Ir — Baltijas un Ķīnas tirdzniecības centrs

Vakar, 14. oktobrī, Rīgā atklāja Baltijas un Ķīnas tirdzniecības centru. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ķīniešu pusi pārstāvēja Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Vans Fensjans un plaša Šenžeņas brīvās ekonomiskās zonas biznesmeņu delegācija. Baltijas un Ķīnas komerccentra atvēršana bija apvienota ar Šenžeņas ražojumu izstādes atklāšanu.

Atklājot tirdzniecības centru un izstādi, Šenžeņas delegācijas vadītājs Songs Živans uzsvēra, ka Šenžeņa ir pirmā ĶTR brīvā ekonomiskā zona, ko pirms 18 gadiem nodibinājis Ķīnas reformu aizsācējs Dens Sjaopins. ĶTR delegācijas vadītājs akcentēja arī Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli Ķīnas preču tranzītam uz Rietumiem.

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis savukārt uzsvēra Ķīnas ekonomikas grandiozās iespējas.

— Es priecājos, ka, pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam stāvoklim, ekonomiskā sadarbība starp lielo Ķīnu un Latviju varētu paplašināties. Novēlu visiem šī projekta dalībniekiem labus panākumus un labus ienākumus, — teica A.Čepānis.

ĶTR vēstnieks Vans Fensjans izteica pārliecību, ka jaunatvērtais tirdzniecības centrs sekmēs abu valstu sadarbību gan apjoma, gan arī daudzveidības ziņā.

Savukārt Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš neslēpa prieku, ka Ķīnas biznesmeņi sava tirdzniecības centra atvēršanai Baltijā izvēlējušies tieši Rīgu.

Baltijas un Ķīnas tirdzniecības centrā eksponētie Šenžeņas ražojumi, protams, atklāj tikai daļu no ĶTR ekonomiskajām iespējām. Ķīna taču sava nacionālā kopprodukta ziņā pērn bija jau septītajā vietā pasaulē, bet 12 procenti ikgadējā ekonomiskās attīstības pieauguma liek domāt, ka ĶTR vieta ekonomiski varenāko valstu konkurencē vēl varētu mainīties. 1992. gadā Ķīnas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 165 miljardi ASV dolāru, bet pērn — jau 289 miljardi.

Ķīna ir pasaules lielākā valsts ar grandiozu iekšējo tirgu. Taču valsts ekonomikas dinamiskā attīstība nebūtu iespējama bez iespaidīgām ārvalstu investīcijām un aizvien lielāka ārējās tirdzniecības apjoma. Pērn Ķīna šajā ziņā bija vienpadsmitajā vietā pasaulē. Arī šeit pēdējie gadi nesuši strauju attīstību — deviņdesmito gadu sākumā ĶTR bija tikai piecpadsmitā. Šāda attīstība ļāvusi Ķīnai uzkrāt jau 130 miljardus dolāru ārvalstu valūtas rezervi.

Līdzās šiem grandiozajiem skaitļiem mūsu valsts līdzšinējā ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu šķiet niecīga. Vakar atklātais tirdzniecības centrs Rīgā varētu principiāli mainīt situāciju. Īpaša nozīme ir centra reģionālajam raksturam — projekta stratēģijā paredzēta Ķīnas uzņēmēju ekonomiskā sadarbība — caur Rīgu — arī ar partneriem mūsu kaimiņvalstīs, ieskaitot Krievijas ziemeļrietumu daļu un Baltkrieviju, kas slēpj sevī plašas vēl neapgūta tirgus iespējas.

Zīmīgi, ka centra atklāšanas reizē Rīgā tiek demonstrētas Ķīnas pirmās brīvās ekonomiskās zonas Šenžeņas ražojumi. Jo brīvo ekonomisko zonu stratēģija ir iespaidīgākais Ķīnas ekonomiskās attīstības instruments.

— Šī centra atklāšana noslēdz pirmo posmu mūsu sadarbībā, — preses konferencē teica Baltijas un Ķīnas tirdzniecības centra valdes priekšsēdētājs Eduards Maļējevs. — Tagad darba kārtībā ir otrs posms — parliecināt Ķīnas biznesmeņus par Rīgas kā tranzītkoridora izdevīgumu. E.Maļējevs pauda pārliecību, ka jaunais komerccentrs ļaus Latvijas tirgotājiem atbrīvoties no liekiem starpniekiem un iepirkt Ķīnas preces gandrīz vai par rūpnīcas cenu. Bez tam Baltijas un Ķīnas tirdzniecības centrs varētu sekmēt arī Latvijas ražojumu eksportu uz Ķīnu, piemēram, labu noietu Ķīnas tirgū varētu gūt firmas “Baltline” ražotās akustiskās iekārtas.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Vans Fensjans, Šenžeņas pilsētas izpilddirek-tors, delegācijas vadītājs Songs Živans, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Centra atklāšanas brīdī: Ķīnas Tautas Republikas Šenžeņas pilsētas delegācijas vadītājs Songs Živans un Rīgas mērs Andris Bērziņš