PROBLĒMAS

Augstākā izglītība un mājsaimniecība

Dr.oec. Inta Ciemiņa, LU Ekonomikas un vadības fakultātes docente, — “Latvijas Vēstnesim”

No 1071 tūkstoša Latvijas mājsaimniecību 211 tūkstošos viens vai vairāki locekļi (personas) ir ar augstāko izglītību. Tas nozīmē, ka augstākā izglītība ienāk ikdienā un rada savas īpatnības mājsaimniecību struktūrā, nodarbinātībā, ienākumos, izdevumos, vērtīborientācijā.

Šis ir turpinājums pētījumam par mājsaimniecībām ar augstāko izglītību, ko iesākām “LV” 1997.gada 8.augustā.

Augstākā izglītība jauniem un veciem

Visprecīzākos datus par iedzīvotāju sadalījumu pēc izglītības dod tautas skaitīšanas. Pēdējā tautas skaitīšana Latvijā notika 1989.gadā, kad valstī saskaitīja 241 245 iedzīvotājus ar augstāko izglītību. Oficiālajā publikācijā šis skaitlis pretstatīts 15 gadus un vecāku iedzīvotāju skaitam, iegūstot 11,5%.

Detalizētāki pētījumi parāda, ka par 20 gadiem jaunāki iedzīvotāji ar augstāko izglītību nav sastopami. Tādēļ pareizāk būtu minēto skaitli pretstatīt 20 gadus un vecāku iedzīvotāju skaitam. Tādējādi iegūstam, ka 1989.gadā no katriem simt 20 gadus un vecākiem iedzīvotājiem 12,6% bija ar augstāko izglītību.

Par augstāk izglītoto izplatību turpmākajos gados datus var iegūt tikai no izlasveida pētījumiem. Līdz šim statistika izmantoja 1994.gada Valsts statistikas komitejas kopā ar Norvēģijas Lietišķo sociālo pētījumu institūtu FAFO veikto dzīves apstākļu pētījumu Latvijā, kurā tika savākta informācija no 9400 personām. Diemžēl šajā darbā, kā arī turpmākajos datu krājumos iedzīvotāju sadalījums pēc izglītības ir dots diagrammu veidā, kas nesniedz iespēju nolasīt precīzus skaitļus.

Darbaspēka izlases aptaujās interesējošais iedzīvotāju kontingents ir 15 — 70 un vairāk gadu vecumā. Šajā vecumā 1996.gada novembrī Latvijā bija 1978,4 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 252,1 tūkstotis ar augstāko izglītību (12,7%).

Šajā darbā veikta 1996.gada mājsaimniecību budžetu pētījumos iegūto datu papildu izstrāde, tai skaitā atsevišķi izdalot mājsaimniecības, kurās ir personas (locekļi) ar augstāko izglītību.

Mājsaimniecību pētījums 1996.gadā aptvēra 7524 mājsaimniecības ar 18,3 tūkstošiem personu tajās. Mājsaimniecību atlases procedūra nodrošināja, lai izlase būtu reprezentatīva valstij kopumā, lielākiem tās novadiem un sociālajām grupām.

Pēc šī pētījuma rezultātiem, 1996.gadā no katriem simt 21 gadu un vecākiem iedzīvotājiem 14,7 bija ar augstāko izglītību. Jāatzīmē, ka pēc šī kritērija sievietes ir izglītotākas nekā vīrieši, jo viņām attiecīgais īpatsvars veido 16,6%, bet vīriešiem tikai 12,3%.

Interesantu papildu informāciju dod iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars dažādās vecuma grupās. Izrādās, ka vislielākais augstskolu beigušo īpatsvars ir vecuma grupās no 36 līdz 50 gadiem, kur tas abiem dzimumiem vidēji ir 18—20% robežās (1.tabula). Jaunākās vecuma grupās šis īpatsvars ir mazāks. Hipotētiski to var izskaidrot ar to, ka daļa jauno cilvēku savu izglītošanos vēl nav pabeiguši, kā arī ar ekonomikas un izglītības krīzi valstī. Cik nozīmīgs ir pirmais un cik — otrais faktors, pagaidām neesam noskaidrojuši.

Par 56 gadiem vecākos gadagājumos zemāks izglītoto īpatsvars ir izskaidrojams ar materiālajām un cita veida grūtībām pēckara gados.

Sievietes ir “izglītotākas” par vīriešiem visās vecumgrupās līdz 65 gadu vecumam, tikai lielāka vecuma grupās augstskolu beigušo īpatsvars vīriešu vidū ir lielāks. Laikā, kad mācījās šī paaudze (Otrā pasaules kara gadi), sievietes vēl nebija ieguvušas faktiski vienlīdzību augstākās izglītības jomā.

Tātad augstskolu beigušo dzimumu un vecumsastāvs ir atšķirīgs no visu valsts iedzīvotāju sastāva, kas ņemams vērā dažādos analītiskos un prognožu aprēķinos.

Aktīvi darbā, vēlu pensijā

Lai noskaidrotu iedzīvotāju ar augstāko izglītību dzīvesveida īpatnības, nozīmīgs jautājums ir — vai šie iedzīvotāji spēj un grib aktīvāk iesaistīties algotā darbā, vai tie agrāk vai vēlāk izmanto likumā paredzētās iespējas doties pensijā, salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuriem augstākās izglītības nav, vai arī ar vidējiem rādītājiem valstī.

Šādā pētījumā par novērošanas vienību parasti izmanto atsevišķu cilvēku, jo izglītība kā pazīme raksturo katru cilvēku atsevišķi. Taču iedzīvotāju dzīves līmenis veidojas ģimenē, mājsaimniecībā. Ģimenes sastāvs lielā mērā ietekmē lēmumu meklēt darbu, strādāt, doties pensijā vai nestrādāt citu apsvērumu dēļ.

Tādēļ mūsu pētījumā, kur galvenā uzmanība pievērsta iedzīvotāju dzīves līmenim un dzīves apstākļiem, par grupēšanas vienību izvēlējāmies mājsaimniecību. Izdalījām mājsaimniecības, kurās kāds loceklis (viens vai vairāki) ir ar augstāko izglītību. Šīs grupas raksturotājus salīdzinājām ar visu mājsaimniecību kopu (2.tabula).

Mājsaimniecību locekļu darba aktivitāte visās piecu gadu vecuma grupās 21 — 65 gadu vecumā ir lielāka tajās mājsaimniecībās, kurās kāds loceklis ir ar augstāko izglītību. 26 — 55 gadu vecumā šādās mājsaimniecībās strādājošie ir 75 — 85% no attiecīgā vecuma mājsaimniecību locekļu skaita, kamēr vidēji valstī 70 — 80%, aptuveni par 5 procentu punktiem mazāk.

Tas nozīmē, ka cilvēki ar augstāko izglītību var nedaudz vieglāk atrast darbu un šo iespēju arī izmanto.

Mājsaimniecībās, kurās kāds loceklis ir ar augstāko izglītību, par vidējo zemāka darba aktivitāte ir jauniešu grupā 16 — 20 gadu vecumā. To izskaidro izglītošanās centienu pēctecība. Minēto mājsaimniecību jaunieši lielākā skaitā nekā vidēji studē augstskolās.

Pensionāru īpatsvars vecumgrupās 51 — 65 gadu vecumā mājsaimniecībās, kurās kāds loceklis ar augstāko izglītību, ir mazāks nekā vidēji valstī, t.i., 10 — 60% pret 18 — 73% (2.tabula). Tas nozīmē, ka mājsaimniecību locekļi ar augstāko izglītību spēj saglabāt darbu ilgāk nekā vidēji, strādājot vēl 5 — 15 gadus pēc likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas.

Turpretī pēc 66 gadu vecuma sasniegšanas mājsaimniecībās, kurās kāds loceklis ir ar augstāko izglītību, pensionāru īpatsvars ir lielāks nekā vidēji valstī. Starpību varētu veidot zemnieku mājsaimniecību locekļi, kuriem arī lielā vecumā bieži kā galvenais ienākumu avots saglabājas ienākumi no zemnieku saimniecības. Savukārt zemniekus saimniecībās ir relatīvi mazāk locekļu ar augstāko izglītību nekā vidēji valstī.