Par pensiju sistēmas otro līmeni

Pensiju sistēmas otrais līmenis nodrošinās lielākas pensijas — gan nākamajiem, gan šobrīd pensijā esošajiem.

Pensiju sistēmas lozungs: "Krāsim savai nākotnei!"

Princips: "Jo lielākas būs iemaksas, jo lielāka būs pensija. Jo ilgāk strādāsi, jo lielāka būs pensija."

Sākot ar 2001.gada 1.jūliju, Latvijā tiks ieviests pensiju sistēmas otrais līmenis. Piedalīšanās tajā būs obligāta tiem, kuri jaunāki par 30 gadiem. Savukārt 30—49 gadus vecie varēs tam pievienoties brīvprātīgi.

Otrais līmenis

rada iespēju veidot

papildu uzkrājumu pensijai

Sarežģītajā demogrāfiskajā situācijā Latvijā nav citu alternatīvu

Tā kā Latvijā pieaug pensijas vecuma cilvēku skaits un palielinās vidējais mūža ilgums, tad nepieciešams arvien vairāk līdzekļu pensijas izmaksām. Tāpēc īpaši svarīgs kļūst jautājums, kā panākt iedzīvotāju pensijas palielināšanu un pensionāru materiālās labklājības nodrošināšanu. Šobrīd uz katriem 1000 darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem ir apmēram 380 pensijas vecuma iedzīvotāju, bet, kā liecina prognozes, 2050.gadā šī demogrāfiskā noslodze var pārsniegt jau 500.

Ja netiks ieviests pensiju sistēmas otrais līmenis, vienīgā alternatīva pensiju būtiskam pieaugumam būs līdzekļu atņemšana citām nozarēm vai nodokļu paaugstināšana. Bet tas radītu jaunu spriedzi un sadārdzinātu ražošanas pašizmaksu, kā arī mazinātu konkurētspēju — tātad negatīvi ietekmētu tautsaimniecības attīstību un līdz ar to arī algu un pensiju apjomu.

Otrais līmenis —

papildinājums

pirmā līmeņa pensijai

Pensiju sistēmas otrais līmenis dod iespēju tās dalībniekam iegūt būtiski lielāku pensiju. Pensiju sistēmas pirmais līmenis nodrošina pensiju apmēram 40%—50% apjomā no iepriekšējās algas, bet pirmā un otrā līmeņa pensija kopā dalībniekiem, kuri otrajā līmenī iesaistās jau no 20 gadu vecuma, varētu atbilst vismaz 70% no iepriekš pelnītā.

Pensiju sistēmas

otrā līmeņa ieviešanas

nepieciešamība tieši tagad

Šībrīža demogrāfiskā situācija ir vispiemērotākā otrā pensijas līmeņa ieviešanai. Tieši tagad samazinās pensijas vecuma iedzīvotāju skaits attiecībā pret darbspējas vecuma cilvēkiem. Tas ir saistīts ar to, ka pensijā iet samērā maza Otrā pasaules kara laikā dzimusī paaudze. Savukārt darba tirgū sāk ienākt paaudze, kas dzimusi astoņdesmitajos gados, kad dzimstība bija divreiz lielāka nekā pašlaik. Kā liecina demogrāfu prognozes, šī tendence turpināsies tikai līdz 2010.—2012.gadam. Pēc 2012.gada pensijas vecuma cilvēku pārsvars pār strādājošajiem atkal sāks pakāpeniski palielināties.

Pašlaik, sarūkot pensionāru skaitam, samazinās arī naudas apjoms, kas nepieciešams izmaksām esošajiem pensionāriem. Tātad, novirzot nelielu daļu sociālo iemaksu otrajam līmenim, netiek apdraudēta pirmā līmeņa pensiju izmaksa pašreizējiem pensionāriem. Pēc 2012.gada ieviest pensiju sistēmas otro līmeni būs daudz sarežģītāk, jo demogrāfiskā situācija noteiks to, ka kopējās izmaksas pirmā līmeņa pensijām atkal pieaugs.

Trīs līmeņu

pensiju sistēmas stabilitāte

Otrā līmeņa ieviešana nodrošinās pensiju sistēmas stabilitāti un drošību, jo tādējādi tiks izlīdzināts risks, kas piemīt katram no diviem līmeņiem. Pirmo līmeni būtiski var ietekmēt demogrāfiskā situācija: strauja sabiedrības novecošanās, darbaspēka emigrācija u.c., kā rezultātā samazinās sociālo iemaksu veicēju skaits un pieaug pensiju saņēmēju skaits. Savukārt otrajam un trešajam pensiju līmenim var būt finansu riski — finansu un kapitāla tirgus pasivitāte, zemi peļņas procenti u.c.

Pensiju sistēmas pirmais līmenis ietver paaudžu solidaritātes principu — tiek reģistrēta informācija par katra sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja iemaksām pensiju kontā, taču reālā nauda tiek izmaksāta pašlaik pensijā esošajiem. Pensiju sistēmas trešais līmenis paredz, ka ikviens brīvprātīgi var veidot papildu uzkrājumus savai pensijai vecumdienās. Pirmais un trešais līmenis darbojas jau šobrīd. Taču līdz šim samērā maz ir to, kas iesaistījušies trešajā līmenī.

Balstoties uz ārvalstu pieredzi, šāda trīs līmeņu pensijas sistēma, kurā apvienoti paaudžu solidaritātes principi ar indivīda personisko atbildību par ienākumu nodrošinājumu vecumā, ir optimālākais pensionāru sociālās aizsardzības modelis.

Kā palielināsies pensijas

Iesaistīšanās pensiju sistēmas otrajā līmenī nepalielinās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu. No jau šobrīd noteiktajām obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju kontā (20% no algas) daļa iemaksu tiks pārskaitīta otrajam līmenim. Sākumā tiks novirzīti 2% , bet līdz 2010. gadam iemaksu apjoms pieaugs līdz 10% no darba algas.

Pensiju sistēmas otro līmeni var saukt par papildu uzkrājumu pirmā līmeņa pensijai. Otrais līmenis paredz, ka daļa no personas sociālajām iemaksām pensiju kontā ar līdzekļu pārvaldītāju starpniecību tiek ieguldīta finansu un kapitāla tirgū (vērtspapīros, akcijās utt.), tādējādi nodrošinot šī uzkrājuma ieguldījumu peļņu un vērtības pieaugumu. Pēc došanās pensijā laika gaitā tiks izmaksāts uzkrātais pensijas kapitāls, kurā iekļausies arī ieguldījumu peļņa. Pensiju sistēmas otrais līmenis dod iespēju tās dalībniekiem atkarībā no peļņas procentiem iegūt arī attiecīgi lielāku pensiju.

Otrā līmeņa pensiju kapitāls nākotnē būs mērojams simtos miljonu latu, kurus ieguldot finansu un kapitāla tirgū tiks veicināta tautsaimniecības attīstība. Tādējādi tiks nodrošināta jaunu darba vietu rašanās un vidējās darba algas pieaugums. Savukārt vidējās darba algas apmērs, sākot ar 2002. gadu, tiks ņemts vērā, indeksējot pirmā līmeņa pensijas. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2002. gadu, palielināsies arī šībrīža pensionāru pensijas.

Otrajā līmenī zaudētāju nebūs

Valsts garantē stingru uzraudzību pār līdzekļu pārvaldītājiem un līdzekļu turētājbankām, apstiprina ieguldīšanas noteikumus, izsniedz licences un nodrošina citas likumā noteiktās darbības. Otrajā līmenī uzkrātos līdzekļus nav iespējams pazaudēt, jo par šo naudu tiešu atbildību nes Valsts kase vai banka. Turklāt pārvaldījumā nodotie otrā līmeņa līdzekļi tiks turēti šķirti no pārvaldītāju un citu to pārvaldē esošo ieguldījumu fondu un līdzekļu turētāja mantas, kas ir garants to saglabāšanai. Likums paredz arī drošības naudas, kas līdzekļu pārvaldītājam jānogulda gadījumam, ja nāktos atlīdzināt zaudējumus, ja tos radījis līdzekļu pārvaldītājs.

Otrā līmeņa līdzekļus varēs piesaistīt tikai lielākās Latvijas komercbankas.

Līdz 2003. gadam otrā līmeņa līdzekļus pārvaldīs tikai Valsts kase, kas drīkstēs naudu ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko un drošāko banku depozītos. No 2003.gada 1. janvāra pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieki paši varēs izvēlēties savu līdzekļu pārvaldītāju — valsts vai privātu — un dažādus to piedāvātos ieguldījumu plānus. Ar privāto līdzekļu pārvaldītāju starpniecību būs iespējams savu pensijas kapitālu ieguldīt uzņēmumu parādzīmēs, akcijās, kā arī ārvalstu vērtspapīros.

Dodoties pensijā, otrā līmeņa dalībnieks varēs izvēlēties, vai otrajā līmenī uzkrāto kapitālu pievienot pirmajā līmenī uzkrātajam pensijas kapitālam un saņemt abas pensijas kopā vai arī otrajā pensiju sistēmā uzkrāto pensijas kapitālu uzticēt paša izraudzītai apdrošināšanas sabiedrībai, kas katru mēnesi izmaksās otrajā līmenī uzkrāto pensiju. No apdrošināšanas sabiedrības iegādājoties polisi, tiks nodrošināta noteikta apjoma ikmēneša pensijas izmaksa.

Ja otrā līmeņa dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, pensijas kapitāls un laika gaitā gūtā peļņa tiek ieskaitīta valsts pensiju (pirmā līmeņa pensiju) speciālajā budžetā un ņemta vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā otrā līmeņa dalībnieka apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem. Laulātajam nav tiesību uz uzkrāto otrā līmeņa pensijas kapitālu.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa