Vecākās augstskolas svētkos

Rīgā, Ķīpsalā, 1997.gada 15.oktobrī

Augstskola šodienā un atmiņās. Izglītības jautājumus apcer un pārspriež Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, RTU rektora vietnieks Ivars Knēts un RTU rektors Egons Lavendelis;

Tribīnē Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un RTU rektors Egons Lavendelis;

Jauno balsis sirmajai augstskolai

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidents — RTU 135 gadu jubilejas svinīgās sēdes atklāšanā 1997.gada 15.oktobrī:

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Godātie klātesošie!

Sveicu jūs visus šajā svinīgajā brīdī, kad atzīmējam Latvijas vecākās augstskolas dibināšanas 135 gadus. Es sveicu jūs un vēlu jums izjust šīs augstskolas spēku, nozīmīgumu šajās Latvijai tik nozīmīgajās dienās. Atziņa, ka augstākajai izglītībai Latvijā ir senas un bagātas tradīcijas, gūst jo stipru spēku. Stiprāku skanējumu nekā parasti gūst atziņa, ka augstākajā izglītībā ir jāiegulda ievērojami līdzekļi un līdzekļus šajā jomā mēs nedrīkstam žēlot.

Mēs apskatījām nelielo izstādi un pārliecinājāmies par šīs augstskolas gaitām. Un es domāju, ka daudziem klātesošajiem ir skaidrs gan šīs skolas sākums, gan šīs skolas pastāvēšanas nozīmīgums. Tāpēc atļaujiet man pieskarties jautājumam par izglītības lomu un nozīmi šodienas Latvijā.

Atzīmējot šo gadadienu, mums vēl skaidrāk jāapzinās, kāda nozīme ir mūsu augstskolām. Skatoties kopsakarībās, vislabāk varam novērtēt padarīto un vēl padarāmo. Ir labi, ja augstskolas ar lepnumu var atzīmēt savas pastāvēšanas ievērojamu gadskārtu. Tomēr jāatceras, ka vēl ir daudz problēmu, kuras prasa valstisku risinājumu. Šeit nav runa tikai par pietiekamu vai nepietiekamu finansējumu augstākajai izglītībai. Ir jārunā par izglītības standartu pilnveidošanu un ievērošanu. Ir jārunā par akadēmisko programmu pilnveidošanu un drīzāku akreditāciju. Ir jārunā arī par Latvijas augstskolu diplomu atzīšanu ārvalstīs, jārunā par to, kas mums visiem jādara, lai mūsu valsts diplomi tiktu atzīti pasaulē.

Pēc ilgiem un ne visai veiksmīgiem centieniem beidzot ir pieņemti studiju kreditēšanas noteikumi. Ir jādara viss iespējamais, lai šie noteikumi darbotos un studentiem dotās iespējas tiktu izmantotas pilnvērtīgi. Arī Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir minēta nepieciešamība sakārtot un paplašināt maksas un kreditēšanas principu pielietojumu augstākajā izglītībā. Diemžēl nereti dažādu ieceru īstenošanā ir vērojams inertums. Tādēļ jādara viss, lai līdz 1998.gada 1.jūlijam patiešām tiktu izstrādāta zinātnes un augstākās izglītības attīstības koncepcija. Tādēļ ir jāpanāk, ka visdrīzākā laikā patiesi tiek veikti pētījumi par pieprasījumu darba tirgū. Atbilstoši prognozēm jāizdara secinājumi par valsts pasūtījumu attiecībā uz vidējo un augstāko profesionālo izglītību. Visbeidzot, lai pilnīgāk izmantotu zinātnes atziņas, jāturpina zinātnes iesaistīšana augstskolu izglītības programmu īstenošanā. Ir skaidri jāapzinās, ka zinātne un augstskola nav šķiramas lietas. Starp zinātni un augstskolu jābūt pastāvīgai atgriezeniskai saitei, lai rezultātus dotu zinātnes ieguldījums augstskolu izglītībā. Jāveicina jaunu kadru pieplūdums akadēmiskajām aprindām, pretējā gadījumā var pienākt brīdis, kad attapsimies, ka trūkst visaugstākā līmeņa zinātnieku un augstskolās trūkst pietiekami kvalificētu mācībspēku.

Ja neaizmirsīsim uz savu darbu dažreiz paskatīties kritiski un augstskolu attīstībā īstenosim vērtīgākās idejas, tad nav šaubu, ka augstākajai izglītībai Latvijā būs spoža nākotne.

Vēlu jums panākumiem bagātu un radošu turpmāko darbu!