņem, vai nu saskaņā ar likumu vai pamatojoties uz likumīgu darījumu šajā valstī, pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta institūcija, kā arī to, ka

/b/ pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota institūcija, pārņemot ieguldītāja tiesības, ir tiesīga realizēt šī ieguldītāja tiesības un celt tā prasījumus, un uzņemas saistības attiecībā uz šo ieguldījumu.

2. Pārņemtās tiesības un pretenzijas nedrīkst pārsniegt ieguldītāja sākotnējās tiesības vai prasījumus.

8. pants

AR IEGULDĪJUMIEM SAISTĪTU STRĪDU IZSKATĪŠANA, KAS RADUŠIES STARP VIENU LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI UN OTRAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES IEGULDĪTĀJU

1. Jebkuru strīdu, kas var rasties starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi sakarā ar ieguldījumiem šīs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir jācenšas atrisināt strīdā iesaistīto pušu sarunu ceļā.

2. Ja jebkuru strīdu starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi nevar šādā veidā nokārtot sešu mēnešu laikā no rakstiskas pretenzijas iesniegšanas datuma, ieguldītājam ir tiesības nodot šīs lietas izskatīšanu:

/a/ Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā (ICSID), ievērojot Konvencijas “Par ieguldījumu saistītu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem”, kas tika atvērta parakstīšanai Vašingtonā 1965. gada 18. martā, ja abas Līgumslēdzējas Puses kļūst par šīs Konvencijas dalībniecēm; vai

/b/ šķīrējtiesnesim vai starptautiskajai ārkārtas šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko Tirdzniecības Tiesību Komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas procesa noteikumiem. Strīdā iesaistītās puses drīkst rakstveidā vienoties par šo noteikumu grozīšanu.

3. Jebkurš strīds, kas iesniegts ārkārtas šķīrējtiesai saskaņā ar 2. (b) punktu, tiek risināts saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un gadījumos, ja tas nav noteikts šajā līgumā, saskaņā ar vispāratzītiem starptautisko tiesību principiem.

4. Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs abām strīdā iesaistītajām pusēm.

9. pants

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU STRĪDU NOKĀRTOŠANA

1. Strīdus starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju un pielietošanu, iespēju robežās ir jācenšas atrisināt konsultāciju un sarunu ceļā.

2. Ja strīds šādā ceļā nav nokārtojams sešu mēnešu laikā, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma tā izķiršana ir nododama šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta noteikumiem.

3. Šķīrējtiesa attiecībā uz katru atsevišķu lietu tiek izveidota sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā kopš lūguma uzsākt šķīrējtiesas procesu saņemšanas katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu Tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu kādas trešās valsts pilsoni, kurš tiek nozīmēts par Tiesas Priekšsēdētāju (turpmāk tekstā — “Priekšsēdētājs”) pie nosacījuma, ka tam piekrīt abas Līgumslēdzējas Puses. Priekšsēdētājs ir jānozīmē trīs mēnešu laikā kopš abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas datuma.

4. Ja vajadzīgie norīkojumi nav izdarīti šī panta 3. punktā norādītajos laikos, tad ar lūgumu izdarīt šos norīkojumus drīkst griezties pie ANO Starptautiskās Tiesas Prezidenta. Ja Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt šos norīkojumus griežas pie Viceprezidenta. Ja arī Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus var izdarīt tas nākošais augstākā ranga ANO Starptautiskās tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava šķīrējtiesas locekļa un tās pārstāvības izmaksas šķīrējtiesas procesos; Priekšsēdētāja izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses. Šķīrējtiesa tomēr drīkst nolemt, ka izmaksu lielāko daļu sedz viena no Līgumslēdzējām Pusēm. Šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas.

10. pants

CITU NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA

1. Ja kādu jautājumu vienlaicīgi regulē gan šis Līgums, gan kāds cits starptautisks līgums, kura dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas Puses, nekas šajā Līgumā netraucē vienai vai otrai Līgumslēdzējai Pusei vai jebkuram no to ieguldītājiem, kuri ir veikuši ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pielietot attiecīgajam gadījumam vislabvēlīgākos noteikumus.

2. Ja režīms, kuru viena Līgumslēdzēja Puse garantē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem saskaņā ar saviem likumiem un noteikumiem vai citiem specifiskiem kontraktu noteikumiem, ir labvēlīgāks nekā saskaņā ar šo Līgumu garantējamais režīms, tad jāpiemēro vislabvēlīgākais.

11. pants

LĪGUMA PIEMĒROŠANA

Šī Līguma noteikumi ir piemērojami ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā veiks otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji nākotnē, kā arī ieguldījumiem, kas pastāv saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumiem un noteikumiem šī Līguma spēkā stāšanās dienā, bet nav piemērojamas jebkuram ar kādu ieguldījumu saistītam strīdam, kurš ir radies pirms tā stāšanās spēkā, vai jebkurai pretenzijai, kura tika apmierināta pirms tā stāšanās spēkā.

12. pants

SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA, DARBĪBAS TERMIŅŠ UN IZBEIGŠANA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse iesniedz rakstveida paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei par tās likumdošanā paredzēto prasību izpildes pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā. Līgums stājas spēkā otrā paziņojuma datumā.

2. Līgums ir spēkā desmit gadus un pēc tam paliek spēkā divpadsmit mēnešus kopš viena Līgumslēdzēja Puse ir iesniegusi rakstisku paziņojumu par tā izbeigšanu otrai Līgumslēdzējai Pusei.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas izdarīti pirms šī Līguma darbības izbeigšanas, tā noteikumi paliek spēkā attiecībā uz šādiem ieguldījumiem desmit gadus pēc šī datuma un nekādi neietekmē vispārpieņemto starptautisko tiesību noteikumu izpildi.

ŠO APLIECINOT, būdami atbilstoši pilnvaroti, attiecīgo Valdību pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts divos oriģināleksemplāros Rīgā, 1997. gada 24.jūlijā latviešu, ukraiņu un angļu valodās, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski. Jebkādu skaidrojumu nesaskaņu gadījumā teksts angļu valodā ir noteicošais.

 

Latvijas Republikas valdības vārdā: Valdis Birkavs LR ārlietu ministrs

Ukrainas valdības vārdā: Aleksejs Gončarovs Ārējo ekonomisko sakaru un tirdzniecības ministra vietnieks