Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48.pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Demokrātu partija

Valsts reģistra Nr. PO–025 Reģ. 22.10.1993.

Statūti

Pieņemti Demokrātu partijas dibināšanas kongresā

1993. gada 8. augustā “Pikšās”.

Precizēti Demokrātu partijas 1. kongresā — “Glābsim savu tautu!”

1994. gada 7. augustā “Ziemeļblāzmā”.

Ģimene — valsts pamats

Ģimene = minivalsts Dižģimene = minilielvalsts

Minivalstis = kopvalsts

Bērns ir pilsonis un balsstiesīgs.

Demokrātu partija (saīsināti DP) ir ģimeņu pilsoniska, politiska organizācija, kas savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas Satversmi un demokrātiju — tautas varu un tautvaldību, ievērojot visas Latvijas Republikas pilsoņu un ģimeņu tiesības. Latviešu tautai tās izdzīvošanas viskritiskākajā demogrāfiskajā situācijā, daudziem dzīves mērķi zaudējot, taisnīguma demokrātijai atkal ir jābūt noteicošajai, dzīvojot un ievērojot 10 Dieva baušļus.

Mūsu, demokrātu, spēks ir mīlestībā, morālā pārākumā, personīgā piemērā un taisnīguma demokrātijā.

Demokrātu partijas dibināšanas kongresā 1993. gada 8. augustā “Pikšās” Pasaules latviešu nācijas glābšanas asociācija “Dižģimene” pieņēma un apstiprināja demokrātu Statūtus un Programmu ar prioritāti ģimenei — kā valsts pamatam, veidojot likumīgu kopvalsti. Demokrātiem nav pieņemama valsts struktūra, kura veidota pēc liberāļu principa: katrs par sevi un valsts par sevi, tas ir, bez ģimeniski vienojoša faktora. Liberālisms ir oligarhijas sinonīms un vērsts uz bagāto kļūšanu vēl bagātākiem, iegrūžot jo kuplāku ģimeni jo dziļākā nabadzībā, arī no sabiedrības atkarīgā verdzībā, reizē nokaujot tautas augstāko bagātību — dzīvo kapitālu — kuplu ģimeni.

DP darbojas kā politiski neatkarīga, juridiska persona atbilstoši LR Satversmei un tajā spēkā esošajai likumdošanai, un saviem Statūtiem ar dibinātāju Statūtu autortiesību statusu. Demokrātiem ir sava simbolika, paralēli šķērssvītrotas sirds veidā ar valsts karoga krāsu attiecību.

Demokrātu partijas darbības pamatmērķi ir Latvijas neatkarības un tās demokrātiskās iekārtas nostiprināšana, sākot ar valsts pamatu — ģimeni. Turpināt tās DP iedibinātās tradīcijas no mūsu partijas pirmsākuma 1917. gada 16. aprīļa.

Par Latvijas valsti visu paaudžu un citu valstu priekšā atbild Latvijas pilsoņi — demokrāti! Demokrātu partija kopīgi ar latviešu tautu — saimniektautu — panāk: starpnacionālo demokrātiju, starpkonfesionālo demokrātiju un starppaaudžu demokrātiju. Tad Latvijā valdīs demokrātisks miers, visas problēmas demokrāti atrisinās likumīgā ceļā, ekonomiskām metodēm, pamatā liekot atklātumu un taisnīgumu.

Nacionālajam ienākumam jānodrošina ikvienas pilsoņu ģimenes labklājība. Tauta sākas ar pilsoņa piedzimšanu, un tautsaimniecība jāpakārto pilsoņa labklājībai. Tautsaimniecībai un ekonomikai jānodrošina nācijas izdzīvošana un uzplaukums, tai jākļūst nacionālai.

Demokrāti garantē stabilitāti, mieru un labklājību — savā vairākumā.

Latvija pieder latvjiem, un suverēnā vara pieder latvju tautai!

Tā valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra.

Viena Tēvzeme, viena tauta, viena valsts.

1. Vispārīgie noteikumi

Lai glābtu latviešu tautu no iznīcības un rūpēs par savu tautu, ir izveidota Demokrātu partija, kura uzsākusi:

1.1. apvienot kopējā politiskā darbībā Latvijas pilsoņu valsts valodā — latviešu valodā — runājošās ģimenes un pilsoņus, kuri atbalsta DP Statūtus un Programmu;

1.2. piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, izvirzot savus kandidātus, un ar ievēlēto deputātu un pārstāvju starpniecību piedalīties valsts un pašvaldību latviskās demogrāfiskās politikas veidošanā;

1.3. aizstāvēt ģimenes=minivalsts politiskās, saimnieciskās, sociālās, kulturālās intereses un vajadzības kopvalsts un sabiedriskajā dzīvē;

1.4. izstrādāt un ierosināt likumu un lēmumu projektus, kas aizstāvētu ģimenes=minivalsts intereses;

1.5. sekmēt ģimeņu aktīvu piedalīšanos politiskajā, saimnieciskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē;

1.6. sniegt savām biedru ģimenēm juridisku palīdzību un politisku atbalstu;

1.7. demogrāfijas jomā kopvalsts valdībai, Saeimai, kā arī katrai ģimenei=minivalstij sniegt atklātu, operatīvu informāciju par tautas problēmām;

1.8. Demokrātu partijas simboliku apstiprina partijas kongress;

1.9. Demokrātu partijai ir zīmogs ar partijas nosaukumu valsts valodā un paralēli šķērssvītrotas sirds zīmējumu centrā, valsts karoga krāsās un attiecībās;

1.10. Demokrātu partijas vadošās isntitūcijas atrodas Rīgā;

1.11. Demokrātu partijas darbība aptver visu Latviju, demokrātu konsuli to pārstāv ārzemēs.

2. Partijas biedri

2.1. Par partijas biedru var kļūt ikviens LR pilsonis, kurš sasniedzis pilngadību, atzīst partijas Programmu un apņemas ievērot tās Statūtus.

Personas, kuras vēlas iestāties partijā, raksta iesniegumu. Iesniegumu paraksta divi galvotāji — partijas biedri. Partijā uzņem ar kopas biedru lēmumu, ko apstiprina DP Senāts. Reģistrējoties jāiemaksā iestāšanās nauda Ls 1. Kandidāta laiks — gads. Partijas biedra nauda ir Ls 1 ceturksnī. Atlaides ir ģimenēm — 10% par katru bērniņu.

2.2. No partijas var brīvi izstāties, par to paziņojot rakstiskā iesniegumā. Izstājoties jānodod kopai sava biedra karte un jānokārto materiālās saistības.

2.3. Partijas biedru var izslēgt no partijas par:

a) darbošanos pret Latvijas Republiku;

b) Statūtu vai Programmas neievērošanu;

c) biedra naudas nemaksāšanu;

c) noziedzīgu attieksmi pret ģimeni.

Par izslēgšanu lemj kopas pilnsapulce, un tās lēmumu var pārsūdzēt kongresā.

2.4. Partijas biedra tiesības un pienākumi:

a) piedalīties partijas struktūru vēlēšanās un tikt ievēlētam jebkurā amatā;

b) izteikt priekšlikumus un piedalīties to apspriešanā;

c) piedalītos jebkuros partijas pasākumos, sapulcēs;

d) ievērot partijas Statūtus, prasīt partijas politisko, juridisko un ekonomisko aizstāvību. Pieļaujama neatkarīga sadarbošanās ar citu radniecīgu partiju;

e) tikt izvirzītam par kandidātu dažādu valsts institūciju vēlēšanās.

2.5. Par DP atbalstītāju var būt jebkurš ārpus partijām vai politiskajām kustībām stāvošs cilvēks vai šo partiju un kustību dalībnieks, ja viņa rīcība saskan ar DP Statūtiem, Programmu un prasībām tautas demogrāfijā. Iestāju noteikumi līdzīgi kā DP biedriem.

3. Organizatoriskā struktūra

Demokrāti izveido savu partijas struktūru pēc šādiem principiem —

3.1. Teritoriālais princips:

novadu organizācijas — Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales, Kurzemes;

nodaļas — apriņķu, rajonu, pilsētu;

kopas — partijas pamatvienības, kuras brīvi apvienojas pēc teritoriālā principa.

3.2. Ciltskoka vienības princips: cilts, dzimta, saime, ģimene — pamatvienība.

3.3. Demokrātu partija atbalsta patstāvīgi izveidotās (pie Demokrātu partijas reģistrētās) sabiedriskās organizācijas — Tautas demogrāfijas kabineta — izstrādāto un praksē ieviesto, pavisam jaunu ģimeņu struktūru.

Pasaules latviešu nācijas glābšanas asociācija “Dižģimene” apvieno 6 un vairāk bērnu ģimenes ar jebkura vecuma bērniem un jebkurās saistībās no vecāku puses.

Latviešu Kuplo ģimeņu asociācija apvieno — 5 bērnu ģimenes un līdzīgi Dižģimenēm.

Latviešu Ģimeņu asociācija — 3 un 4 bērnu ģimenes.

Mazģimeņu asociācija — 1 un 2 bērnu ģimenes — iesācējas, bez vēl pietiekamas pieredzes bērnu audzināšanā.

Vecvecāku asociācija — kas apvieno vecmāmiņas un vectētiņus visos Latvijas novados.

Jaunatnes asociācija — kas apvieno ģimeniski domājošos jauniešus — Tēvijas sargus — un tos, kuri grib aktīvi piedalīties kultūras dzīvē un politikā.

Radniecības asociācija — kura nodarbojas ar ciltskoku izpētes problēmām.

Latvju nacionālais labdarības fonds — labdarības akciju un koncertu organizēšana.

Prezidentu fonds — Latvijas valsts prezidentu ciltskoku izpētei.

DP Statūti paredz iespēju reģistrēt jaunas Tautas demogrāfijas kabinetam atbilstošas organizācijas vai pilsoņu kopas.

3.4. Izstrādā un ierosina Saeimai likumu un lēmumu projektus, kas aizstāvētu diferencēti, atkarībā no bērnu skaita, ģimenes=minivalsts intereses. Noteikt prioritāti vispārējos priekšrocību jautājumos diferencēti no bērnu skaita ģimenē, jo kuplāka ģimene, jo tuvāk pirmajiem, to vai to risinot.

Sniedz savām biedru ģimenēm juridisku palīdzību un vispusēju sabiedrisku atbalstu, piesaistot tām arī visa politiskā spektra partijas, tautas galvenās bagātības — dzīvā kapitāla spēka audzēšanai un bagātināšanai.

3.5. DP izveido savu alternatīvu neatkarīgās valdības Dzīvības kabinetu (laboratoriju) atklātā konkursā uz visiem ministru un viņu palīgu amatiem, pretendentiem pašiem piesakoties. Var gadīties, ka oficiālie Ministru kabineta sastādītāji atkal un atkal neko ģimeniski — valstiski domājoši un daroši neizveidos. Tad nākamai Saeimai mūsu rezerve ar sabiedriskā kārtā iegūto pieredzi (sponsoriem piepalīdzot) lieti noderēs. Tas izslēgs nejaušības pieredzes trūkuma dēļ, iegūstot savdabīgu autoritāti, un paaugstinās priekšvēlēšanu atbildību.

4. Pārvaldes institūcijas

DP veidota pēc trīskārša (likumdošanas, izpildvaras un kontroles) varas sadalījuma principa, kas pieņemts par ASV u.c. brīvās pasaules valstu valstiskās uzbūves pamatu.

4.1. Kongress ir partijas augstākais lēmējs, kas tiesīgs izskatīt un izlemt visus partijas dzīves jautājumus:

— lemt par precizējumiem Demokrātu partijas Programmā un Statūtos var tikai ar ļoti retiem izņēmumiem dibinātāju Statūtu autortiesību statusa turētājs, ja par to balso 2/3 no biedriem dibinātājiem un piekrīt vairākums Demokrātu partijas biedru no pamatsastāva;

— vienreizēji apstiprināt partijas simboliku;

— pārvēlēt katru gadu partijas vadību — Senātu, izņemot partijas Senāta priekšsēdi;

— pieņemt gada pārskatu un bilanci.

Kongresus un konferences sasauc Senāts pēc Demokrātu partijas un Senāta priekšsēža ierosinājuma 1–2 reizes gadā.

Kongresa darbu vada Demokrātu partijas un Senāta priekšsēdis un kongresā ievēlēts prezidijs, sekretariāts, komisijas.

4.2. Kongresam ir tiesības izveidot jebkādas DP darbībai nepieciešamas institūcijas, pastāvīgas un pagaidu komisijas, kā arī pieņemt citus kongresa funkcijām un DP Statūtiem atbilstošus lēmumus.

4.3. Kongresa pienākums ir reizi četros gados pārvēlēt Demokrātu partijas un Senāta priekšsēdi.

4.4. Kongress ieceļ un atsauc konsulus.

4.5. Kongresam ir tiesības atcelt strīdīgu partijas vadības lēmumu.

4.6. Senāts ir DP vadības izpildorgāns, ko veido kongresā ievēlētie senatori, ar partijas — Senāta priekšsēdi priekšgalā.

4.7. Senāta sēdes sasauc un vada partijas Senāta priekšsēdis.

4.8. Kongresa starplaikā partijas vadība izpilda kongresa lēmumus. Konferencēs, Senāta sēdēs izstrādā un īsteno DP Programmu, stratēģiju, taktiku, pārstāv DP un tās intereses, veic demokrātu uzņemšanu un izslēgšanu, nosaka algoto darbinieku skaitu, pieņem citus partijas vadības funkcijām un DP Statūtiem atbilstošus lēmumus.

4.9. DP Senāta priekšsēdim ir tiesības izvēlēties partijas vadības personālsastāva kandidatūras un noteikt partijas vadības locekļu pilnvaras, kuras kongresa starplaikā var apturēt līdz kārtējam kongresam.

4.10. Demokrātu partijas un Senāta priekšsēdim kādu iemeslu dēļ (ilgstoši atrodoties ārzemēs, nopietna saslimšana, apcietinājums, bojāeja utt.) nespējot veikt savas funkcijas, tās veic partijas vicepriekšsēdis vai partijas priekšsēža pilnvarots partijas vadības loceklis.

4.11. DP revīzijas komisiju ievēlē kongress.

Revīzijas komisija veic partijas finansiālās darbības revīziju, kontrolē partijas institūciju pieņemto lēmumu atbilstību Programmai un Statūtiem un šo lēmumu izpildi, kā arī dod slēdzienu par partijas budžeta izpildi.

5. Lēmumu pieņemšana

Visos partijas līmeņos lēmumus pieņem atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu, ja piedalās vismaz puse no struktūrvienības biedriem vai delegātiem.

Balsošanā balsu skaitu katram partijas biedram nosaka attiecībā no tā, cik kuplu ģimeni viņš pārstāv kopumā. Un tā ir, vērtējot no demogrāfiskā viedokļa, cienījamākā ģimene katrā apdzīvotā vietā, pagastā, pilsētā, valstī, jo balsu skaitu nosaka pilsoņi.

DP neparedz Statūtu maiņu, izņemot precizējumus.

Precizējumus Demokrātu partijas Statūtos un Programmā, kā arī lēmumu par partijas likvidāciju pieņem ar 2/3 balsu vairākumu no kongresa delegātu kopskaita, ja par to balso vismaz 2/3 no biedriem–dibinātājiem. Pārejot uz biznesa attiecībām, dibinātāji, Statūtu autortiesību statusa turētāji, var saņemt pašlikvidācijas kompensāciju — honorāru atbilstoši ieguldītam idejiskam potenciālam un darba laikam, dibinātājiem pašiem realizējot kopumā DP dokumentāro paketi.

Amatpersonu vēlēšanas notiek aizklāti.

6. Īpašums

Demokrātu partijai un tās kopām, saimēm un pārējām struktūrvienībām ir savi naudas līdzekļi un manta, ko veido:

— biedru iemaksas un ziedojumi;

— fizisku un juridisku personu dāvinājumi un ziedojumi;

— ieņēmumi no partijas rīkotiem pasākumiem un citi likumīgi ienākumi;

— partija izdod savu laikrakstu “Latvijas Balss” ar veltījumiem kuplām ģimenēm;

— partija iespiež neperiodiskus iespieddarbus latviešu, krievu, angļu, vācu valodā.

Partijai ir savs rēķinu konts bankā.

Pusi no saviem naudas ienākumiem kopa, saime un pārējās struktūrvienības pārskaita partijas kopējā rēķinā.

Demokrātu partijas likvidācijas gadījumā dibinātāji, Statūtu autortiesību statusa turētājs, savu īpašumu — Demokrātu partijas dokumentāro paketi un citus īpašumus — realizē paši, saņemot pašlikvidācijas kompensāciju.

Demokrātu partijas un Senāta priekšsēdis Marģers Martinsons

Politiskā organizācija

Latviešu neatkarības partija

Valsts reģistra Nr. PO-026 Reģ. 29.10.1993.

Statūti

Apstiprināti dibināšanas Kongresā

1993.gada 4.septembrī.

1. Pamatnostādnes

Latviešu neatkarības partija (turpmāk LNP) ir demokrātiska, politiska organizācija, kura par savu pamatmērķi izvirza:

— latviešu un līvu tautas nacionālo interešu aizsardzību;

— tiesiski atjaunot 1918.gada 18.novembrī izveidoto Latvijas Republiku, pamatojoties uz LR 1922.g. 15.februāra Satversmi;

— panākt Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju un dekomunizāciju;

— aizstāvēt Latvijas Republikas pilsoņu tiesības un intereses.

2. LNP darbība

2.1. LNP darbojas atbilstoši LNP Statūtiem un īsteno savu Programmu, ievērojot starptautisko tiesību normas un Latvijas Republikas likumus.

2.2. LNP piedalās valsts likumdošanas darbā un atbilstoši LNP Programmai ietekmē lēmumu pieņemšanu visu līmeņu valsts pārvaldes institūcijās.

2.3. Lai īstenotu savu Programmu, LNP piedalās visu līmeņu vēlēšanu procesos ar mērķi iegūt maksimālu balsu skaitu valsts likumdošanas, pašvaldību un izpildvaras institūcijās.

2.4. LNP sekmē un veic Latvijas vēstures un kultūras izpēti un popularizēšanu, organizē un vada nacionālās izglītības jautājumus.

2.5. LNP vāc, apkopo un izplata sabiedriskā, valsts un starptautiskā līmenī informāciju par politisko, ekonomisko un demogrāfisko situāciju Latvijā.

2.6. LNP izdod savu presi un izmanto masu informācijas līdzekļus.

2.8. LNP sadarbojas ar visām organizācijām un partijām, kuru mērķi nav pretrunā ar LNP pamatnostādnēm, un var veidot koalīcijas ar tām.

3. LNP biedri

3.1. Par LNP biedru var kļūt personas no 18 gadu vecuma neatkarīgi no tautības un reliģiskās pārliecības, ja šīs personas apņemas ievērot Statūtus un īstenot Programmu.

LNP biedri iesaistās LNP darbā, apvienojoties nodaļās.

3.2. LNP biedri nevar būt citu partiju biedri.

3.3. Par LNP biedriem nevar būt bijušie VDK štata un ārštata darbinieki, personas, kuras piedalījušās Latvijas Republikas likvidēšanā, bijušie PSKP biedri.

3.4. Personas uzņem LNP, pamatojoties uz individuālu iesniegumu un divu nereģistrētās, nekomunistiskās LNNK dalībnieku vai LNP biedru galvojumu pēc LNP valdes vai LNP nodaļas valdes lēmuma.

3.5. LNP nosaka jauniem biedriem pārbaudes laiku līdz 6 mēnešiem.

3.6. LNP biedri reizi gada ceturksnī maksā biedra naudu vismaz 1% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas par katru mēnesi.

3.7. Par biedra naudas samazināšanu vai atsevišķu biedru atbrīvošanu no tās lemj nodaļas valde.

3.8. LNP biedriem ir tiesības:

— brīvi izteikt un aizstāvēt savu viedokli jebkurā LNP institūcijā vai sabiedriskās sazināšanās līdzekļos un sabiedrībā, ja tas nav pretrunā ar LNP Programmu un Statūtiem;

— vēlēt visu līmeņu LNP vadību, izvirzīt tai savu vai citu kandidatūras;

— iesniegt ierosinājumus un ziņojumus jebkurā LNP vadības līmenī un saņemt atbildi (mēneša laikā);

— objektīvu iemeslu gadījumā tikt pilnīgi vai daļēji atbrīvotam no biedra naudas maksas;

— nepieciešamības gadījumā ir tiesības saņemt no LNP juridisku un cita veida atbalstu un aizstāvību, kā arī ieteikumus atbildīgu amatu ieņemšanai valsts darbā;

— brīvi izstāties no LNP, par to rakstiski paziņojot LNP nodaļas valdei.

3.9. LNP biedru pienākumi ir:

— ievērot LNP Statūtus un piedalīties Programmas īstenošanā;

— darboties saskaņā ar LNP Kongresa, konferenču un valdes lēmumiem;

— aizstāvot LNP politiskās intereses, aktīvi piedalīties vēlēšanu procesos un LNP organizētajos pasākumos;

— regulāri maksāt biedra naudu.

3.10. Ja LNP biedrs 6 mēnešu laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav nomaksājis biedra naudu, nodaļa lemj par tā izslēgšanu no LNP.

3.11. Nekāda rīcība LNP vārdā nav pieļaujama bez pilnvaru saņemšanas no LNP vadības institūcijām: Kongresa un valdes.

3.12. Ar LNP valdes vai nodaļas valdes lēmumu LNP biedru var izslēgt no LNP par Statūtu pārkāpšanu, darbību, kas ir pretrunā ar Programmu, tīšiem krimināla rakstura pārkāpumiem un rīcību, kas diskreditē vai citādi kavē LNP darbību. Sākotnējo lēmumu par biedra izslēgšanu pieņem nodaļa. LNP Kongresā vēlētos valdes dalībniekus no LNP izslēgt ir tiesības vienīgi Kongresam.

3.13. Ja LNP biedrs, kas, strādājot jebkura līmeņa valsts likumdošanas vai izpildvaras institūcijās, balso vai pieņem lēmumus, kas ir pretrunā LNP Programmai, Statūtiem, Kongresa vai valdes lēmumiem, tas izslēdzams no LNP ar LNP Valdes vai nodaļas valdes lēmumu. LNP biedram ir tiesības lūgt LNP valdi vai Kongresu šo ļemumu pārskatīt.

4. LNP organizatoriskā uzbūve

4.1. LNP augstākais lēmējs ir Kongress, ko sasauc ne retāk kā reizi gadā vai arī ārkārtas kongress, ja to pieprasa:

a) 1/3 no LNP nodaļu skaita;

b) 1/3 no visiem LNP biedriem.

4.2. Kongress:

— pieņem LNP Statūtus un Programmu, izdarot tajos grozījumus;

— apspriež un izlemj LNP darbības svarīgākos jautājumus, pieņem konceptuālus politiskus lēmumus;

— apstiprina revidenta ziņojumu;

— izstrādā un apstiprina noteiktas formas lojalitātes deklarāciju, kuru paraksta visu līmeņu LNP amatpersonu kandidāti;

— nosaka LNP nodaļu biedru minimālo skaitu nodaļās;

— ievēlē LNP priekšsēdētāju kopā ar LNP valdi, kuru iesaka LNP priekšsēdētāja kandidāts;

— ievēlē LNP revidentu;

— nosaka LNP valdes skaitlisko sastāvu atkarībā no pārstāvēto nodaļu skaita. Ja kāds no Kongresā ievēlētajiem valdes dalībniekiem rakstiski atsakās no sava mandāta vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus pienākumus, automātiski tiek samazināts LNP valdes kvorums;

— nosaka valdes un revidenta funkcijas un kompetenci;

— apstiprina LNP simboliku;

— lemj par LNP darbības iespējamu izbeigšanu.

4.3. Ārkārtējais kongress sasaucams ne vēlāk kā mēneša laikā no pieprasījuma brīža. Ārkārtējā kongresā piedalās pēdējā kārtējā kongresa delegāti, ja kongresa iniciatori nepieprasa ievēlēt delegātus no jauna.

4.4. Kongresu starplaikos LNP darbu vada LNP valde.

Visiem valdes dalībniekiem ir vienlīdzīgas balsstiesības. Svarīgu jautājumu izlemšanai valde var sasaukt konferences, nosakot to dalībnieku sastāvu. LNP valdei ir tiesības organizēt paplašinātas konferences, nosakot to dalībnieku sastāvu. Visiem valdes dalībniekiem un revidentam ir balsstiesības nākamajā kongresā.

4.5. Valdes darbā ar balsstiesībām piedalās LNP nodaļu pilnvaroti pārstāvji, bet viņi neietekmē kvorumu.

4.6. LNP valde:

— pieņem un apstiprina dokumentus LNP vārdā;

— izveido komisijas un darba grupas noteiktu jautājumu risināšanai;

— reģistrē un apstiprina LNP nodaļas un grupas ar nodaļas tiesībām;

— organizē LNP preses izdevumu darbību un ievēlē to redaktorus;

— lemj finansiāla rakstura jautājumus, apstiprina personas, kurām steidzamos gadījumos ir tiesības rīkoties ar LNP finansu līdzekļiem;

— nepieciešamības gadījumos izmaina biedra naudas minimālo apmēru;

— lemj par valdes sēdes laiku, kā arī par iespējamu slēgtas sēdes sasaukšanu;

— nepieciešamības gadījumos veido reģionālos koordinācijas centrus, kuru funkcijas un kompetenci nosaka nolikums, ko apstiprina LNP valde;

— sasauc konferences, kurās apstiprina LNP kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām.

4.7. LNP valde pieņem valdes nolikumu, kas reglamentē tās darbu.

4.8. LNP nodaļas veido LNP biedri, kuri apvienojušies teritoriāli vai pēc interešu kopības. Nodaļu dibināšana tiek apstiprināta LNP valdē. Nodaļā esošie biedri var veidot grupas, kuras tiek reģistrētas nodaļas valdē un darbojas atbilstoši nodaļas nolikumam.

Nodaļu augstāko vadību īsteno tās konference vai pilnsapulce, kas ievēlē nodaļas valdi, revidentu, norāda to kompetenci, ievēlē delegātus kongresiem un konferencēm. Grupu darbību nodaļas ietvaros nosaka LNP attiecīgās nodaļas nolikums. Starplaikos starp konferencēm nodaļu darbu organizē un vada nodaļu valdes. LNP nodaļu valdes uztur pastāvīgus sakarus ar LNP valdi. Nodaļas vārdā ir tiesības rīkoties nodaļas valdei, kuras lēmumu var atcelt nodaļas konference vai pilnsapulce.

4.9. LNP revidents kontrolē kongresa lēmumu izpildi, kā arī LNP valdes un nodaļu darbību. Revidentam ir tiesības piedalīties visās LNP valdes un nodaļu valžu sēdēs. Revidents atskaitās par savu darbu LNP Kongresam atbilstoši tā noteiktajai kompetencei un funkcijām. Revidents par savas darbības rezultātiem regulāri informē LNP valdi.

4.10. Jebkuru lēmumu visu līmeņu LNP vadībā un struktūrvienībās pieņem, ja par to nobalso vairāk kā puse klātesošo balsstiesīgo LNP biedru, pieņemot jebkuru lēmumu, ir tiesīga pieprasīt aizklāto vai personālo balsošanu. Domstarpību gadījumā prioritāte ir personālajai balsošanai.

4.11. LNP un tās struktūrvienību vadību ievēlē tiešā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

4.12. Katram LNP biedram ir tikai viena balss.

4.13. LNP var veidot savu atbalstītāju un interešu klubus.

5. LNP tiesiskais statuss, līdzekļi un atribūtika

5.1. LNP ir juridiskas personas statuss, savs nodalīts īpašums un pastāvīga bilance, tā var iegūt īpašumu un citas tiesības un pienākumus, būt prasītājs un atbildētājs tiesā. LNP atbild par savām saistībām ar savu īpašumu. LNP neatbild par savu nodaļu un biedru mantiskajām saistībām.

5.2. LNP naudas līdzekļus veido biedra nauda, individuālie un kolektīvie ziedojumi, mantojumi un LNP saimnieciskā darbība. Pusi biedra naudas un ziedojumu (ja ziedotājs nenorāda konkrētu mērķi) nodod LNP valdes rīcībā. Pārējie līdzekļi paliek nodaļu rīcībā. Finansu līdzekļu sadalījumu starp nodaļām un nodaļu grupām nosaka nodaļu valdes.

5.3. LNP nodaļām noteiktu saimniecisku darbību veikšanai ir tiesības iegūt sev papildlīdzekļus, palielinot biedra naudas apmērus vai vācot ziedojumus noteiktam mērķim. No šādi iegūtiem papildlīdzekļiem virs LNP vadības noteiktās biedra naudas normas nodaļas LNP valdei nodevas nemaksā.

5.4. LNP valdei un nodaļām ir savs zīmogs un konts bankā.

5.5. LNP ir sava simbolika, ko apstiprina Kongress. Katram LNP biedram ir sava noteikta parauga apliecība un krūšu nozīme.

5.6. LNP juridiskā adrese: Dzērvju iela 11-3, LV-1019, Rīga, Latvija, tālr. 143918.

Latviešu neatkarības partijas priekšsēdētājs Vladimirs Konovalovs

Pilnvarotie pārstāvji: Dailis Rijnieks, Dzintra Četreboka

Latvijas Sociālistiskā partija

Valsts reģistra Nr.PO-028 Reģ. 14.03.1994.

Statūti

Apstiprināti dibināšanas sapulcē

1994.gada 13.janvārī.

Papildināti un precizēti LSP 3. kongresā

1997. gada 19. aprīlī.

I. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politiskā organizācija — Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) — uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas iedzīvotājus, lai, pamatojoties uz interešu kopību, īstenotu LSP Programmas mērķus, ar savu darbību sekmētu likumības, visu Latvijas iedzīvotāju politisko, pilsoņu, sociālo, ekonomisko un konstitucionālo tiesību aizstāvēšanu, attīstītas humānas, demokrātiskas sabiedrības veidošanu, cenšoties panākt sabiedrībā saskaņu un konsolidēt Latvijas daudznacionālo tautu.

1.2. Latvijas Sociālistiskajai partijai ir juridiskas personas statuss. Tās vadošā institūcija atrodas Rīgā, Raņķa dambī 9.

1.3. LSP darbojas LR teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem, ievērojot šo Statūtu un LSP Programmas prasības.

II. Mērķi, uzdevumi un metodes

2.1. LSP cīnās par politiskā līdera lomu sabiedrībā, aktīvi piedalās visu valsts varas un pārvaldes struktūru vēlēšanās.

2.2. LSP pārstāv un aizstāv Latvijas tautas intereses atbilstoši “Vispārīgajai cilvēka tiesību deklarācijai” un citiem starptautiskiem dokumentiem par cilvēktiesībām.

LSP uzskata, ka partijas galvenais uzdevums ir aizstāvēt strādniekus, zemniekus, inteliģenci, kā arī citus iedzīvotāju slāņus no diskriminācijas un tiesību pārkāpumiem.

2.3. Lai sasniegtu šos mērķus, Latvijas Sociālistiskā partija:

2.3.1. izstrādā un veicina ražošanas iedzīvināšanas un Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanas programmu īstenošanu;

2.3.2. sadarbojas ar sabiedriskām un politiskām organizācijām, kas ir demokrātijas un sociālā taisnīguma pozīcijās, veido attiecības ar šīm organizācijām, balstoties uz politisko izpratni un atšķirīgu uzskatu cieņu.

2.4. Savu mērķu un uzdevumu propagandai LSP izmanto Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļus, veido savus preses izdevumus, organizē mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces.

2.5. Lai pieņemtu lēmumus, kas skar partijas dzīves pamatjautājumus, un koordinētu savu biedru darbību, nodrošinātu nepieciešamo partijas iekšējā darba līmeni, atbilstoši Statūtiem organizē kongresus un konferences.

2.6. Uztur sakarus ar starptautiskām sabiedriskām un politiskām organizācijām un citu valstu demokrātiskām organizācijām.

III. Nosaukums un simbolika

3.1. Pilns nosaukums — Latvijas Sociālistiskā partija.

3.2. Saīsināts nosaukums — LSP.

3.3. Latvijas Sociālistiskajai partijai ir simbolika — sarkans karogs ar abreviatūru “LSP”. Partijas devīze — “Par sociālo aizsardzību un vienādām tiesībām visiem!”.

IV. Partijas organizatoriskā struktūra

4.1. LSP tiek veidota pēc teritoriālā principa. Tās pamats ir pirmorganizācijas, kuras savās dzīves vietās izveido tās locekļi. Partijas pirmorganizācijas var izveidot rajona vai pilsētas komitejas.

4.2. LSP augstākais orgāns ir kongress (konference). Kongresu sasauc ne retāk kā vienu reizi gadā.

4.3. Partijas kongress (konference) apspriež un pieņem lēmumus par visiem politikas un partijas iekšējās darbības jautājumiem, tai skaitā:

4.3.1. izmaina, papildina LSP programmu un statūtus ar 2/3 kongresa delegātu balsu vairākumu;

4.3.2. novērtē partijas politiskās padomes un revīzijas komisijas darbību, kā arī no LSP saraksta ievēlēto Saeimas un vietējo pašvaldību deputātu darbu;

4.3.3. ievēlē politiskās padomes locekļus un kandidātus, partijas priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus, revīzijas komisiju līdz nākošajam kongresam (konferencei); kongress izlemj, kā vēlēt — atklāti vai aizklāti; kandidāti tiek ievēlēti, ja par tiem nobalsojuši vairāk nekā 50% kongresa delegātu;

4.3.4. pieņem lēmumus par partijas vai pirmorganizāciju reorganizāciju vai likvidēšanu.

4.4. Partijas politiskā padome:

4.4.1. kongresu starplaikā regulāri sanāk, ne retāk kā vienreiz divos mēnešos. Politiskā padome tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse ievēlēto padomes locekļu. Lēmumus pieņem ar dalībnieku balsu vairākumu;

4.4.2. organizē kongresa, konferences lēmumu izpildi, vada pirmorganizāciju, rajonu un pilsētu komiteju darbu;

4.4.3. apstiprina jaunas pirmorganizācijas, reorganizē vai likvidē tās;

4.4.4. nodrošina partijas organizāciju vienotu rīcību, nepieļaujot šķeltniecību;

4.4.5. cieši sadarbojas ar LSP deputātu frakciju Saeimā un vietējās pašpārvaldēs; piedalās deputātu konsultantu un palīgu izvēlē;

4.4.6. veido un apstiprina LSP struktūru un darbinieku štatus, izveido pastāvīgas un pagaidu komisijas un darba grupas atbilstoši LSP darbības virzieniem;

4.4.7. izskata no partijas izslēgto biedru iesniegumus;

4.4.8. no sava vidus izvēlē atbildīgos, kuri rīkojas ar partijas īpašumu un finansiālajiem līdzekļiem.

4.5. Partijas priekšsēdētājs un viņa vietnieki ir politiskās padomes locekļi:

4.5.1. pārstāv partiju saskarsmē ar citām partijām, organizācijām un masu informācijas līdzekļiem, vadoties no partijas Programmas un Statūtiem;

4.5.2. partijas priekšsēdētājs vada politiskās padomes un tās biroja sēdes, organizē un līdzdarbojas šo struktūru darbībā.

4.6. Partijas politiskās padomes birojs:

4.6.1. tiek ievēlēts no politiskās padomes locekļiem 7 cilvēku sastāvā, ieskaitot partijas priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus, lai operatīvi strādātu, sagatavotu dokumentus politiskās padomes sēdēm, pieņemtu neatliekamus lēmumus, kurus principiālos jautājumos vēlāk akceptē politiskā padome.

4.7. Partijas revīzijas komisija:

4.7.1. ne retāk kā 2 reizes gadā pārbauda un revidē politiskās padomes grāmatvedības uzskaiti un saimnieciski finansiālo darbību, nepieciešamības gadījumos arī pirmorganizāciju darbību, atskaitoties par to kongresā vai pirmorganizācijas sapulcē.

4.8. Partijas pirmorganizācijas:

4.8.1. tiek veidotas pēc teritoriālā principa, ja ir ne mazāk kā 3 biedri; atsevišķos gadījumos pirmorganizācijā var apvienoties partijas biedri, kuri dzīvo dažādās vietās;

4.8.2. no sava vidus ievēlē sekretāru, tā vietnieku un kasieri. Ja pirmorganizācijā ir vairāk par 15 biedriem, ievēlē pirmorganizācijas vadošo orgānu un revīzijas komisiju;

4.8.3. darbojas, vadoties pēc partijas Statūtiem un Programmas;

4.8.4. pastāvīgi nosaka sapulču sasaukšanas periodiskumu, bet ne retāk kā vienu reizi ceturksnī, un izlemj visus savas darbības jautājumus, izņemot tos, kuri Statūtos iekļauti partijas augstākstāvošu orgānu kompetencē;

4.8.5. sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no organizācijas biedru kopskaita. Lēmums skaitās pieņemts, ja to atbalstījusi vairāk nekā puse organizācijas biedru, kuri piedalījušies sapulcē;

4.8.6. izvirza savus pārstāvjus darbam augstākstāvošajos partijas orgānos, dod viņiem norādījumus, noklausās atskaites, nepieciešamības gadījumos iesaka viņus atsaukt ar 2/3 balsu;

4.8.7. sistemātiski informē partijas biedrus un augstākstāvošus partijas orgānus par savu darbību; gatavojot lēmumus, izskata visus viedokļus, bet ar balsu vairākumu pieņemtais lēmums ir obligāts visiem partijas biedriem.

V. Partijas biedri, viņu tiesības un pienākumi

5.1. Par LSP biedru var būt ikviens Latvijas Republikas iedzīvotājs, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst programmu un ievēro statūtus, darbojas vienā no partijas pirmorganizācijām un atbalsta partiju ar materiālajiem līdzekļiem (maksā biedra naudu).

5.2. Kolektīva piederība Latvijas Sociālistiskajai partijai nav pieļaujama.

5.3. Lēmumu par uzņemšanu partijā pieņem pirmorganizācijas sapulcē, atklāti balsojot. Kandidātam jāiesniedz vismaz viena partijas biedra rekomendācija. Lēmums par uzņemšanu skaitās pieņemts, ja par iesniedzēju ir nobalsojusi vairāk nekā puse pirmorganizācijas biedru, kuri piedalās sapulcē. LSP biedrs nedrīkst sastāvēt citās partijās.

5.4. Partijas biedriem ir tiesības piedalīties lēmumu sagatavošanā, izmantot politiskajai darbībai partijas atbalstu un aizsardzību, vēlēt un tikt ievēlētiem partijas struktūrvienībās, saņemt informāciju par partijas orgānu darbu, vērtēt to darbību, kritizēt, piedalīties partijas orgānu sēdēs, ja tiek apspriesti jautājumi, kuri saistīti ar viņa darbību un uzvedību.

5.5. Partijas biedra pienākumi:

5.5.1. pildīt partijas Statūtus, pirmorganizācijas un augstākstāvošo partijas orgānu lēmumus;

5.5.2. apgūt sociālistiskās idejas un principus un, pamatojoties uz tiem, celt savu vispārējo un politisko kultūru;

5.5.3. propagandēt partijas idejas, mērķus un politiku un censties realizēt tos dzīvē;

5.5.4. stiprināt draudzību un saprašanos dažādu tautību iedzīvotāju vidū;

5.5.5. ievērot likumus un morāles normas;

5.5.6. maksāt biedra naudu.

5.6. LSP biedram, kas ievēlēts Saeimā vai vietējā pašvaldībā, nelokāmi jāpilda pirmsvēlēšanu programma, vēlēto partijas orgānu lēmumi un rekomendācijas, vēlētāju norādījumi deputātam, sistemātiski jāatskaitās gan vēlētājiem, gan partijai par savu deputāta darbību.

5.7. Partijas biedri, kuri nepilda partijas Statūtus un Programmu, pirmorganizācijas un augstākstāvošu partijas orgānu lēmumus, tiek sodīti disciplinārā veidā līdz pat izslēgšanai no partijas. Saeimas un vietējo pašvaldību deputāti, kuri ievēlēti no LSP sarakstiem, tādos gadījumos tiek sodīti ne vien disciplināri, bet līdz pat prasībai par rotāciju par labu nākamajam deputātam kandidātu sarakstā.

5.8. Piederība LSP tiek pārtraukta:

5.8.1. ar partijas pirmorganizācijas vai augstākstāvoša partijas orgāna lēmumu, ja partijas biedrs pārkāpj Statūtu un Programmas prasības un ja viņa rīcība diskreditē partiju, arī pēc paša LSP biedra vēlēšanās;

5.8.2. no partijas izslēgtajam ir tiesības mēneša laikā pēc lēmuma par izslēgšanu iesniegt apelāciju augstākstāvošajam partijas orgānam.

VI. Naudas līdzekļi un īpašums

6.1. No politiskās padomes sastāva ieceltām personām un attiecīgu pirmorganizāciju vadītājiem ir tiesības rīkoties ar saviem naudas līdzekļiem un īpašumu, iegādāties vai realizēt kustamo un nekustamo īpašumu.

6.2. LSP naudas līdzekļus veido biedra naudas maksājumi, fizisko un juridisko personu brīvprātīgie ziedojumi, no organizācijai piederošā īpašuma realizācijas iegūtie līdzekļi un citi likumīgie ienākumi.

6.3. LSP ir bezpeļņas organizācija. Līdzekļus, kas iegūti tās darbības rezultātā, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem, izņemot materiālo atlīdzību par darbu.

6.4. Ceturkšņa biedra naudu sastāda 1% no reāliem ienākumiem.

Mazturīgie partijas biedri, kuriem nav ienākumu, katru mēnesi maksā summu, kuras apmēru nosaka paši.

6.5. Biedru naudu pieņem pirmorganizācijas un to uzskaita atbilstoši likumdošanai.

6.6. Fizisku un juridisku personu brīvprātīgie ziedojumi tiek ieskaitīti partijas krājbankas kontā vai tiek pieņemti, noformējot attiecīgus dokumentus.

6.7. Pirmorganizācijām to darbības nodrošināšanai var būt atstāti līdz 50% viņu iekasētās summas. Pārējie līdzekļi tiek nodoti LSP politiskajai padomei, kura tos izlieto partijas mērķiem, tai skaitā lai palīdzētu nelielām pirmorganizācijām.

VII. Reorganizācijas un likvidēšanas kārtība

7.1. LSP reorganizācija vai likvidēšana notiek, ja šādu lēmumu pieņem ne mazāk kā 2/3 kongresa delegātu.

7.2. Likvidācijas gadījumā jārīkojas, kā paredzēts Latvijas Republikas likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

VIII. Darbības atklātums

8.1. LSP vēlētie orgāni un pirmorganizācijas darbojas atklāti.

8.2. Vadības sēdēs ar padomdevēja balsstiesībām var piedalīties ikviens LSP biedrs.

8.3. Masu informācijas līdzekļu pārstāvji var piedalīties kongresos, partijas pirmorganizāciju sapulcēs.

O.Mačs, L.Laviņa, A.Golubovs

Bauskas rajona Nacionālā apvienība (BRNA)

Valsts reģistra Nr. PO–030 Reģ. 25.02.1997.

Statūti

Statūti pieņemti politiskās organizācijas

“Bauskas rajona Demokrātiskā apvienība”

sanāksmē 1994.gada 23.februārī

Statūti apstiprināti Bauskas rajona

Demokrātiskās apvienības konferencē

1997.gada 16.jūnijā. (Grozījumi)

1. Vispārīgie noteikumi

Bauskas rajona Nacionālā apvienība (BRNA) ir brīvprātīga Latvijas pilsoņu politiska organizācija, kuras koordinācijas padomes adrese ir: Bauskā, Salātu ielā 14—34, tālrunis 20748.

2. Darbības mērķi un uzdevumi

Bauskas rajona Nacionālās apvienības mērķi un uzdevumi ir: Latvijas neatkarības nostiprināšana, cīņa pret totalitārisma paliekām, par politisko brīvību, demokrātiju, ekonomisko, kultūras uzplaukumu, sabiedrības dzīves līmeņa paaugstināšanu, tiesiskuma, sociālā taisnīguma, godīguma nodrošināšana visās dzīves jomās Latvijā un Bauskas rajonā.

3. Darbības metodes

Sanāksmes, demonstrācijas, mītiņi, semināri, konferences, priekšlikumu un ierosinājumu iesniegšana valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, kultūras pasākumi un citas ar likumu atļautas metodes.

4. Organizatoriskie pamati

Bauskas rajona Nacionālo apvienību nodibina vai var likvidēt pilsoņu konference.

5. Apvienības vadība

Rajona konference, kura sanāk vienu reizi 5 gados:

1) ir apvienības augstākā institūcija;

2) izveido, reorganizē vai likvidē apvienību;

3) apstiprina vai izmaina statūtus, programmu;

4) ievēlē koordinācijas padomi 7 cilvēku sastāvā uz 5 gadiem;

5) Ievēlē revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā uz 5 gadiem;

6) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

Koordinācijas padome, kuras locekļus uz 5 gadiem ievēlē rajona konference, ir apvienības operatīvās vadības institūcija:

1) realizē apvienības programmu, konferences lēmumus;

2) izlemj apvienības kārtējās darbības jautājumus;

3) vada apvienības darbu konferenču starplaikos;

4) uzņem jaunus biedrus vai statūtu rupjas pārkāpšanas, kā arī brīvprātīgās izstāšanās gadījumā atskaita esošos;

5) no sava vidus uz 5 gadiem ievēlē koordinācijas padomes priekšsēdētāju;

6) sagatavo konferences;

7) apstiprina finansu tāmi, realizē tās izpildi;

8) pieņem lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegādi un atsavināšanu;

9) par darbību atskaitās konferencē.

Koordinācijas padomes priekšsēdētājs, kuru uz 5 gadiem ievēlē koordinācijas padome, ir koordinācijas padomes vadītājs un apvienības vadītājs koordinācijas padomes sēžu starplaikos:

1) realizē konferenču un koordinācijas padomes lēmumus;

2) vada koordinācijas padomes darbību, tās sēdes;

3) sagatavo koordinācijas padomes sēdes, iesniedz tām priekšlikumus;

4) patur pirmā paraksta tiesības finansu organizēšanā;

5) par darbību atskaitās koordinācijas padomei un konferencei.

Revīzijas komisija, ko trīs cilvēku sastāvā uz 5 gadiem ievēlē konferencē, ir apvienības finansiāli saimnieciskās darbības kontrolētāja institūcija:

1) veic apvienības finansiāli saimnieciskās darbības kontroli;

2) ievēl revīzijas komisijas priekšsēdētāju;

3) par darbību atskaitās konferencei;

4) lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

6. Apvienības biedri

Par apvienības biedriem var kļūt Latvijas pilsoņi, kas atzīst un atbalsta apvienības statūtus, programmu un kuru darbība atbilst apvienības pamatprincipiem.

Biedru pienākumi — ievērot statūtus, realizēt programmu, konferenču koordinācijas padomes lēmumus, aktīvi piedalīties apvienības rīkotajos pasākumos.

Biedru tiesības — piedalīties apvienības institūciju veidošanā, iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus apvienības darbībai.

Biedru uzņemšana un atskaitīšana — biedrus uzņem un atskaita ar balsu vairākumu koordinācijas padome.

Atbalstītāji — var būt Latvijas pilsoņi, reģistrētu organizāciju, kuras atzīst apvienības statūtus un programmu, kā arī atbalsta apvienības darbību, Bauskas rajona nodaļas. Atbalstītāji var būt jaunieši no 16 gadu vecuma. Atbalstītājus uzņem un apvienības neatbalstīšanas gadījumā atskaita koordinācijas padome.

Atbalstītāju tiesības — ar padomdevēju balsstiesībām piedalīties apvienības konferencēs un koordinācijas padomes sēdēs, iesniegt ierosinājumus apvienības darbības realizēšanā.

Pienākumi — atbalstīt apvienības darbību, piedalīties tās rīkotajos pasākumos.

7. Apvienības darbība

Apvienības darbība balstās uz Latvijas Republikas likumiem, apvienības statūtiem, programmu, konferenču, koordinācijas padomes lēmumiem. Apvienība var izveidot sekcijas (pa darbības nozarēm), atbalsta grupas pagastos, iestādēs, uzņēmumos, kas atbalsta apvienības darbību, koordinācijas centru, kurš veic organizatorisko darbu — uztur sakarus starp apvienības biedriem un struktūrvienībām, veic informācijas apvienošanu — apkopošanu un apmaiņu, var pieņemt algotus darbiniekus (pieņem ar koordinācijas padomes lēmumu). Apvienība var veidot preses izdevumus.

8. Apvienības finanses un īpašums

Apvienības finanses veido biedru iemaksas, uzņēmumu privātpersonu veidojumi u.c. likumā atļauti avoti. Finanses izlieto saskaņā ar finansu tāmi. Finansu rīkotāja pirmā paraksta tiesības patur koordinācijas padomes priekšsēdētājs. Likvidācijas gadījumā konference izveido likvidācijas komisiju, nosaka kārtību, kādā izlietojamas finanses un īpašums. Lēmumu par īpašuma iegādi vai atsavināšanu pieņem koordinācijas padome.

9. Apvienības sadarbība

Apvienība sadarbojas ar partijām, sabiedriskajām organizācijām, kultūras u.c. iestādēm, ja to darbība nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, apvienības programmu, statūtiem, darbības pamatprincipiem, kā arī ar pašvaldībām.

Pilnvarotie:

Koordinācijas padomes priekšsēdētājs L.Kalnieris

Locekļi: M.Atāla, A.Mitris