Kompensācijas sertifikātu īpašniekiem - nākamais miljons latu

Informējot par īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas gaitu

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un Ministru kabineta 1997. gada 20. maija noteikumiem nr. 187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus" no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem turpinās naudas izmaksas bijušajiem zemes īpašniekiem un politiski represēto bijušo zemes īpašnieku politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem. Pārējām kompensācijas saņēmēju kategorijām izmaksas paredzēts sākt nākošgad.

Tiek prognozēts, ka tiesības saņemt kompensāciju naudā ir aptuveni 5 tūkstošiem kompensācijas sertifikātu īpašnieku.Šim nolūkam nepieciešams apmēram 12 miljoni latu. Šogad paredzēts izmaksāt 4,4 miljonus latu. Bankām kompensāciju izmaksām jau piešķirti 1,5 miljoni latu. Arī šīs izmaksas notikušas pakāpeniski, it kā divos posmos: pirmajā tika sadalīts pusmiljons latu, kas ir jau izmaksāti, bet šobrīd kompensācijas sertifikātu īpašnieki saņem uzaicinājumus un var doties pēc naudas no atlikušā miljona.

Kā pastāstīja Latvijas Attīstības aģentūras Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra vadītāja vietnieks Andrejs Aizkalns, šie 1,5 miljoni latu iznāk visām MK noteikumos kompensācijas saņēmēju kategorijā iekļautajām personām, kuras dzimušas 1915. gadā un agrāk. Bija aplēsts. ka pirmajā posmā naudu saņems 212 cilvēku, otrajā - 504. Taču pirmajā naudas dalīšanas kārtā pēc kompensācijas neieradās 64 personas. Ar to jāsaprot bēdīgais fakts, ka šie gados ļoti vecie cilvēki miruši, nesagaidot šo atlīdzību, un pašlaik viņu mantinieki kārto mantojuma lietas.

Taču, kā uzsver A.Aizkalns, joprojām aktuāla un (protams, tālab, ka nauda jau tiek maksāta) īpaši saasinās problēma par kļūdām pagastu zemes komisiju iesūtītajos sarakstos. Informācijas centra datorā iepretim vairākiem kompensācijas saņēmēju uzvārdiem ailē par datumu, kurā attiecīgā persona iekļauta naudas saņēmēju sarakstā, rēgojas tukša vieta. Piemēram, kāds 1900. gada 5.martā dzimis cilvēks joprojām nav sarakstā, jo informācijā vēl arvien ir kļūda - pagasta zemes komisijā nepareizi aprēķināta izmaksājamā naudas summa. "Privātīpašums" jau rakstīja, ka pagastu zemes komisiju darbiniekiem it bieži grūtības sagādā dzēšamo sertifikātu skaita sareizināšana ar ciparu 28. Arī šajā gadījumā 1447,6 latu vietā uzrādīti 1448; kļūdīšanās vai paviršība 40 santīmu dēļ šajā gadījumā nozīmē lielu un lieku aizkavēšanos. Centrs jau sen nosūtījis uz attiecīgo pagastu kļūdu protokolu, taču atbildes joprojām nav...

Dators bezkaislīgi uzrāda jebkurus misēkļus. Raksturīgākās kļūdas (bez šīs iepriekšminētās) vēl esot šādas: trūkst dokumenta par sertifikātu piešķiršanu, nepareizi uzrādīti personas kodi, kļūdaini banku rēķinu numuri. Ir gadījumi, kad pēc kļūdu protokola nosūtīšanas tiek izlabota tikai daļa kļūdu. Sarakste sākas no gala, laiks iet... Šajos divos naudas izmaksas posmos apmēram 10 cilvēku kompensāciju nevar saņemt pagastu zemes komisiju pieļauto paviršību dēļ. Ja ņemam vērā, ka katram sertifikātu īpašniekam vidēji tiek izmaksāts apmēram 2000 latu, tad skaidrs, ka šī vilcināšanās dažu sit itin sāpīgi.

Ilgstoši strādājot ar sertifikātu lietām, A.Aizkalns konstatējis, ka tajos rajonos, kur kā vidutāji starp informācijas centru un pagastu zemes komisijām darbojas zinoši koordinatori, dokumentu kārtošana notiek apmierinošā vai pat labā līmenī. Piemēram, Preiļu rajonā ļoti apzinīgi un enerģiski strādājot Anatolijs Greivulis, un centrs var būt drošs, ka pagastu komisijas tiek gan pietiekami informētas, gan uzmanītas, lai neviens cilvēks nepelnīti nepaliktu bez kompensācijas vai - gluži otrādi - sarakstos neiekļūtu tie, kam tā nepienākas. (Ļoti daudz, protams, atkarīgs tieši no pagastu zemes komisijām, no cilvēkiem, kas tajās strādā. A.Aizkalns zina stāstīt, ka dažu pagastu zemes komisiju speciālisti, uzzinājuši par sertifikātu dzēšanas iespēju, speciāli caurlūkojuši visu kompensācijas prasītāju lietas, un tos, kuri bija tiesīgi pieprasīt samaksu naudā, īpaši apziņoja, kaut arī nekur nav teikts, ka tas būtu jādara.) Ja šādu koordinatoru nav vai tie strādā slikti, centram zūd atgriezeniskā saite ar pagastiem. Balvu, Krāslavas, pēdējā laikā arī Cēsu rajonā sertifikātu dzēšanas lietas palaistas pašplūsmē. Informatīvā nodrošinājuma centram ir problēmas ar kļūdu protokolu nosūtīšanu šo rajonu pagastiem un informācijas precizējumu saņemšanu. Nav pat skaidrības, vai protokoli nonākuši īstajās rokās. Piezvanīt uz pagastiem, kuru ir vairāki simti, protams, nav iespējams. Piemēram, zinot, ka Latvijā katrā pašvaldībā vidēji 8 - 9 cilvēkiem pienākas kompensācijas sertifikātu vērtības izmaksa naudā, šķiet dīvaini, ka 27 pagastos un 4 pilsētās ar lauku teritoriju nav neviena bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieka, kam būtu šādas tiesības. Notiek pat kuriozas lietas. Šajās dienās informācijas centrs saņēma sarakstus par cilvēkiem, kuri dzimuši ... no 1904. līdz 1910. gadam un pieteikumus par sertifikātu dzēšanu iesnieguši jau 1995. gadā. Viņiem jau vajadzēja būt to iedzīvotāju pulkā, kas naudu saņēmuši. Kuru iestāžu gaņģos šie dokumenti bija iestrēguši?

Arī paši sertifikātu īpašnieki dažreiz nav bez vainas.

- Iesniegumu termiņi par kompensācijas sertifikātu dzēšanu tika divreiz pagarināti, - stāsta A.Aizkalns, - un saziņas līdzekļos par šo procesu sniedzām visai plašu informāciju. Tomēr, neraugoties uz visu, pēc 30. septembra mums zvanīja pāris "aizgulējušies" sertifikātu īpašnieki, kuri, izrādās, neko nebija zinājuši. Šoreiz viņi patiešam ir visu nokavējuši.

Taču šie nezinīši nebija vienīgie, kas informācijas centrā redzēja savu problēmu atrisinājumu un glābiņu. Pēdējā laikā uz šejieni zvana un mēģina pieteikt vizīti milzum daudz ļaužu. A.Aizkalns viņus nosacīti iedala trijās grupās. Pirmā ( vislielākā) ir cilvēki, kuri nonākuši materiālās grūtībās, kurus par parādiem draud izlikt no dzīvokļa, kuriem nepieciešama dārga operācija utt. Viņi zina, ka, lūk, ir viena vieta, kur tie varētu saņemt nozīmīgu naudas summu, kas atrisinātu dzīves sarežģījumus. Sertifikātu īpašnieki gan zvana, gan raksta vēstules, gan sūta savas pilnvarotās personas. Izklāstot šo izmisuma situāciju, viņi pieprasa izskaidrot, kad pienāks naudas saņemšanas brīdis un kā to izņēmuma kārtā varētu paātrināt. Centra darbinieki pacietīgi uzklausa šos dzīves stāstus, bet beigu beigās spiesti atbildēt vienā teikumā - vēl nav pienākusi jūsu rinda, bet Ministru kabineta noteikumos nekādi izņēmumi nav paredzēti ... Un tad uzstājīgākie kļūst dusmīgi. Arī tas jāuzklausa. Otrā grupa interesentu - tie, kas tā vai cita iemesla dēļ griezušies pēc padoma Centrālajā zemes komisijā vai, nesaprazdami naudas izmaksas kārtību, devušies tieši uz banku, un tur saņēmuši padomu griezties informācijas centrā Pērses ielā. Viņiem pašiem lielākoties neesot saprašanas, ko tieši vēlas noskaidrot. "Man teica, lai naudu dabūtu, jānāk pie jums...", viņi saka. Dokumenti nokārtoti, viss ir kārtībā, pagasta zemes komisija lēmumu pieņēmusi, bet cilvēki vienkārši baidās kaut ko nokavēt, palaist garām. Diemžēl ir gadījumi, kad informatīvā nodrošinājuma centrā viņiem tiešām paskaidro, ka dokumentos trūkst to vai citu datu, ieviesusies kāda būtiska kļūda - persona uzrādīta kā vienkāršs neapmierinātais zemes pieprasītājs nevis politiski represētais, un tādēļ maksājumi nepamatoti pārcelti uz nākamo gadu... A.Aizkalns saka, ka ir vesela virkne cilvēku, kuri šādā veidā patiesi parūpējušies par savu kompensācijas sertifikātu dzēšanas lietu sakārtošanu, kļūdu novēršanu, un naudu saņems laikus.Trešā grupa ir pensionāri, kuriem painteresēšanās par sertifikātu dzēšanas gaitu kļuvusi par tādu kā dzīves rituālu, viņi piezvana, lai uzzinātu jaunumus un justu, ka šī lieta tiešām kustas uz priekšu un reiz pienāks arī viņu priecīgā diena. Daži baidās, vai Saeimā un Ministru kabinetā netiek lemts par izmaksu kārtības izmaiņām, vai nav gaidāmi nepatīkami pārsteigumi.

Taču visbūtiskākais tas, ka no visa iepriekš sacītā kļūst skaidrs - kaut kas ir jādara tieši datu precizēšanas labad. Pāris centra darbinieki nespēj kontaktēties ar visiem tūkstošiem naudas pieprasītāju. No otras puses - tā kā process nenorit bez birokrātiskām kļūmēm, patiešām nevar droši paļauties, ka pieprasījuma uzrakstīšana un vajadzīgo dokumentu iesniegšana garantē arī naudas saņemšanu.

Kāda šeit izeja? Izdrukāt sarakstus un nosūtīt visu pagastu un pilsētu zemes komisijām nav iespējams gan lielā darba apjoma dēļ, gan tālab, ka saraksti nepārtraukti mainās, jo naudas izmaksas un lēmumu pieņemšana šobrīd notiek vienlaikus. Nolemts tuvākajā laikā rīkot informatīvus seminārus valsts rajonos, pirmais no tiem būs Rīgas rajons, kuros vēl reizi tiktu analizēta sertifikātu dzēšanas procesa norise. Svarīga loma ir sadarbībai ar Centrālo zemes komisiju, kurai, vadoties no informācijas nodrošinājuma centra sniegtajām ziņām, ir lielas iespējas novērst nepamatotu lēmumu pieņemšanu pašvaldību zemes komisijās.

Mudīte Luksa, "LV"

Pagasti un pilsētas ar lauku teritorijām, kur nav pieņemts neviens lēmums

par kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā