DIPLOMĀTIJA

Pie Saeimas priekšsēdētāja

— Ekvadoras vēstnieks

Vakar, 15. augustā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Ekvadoras ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alfonso Lopesu ( Alfonso Lopez ). Savstarpējas sapratnes gaistotnē pārrunātas Latvijas un Ekvadoras divpusējās sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs izteica pārliecību: lai gan Latviju un Ekvadoru šķir liels attālums, abu valstu politiskā, ekonomiskā un kultūras sadarbība varētu būt daudz ciešāka. A.Čepānis informēja par Latvijā īstenotajām reformām, īpaši uzsverot pēdējo gadu pozitīvās tendences valsts ekonomikā. To rezultātā ārvalstu kapitāla ieguldītāju interese par Latviju arvien palielinās. Strauji audzis arī tranzīta apjoms caur Latvijas ostām. Runājot par Latvijas svarīgākajiem mērķiem, Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka Latvija vēlas iestāties Eiropas Savienībā un NATO.

A.Lopess uzsvēra, ka Latvijas un Ekvadoras politiskās attiecības ir lieliskas, un piekrita Saeimas priekšsēdētājam, ka nākotnē svarīgākais uzdevums ir aktivizēt ekonomisko sadarbību. Tā kā Latvija un Ekvadora ir atšķirīgas valstis, tās varētu viena otru papildināt. Liela loma abu valstu sadarbības attīstīšanā varētu būt abu valstu parlamentiem.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas un Ekvadoras attiecībām ir labas perspektīvas.

Saeimā

— Portugāles parlamentārieši

Vakar, 15. oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisija tikās ar Portugāles Republikas Asamblejas Portugāles un Latvijas parlamentu draudzības asociācijas delegāciju.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Kazāks uzsvēra nepieciešamību radikāli pilnveidot likumdošanu pēc ilgstoša Latvijas okupācijas perioda, veicinot Latvijas aizsardzības struktūru atbilstību NATO standartiem. J.Kazāks izteica apmierinātību, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā veiksmīgi sadarbojas pozīcijas un opozīcijas pārstāvji. Komisijas locekļi vērsa sarunas biedru uzmanību uz Eiropas Komisijas slēdziena neprecizitātēm.

Savukārt viesu delegācijas vadītāja Roza Marija Albernasa akcentēja, ka delegācijas mērķis ir izzināt Latvijas problēmas tās ceļā uz Eiropas Savienību un informēt par redzēto Portugāles parlamentu un valdību. Viesu delegācija uzsvēra, ka viņu redzētais Latvijā neatbilst Eiropas Savienības Komisijas ziņojumam. Portugāles valdība un parlaments uzskatot, ka Baltijas valstis Eiropas Savienībā būtu uzņemamas vienlaikus. Portugāles parlamentārieši izteica arī cerību, ka Latvija nebūs viena no tām dažām valstīm, kas nepiedalīsies izstādē “EXPO—98” Lisabonā.

Saeimas preses dienests

Grieķijas Eiropas lietu ministrs

— Pie Ministru prezidenta

Vakar, 15. oktobrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Grieķijas Republikas Eiropas lietu ministrs Georgs Papandreu ( George Papandreou ). Sarunas gaitā pārrunāti iespējamie Luksemburgas galotņu tikšanās rezultāti. Pārspriesta Grieķijas un Latvijas taktika un pozīcijas līdz Luksemburgas samitam.

G.Papandreu uzsvēra, ka Grieķijas valdība ir definējusi savu pozīciju Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumā — vienota starta līnija visām kandidātvalstīm. Viņš interesējās par Ziemeļvalstu nostāju attiecībā uz ES paplašināšanos, kā arī uzklausīja Latvijas puses argumentus un viedokļus šajos jautājumos.

Tika nolemts turpināt regulāru konsultāciju procesu, kas varētu izpausties kā regulāras divpusējas tikšanās ārlietu ministru līmenī. Abas puses atzina, ka divpusējo attiecību stiprināšanai jāveltī lielāka uzmanība.

Valdības preses departaments

— Saeimā

Vakar, 15. oktobrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns tikās ar Grieķijas Ārlietu ministrijas valsts ministru un Eiropas lietu ministru Georgu Papandreu un delegāciju, kas viņu pavada.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. E.Inkēns informēja viesus, ka Eiropas Komisijas lēmums uzsākt sarunas ar Igauniju un neuzsākt ar Latviju un Lietuvu rada bažas, ka Baltijas valstu attīstība var norisināties pēc dažādiem noteikumiem. Turklāt ekonomiskā situācija visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīga un dinamika, ar kādu pēdējos divos gados attīstās Latvija un Lietuva, liecina, ka nav pamata sadalīt Baltijas valstis pēc ekonomiskiem kritērijiem. Komisijas priekšsēdētājs pauda atbalstu strukturētā dialoga ietvaros izteiktajai idejai par individuālās programmas izstrādāšanu katrai kandidātvalstij, jo tas būtībā nozīmē vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām valstīm.

Pārrunāts arī Latvijas nepilsoņu jautājums, pret kuru ES Komisijai bija būtiski iebildumi. E.Inkēns apliecināja, ka pilsoņu pasu izsniegšana visiem nepilsoņiem šo problēmu neatrisinās, jo Latvija vēlas, lai nepilsoņi integrētos Latvijas sabiedrībā. Apspriesta arī situācija ar iespējamo Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu.

Saeimas preses dienests