problēmas

Par pirmā pusgada patēriņa grozu

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,

Edmunds Vaskis, VSK Sociālās statistikas departamenta direktors,

— “Latvijas Vēstnesim”

Valsts statistikas komiteja ir sagatavojusi ziņojumu par mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem 1997.gada pirmajā pusgadā. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni iedzīvotāju ienākumi un izdevumi nav daudz mainījušies. Tā kā pirmā ceturkšņa pētījuma rezultātus nesen publicējām (“LV” 1997.g. 13.augustā), šoreiz atzīmēsim tikai nozīmīgākās izmaiņas, bet detalizētāk tekstā un tabulās analizēsim jautājumus, ko toreiz raksta ierobežotā apjoma dēļ nevarējām izdarīt. Tādi jautājumi ir mājsaimniecību sastāvs, patēriņa izdevumu īpatnības mājsaimniecību sociālekonomiskajās grupās, izdevumu struktūra uztura produktu iegādei, pašvērtējumi.

Stabilizācija zemā līmenī

1997.gada pirmajā pusgadā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums naudā un natūrā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 1996.gadā ir pieaudzis par 9,5%, pavisam nedaudz apsteidzot inflācijas pieaugumu. Patēriņa cenu indekss, kas raksturo inflācijas tempu, šajā gadā salīdzinājumā ar pērno gadu (pirmie pusgadi) ir pieaudzis par 9,2%.

Rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 1997.gada pirmajā pusgadā Latvijas pilsētās bija Ls 55,08 (Rīgā — Ls 59,75), laukos — Ls 48,47, bet vidēji visā Latvijā — Ls 53,12. No pēdējās summas naudā ieņemts Ls 46,25, pašražotā, pašsagādātā produkcija un bezmaksas saņemtās preces un pakalpojumi novērtēti par Ls 6,87. Ienākumu naturālajai daļai ir tendence samazināties, pieaugot naudas daļai. 1997.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ienākumi natūrā ir samazinājušies par 9,6%, bet naudas ienākumi pieauguši par 13% (pilsētās — par 12%, laukos — par 16%).

Mājsaimniecību ienākumu pieaugums šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn ir noticis galvenokārt uz algotā darba samaksas un sociālo pārskaitījumu pieauguma rēķina, samazinoties tīrajam ienākumam no lauksaimnieciskās ražošanas (vidēji valstī par 1,7%). Šis samazinājums noticis pilsētu un tām pielīdzināto apdzīvoto vietu mājsaimniecībās, bet lauku mājsaimniecībās ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas ir pat pieauguši (par 7,6%).

No visu valsts mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma vairāk nekā pusi (51,4%) deva algotā darba samaksa, ap ceturto daļu (23,9%) — pensijas un mazāk par desmito daļu (7,7%) — tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas.