Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Augstākā izglītība un mājsaimniecība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.1997., Nr. 270/271 (985/986) https://vestnesis.lv/ta/id/45411

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Augstākā izglītība un mājsaimniecība

Vēl šajā numurā

16.10.1997., Nr. 270/271 (985/986)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Augstākā izglītība un mājsaimniecība

Dr.oec. Inta Ciemiņa, LU Ekonomikas un vadības fakultātes docente, - "Latvijas Vēstnesim"

Pēctecība

Izglītoto iedzīvotāju skaitu papildina studenti. Par studējošo skaitu un to sadalījumu statistiķiem ir samērā plaši dati, jo tos nodrošina augstskolu ikgadējie pārskati. Taču ir jautājumi, uz kuriem statistikas pārskatos atbildes nav atrodamas.

No teorētiskās un ikdienas pieredzes var secināt, ka paaudzēs ir vērojama zināma profesiju un nodarbošanās veidu pēctecība. Arī ģimenēs, kur vecākiem ir augstākā izglītība, bērni biežāk kļūst par studentiem. Vai statistika var apstiprināt šādu atziņu, un cik tā ir stipra?

1996.gadā mājsaimniecībās, kur vismaz viens no locekļiem ir ar augstāko izglītību, no 16 - 20 gadus veciem mājsaimniecības locekļiem 31% bija studenti, bet vidēji valstī - tikai 17,1%. Vecuma grupā no 21 līdz 25 gadiem attiecīgais īpatsvars bija 13,9 un 7,6%, bet vecuma grupā no 26 līdz 30 gadiem - 2,5 un 1,5%.

Tātad tieksme pēc augstākās izglītības lielā mērā ir pārmantota no vienas paaudzes otrā. Šādu pēctecību nodrošina gan jauniešu labāka informētība par izglītības nozīmi un iegūšanas iespējām, gan dominējošais pilsētu dzīvesveids, gan arī relatīvi augstāks materiālais nodrošinājums ģimenēm, kur kādam jau augstākā izglītība ir.

Visintensīvāk jaunieši studē 16 - 20 gadu vecumā, studijas pabeidzot 21 - 25 gadu vecumā. Mūžīgie studenti, kuru vecums pārsniegtu 26 gadus, kā sociāla parādība Latvijā nav izplatīta.

To mājsaimniecību, kurās ir studenti, dzīves apstākļu un dzīves līmeņa izpēte prasa atsevišķu pētījumu.

1.tabula

Iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars atbilstošā dzimuma un vecumgrupās, procentos

Vecumgrupas īpatsvars Iedzīvotāju ar augstāko izglītību no atbilstošās grupas iedzīvotāju kopskaita
Vecums, gadi Visi Iedzīvotāju vīrieši sievietes kopā
iedzīvotāji grupā ar
kopā augstāko
izglītību
21-25 9,4 5,5 5,7 11,4 8,5
26-30 9,5 8,6 9,0 17,7 13,2
31-35 10,2 11,9 10,5 23,8 17,2
36-40 10,2 12,7 13,9 22,3 18,2
41-45 9,2 12,3 15,8 23,2 19,7
46-50 8,3 11,0 13,6 24,5 19,4
51-55 8,2 9,3 13,8 19,1 16,6
56-60 8,9 10,1 16,3 16,9 16,6
61-65 7,5 7,4 14,0 14,9 14,5
66-70 7,0 5,5 13,5 10,2 11,4
71 un vairāk 11,5 5,8 11,7 5,7 7,4
Kopā, vidēji 100,0 100,0 12,3 16,6 14,7

Aprēķinos visu iedzīvotāju skaits ņemts no iedzīvotāju statistikas datiem ("Demogrāfijas gadagrāmata 1996." 26.-27.lpp.). Iedzīvotāju skaits, kuriem ir augstākā izglītība, aprēķināts pēc mājsaimniecību budžetu statistikas izlases datiem.

2.tabula

Mājsaimniecību locekļu sadalījums pēc nodarbinātības, procentos

Visās mājsaimniecībās Mājsaimniecībās, kurās kādam loceklim ir augstākā izglītība
Vecums strādā- pensio- nestrādā- kopā strādā- pensio- nestrādā- kopā
jošie nāri jošie jošie nāri jošie
citu citu
iemeslu iemeslu
dēļ dēļ
0- 5 - 0,4 99,6 100 - - 100,0 100
6-10 - 1,1 98,9 100 - 0,9 99,1 100
11-15 1,0 1,2 97,8 100 0,7 0,5 98,8 100
16-20 22,7 2,2 75,1 100 13,8 1,0 85,2 100
21-25 64,7 1,2 34,1 100 69,1 0,7 30,2 100
26-30 74,0 1,8 24,2 100 75,5 1,4 23,1 100
31-35 77,3 1,7 21,0 100 82,9 0,7 16,4 100
36-40 79,4 2,0 18,6 100 84,3 1,7 14,0 100
41-45 78,4 3,4 18,2 100 83,8 2,4 13,8 100
46-50 76,8 4,6 18,6 100 82,8 2,7 14,5 100
51-55 69,7 17,9 12,4 100 83,4 10,9 5,7 100
56-60 40,2 55,4 4,4 100 53,0 43,7 3,3 100
61-65 26,6 73,1 0,3 100 36,6 63,4 - 100
66-70 18,5 81,5 - 100 18,0 82,0 - 100
71 un
vecāki 12,4 87,4 0,2 100 7,8 92,0 0,2 100
Vidēji 40,9 23,3 35,8 100 46,9 17,0 36,1 100

Grupā "Mājsaimniecības, kurās kādam loceklim ir augstākā izglītība" ieskaitīti visi šo mājsaimniecību locekļi, ne tikai tie, kuriem ir augstākā izglītība. Grupā "pensionāri" ieskaitīti nestrādājošie pensionāri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!