ATSAUCĒ IETVERT:
Augstākā izglītība un mājsaimniecība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.1997., Nr. 270/271 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45411
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
PROBLĒMAS
Augstākā izglītība un mājsaimniecība
Dr.oec. Inta Ciemiņa, LU Ekonomikas un vadības fakultātes docente, - "Latvijas Vēstnesim"
Pēctecība
Izglītoto iedzīvotāju skaitu papildina studenti. Par studējošo skaitu un to sadalījumu statistiķiem ir samērā plaši dati, jo tos nodrošina augstskolu ikgadējie pārskati. Taču ir jautājumi, uz kuriem statistikas pārskatos atbildes nav atrodamas.
No teorētiskās un ikdienas pieredzes var secināt, ka paaudzēs ir vērojama zināma profesiju un nodarbošanās veidu pēctecība. Arī ģimenēs, kur vecākiem ir augstākā izglītība, bērni biežāk kļūst par studentiem. Vai statistika var apstiprināt šādu atziņu, un cik tā ir stipra?
1996.gadā mājsaimniecībās, kur vismaz viens no locekļiem ir ar augstāko izglītību, no 16 - 20 gadus veciem mājsaimniecības locekļiem 31% bija studenti, bet vidēji valstī - tikai 17,1%. Vecuma grupā no 21 līdz 25 gadiem attiecīgais īpatsvars bija 13,9 un 7,6%, bet vecuma grupā no 26 līdz 30 gadiem - 2,5 un 1,5%.
Tātad tieksme pēc augstākās izglītības lielā mērā ir pārmantota no vienas paaudzes otrā. Šādu pēctecību nodrošina gan jauniešu labāka informētība par izglītības nozīmi un iegūšanas iespējām, gan dominējošais pilsētu dzīvesveids, gan arī relatīvi augstāks materiālais nodrošinājums ģimenēm, kur kādam jau augstākā izglītība ir.
Visintensīvāk jaunieši studē 16 - 20 gadu vecumā, studijas pabeidzot 21 - 25 gadu vecumā. Mūžīgie studenti, kuru vecums pārsniegtu 26 gadus, kā sociāla parādība Latvijā nav izplatīta.
To mājsaimniecību, kurās ir studenti, dzīves apstākļu un dzīves līmeņa izpēte prasa atsevišķu pētījumu.
1.tabula
Iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars atbilstošā dzimuma un vecumgrupās, procentos
| Vecumgrupas īpatsvars | Iedzīvotāju ar augstāko izglītību no atbilstošās grupas iedzīvotāju kopskaita | ||||
| Vecums, gadi | Visi | Iedzīvotāju | vīrieši | sievietes | kopā |
| iedzīvotāji | grupā ar | ||||
| kopā | augstāko | ||||
| izglītību | |||||
| 21-25 | 9,4 | 5,5 | 5,7 | 11,4 | 8,5 |
| 26-30 | 9,5 | 8,6 | 9,0 | 17,7 | 13,2 |
| 31-35 | 10,2 | 11,9 | 10,5 | 23,8 | 17,2 |
| 36-40 | 10,2 | 12,7 | 13,9 | 22,3 | 18,2 |
| 41-45 | 9,2 | 12,3 | 15,8 | 23,2 | 19,7 |
| 46-50 | 8,3 | 11,0 | 13,6 | 24,5 | 19,4 |
| 51-55 | 8,2 | 9,3 | 13,8 | 19,1 | 16,6 |
| 56-60 | 8,9 | 10,1 | 16,3 | 16,9 | 16,6 |
| 61-65 | 7,5 | 7,4 | 14,0 | 14,9 | 14,5 |
| 66-70 | 7,0 | 5,5 | 13,5 | 10,2 | 11,4 |
| 71 un vairāk | 11,5 | 5,8 | 11,7 | 5,7 | 7,4 |
| Kopā, vidēji | 100,0 | 100,0 | 12,3 | 16,6 | 14,7 |
Aprēķinos visu iedzīvotāju skaits ņemts no iedzīvotāju statistikas datiem ("Demogrāfijas gadagrāmata 1996." 26.-27.lpp.). Iedzīvotāju skaits, kuriem ir augstākā izglītība, aprēķināts pēc mājsaimniecību budžetu statistikas izlases datiem.
2.tabula
Mājsaimniecību locekļu sadalījums pēc nodarbinātības, procentos
| Visās mājsaimniecībās | Mājsaimniecībās, kurās kādam loceklim ir augstākā izglītība | |||||||
| Vecums | strādā- | pensio- | nestrādā- | kopā | strādā- | pensio- | nestrādā- | kopā |
| jošie | nāri | jošie | jošie | nāri | jošie | |||
| citu | citu | |||||||
| iemeslu | iemeslu | |||||||
| dēļ | dēļ | |||||||
| 0- 5 | - | 0,4 | 99,6 | 100 | - | - | 100,0 | 100 |
| 6-10 | - | 1,1 | 98,9 | 100 | - | 0,9 | 99,1 | 100 |
| 11-15 | 1,0 | 1,2 | 97,8 | 100 | 0,7 | 0,5 | 98,8 | 100 |
| 16-20 | 22,7 | 2,2 | 75,1 | 100 | 13,8 | 1,0 | 85,2 | 100 |
| 21-25 | 64,7 | 1,2 | 34,1 | 100 | 69,1 | 0,7 | 30,2 | 100 |
| 26-30 | 74,0 | 1,8 | 24,2 | 100 | 75,5 | 1,4 | 23,1 | 100 |
| 31-35 | 77,3 | 1,7 | 21,0 | 100 | 82,9 | 0,7 | 16,4 | 100 |
| 36-40 | 79,4 | 2,0 | 18,6 | 100 | 84,3 | 1,7 | 14,0 | 100 |
| 41-45 | 78,4 | 3,4 | 18,2 | 100 | 83,8 | 2,4 | 13,8 | 100 |
| 46-50 | 76,8 | 4,6 | 18,6 | 100 | 82,8 | 2,7 | 14,5 | 100 |
| 51-55 | 69,7 | 17,9 | 12,4 | 100 | 83,4 | 10,9 | 5,7 | 100 |
| 56-60 | 40,2 | 55,4 | 4,4 | 100 | 53,0 | 43,7 | 3,3 | 100 |
| 61-65 | 26,6 | 73,1 | 0,3 | 100 | 36,6 | 63,4 | - | 100 |
| 66-70 | 18,5 | 81,5 | - | 100 | 18,0 | 82,0 | - | 100 |
| 71 un | ||||||||
| vecāki | 12,4 | 87,4 | 0,2 | 100 | 7,8 | 92,0 | 0,2 | 100 |
| Vidēji | 40,9 | 23,3 | 35,8 | 100 | 46,9 | 17,0 | 36,1 | 100 |
Grupā "Mājsaimniecības, kurās kādam loceklim ir augstākā izglītība" ieskaitīti visi šo mājsaimniecību locekļi, ne tikai tie, kuriem ir augstākā izglītība. Grupā "pensionāri" ieskaitīti nestrādājošie pensionāri.