• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par "Metodiku norēķiniem par patērēto siltumenerģiju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.1997., Nr. 270/271 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45416-par-metodiku-norekiniem-par-patereto-siltumenergiju-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu ministrijas dienesta paziņojums

Par ieskaitījumiem pašvaldību izlīdzināšanas fondā

Vēl šajā numurā

16.10.1997., Nr. 270/271

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Energoapgādes regulēšanas padome

Veids: rīkojums

Numurs: 51

Pieņemts: 25.09.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums Nr. 51

Rīgā 1997. gada 25. septembrī

Par “Metodiku norēķiniem par patērēto siltumenerģiju”

Saskaņā ar LR Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumu Nr.163 “Energoapgādes regulēšanas padomes un tās institūcijas nolikums” 28.2 punktu:

1. Apstiprināt “Metodiku norēķiniem par patērēto siltumenerģiju”.

2. Noteikt, ka norēķinos par izlietoto siltumenerģiju siltumapgādes uzņēmumu un ēkas vai uzņēmuma īpašniekiem vai pārvaldītājiem ir jāievēro metodikas I daļa “Vispārīgie nosacījumi” un II daļa “Norēķini starp Piegādātāju un Lietotāju”.

3. Rekomendēt ēkas īpašniekiem vai pārvaldītājiem, sadalot kopējo ēkā izlietoto siltumenerģijas daudzumu ēkas dzīvokļu īrniekiem, īpašniekiem un nomniekiem, pielietot metodikas III daļu “Norēķini starp Lietotāju (ēkas īpašnieku vai pārvaldītāju) un īrnieku”.

Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja v.i J.Luns

Apstiprināta
ar Energoapgādes regulēšanas padomes
1997.gada 25. septembra rīkojumu Nr. 51

Metodika norēķiniem par patērēto siltumenerģiju

I. Vispārīgie nosacījumi

Metodika izstrādāta saskaņā ar “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumu” (MK 28.02.1995. noteikumi Nr. 41.) prasībām.

Siltumenerģijas patēriņa uzskaite un norēķini tiek veikti starp siltumapgādes uzņēmumu (Piegādātājs) un ēkas vai uzņēmuma īpašnieku vai pārvaldītāju (Lietotājs), saskaņā ar līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu.

Piegādātājs piegādā siltumenerģiju dzīvojamā fonda ēkām līdz ievadam ēkas siltumapgādes sistēmā, un norēķini starp Piegādātāju un Lietotāju tiek veikti par ēkas ievadā (uz piederības robežas) piegādātās siltumenerģijas daudzumu (Qk). Piederības robežu, kas ir siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Lietotāju, nosaka līgumā.

Piegādātās siltumenerģijas daudzumu (Qk), kurš tiek lietots komercnorēķinos starp Piegādātāju un Lietotāju, nosaka Piegādātājs, pamatojoties uz komercuzskaites siltumskaitītāju rādījumiem, kuri, ja tie nav bojāti, netiek apstrīdēti. Lietotājs nolasa un reģistrē komercuzskaites siltumskaitītāja rādījumus, sastāda un iesniedz atskaiti Piegādātājam līgumā noteiktajā kārtībā. Ja Lietotājam nav uzstādīti komercuzskaites siltumskaitītāji visas izlietotās siltumenerģijas uzskaitei, tad piegādātās siltumenerģijas daudzumu (Qk) nosaka Piegādātājs, to aprēķinot saskaņā ar Metodiku un Lietotājs līgumā noteiktajā kārtībā iesniedz Piegādātājam siltumenerģijas patēriņu raksturojošus datus aprēķinu veikšanai.

Lietotājs sadala kopējo ēkā izlietoto siltumenerģijas daudzumu (Qk) ēkas dzīvokļu īrniekiem, īpašniekiem un nomniekiem (turpmāk — īrnieki) saskaņā ar šo metodiku, par katru mēnesi aprēķinot maksu par 1m2 dzīvokļa kopējās platības apkuri un maksu par karstā ūdens patēriņu vienam iedzīvotājam, kā arī, ja īrniekam ir uzstādīti karstā ūdens skaitītāji — aprēķinot maksu par 1m2 karstā ūdens patēriņu Lietotājs, sadalot kopējo siltumenerģijas daudzumu un nosakot maksu īrniekiem, var pielietot arī citas metodes.

Nedzīvojamā fonda patērētājam, kur tas ir tehniski iespējams, jāuzstāda siltumskaitītājs apkurei un obligāti — ūdens skaitītājs karstā ūdens patēriņa mērīšanai.

Metodikā pieņemtie apzīmējumi

ISP — ēkas individuālais siltumpunkts

CSP — centrālais siltumpunkts vairākām ēkam

SSK — mēraparāts vai mēraparātu komplekts patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei [Gcal, MWh, GJ, Kwh]

KŪSK — mēraparāts patērētā karstā ūdens daudzuma uzskaitei [m3]

Qk — piegādātās siltumenerģijas daudzums, kurš tiek lietots komercnorēķinos starp Piegādātāju un Lietotāju [Gcal]

Qm — siltumenerģijas daudzums pēc uzskaites mēraparātu rādījumiem [Gcal]

Qf — faktiskā siltumenerģijas atlaide siltumtīklos no termocentrāles, katlu mājas, CSP vai ISP vairāku lietotāju gadījumā pēc uzskaites mēraparātu rādījumiem [Gcal]

Qa — siltumenerģijas patēriņš apkurei un ventilācijai [Gcal]

Qk.ū. — siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens apgādei [Gcal]

T — siltumenerģijas tarifs [Ls/Gcal]

Vk.ū. — ūdens skaitītāja uzskaitītais kopējais ūdens patēriņš ēkas karstā ūdens apgādei [m3]

vk.ū. — karstā ūdens skaitītāja uzskaitītais karstā ūdens patēriņš dzīvoklī vai citā ēkas objektā (veikalā, veļas mazgātavā, frizētavā un tml.) [m3]

N — siltumenerģijas piegādes dienu skaits mēnesī

Np — iedzīvotāja prombūtnes dienu skaits mēnesī

D — dienu skaits mēnesī

a — karstā ūdens patēriņa norma uz 1 iedzīvotāju diennaktī vai vienu patēriņa vienību nedzīvojamam fondam [l/d.]

n — iedzīvotāju skaits dzīvoklī vai patēriņa vienību skaits nedzīvojamā fonda daļā

Sn — summārais iedzīvotāju skaits ēkā vai patēriņa vienību skaits nedzīvojamā fondā

Snc — summārais iedzīvotāju skaits dzīvokļos, kuros nav uzstādīti karstā ūdens skaitītāji

s — dzīvokļa kopējā platība vai nedzīvojamā fonda platība (ja dzīvoklī ir dvieļu žāvētājs, kurš pieslēgts karstā ūdens apgādes sistēmai, dzīvokļa kopējā platībā neietilpst vannas istabas platība) [m2]

Ss — visu ēkas dzīvokļu vai nedzīvojamā fonda summārā platība [m2]

d — dzīvokļu skaits ēkā

mk.ū. — īrnieka (nomnieka) kopējā maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī [Ls/dz.]

mk.ū.c. — maksa par karstā ūdens patēriņu vienam iedzīvotājam mēnesī (bez karstā ūdens skaitītāja) [Ls/cilv.]

mk.ū.v. — maksa par 1m3 karstā ūdens patēriņu [Ls/m3]

mk.ū.z. — pastāvīgā maksa mēnesī katram īrniekam (nomniekam) par siltumenerģijas zudumiem ēkas karstā ūdens apgādes sistēmā [Ls/dz.]

mk.ū.s. — īrnieka (nomnieka) kopējā maksa par karstā ūdens patēriņu dzīvoklī ar karstā ūdens skaitītājiem [Ls/dz.]

ma — maksa par 1m2 dzīvokļa vai nedzīvojamā fonda kopējās platības apkuri [Ls/m2]

tk.ū. — karstā ūdens vidējā temperatūra norēķina periodā padeves vadā uz karstā ūdens apgādes sistēmu [°C]

ta.ū. — ūdensvada ūdens vidējā temperatūra norēķina periodā [°C]

qa — aprēķinātā (projekta) apkures vai ventilācijas siltumslodze, kuru aprēķina licencēta juridiska vai fiziska persona, un tā tiek fiksēta līgumā [Gcal/h]

qz — siltumenerģijas zudumi siltumtīklu posmā, kurus nosaka ar mērījumiem vai aprēķiniem saskaņā ar normatīviem [Gcal]

tt — apkurināmo telpu gaisa normatīvā temperatūra, dzīvokļiem 18°C [°C]

tv — āra gaisa vidējā temperatūra norēķina periodā pēc meteoroloģiskā dienesta datiem [°C]

tapr. — āra gaisa aprēķina normatīvā temperatūra, pēc CN un N 02.01.01-82 (Rīgā — 20°C)

K — koeficients, kurš ietver siltumenerģijas zudumus ēkas karstā ūdens apgādes sistēmā.

Metodikā dotajās formulās un aprēķinos tiek pieņemts ūdens blīvums 1000 kg/m3 un ūdens siltumietilpība 1 kcal / kg x °C, kas nodrošina nepieciešamo aprēķinu precizitāti temperatūras robežās no 0° C līdz 60° C.

II. Norēķini starp Piegādātāju un Lietotāju

1. Lietotāji, kuriem komercuzskaites siltumskaitītāji visas izlietotās siltumenerģijas uzskaitei (apkurei un karstā ūdens apgādei) ir uzstādīti ēkas ievadā (uz piederības robežas), norēķinās pēc siltumskaitītāja rādījumiem vai pēc to rādījumu summas:

Qk = Qm [Gcal]

vai

Qk = SQm [Gcal]

2. Ja komercuzskaites siltumskaitītājs nav uzstādīts ēkas ievadā (uz piederības robežas), Piegādātājs aprēķina siltumenerģijas zudumus siltumapgādes sistēmas cauruļvados no piederības robežas līdz siltumskaitītāja uzstādīšanas vietai (qz) un atņem (ja SSK ir uzstādīts pirms piederības robežas) vai pieskaita (ja SSK ir uzstādīts aiz piederības robežas) pie siltumskaitītāja uzskaitītās siltumenerģijas daudzuma:

Qk = Qm – qz [Gcal]

vai

Qk = Qm + qz [Gcal]

3. Siltumenerģijas lietotājam, kuram katrai ēkai nav uzstādīts komercuzskaites SSK vai komercuzskaites SSK ir uzstādīts tikai siltumenerģijas uzskaitei apkures vajadzībām vai tikai karstā ūdens sagatavošanas un piegādes vajadzībām, siltumenerģijas patēriņu aprēķina sekojoši:

Qk = (Qf – Sqz – SQm) x Qa + Qk.ū. [Gcal]

SQa + SQk.ū. (1.formula),

un aprēķinu ceļā nosaka katra lietotāja bezuzskaites siltumenerģijas normatīvo patēriņu apkurei un ventilācijai:

Qa = qa x N x 24 x tt – tv [Gcal]

tt – tapr. (2. formula),

un katra lietotāja bezuzskaites siltumenerģijas normatīvo patēriņu karstā ūdens sagatavošanas un piegādes vajadzībām:

Qk.ū. = K x N x a x Sn x (tk.ū. – ta.ū.) x 10-6 [Gcal]

(3.formula),

kur:

a — tiek pieņemta saskaņā ar CN un N – 2.04.01.- 85.

tk.ū. — tiek pieņemta 55° C saskaņā ar CN un N – 2.04.01.- 85.

ta.ū. — vidējā faktiskā ūdensvada ūdens temperatūra mēnesī

vai tiek pieņemta:

— apkures periodā 5° C

— vasaras periodā 15° C.

SQm. — visu lietotāju pēc komercuzskaites SSK noteikto siltumenerģijas patēriņu summa [Gcal].

SQa. un SQk.ū. — visu lietotāju pēc 2. un 3.formulas aprēķināto bezuzskaites patēriņu summa [Gcal].

Ja ēkai nav noteikts koeficients K, pieņem vidējo koeficientu 1,25, bet ēkās bez dvieļu žāvētājiem vai ēkās, kurās dvieļu žāvētāji pieslēgti apkures sistēmai, tiek pieņemts koeficients 1,1.

Ja ēkā ir dzīvokļi ar diviem karstā ūdens apgādes sistēmai pieslēgtiem dvieļu žāvētājiem, šiem dzīvokļiem koeficientu palielina par 12 %.

Ēkās bez karstā ūdens cirkulācijas sistēmas tiek pieņemts koeficients K = 1,02.

Lietotājam, kurš izlieto siltumenerģiju telpu ventilācijai (kalorīferu iekārtās), ir jābūt SSK kopējā vai apkures un ventilācijas patēriņa uzskaitei, tāpēc siltumenerģijas patēriņa noteikšana ventilācijai aprēķinu ceļā metodikā netiek noteikta.

III. Norēķini starp Lietotāju (ēkas īpašnieku vai pārvaldītāju) un īrnieku

4. Norēķinu periods par patērēto siltumenerģiju tiek noteikts viens mēnesis.

5. Maksā par karstā ūdens piegādi netiek ietverta ūdensvada ūdens cena.

6. Lietotājam, lai norēķinātos ar īrnieku, ir jāsadala kopējais patērētais siltumenerģijas daudzums (Qk) divās daļās — siltumenerģijas patēriņā karstā ūdens apgādei (Qk.ū.) un siltumenerģijas patēriņā apkurei (Qa). Šo sadali Lietotājs veic sekojoši:

6.1. Aprēķinot siltumenerģijas patēriņu karstā ūdens apgādei (Qk.ū.), izmantojot KŪSK rādījumus:

Qk.ū. = K x Vk.ū. x (tk.ū. – ta.ū.) x 10-3 [Gcal] (4.formula)

Koeficientu K aprēķina pēc 12.formulas.

Qa = Qk – Qk.ū. [Gcal]

Aprēķinot siltumenerģijas patēriņu karstā ūdens apgādei (Qk.ū.) pēc 3.formulas (nav uzstādīts KŪSK) un patēriņu apkurei (Qa) nosakot sekojoši:

Qa = Qk – Qk.ū. [Gcal]

6.3. Uzstādot ēkas siltumpunktā kontroles siltumskaitītāju siltumenerģijas patēriņa uzskaitei apkurei (Qa) un patēriņu karstā ūdens apgādei (Qk.ū.) nosakot sekojoši:

Qk.ū. = Qk – Qa [Gcal]

6.4. Uzstādot ēkas siltumpunktā vai ievadā kontroles siltumskaitītājus siltumenerģijas patēriņa uzskaitei karstā ūdens apgādei (Qk.ū.) un patēriņu apkurei (Qa) nosakot sekojoši:

Qa = Qk – Qk.ū. [Gcal]

7. Maksu par apkuri īrniekam nosaka, aprēķinot maksu par 1 m2 kopējās platības apkuri (ja dzīvoklī ir dvieļu žāvētājs, kurš pieslēgts karstā ūdens apgādes sistēmai, dzīvokļa kopējā platībā neietilpst vannas istabas platība):

ma = Qa x T [Ls/m2] (5.formula)

Ss

8. Maksu par karstā ūdens piegādi īrniekam aprēķina, pamatojoties uz kopējo siltumenerģijas patēriņu karstā ūdens piegādei:

Smk.ū. = Qk.ū. x T [Ls] (6.formula)

9. Maksa par karstā ūdens piegādi īrniekam sastāv no divām daļām — pastāvīgās (mk.ū.z.) un mainīgās daļas, kura atkarīga no iedzīvotāju skaita dzīvoklī vai karstā ūdens patēriņa:

mk.ū. = mk.ū.z. + mk.ū.c. x n [Ls/dz.] (7.formula)

mk.ū.s. = mk.ū.z. + mk.ū.v. x vk.ū. [Ls/dz.] (8.formula)

Smk.ū.z. + mk.ū.v. x Svk.ū. + mk.ū.c. x Snc = Qk.ū. x T [Ls] (9.formula)

Vk.ū. x mk.ū.v. + Smk.ū.z. = Qk.ū. x T [Ls] (10.formula)

10. Pastāvīgā maksa mēnesī katram īrniekam ir maksa par siltumenerģijas zudumiem ēkas karstā ūdens apgādes sistēmā — karstam ūdenim cirkulējot stāvvados, dvieļu žāvētājos, siltumpunkta, pagraba un bēniņu cauruļvados.

mk.ū.z. = Qk.ū. x (1 – 1 ) x T [Ls/dz.] (11.formula)

d K

Zudumu koeficientu K aprēķina pēc ēkas siltumpunktā (ievadā) uzstādīto uzskaites un kontroles mēraparātu rādījumiem.

K = Qk.ū. x 103 (12.formula)

Vk.ū. x (tk.ū. – ta.ū.)

Ja nav uzstādīta mēraparatūra (KŪSK) kopējā karstā ūdens patēriņa noteikšanai ēkā, tad līdz KŪSK uzstādīšanai zudumu koeficientu pieņem saskaņā ar 3.punktu.

Pastāvīgā maksa ir jāmaksā arī īrniekam, kuram ir atslēgta karstā ūdens padeve, bet ir karstā ūdens piegādes sistēmai pieslēgts dvieļu žāvētājs.

11. Ēkas īpašnieks (lietotājs) ir tiesīgs veikt norēķinus ar īrniekiem, pielietojot vidējo prognozējamo pastāvīgo apmaksu.

Vidējo prognozējamo pastāvīgo maksu var aprēķināt pēc 11.formulas ēkai vai vidēji namu pārvaldei, dzīvokļu kooperatīvam:

Ja norēķinos tiek lietota vidējā pastāvīgā maksa, jāņem vērā karstā ūdens piegādes dienu skaits mēnesī.

mk.ū.z. = mk.ū.z. vid. x N [Ls/dz.] (13.formula)

D

12. Ja atsevišķos dzīvokļos ir uzstādīti karstā ūdens skaitītāji, maksu par karstā ūdens piegādi īrniekam, kuram ir karstā ūdens skaitītājs, aprēķina sekojoši:

mk.ū.s. = mk.ū.z. + mk.ū.v. x vk.ū. [Ls/dz.] (8.formula)

mk.ū.z. = Qk.ū. x (1 – 1 ) x T [Ls/dz.] (11.formula)

d K

mk.ū.v. = Qk.ū. x 1 x T [Ls/m3] (14.formula)

Vk.ū K

vai

mk.ū.v. = Qk.ū. x T – d x mk.ū.z. [Ls/m3] (15.formula)

Vk.ū.

mk.ū.v. = (tk.ū. - ta.ū.) x 10-3 x T [Ls/m3] (16.formula)

13. Ja visos dzīvokļos ir uzstādīti KŪSK, maksu par karstā ūdens piegādi īrniekam aprēķina, ņemot vērā ēkas kopējā KŪSK uzskaitītā ūdens daudzuma nesakrišanu ar dzīvokļos uzstādīto KŪSK uzskaitīto ūdens patēriņu summu (Svk.ū.):

mk.ū.s. = mk.ū.z. + mk.ū.v. x vk.ū. x Vk.ū. [Ls/dz.] (17.formula)

Svk.ū.

14. Maksu par karstā ūdens piegādi īrniekam dzīvoklī bez karstā ūdens skaitītāja nosaka:

mk.ū. = mk.ū.z. + mk.ū.c. x (n – Np ) [Ls/dz.] (18.formula)

D

mk.ū.c. = (Qk.ū. x T – mk.ū.v. x Svk.ū. – Smk.ū.z.) x 1

Snc – SNp / D

[Ls/cilv.] (19.formula)

Pielikumā: aprēķinu piemēri Metodikā dotajiem norēķinu variantiem.

Pielikums

Aprēķina piemēri norēķiniem starp Piegādātāju un Lietotāju

1. Piemērs.

CSP pieslēgtas 4 ēkas;

Qf = 400 Gcal;

Sqz = 25 Gcal (aprēķināts pēc normatīviem, ņemot vērā mēneša vidējo un

grunts temperatūru);

tv = + 1° C;

dienu skaits = 31;

karstā ūdens patēriņa norma cilvēkam 105l/d.

Ēku raksturojumi:

1.ēka

Sn = 180 cilv.;

qa = 0,23 Gcal/h.;

Ēkai SSK nav.

2.ēka

Sn = 150 cilv.;

qa = 0,23 Gcal/h.;

Ēkai ir SSK apkures vajadzībām.

Qm2 = Qa2 = 75 Gcal.

3.ēka

Sn = 100 cilv.;

qa = 0,14 Gcal/h.;

Ēkai ir SSK karstā ūdens apgādei.

Qm3 = Qk.ū.3 = 25 Gcal

4.ēka

Sn = 90 cilv.;

qa = 0,14 Gcal/h.;

Ēkai ir SSK apkures vajadzībām un karstā ūdens apgādei.

Qa4 = 45 Gcal;

Qk.ū.4 = 20 Gcal;

Qm4 = Qa4 + Qk.ū.4 = 45 + 20 = 65 Gcal

1.etaps

Nosaka katras ēkas bezuzskaites normatīvo siltumenerģijas patēriņu.

1.ēkai

Qa1 = qa x N x 24 x tt – tv =

tt – tapr.

= 0,23 x 31 x 24 x 18 – 1 = 76,55 Gcal.

18 + 2

Qk.ū.1 = 1,25 x N x a x Sn x (tk.ū. – ta.ū.) x 10-6 =

= 1,25 x 31 x 105 x 180 x (55 – 5) x 10-6 = 36,62 Gcal

2.ēkai

Qk.ū.2 = 1,25 x N x a x Sn x (tk.ū. – ta.ū.) x 10-6 =

= 1,25 x 31 x 105 x 150 x (55 – 5) x 10-6 = 30,51 Gcal

3.ēkai

Qa3 = qa x N x 24 x tt – tv =

tt – tapr.

Qa3 = 0,14 x 31 x 24 x 18 – 1 = 46,60 Gcal

18 + 20

2.etaps

Nosaka summāro siltumenerģijas daudzumu pēc uzskaites mēraparātu rādījumiem:

SQm = Qm2 + Qm3 + Qm4 = 75 + 25 + 65 = 165 Gcal

3.etaps

Nosaka katras ēkas bezuzskaites faktisko patēriņu:

1.ēkai

Q1 = (Qf – Sqz – SQm) x Qa + Qk.ū. =

SQa + SQk.ū.

= (400 – 25 – 165) x 76,55 + 36,62 =

76,55 + 36,62 + 30,51 + 46,60

= 210 x 113,17 = 124,9 Gcal

190,28

2.ēkai

Q2 = (Qf – Sqz – SQm) x Qa + Qk.ū. =

SQa + SQk.ū.

= (400 – 25 – 165) x 30,51 =

76,55 + 36,62 + 30,51 + 46,60

= 210 x 30,51 = 33,7 Gcal

190,28

3.ēkai

Q3 = (Qf – Sqz – SQm) x Qa + Qk.ū. =

SQa + SQk.ū.

= (400 – 25 – 165) x 46,60 =

76,55 + 36,62 + 30,51 + 46,60

= 210 x 46,60 = 51,4 Gcal

190,28

4.etaps

Nosaka katras ēkas kopējo siltumpatēriņu.

Ēkas Nr. Bezuzskaites faktiskais SSK rādījumi Kopā

patēriņš (Gcal) (Gcal) (Gcal)

1. 124,9 - 124,9

2. 33,7 75,0 108,7

3. 51,4 25,0 76,4

4. - 65,0 65,0

Kopā 210,0 165,0 375,0

2. Piemērs.

Ēka ar ISP un diviem lietotājiem — dzīvojamais fonds (dzīvokļi) un nedzīvojamais fonds (veikals).

Ēkai uzstādīts SSK visam siltumenerģijas patēriņam.

Ēkas pirmo stāvu aizņem veikals, augšējos stāvus — iedzīvotāji.

Lietotājiem atsevišķu SSK nav.

Ēkas raksturojums:

qa = 0,25 Gcal;

Ss = 3000 m2

Apkures periods

tv = + 1° C;

Qk = Qm = 100 Gcal;

D = 31 diena.

Dzīvojamais fonds

Iedzīvotāju aizņemtā platība Ss1 = 2500 m2;

iedzīvotāju skaits Sn1 = 150;

karstā ūdens patēriņa norma uz 1 iedzīvotāju a1 = 105 l/d.

Nedzīvojamais fonds

Nomnieku aizņemtā platība Ss2 = 500 m2;

darbības veids — rūpniecības preču veikals;

darbinieku skaits Sn2 = 20;

karstā ūdens patēriņa norma uz 1 darbinieku a2 = 5 l/d.

1.etaps

Sadala ēkas apkures siltumslodzi proporcionāli aizņemtai kubatūrai un faktiskajiem siltumzudumiem, ņemot vērā griestu augstumu, logu izmērus un citus faktorus:

qa iedz. = 0,204 Gcal/h

qa nomn. = 0,046 Gcal/h

2.etaps

Nosaka katra patērētāja normatīvo siltumpatēriņu.

Iedzīvotāji

Qa1 = qa x N x 24 x tt – tv =

tt - tapr.

= 0,204 x 31 x 24 x 18 – 1 = 67,9 Gcal

18 + 20

Qk.ū.1 = 1,25 x N x a x Sn x (tk.ū. – ta.ū.) x 10-6 =

= 1,25 x 31 x 105 x 150 x (55 – 5) x 10-6 = 30,51 Gcal

Q1 = 67,9 + 30,51 = 98,41 Gcal

Nomnieki

Qa2 = qa x N x 24 x tt – tv =

tt - tapr.

= 0,046 x 31 x 24 x 18 – 1 = 15,31 Gcal

18 + 20

Qk.ū.2 = 1,25 x N x a x Sn x (tk.ū. – ta.ū.) x 10-6 =

= 1,25 x 31 x 5 x 20 (55 – 5) x 10-6 = 0,19 Gcal

Q2 = 15,31 + 0,19 = 15,5 Gcal

3.etaps

Nosaka katra patērētāja faktisko siltumenerģijas patēriņu, ņemot vērā, ka

Sqz = 0, SQm = 0, Qf = Qk.

Iedzīvotāji

Qk1 = (Qf – Sqz – SQm) x Qa + Qk.ū. =

SQa + SQk.ū.

= 100 x 98,41 = 86,4 Gcal

98,41 + 15,5

Nomnieki

Qk2 = (Qf – Sqz – SQm) x Qa + Qk.ū. =

SQa + SQk.ū.

= 100 x 15,5 = 13,6 Gcal

98,41 + 15,5

Aprēķina piemēri norēķiniem starp Lietotāju

(ēkas īpašnieku vai pārvaldītāju) un īrnieku

3. Piemērs.

Lietotājs norēķinās par piegādāto siltumenerģiju ar Piegādātāju pēc komercuzskaites SSK rādījumiem. Ēkas siltumpunktā uzstādīts KŪSK. 3 dzīvokļos uzstādīti KŪSK.

Ēkas raksturojums:

Ss = 3000 m2, bez vannas istabu platības Ss = 2760 m2;

d = 60 dz.;

3 dzīvokļi ar KŪSK un 10 iedzīvotājiem;

Sn = 180, Snc = 170

Vasaras periods

D = 30 dienas;

Qk = Qk.ū. = 32 Gcal;

Vk.ū. = 610 m3;

vk.ū.1 = 7 m3, vk.ū.2 = 6 m3, vk.ū.3 = 3 m3;

prombūtnē — 1 iedzīvotājs 30 dienas, 1 iedzīvotājs 15 dienas.

mk.ū.z. = Qk.ū. x (1 – 1 ) x T = 32 x (1 – 1 ) x 18,53 = 2,34 Ls/dz.

d k 60 1,31

K = Qk.ū. x 103 = 32 x 103 = 1,31

Vk.ū. x (tk.ū. – ta.ū.) 610 (55 – 15)

mk.ū.v. = Qk.ū. x 1 x T = 32 x 1 x 18,53 = 0,742 Ls/m3

Vk.ū. K 610 1,31

mk.ū.v = (Qk.ū. x T – mk.ū.v. x Svk.ū. – d x mk.ū.z.) x 1 =

Snc – SNp / D

= (32 x 18,53 – 0,742 x (7 + 6 + 3) – 60 x 2,34) x 1 =

170 – (30 + 15) / 30

= 2,61 Ls/cilv.

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam ar KŪSK un patēriņu 7 m3:

mk.ū.s. = mk.ū.z. + mk.ū.v. x vk.ū. = 2,34 + 0,742 x 7 = 7,53 Ls/dz.

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam bez KŪSK un 3 iedzīvotājiem:

mk.ū. = mk.ū.z. + mk.ū.c. x n = 2,34 + 2,61 x 3 = 10,17 Ls/dz.

Apkures periods

D = 31 diena;

Qk = 130 Gcal;

Vk.ū. = 620 m3;

vk.ū.1 = 6 m3, vk.ū.2 = 5 m3, vk.ū.3 = 3 m3.

mk.ū.v. = (tk.ū. – ta.ū.) x T x 10-3 = (55 – 5) x 18,53 x 10-3 = 0,926 Ls/m3

Izmanto vasaras perioda vidējo pastāvīgo maksu:

mk.ū.z. = 2,34 Ls/dz.

Qk.ū. = (Vk.ū. x mk.ū.v. + d x mk.ū.z.) x 1 =

T

= (620 x 0,926 + 2,34 x 60) x 1 = 38,56 Gcal

18,53

mk.ū.c. = (Qk.ū. x T – mk.ū.v. x Svk.ū. – d x mk.ū.z.) x 1 =

Snc – SNp / D

= (38,56 x 18,53 – 0,926 x (6 + 5 + 3) – 60 x 2,34) x 1 = 3,3 Ls/cilv.

170

Qa = Qk – Qk.ū. = 130 – 38,56 = 91,44 Gcal

ma = Qa x T = 91,44 x 18,53 = 0,614 Ls/m2

Ss 2760

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam ar KŪSK dzīvoklī un patēriņu 6 m3:

mk.ū.s. = mk.ū.z. + mk.ū.v. x vk.ū. = 2,34 + 0,926 x 6 = 7,9 Ls/dz.

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam bez KŪSK un ar 3 iedzīvotājiem:

mk.ū. = mk.ū.z. + mk.ū.c. x n = 2,34 + 3,30 x 3 = 12,24 Ls/dz.

Maksa par apkuri mēnesī īrniekam ar kopējo dzīvokļa platību 50 m2, un vannas istabas (ar karstā ūdens sistēmai pieslēgtu dvieļu žāvētāju) platība 4 m2:

ma x s = 0,60 x (50 – 4) = 27,6 Ls/dz.

4. Piemērs.

Lietotājs norēķinās par piegādāto siltumenerģiju ar piegādātāju pēc komercuzskaites SSK rādījumiem, 3 dzīvokļos uzstādīti KŪSK, ēkas siltumpunktā nav uzstādīts KŪSK.

Ēkas raksturojums:

Ss = 3000 m2, bez vannas istabu platības Ss = 2760 m2;

d = 60 dz.;

3 dzīvokļi ar KŪSK un 10 iedzīvotājiem;

Sn = 180, Snc = 170

Vasaras periods

D = 30 dienas;

Qk = Qk.ū. = 32 Gcal;

vk.ū.1 = 7 m3, vk.ū.2 = 6 m3, vk.ū.3 = 3 m3;

mk.ū.z. = Qk.ū. x (1 – 1 ) x T = 32 x (1 – 1 ) x 18,53 = 1,98 Ls/dz.

d K 60 1,25

mk.ū.v. = (tk.ū. – ta.ū.) x T x 10-3 = (55 – 15) x 18,53 x 10-3 = 0,741 Ls/m3

mk.ū.c. = (Qk.ū. x T – mk.ū.v. x Svk.ū. – d x mk.ū.z.) x 1 =

Snc

= (32 x 18,53 – 0,741 x (7 + 6 + 3) – 60 x 1,98) x 1 = 2,72 Ls/cilv.

170

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam ar KŪSK dzīvoklī un patēriņu 3 m3:

mk.ū.s. = mk.ū.z. + mk.ū.v. x vk.ū. = 1,98 + 0,741 x 3 = 4,2 Ls/dz.

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam bez KŪSK un 3 iedzīvotājiem:

mk.ū. = mk.ū.z. + mk.ū.c. x n = 1,98 + 2,72 x 3 = 10,14 Ls/dz.

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam ar KŪSK dzīvoklī un patēriņu 7 m3.

mk.ū.s. = 1,98 + 0,741 x 7 = 7,17 Ls/dz.

Apkures periods

D = 31 diena;

Qk = 130 Gcal

vk.ū.1 = 6 m3, vk.ū.2 = 5 m3, vk.ū.3 = 3 m3

mk.ū.v. = (tk.ū. – ta.ū.) x T x 10-3 = (55 – 5) x 18,53 x 10-3 = 0,926 Ls/m3

Izmanto vasaras perioda vidējo pastāvīgo maksu:

mk.ū.z. = 1,98 Ls/dz.

Qk.ū. = 1,25 x N x a x Snc (tk.ū. – taū.) x 10-6 + Smk.ū.s. =

T

= 1,25 x 31 x 105 x 170 x (55 – 5) x 10-6 + 18,9 =

18,53

= 34,58 + 1,02 = 35,60 Gcal

Smk.ū.s. = Smk.ū.z. + mk.ū.v. x Svk.ū. = 3 x 1,98 + 0,926 x (6 + 5 + 3) = 18,9 Ls

Qa = 130 – 35,60 = 94,40 Gcal

ma = Qa x T = 94,40 x 18,53 = 0,634 Ls/m2

Ss 2760

mk.ū.c. = (Qk.ū. x T – mk.ū.v. x Svk.ū. – d x mk.ū.z.) x 1 =

Snc

= (35,60 x 18,53 – 0,926 x (6 + 5 + 3) – 60 x 1,98) x 1 = 3,11 Ls/cilv

170

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam ar KŪSK dzīvoklī un patēriņu 6 m3:

mk.ū.s. = mk.ū.z. + mk.ū.v. x vk.ū. = 1,98 + 0,926 x 6 = 7,54 Ls/dz.

Maksa par karstā ūdens piegādi mēnesī īrniekam bez KŪSK un 3 iedzīvotājiem:

mk.ū. = mk.ū.z. + mk.ū.c. x n = 1,98 + 3,11 x 3 = 11,31 Ls/dz.

Maksa par apkuri mēnesī īrniekam ar kopējo dzīvokļa platību 50 m2, un vannas istabas platību 4 m2:

ma x s = 0,634 x (50 – 4) = 29,16 Ls/dz.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!