Nīderlandes atbalsts mūsu valstij

Zinot Nīderlandes noraidošo nostāju pret sarunu vienlaicīgu uzsākšanu ar visām asociētajām valstīm, atzīmēja A.Čepānis, Latvijas puse tomēr cer, ka tās argumenti tiks sadzirdēti. Sarunas gaitā minēti vairāki negatīvie ekonomiskie, iekšpolitiskie un ārpolitiskie faktori, kuru iedarbību Latvijas valsts sākusi izjust pēc tam, kad ES Komisija izplatīja viedokli, ka sarunas būtu jāuzsāk ar Igauniju kā vienīgo Baltijas valsti.

Nīderlandes ārlietu ministrs ar gandarījumu atzīmēja progresu abu valstu divpusējos kontaktos, uzsverot, ka Nīderlandes vēstniecības jauno telpu atklāšanas fakts simbolizē labas attiecības. H. van Mierlo izklāstīja savas valsts nostāju ES paplašināšanas jautājumā, atzīmējot, ka sarunu uzsākšana ir tikai viens neliels integrācijas procesa aspekts, kura nozīmi nevajadzētu pārspīlēt. Tas bija politisks žests, kura nolūks nav bijis Baltijas sasķelšana, bet gan skaidras zīmes došana, ka Baltijas valstis nav aizmirstas vai pamestas. H. van Mierlo atzina, ka nav konkrētu vērtēšanas kritēriju, kas kalpotu katras asociētās valsts gatavības novērtējumam, tāpat uzraudzības process pagaidām spēj uzrādīt tikai šo valstu virzības principiālo atbilstību mērķim. Taču problēma slēpjas naudas trūkumā, arī ES institucionālajā neskaidrībā.

Sarunas noslēgumā abas puses bija vienisprātis, ka notikusī domu apmaiņa bijusi auglīga un lietderīga.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 14.oktobrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Nīderlandes Karalistes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo.

Sarunas sākumā G.Krasts apsveica Nīderlandi ar jauno vēstniecības telpu atklāšanu Rīgā. Latvijas puse šo notikumu uzskata par abu valstu labās attiecības simbolizējošu faktu. Ministru prezidents atzīmēja, ka Latvija augstu vērtē Nīderlandes palīdzību ANO Attīstības programmas (UNDP) ietvaros. Dažādu UNDP projektu īstenošanai, kas sekmē stabilas un pilsoniskas sabiedrības izveidi Latvijā, Nīderlande ir piešķīrusi vairāk nekā pusotru miljonu dolāru. Šī palīdzība tiek uzskatīta par īpaši nozīmīgu kontekstā ar Latvijas centieniem atgriezties Eiropā.

Sarunas gaitā pārrunātas Eiropas Savienības paplašināšanās iespējas un Luksemburgas samitā izstrādājamā formula attiecībām ar kandidātvalstīm. Notika intensīva domu apmaiņa par dažādiem ES paplašināšanās modeļiem. H. van Mierlo izskaidroja Nīderlandes pozīciju šajā procesā un uzsvēra, ka pēc Luksemburgas galotņu tikšanās visām valstīm jābūt pārliecinātām, ka visas kandidātvalstis ir iekļautas ES paplašināšanās procesa plānā.

Valdības preses departaments

Preses konferencē

Vakar, 14. oktobrī, Latvijas Ārlietu ministrija rīkoja preses konferenci sakarā ar Nīderlandes ārlietu ministra Hansa van Mierlo oficiālo vizīti Latvijā. Preses konferencē piedalījās Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo.

Konferenci atklāja V.Birkavs:

— Esmu ļoti gandarīts par šo vizīti, kā arī par to, ka šodien tiek atklātas Nīderlandes vēstniecības jaunās telpas Jēkaba kazarmās. Mēs gatavojamies vēl šogad atvērt kanceleju Hāgā, un domāju, ka tas intensificēs attiecības starp Nīderlandi un Latviju. Nīderlande ir vienmēr stāvējusi mums blakus kopš mūsu neatkarības atgūšanas un sniegusi ārkārtīgi plašu un daudzveidīgu palīdzību. Tā ir bijusi palīdzība gan aizsardzības, gan veselības, gan sociālajā jomā.

Tad vārds tika dots Hansam van Mierlo:

— Es ļoti priecājos būt šeit, Latvijā, un ceru drīzumā sagaidīt Latvijas ārlietu ministra vizīti Hāgā. Mūsu palīdzība Latvijai nav tikai labdarība no mūsu puses. Nīderlande ir ieinteresēta Baltijas valstu ekonomiskajā un sociālajā sakārtotībā, lai tās atbilstu Eiropas Savienības standartiem.

Kas attiecas uz sarunu sākšanu ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā, jāsaka, ka tas ir vesels process, kurā būtu jāpiedalās visām valstīm neatkarīgi no tā, vai sarunas ar tām sāksies pirmajā uzņemšanas kārtā vai vēlāk. Šīm sarunām ir jāgatavojas jau tagad, jo ES sarunas sāks tikai tad, kad potenciālā dalībvalsts būs tām gatava. Līdz ar to Latvijai būtu jāintensificē dažādo ekonomiski politisko un sociālo sfēru sakārtošanas process atbilstoši ES standartiem. Lai Latvija būtu gatava sākt sarunas par iestāju ES, tai šajā procesā būtu jāiegulda vairāk darba, spēka un naudas.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Nīderlandes ārlietu ministrs apstiprināja, ka Latvija vēl nav gatava Eiropas Savienībai, kā arī apliecināja Nīderlandes un ES gatavību ieguldīt naudu Latvijā, tādējādi paātrinot tās atbilstību ES standartiem un sarunu sākšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Vēstniecību atklājot

Vakar, 14. oktobrī, pēcpusdienā tika oficiāli atklāta Nīderlandes Karalistes vēstniecība. Tā atrodas Vecrīgā, Jēkaba kazarmās. Svinīgajā ceremonijā piedalījās Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Nīderlandes Karalisti pārstāvēja ārlietu ministrs Hanss van Mierlo ( Hans van Mierlo ) un Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ludviks van Uldens ( Ludovicus van Ulden ). Klāt bija arī Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Latvijā vēstnieks Ginters Veiss, ASV, Lielbritānijas, Itālijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Šveices, Krievijas, Ukrainas un vairāku citu valstu vēstnieki.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzrunājot ārvalstu diplomātus un Latvijas sabiedrības pārstāvjus, teica:

“Ekselences! Dāmas un kungi! Visi klātesošie! Mēs atkal esam vienā priecīgā brīdī, kad šajā vēsturiskajā namā (vēstniecības atklāšanas ceremonija notika Arhitektu namā — J.Ū .), kurā mēs jau esam padarījuši daudzas labas lietas, mēs atkal runājam par kārtējo panākumu divu valstu attiecībās — Holandes un Latvijas attiecībās.

Pirms dažiem gadiem vienā no ANO ēkas kafejnīcām līdzās apsēdās divi liela auguma vīri un pēc iepazīšanās noskaidrojās, ka tie bija Holandes premjerministrs un Latvijas prezidents. Mēs sākām pārrunāt, kā šajos gados jūtas mūsu valstis, un premjers Koks man pēkšņi prasīja: “Kāpēc mums vēl līdz šim laikam nav vēstniecības Rīgā?” Es viņam uz šo jautājumu nevarēju atbildēt. Šo atbildi esam saņēmuši šodien.

Mēs varam vienlaikus arī akcentēt: Holandes un Latvijas attiecības ir spilgts piemērs tam, ka valstis var labi sadarboties arī tajā laikā, kamēr vēstniecības vēl nav atklātas. Es ceru, nepaies ilgs laiks un mēs Hāgā līdzīgā sabiedrībā darīsim šo pašu darbu, ko šodien esam iesākuši.

Šajos gados Holande Latvijai ir palīdzējusi ļoti daudz. Zīmīgi, ka tas notiek laikā, kad risinās izšķirošie Eiropas konsolidācijas procesi. Man ir pārliecība, ka šī, tāpat kā daudzas citas, ir ļoti laba zīme Eiropas Savienības atklāšanas ceļā. Šajā laikā Holande caur dažādiem fondiem ir ieguldījusi Latvijas sabiedrības attīstības labā, integrācijas procesa labā, valodas attīstības labā, izglītības labā vairāk nekā pusotra miljona dolāru. Man nav nekādu šaubu, ka pēc vēstniecības atvēršanas šī summa daudzkāršosies. Kā saka latvieši — parāds nav brālis. Pienāks laiks, kad arī mēs spēsim ar uzviju to visu atdot atpakaļ. Bet šodien, atklājot Nīderlandes vēstniecību, es gribu novēlēt, lai šis notikums būtu laba ceļa rādītājs ceļā uz Eiropas Savienības paplašināšanu.”

Savukārt Nīderlandes Karalistes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo teica:

“Prezidenta Kungs! Ministra kungs! Dārgie draugi! Dāmas un kungi! Mans premjerministrs mani ļoti labi informēja, ka nevajag vaicāt, kāpēc Rīgā nav Nīderlandes vēstniecības. Un arī man pašam vairs nerodas šāds jautājums (smiekli). Atbilde uz šo jautājumu bija viena: mums vēstniecība ir jāiekārto. Tāpēc šobrīd es esmu lepns, ka varu izteikt savas valsts attieksmi pret jūsu valsti un pret jūsu centieniem virzīties uz Eiropas Savienību, izteikto to, atklājot vēstniecību.

Es priecājos, ka varu to izdarīt pats personīgi. Esmu nu jau gandrīz 24 stundas pavadījis jūsu pilsētā, un mani ir dziļi iespaidojusi jūsu brīnišķīgā pilsēta, kurā redzami tik daudzi stili. Rīgas skaistais saullēkts manā logā. Tas, cik brīnišķīgi saulstari apspīd jūsu valsti.

Tajā pašā laikā es gribu apliecināt, cik svarīgu nozīmi mēs piešķiram sarunām par jūsu valsts nākotni Eiropas Savienībā. Savienībā, kurā jūs — mēs visi ceram — atradīsities.

Šī gadsimta beigas ir ļoti zīmīgas Eiropas valstu likteņos. Berlīnes mūra sabrukums ļāva ienākt Eiropā jaunām valstīm. Tas ļāva jums atbrīvoties. Šī vēstniecības atklāšana Rīgā ir parasts, bet reizē ļoti zīmīgs notikums.

Prezidenta kungs! Es esmu dziļi pārliecināts par jūsu valsts nākotni. Jums ir ejams tāls ceļš. Bet šis ceļš ir noteikts.

Šodien sarunās ar jums, ar premjerministru, ar parlamenta priekšsēdētāju, ārlietu ministru un Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, mēs visi bijām ļoti tieši un atklāti, raugoties uz problēmām šajā ceļā uz Eiropu. Taču ne jums, ne mums nav pamata šaubīties, ka uz Eiropu ved tikai viens ceļš un ka visām Eiropas valstīm uz to ir vienas un tās pašas biļetes. Jā, varbūt vienas valstis šo ceļu noies ātrāk nekā citas. Taču tas ir viens un tas pats ceļš un biļetes vienas un tās pašas.

Es esmu priecīgs, ka varam jums palīdzēt dažādās parastās lietās. Jūs jau minējāt šo mūsu valsts ieguldījumu. Taču mēs gribam savu sadarbību padziļināt gan ekonomikas, gan sabiedrības jomās. Un, lai šī sadarbība kļūtu efektīvāka, bija vajadzīga šī vēstniecība.”

Pēc tam Nīderlandes Karalisko gaisa spēku orķestris atskaņoja Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Valsts himnas. Ārlietu ministrs Hanss van Mierlo noņēma pārklāju, atsedzot lielu Nīderlandes Karalistes ģerboni pie vēstniecības sienas.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Zem Nīderlandes Karalistes vapeņa

Nīderlandes Karalistes vēstnieks Ludviks van Uldens, abu valstu ārlietu minstri Hanss van Mierlo un Valdis Birkavs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”