Zemnieks, sirdī zvejnieks

Privāto uzņēmējdarbību pārlūkojot

Rojas pagasta zemniekam Artim Svitiņam mājās glabājas Goda raksts un piemiņas velte, ko viņš saņēma piecu sakoptāko Kurzemes pagastu godināšanas vakarā Rojā.

Neba velti apsveicēji teica:

— Tas tev, Arti, par sekmīgu kuģošanu labības druvās, par drosmi!

Formulējums nav nedz dīvains, nedz banāls. Ilggadējais zvejas kuģīša kapteinis pēc 23 jūrā nostrādātajiem gadiem atstāja uzņēmumu “Līcis 93” sūras nepieciešamības spiests — saslima dzīvesbiedre un vajadzēja palikt krastā. Nu Svitiņa kundzei veselība ir atgriezusies, bet Artis, ieguvis kompensācijā zemi par mantotajām platībām, kas atrodas pašā Rojupes centrā, sāka saimniekot klajā laukā.

Tagad “Vētru” pagalmā slejas rūpīgi uzcelts angārs, Artis apstrādā 35 paša saimniecības hektārus, 15 hektārus nomā un nomās vēl.

Šoruden Arta Svitiņa kvieši devuši tuvu pie 40 centneriem graudu no hektāra, rudzi — 34 centnerus. Rojupes liesajā zemē, plašumos, kam piedienas vārds “Vētras”, turklāt šajā karstajā vasarā, tas nav maz.

Artis Svitiņš saka:

— Mani neapmierina subsidēšanas kārtība. Rojupes zemnieks nevar justies līdzvērtīgs kolēģim Bauskā, kurš ar mazākiem pūliņiem iekuļ 60 centnerus graudu no hektāra, pie tam, klimata apstākļu spiests, to dara pāris nedēļas agrāk nekā mēs, tātad pieber “dzirnavniekus”. Subsidētājiem ir jāņem vērā apstākļi, kādos laucinieki strādā.

“Vētru” saimnieks attīsta graudkopību. Par to — viņš pats:

— Dzīve reizēm met tādus kūleņus, ko nevar paredzēt. Nopirku lietotu kombainu “John Deere” un firmas “Kverneland” arklu, par abiem samaksāju 10 tūkstošus latu. Būtu graudi pērnā gada cenā, tas atmaksātos. Bet — tagad? Vai valdības pieļautās muļķības var paredzēt? Kādam taču ir jāatbild par sajukumu graudu tirgū. Jebkurš ekonomists pateiks, ka neatmaksājas uzglabāt tonnu miežu rūpnīcā “Straume” par 1,18 latiem mēnesī (ir labības pārstrādes uzņēmumi, kuri plēš arī vairāk — B.D.). Līdz pavasarim par tonnu graudu tādā veidā būšu patērējis ap 10 latiem (jo arī par kaltēšanu jāmaksā — kaut gan mitrums atbilst tikai 14,5 procentiem — B.D.).

Pēc “Vētru” saimnieka aprēķiniem, hektārā jāiestrādā minerālmēsli un ķimikālijas vismaz par 100 latiem. Ja jāiekopj gadiem aizlaista nomas zeme, vajadzēs vēl vairāk naudas. Artis Svitiņš ir dusmīgs uz tiem zemes īpašniekiem, kuri savas platības aizlaiž atmatā, bet negrib tās iznomāt. Paraug, no vienas tādas prērijas jau piejūras vējā skaisti lido šurp ušņu pūkas.

— Nu nav vairs tie laiki, kad kāds apstrādāja tev hektāru par polšu, — nav. Bet — cilvēks nesaprotÉ

Kurš tīrums “Vētrās” nokopts, tas tūdaļ tiek eleganti uzarts. Kombainam ir salmu smalcinātājs, tāpēc no aruma nelien ārā rugāji kā nedēļu nedzītai bārdai. Artis zina:

— Kurš zemnieks dedzinās salmus, tas neatspersiesÉ

Artim Svitiņam tīk noņemties arī ar netradicionālu nozari — sēņu audzēšanu. Viņš ironizē:

— Ja jau muļķojas valdība, kālab lai to nedarītu es, zemnieks?

Angārā kādā telpā sakrauta tāda kā stutmalka. Labāk ieskatoties, redz tumsnējus plankumus. Baļķēnos, kur ieurbti caurumi, ievadīts šitaki sēnes substrāts, šīs vietas aizvaskotas. Darbs sākts un turpinās sadarbībā ar zinātniekiem, biologiem. Jauna, maz zināma nozare.

Piemērotā mitrumā un siltumā sēne sāks augt. Pirmo ražu, ja izdosies, novāks pirms Ziemassvētkiem. Šitaki sēne ir vērtīgāka par austersēni un šķiet, ka būs arī vieglāk transportējama.

Trešā Artim Svitiņam tuvā nozare ir zivju pārstrāde. Sadarbībā ar Pūres augļu pārstrādes ceha vadītājiem Pūrē izveidots šprotu cehs. Zivju pusfabrikātus pieved pat no Liepājas. Pūreniekiem nu ir par 30 darba vietām vairāk. “Vētru” saimnieks, to stāstot, gan noteic:

— Ar mūsu konservu pircējiem Krievijā gan ir tāpat kā ar bitēm — grūti ko paredzēt.

Bet nesenajā pagastu konkursā, kur Roja ieguva pirmo vietu Kurzemes pagastu sacensībā, “Vētru” saimniecība palīdzēja krāt tik vajadzīgos punktus. Un Arta Svitiņa māja Rojā tika atzīta par gaumīgāk kopto. Te, “Vētrās”, pašlaik ir tikai angārs un saimniecības ēka.

Biruta Driķe

Artis Svitiņš Foto: Dainis Kārkluvalks

Vēl daži mēneši un varēs ievākt šitaki sēņu ražu Foto:Rūdolfs Liepiņš