Jauni publiskie piedāvājumi un “Nordekas” šoferu prasības

No Privatizācijas aģentūras preses konferences

Latvijas Privatizācijas aģentūras pārraudzībā patlaban ir 170 valsts uzņēmumi, kapitāla daļas, kas jau nodotas privatizācijai. Bet cik daudz uzņēmumi vēl tiks privatizēti, — šādas uzskaites diemžēl nav. Kā vakar notikušajā preses konferencē atzina PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs, 50 valsts uzņēmumi noteikti netiks privatizēti — tie ir zinātniskās pētniecības institūti, slimnīcas un citi valstiski nozīmīgi objekti.

Raksturojot Privatizācijas aģentūras darbību oktobra sākumā, Finansu direktors Ilmārs Razumovskis pastāstīja:

— Apstiprināts 21 privatizācijas noteikums un 10 privatizācijas pamatprincipi un noslēgti 9 līgumi. 4. un 11. oktobrī notikušas divas izsoles. Svarīgākais no pārdotajiem objektiem ir valsts apdrošināšanas firmas “Latva” akciju pakete. (Izsoles paredzētas arī 18. un 25. oktobrī). Nozīmīgākais notikums — “Ventspils naftas” un “LaSam” apvienošanās, līgums noslēgts 2. oktobrī. Ar “Ventspils naftu” saistīts arī otrs notikums — sācies publiskais piedāvājums, kas ilgs no 6. līdz 31. oktobrim.

Apstiprinātas arī “Latvijas kuģniecības” pamatnostādnes, kas paredz privatizāciju veikt divās kārtās. Pirmajā kārtā plānots piesaistīt stratēģisko investoru, kura īpatsvars būtu 25 procenti. Paredzēts pārdot no valstij piederošajām akcijām 10 procentus. Pamatnostādnēs paredzēts, ka “Latvijas kuģniecība” nedrīkst veikt parādu piedziņu pret “Latvenergo” par 37,35 miljoniem dolāru un pieprasīt soda naudu, kā arī nodot šī parāda piedziņas tiesības trešajām personām. Tiek aplūkoti vairāki varianti, kā atrisināt šo problēmu. Visticamākais, ka līdzekļi parāda atmaksai tiks iegūti, privatizējot daļu “Latvijas kuģniecības” akciju. Pie šī mehānisma tiek strādāts.

Parakstīts arī vekselis, kas sekmēs “Dauteks” maksātnespējas novēršanu. Turpmākie publiskie piedāvājumi ir paredzēti 3. novembrī valsts akciju sabiedrībai “Latvijas zoovetapgāde” un valsts uzņēmumam “Latvijas jūras medicīnas centrs”.

Valsts valodu centrs izvirzījis pretenzijas PA, ka informācija par publisko piedāvājumu tiek sagatavota arī krievu valodā. Privatizācijas aģentūra neatzīst šīs pretenzijas pamatotību, jo informācija latviešu valodā ir pieejama visur.

Šī nedēļa sākusies ar “Nordekas” šoferu streiku, kurš radījis plašu rezonansi. Privatizācijas procesa direktors Andrejs Tiknuss, komentējot radušos situāciju, atzina, ka vislielākie cietēji šajā gadījumā bijuši pasažieri. Diemžēl nav pieņemts likums par streikiem.

Tāpēc šoferi par streika uzsākšanu paziņoja svētdienas naktī plkst. 1.30, un plkst. 5.30, kad reisā vajadzēja izbraukt pirmajam autobusam, cilvēki to gaidīja veltīgi. Visas šoferu izvirzītās prasības tiek izskatītas un daļa no tām jau apmierinātas. No amata atkāpies direktors Vilnis Bulkovskis, iesniedzot Privatizācijas aģentūrai atlūgumu par aiziešanu pensijā ar šā gada 1. novembri, arī direktora vietnieks Māris Dauškāns atbrīvots no darba pēc paša vēlēšanās.

Tuvākajā laikā jaunā uzņēmuma administrācija sniegs atbildes arodbiedrībai par algu paaugstināšanu šoferiem un kompensāciju izmaksu, strādājot komandējuma apstākļos vai veicot nakts braucienus. Atjaunots darbā arī šoferis, ko administrācija bija atbrīvojusi no darba bez saskaņošanas ar arodbiedrību. Turpmāk paredzēts pārveidot uzņēmumu “Nordeka” par valsts akciju sabiedrību, izveidojot valdi trīs cilvēku sastāvā. Nākamais solis būs stratēģiskā investora piesaiste. Interese par šo uzņēmumu esot pietiekami liela. Treškārt, paredzama valsts kapitāla daļu pārdošana.

Andrejs Tiknuss iepazīstināja arī ar “Latvijas kuģniecības” pamatnostādnēm:

— Notiek sarunas ar sešiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem. Lai būtu iespējams piedalīties kapitāla piesaistē investoriem, ir paredzēta pretendentu atlase, ko veiks Privatizācijas aģentūras izveidotā komisija. Investoriem tiek izvirzīti šādi galvenie nosacījumi: investoram ir jābūt kuģu īpašniekam, kuram pieder vismaz 30 kuģi ar kopējo kravnesību 200 tūkstoši tonnu, jābūt piecu gadu pieredzei kuģošanas biznesā un, treškārt, pēdējos divus gadus bijis jāstrādā ar peļņu; kopējam neto apgrozījumam jābūt ne mazākam kā 125 miljoni dolāru gadā. Lai šis virziens, kādu esam uzsākuši Latvijas kuģniecības privatizācijā, tiktu realizēts, stratēģiskajam investoram ir jāapliecina gatavība, ka viņš būs tas, kas nopirks 10 procentus no valsts daļas pēc kapitāla piesaistes 25 procentu apjomā.

Mēdz būt gadījumi, kad investori savas saistības nepilda un jārīko atkārtotas izsoles. Kā tas patlaban ir ar rūpnīcu “VEF instruments”. Privātpersona no Polijas uzvarēja izsolē, piedāvājot 1 miljonu 20 tūkstošus latu. Tā kā noteikumos izvirzītās prasības — līdz 13. oktobrim iemaksāt šo summu — netika izpildītas, PA valde pieņēmusi lēmumu rīkot atkārtotu izsoli 21. novembrī, nosakot uzņēmuma izsoles sākuma cenu — 466 tūkstošus latu. Jāpiebilst, ka neveiksmīgais investors zaudē drošības naudu, jo tā netiek atmaksāta. Tā kā pārējo investoru interese par “VEF instrumentu” nav zudusi, tad cerams, ka uzņēmums iegūs jaunus saimniekus.

Ingrīda Rumbēna, “LV”