Tūrisms Latvijā, Eiropā un pasaulē...

Attīstot atpūtas industriju

Tūrisms ir nozīmīga tautsaimniecības nozare. Kāda paredzama tā attīstība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā? Tas bija viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem centās rast atbildes starptautiskā semināra “Eiropas tūrisma politika” dalībnieki, kas septembra beigās pulcējās Rīgā. Seminārā piedalījās parlamenta locekļi, politisko partiju pārstāvji, pašvaldību darbinieki un tūrisma organizētāji no visām trijām Baltijas valstīm, kā arī Eiropas Savienības eksperti no Vācijas Federatīvās Republikas. Organizētāji — Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Eiropas Komisijas Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas birojs.

Kādi ir secinājumi? Latvijas Tūrisma padomes priekšsēdētāja Gundega Zeltiņa :

— Seminārā pirmo reizi tik augstā līmenī runājām par tūrisma lietām Eiropas Savienības aspektā. Kādi tad ir mūsu tūrisma attīstību bremzējošie un to veicinošie faktori? Ja gribam kļūt par Eiropas Savienības tūrisma valsti, jārēķinās ar šajā nozarē izvirzītajām prasībām, lai ceļojumus neierobežotu sarežģītā robežu šķērsošana. Tas ir noteikums, ko Eiropas Savienība uzskata par katra pilsoņa tiesībām, pārvietojoties ES valstīs.

Ļoti svarīgs jautājums, par ko mēs runājām seminārā ES noteikumu un rekomendāciju aspektā, ir mūsu ceļotāju un patērētāju interešu aizsardzība. Kādām jābūt savstarpējām attiecībām starp tūrisma firmu un patērētāju, kādi ir patērētāja pienākumi, ne tikai tiesības? Var minēt Norvēģijā un Vācijā reāli darbojošos ceļotāju aizsardzības likumu. Tajā ļoti konkrēti noformulēts, kādiem dokumentiem obligāti jābūt, piemēram, ceļojot visai ģimenei, vedot līdzi dzīvniekus utt.

Arī no mūsu auditorijas saņēmām konkrētus jautājumus, piemēram, kā sameklēt partnerus starptautiskiem projektiem. Ne mazāk aktuālas ir konfliktsituācijas starp lielpilsētu un reģionu gidiem, kas organizē ekskursijas dabas aizsargājamās zonās, muzejos. Mums vēl ir daudz jāstrādā un arī jādiskutē par šiem jautājumiem. Jābūt arī skaidrībai par to, ko mēs spējam un gribam. Mums ir viens būtisks jautājums — sadarbība starp Baltijas jūras valstīm. Secinājums ir skaidrs: mums vēl ir tāls ceļš ejams un daudz darba jāiegulda, lai tūrisma jomā mēs atbilstu Eiropas Savienības prasībām.

Viens no šī pasākuma organizētājiem bija ES struktūra — Eiropas Komisijas Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas birojs, kas gādā par to, lai ES eksperti strādātu asociētajās valstīs, sevišķi no Viduseiropas un Austrumeiropas. VFR Tūrisma padomes Ziemeļeiropas tūrisma komisijas eksperta Jana Heidera vērtējums:

— Eiropas politikai nozīmīga ir sadarbība Baltijas jūras reģionā, un mēs uzskatām, ka Baltijas jūras valstis ir kā radītas, lai sadarbotos tieši tūrisma jomā jau labu laiku pirms tam, kad katra no tām kļūs par īsteno Eiropas Savienības locekli. Šī sadarbība tiek finansēta divu programmu ietvaros no Briseles PHARE programmas un Vācijas valdības palīdzības programmas Austrumeiropas valstīm, tai skaitā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tā pēc savas būtības ir konsultāciju programma, un tās ietvaros darbojas ne vien Vācijas valdība, bet arī tās federālo zemju valdības.

VFR Ekonomikas ministrijas ES koordinācijas nodaļas vadītājs Dr. Henings Hilmanis savukārt ieteica Baltijas valstīm sadarboties ar Eiropas Tūrisma komisiju Briselē. Tā izveidota ar mērķi palīdzēt Eiropas valstīm mārketingā. Tajā iespējams iegūt arī biedra statusu un līdz ar to rast šo atbalstu. Tas sakāms par tādiem tūrisma tirgiem, kuros mazajām valstīm grūti iekļūt. Piemēram, neviena no mazajām valstīm nav spējīga samaksāt, lai popularizētu savu zemi kā tūrisma valsti Japānā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču, iekļaujoties kopējā Eiropas tēlā — Eiropa kā tūrisma mērķis, — ceļotāji varēs iepazīties ar Latviju un pārējām mazajām valstīm. Dr. Hilmanis kā labu piemēru minēja arī par Eiropas Savienības līdzekļiem izdoto tūrisma ceļvedi–katalogu “VIA Baltica Turistica”.

Var droši apgalvot, ka tūrisma jomā vislabākos rezultātus sasniegusi Igaunija. Kā pastāstīja Igaunijas Tūrisma padomes mārketinga direktore Rīna Lohmusa, pagājušajā gadā valstī panākts tāds tūrisma apjoms, kāds bija Padomju Savienības pastāvēšanas laikos. Viņa atzina, ka seminārs paver iespēju papildināt pirms diviem gadiem starp Baltijas valstu tūrisma padomēm noslēgto līgumu par sadarbību tūrisma mārketinga jomā. Tas paver iespēju konkrētai sadarbībai tieši mārketingā, tā analīzē un citos attīstības virzienos. Taču Baltijas valstis parasti ir partneres tālos tirgos, bet tuvos — konkurentes. Un tas noteikti ir vērā ņemams arguments, jo apgūt tālos tirgus bez kopējas kooperācijas ir gandrīz neiespējami. Diemžēl ziemeļu kaimiņi Baltijas valstis tomēr nevēlas prezentēt kā līdzvērtīgus sadarbības partnerus tālos tirgos, atzīstot, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tēls ir ļoti nabadzīgs. Tādēļ katrai valstij nopietni jāstrādā pie savas identitātes radīšanas un tēla veidošanas. Lai gan tajā pašā laikā atzīstams Baltijas valstu ieguldījums tuvējā tirgū. Ceļš cauri visai Baltijai var būt pietiekami pievilcīgs.

6.Saeimas deputāte Gunta Gannusa atzina, ka mūsu valstī vēl daudz jādara, lai sakārtotu likumdošanu. Piemēram, nepiedodami aizkavējusies Tūrisma likuma pieņemšana. Tūrisms ir ļoti nozīmīga nozare. Videi draudzīgais tūrisms, kā arī ekoloģiskā lauksaimniecība varētu būt viens no turpmākās darbības veidiem nelielajām lauku saimniecībām. Latvija tieši ar to var kļūt pievilcīga Eiropas Savienībā.

Protams, vēl daudzi likumi jāpārskata un jāsaskaņo, lai tūrisma industrija kļūtu pieejama vidējam un mazajam biznesam. Jāmin kaut vai tāds fakts, ka Vācijas Federatīvajā Republikā un daudzās citās Eiropas valstīs pievienotās vērtības nodoklis viesnīcām ir samazināts vai tā vispār nav. Jāizstrādā likumu pakete, lai varētu panākt šo nodokļu atvieglojumu tūrisma nozarei. Grūtības sagādā arī tas, ka nav noteikts pārejas periods.

Cik nozīmīgs bijis šis seminārs, lūdzu komentēt semināra organizētāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietnieci Airu Andriksoni . Viņa pastāstīja:

— Ļoti nozīmīgs. Kā zināms, mūsu valsts sociālekonomiskās attīstības politika ir vērsta uz Latvijas iestāšanos ES. Arī tūrisma nozare dod zināmu ieguldījumu šajos procesos, bet tas nav pietiekams. Latvijai ir ļoti liels tūrisma potenciāls, kas netiek izmantots. Vēl vairāk — tūrisma nozare Latvijas tautsaimniecībā šodien ieņem tās reālajām iespējām neatbilstoši zemu vietu.

Zināma loma te ir arī izpratnes trūkumam par tūrisma nozari un tās darbības pamatprincipiem, par valsts, pašvaldību, tūrisma nozares un visas sabiedrības galvenajiem uzdevumiem un savstarpēji saskaņotu rīcību. Vēlēšanās kaut nedaudz kliedēt šo neizpratni un reizēm arī vienkāršu neziņu tad arī radīja vēlmi organizēt šādu pasākumu.

Es ļoti ceru, ka visas šajā seminārā gūtās atziņas nekļūs tikai un vienīgi par atsevišķo semināra dalībnieku bagātību, bet gan palīdzēs Saeimas un pašvaldību politiķiem, centrālās un vietējās varas pārstāvjiem, kā arī tūrismā strādājošajiem iegūtās zināšanas konkrēti izmantot tiešajā ikdienas likumdošanas un izpildvaras darbā un arvien daudzveidīgāku un kvalitatīvāku tūrisma pakalpojumu sniegšanā kopējā Latvijas tūrisma attīstības labā. Es gribētu aicināt ikvienu pašaizliedzīgi strādāt, lai Latvija klūtu par Eiropā un visā pasaulē pazīstamu pievilcīgu, viesmīlīgu, drošu un ērti sasniedzamu ceļojuma galamērķi ikvienam ārvalstu tūristam un mums pašiem par neizsīkstošu labklājības un spēka avotu.

Ingrīda Rumbēna, “LV”

Foto: Marika Vanaga

VFR Tūrisma padomes Ziemeļeiropas Tūrisma komisijas eksperts Jans Heiders (no kreisās), Latvijas Tūrisma padomes priekšsēdētāja Gundega Zeltiņa un VFR Ekonomikas ministrijas ES koordinācijas nodaļas vadītājs Dr. Henings Hilmanis.

Igaunijas Tūrisma padomes mārketinga direktore Rīna Lohmusa (no kreisās) un Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietniece Aira Andriksone.